Valsts kontrole secina: pašvaldības ne vienmēr izvērtē infrastruktūras projektu ekonomiskumu
INESE ZONE

Valsts kontrole (VK) publiskojusi revīzijas «Pašvaldību infrastruktūras objektu un projektu finansēšanas sistēmas, procesa un kritēriju atbilstība racionālas līdzekļu izmantošanas, efektivitātes un ilgtspējas principiem» ziņojumu «Ja dod, tad ņem» jeb pašvaldību prakse, aizņemoties finansējumu un plānojot infrastruktūras attīstību. Nosaukumā ietverta VK ieskatā konstatētā problēmas būtība: lielākā daļa sporta un atpūtas objektu, visticamāk, nekad nevarēs sevi atpelnīt un būs jāuztur pašvaldībām, kā arī šo objektu būvniecība, tai skaitā jau iepriekš minēto izmaksu dēļ, ne vienmēr atbilst iedzīvotāju interesēm un pašvaldību noteiktajām prioritātēm. VK 15 pašvaldībās vērtēja infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojumu, plānošanu un īstenošanu. Revīzijā tika vērtēta arī Jēkabpils pašvaldības darbība multifunkcionālās sporta halles projekta vadībā un Krustpils novadā uzceltās Variešu sākumskolas piebūves ar sporta zāli lietderība.  
 
Nav analizēti ieņēmumi un izdevumi
    Atbilstoši lietderības izvērtējumam, Jēkabpils dome, īstenojot multihalles (izmaksas 11 706 169 eiro) projektu pilnībā izpildījusi divus kritērijus no sešiem – ir sadarbojusies ar nozares profesionāļiem, tas ir, sporta veidu federācijām, lai sporta zāles un ledus laukums atbilstu sacensību rīkošanas prasībām,  un apzinājusi citu pašvaldību pieredzi haļļu apsaimniekošanā, kā arī ir veikusi riska vadības pasākumus maksimālo projekta izmaksu kontrolei. Daļēji izpildīti kritēriji attiecībā uz to, vai halle ir iedzīvotājiem prioritārs projekts, kā arī vai ir apzināts nepieciešamais objekta apjoms un apmeklētāju potenciāls. Savukārt atzīts, ka nav izpildīts kritērijs attiecībā uz ieņēmumu un izdevumu analīzi, tā nav veikta. Sestā kritērija, vai ir analizēti projekta rezultāti un veiktas darbības lietotāju piesaistē, izpilde uz Jēkabpils domi nav attiecināta, jo halle vēl nav nodota ekspluatācijā.  
    Izvērtējot Variešu sākumskolas  piebūves – sporta zāles (izmaksas 1 084 896 eiro) atbilstību minētajiem kritērijiem, secināts, ka Krustpils novada dome ir izpildījusi kritēriju attiecībā uz objekta apjoma un apmeklētāju potenciāla apzināšanu un uz ir veikti riska vadības pasākumi maksimālo projekta izmaksu kontrolei.  Daļēji ir izpildīti kritēriji attiecībā uz sadarbību ar nozares profesionāļiem un citu pašvaldību pieredzes apzināšanu, kā arī projekta rezultātu analīzi un lietotāju piesaisti. Taču, revīzijas ieskatā, tas nav bijis iedzīvotājiem prioritārs projekts un nav analizēti ieņēmumi un izdevumi.
 
Ir arī pozitīvi piemēri
    VK revīzijā minējusi arī pozitīvos piemērus, kad pašvaldību rīcība vērtējama kā ekonomiska un pārdomāti plānota. Krustpils novada pašvaldībā par tādu atzīts gājēju un veloceliņu projekts, savienojot Spuņģēnu ciemu ar Jēkabpils pilsētu, uz kuru daudzi iedzīvotāji dodas strādāt un iepirkties, un tas, ka ar apgaismotu celiņu savienoti Zīlānu un Jaunās muižas ciemi. Iepriekš iedzīvotāji pārvietojās pa šosejas A12 nomalēm, notika satiksmes negadījumi. Kā labs piemērs minēts arī Jēkabpils domes uzsāktie projektēšanas darbi Brīvības ielas pārbūvei, kuras laikā tiks izbūvēta gājēju ietve/veloceliņš līdz pilsētas robežai, lai varētu nākotnē savienot to ar Salas novada plānoto gājēju ietvi/veloceliņu. Pozitīvi tiek vērtēta arī Jēkabpils pašvaldības rīcība attiecībā uz peldbaseinu izmantošanu, kad dome, secinot, ka nav jēgas ieguldīt naudu sliktā stāvoklī esošā Salas peldbaseina rekonstrukcijā, izšķīrās skolēnu peldēšanas apmācību organizēt privātā baseinā  («Citrus SPA»).
     Valsts kontroles secinājums pēc revīzijas 15 pašvaldībās ir tāds, ka daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem. 
 
Aug apetīte uz aizņēmumiem
   Valsts budžeta likumā katru gadu tiek paredzēti līdzekļi pašvaldību aizņēmumu kopējam palielinājumam – revidējamajā laika posmā  pieejamais ikgadējais aizņēmumu limits bija 118 miljoni eiro. Savukārt pašvaldību kopējais ilgtermiņa aizņēmumu apmērs 2018. gadā sasniedza 21,29 miljardus eiro. Turklāt pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti liela. Jau 2019. gada 4. aprīlī, tikai dienu pēc likuma «Par valsts budžetu 2019. gadam» pieņemšanas, pieprasīto aizņēmumu apjoms pārsniedza budžetā paredzēto limitu. Finanšu ministrijas pārstāvji norāda, ka pēdējos gados būtiski ir pieaudzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un apmēri un pašvaldību investīciju projektu ieceres būtiski pārsniedz valsts budžetā noteikto aizņēmuma limitu. Līdztekus nozīmīgajam finansējuma apmēram infrastruktūras objektu – sporta kompleksu, kultūras centru u.c. – būvniecība bieži ir ieguvusi plašu rezonansi sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos. 
 
Valsts kases aizdevumu sistēma nenodrošina lietderības kontroli
    Ziņojumā secināts, ka projektu izvērtēšana 15 pašvaldībās atklāj virkni nepilnību to plānošanas, finansēšanas un vadīšanas posmos, un tajos ir nepieciešami pilnveidojumi. Šie faktori revīzijā tika atklāti kā lielākie klupšanas akmeņi pašvaldībās. Šiem identificētajiem trūkumiem ir arī sekas. Ambiciozi un uzturēšanā dārgi objekti uzliek būtisku finansiālo slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem un ierobežo iedzīvotājiem nepieciešamu projektu īstenošanu nākotnē. Ja privātajā sektorā pirms finansiāli ietilpīgu projektu īstenošanas un aizņēmuma ņemšanas tiek veikti rūpīgi aprēķini, izstrādāti biznesa plāni un tehniski ekonomiskie pamatojumi, tad pašvaldības šādu praksi īsteno tikai tad, ja to paredz ES fondu līdzfinansējuma saņemšanas noteikumi. Revidentu ieskatā, valstī izveidotā pašvaldību infrastruktūras projektu finansēšanas sistēma ar aizņēmumiem Valsts kasē ir nepilnīga: tā nenodrošina pastāvīgu kontroli vai jau tā ierobežotie finanšu resursi pašvaldību aizņēmumiem tiek piešķirti pašvaldību prioritārākajiem, ekonomiskākajiem un efektīvākajiem projektiem, kas veicinās novadu un reģionu sabalansētu attīstību un iedzīvotājiem aktuālāko problēmu risināšanu. Pašreizējā aizņemšanās kārtība paredz kontrolēt tikai pašvaldības kopējo saistību apjomu un atbilstību valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņemšanās nosacījumiem, nevērtējot pašvaldību attīstības un ekonomiskās aktivitātes rādītājus, neuzliekot pienākumu pašvaldībām prognozēt infrastruktūras lietotāju skaita izmaiņas, investīciju atdevi ilgtermiņā. Tādējādi tiek atbalstīts finanšu resursu izlietojums pēc principa «kas pirmais brauc, tas pirmais maļ», jo: tiek atbalstīti 99% iesniegto aizņēmuma pieteikumu; aizņēmumi pieejami plašam mērķu lokam un lielākajai daļai ieceru līdz pat 2019. gadam nebija nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums. Tas neveicina atbildīgu attieksmi pret aizņēmumiem tikai prioritārākajiem projektiem. Turklāt padomē, kas vērtē aizņēmuma pieteikumus, nepiedalās Izglītības un zinātnes monistrija, lai gan 56,6 miljoni  eiro jeb 16,3% no 2018. gadā piešķirtajām aizņēmuma atļaujām ir paredzēti izglītības iestāžu investīciju projektiem. VK pauž pārliecību, ka veiktie secinājumi attiecībā uz pašvaldībām palīdzēs Finanšu ministrijai turpināt pilnveidot pašvaldību aizņemšanās procesu.
     Revidētajām pašvaldībām ir uzdots rakstveidā informēt Valsts kontroli par ieteikumu ieviešanu atbilstoši ziņošanas par ieteikumu ieviešanu laika grafikā norādītajiem termiņiem.
 
Piekrīt, bet skaidro, ka ne viss ir izmērāms ar finanšu rādītājiem
     Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, lūgts komentēt VK kontroles rezultātus, secina, ka attiecībā uz Jēkabpili vērtējums bijis samērā labs, jo par pilnībā neizpildītu atzīts tikai viens kritērijs: nav veikta ieņēmumu un izdevumu analīze attiecībā uz halles darbību. Pašvaldība ņemšot vērā VK ieteikumus, plānojot investīcijas infrastruktūras projektos. A. Kraps  atzīst, ka VK viedoklis par to, ka daudzi šāda tipa objekti pilnībā sevi neatpelnīs, ir pamatoti. Taču ieguvums no tiem neesot mērāms tikai peļņā. Konkrēti Jēkabpilī Sporta skolas audzēkņiem, kuru ir daudz, šobrīd trūkst labas treniņu bāzes. Halle to nodrošinās un sniegs jaunas iespējas gan Jēkabpils, gan apkārtējo novadu sportistiem un arī iedzīvotajiem, kas varēs apmeklēt pasākumus, aktīvi atpūsties. Taču A. Kraps atzīst, ka prognozes, kas izteiktas iepriekš, uzsākot halles celtniecību, par iespēju pilnībā nodrošināt tās uzturēšanas izdevumus, iznomājot halli treniņiem komandām, esot pārāk optimistiskas. Gluži rindā uz telpu nomu, piemēram, KHL hokeja komandas nestāvot.  Taču halles direktoram būšot uzdevums darīt visu, lai iegūtu pēc iespējas lielākus ienākumus un vismaz daļu uzturēšanas izdevumu varētu segt ar tiem. Šobrīd, pirms halle nav uzsākusi darbu, esot grūti kaut ko konkrēti prognozēt. Reālā situācija un iespējas būšot redzamas un prognozējamas aptuveni divus gadus pēc tam, kad halle būs uzsākusi darbu. 
     Arī Krustpils novada pašvaldība savā VK sniegtajā viedoklī par revīzijas rezultātiem skaidro, ka ieteikumi palīdzēs uzlabot darbu pie turpmāko investīciju projektu plānošanas un ieviešanas. Lai pildītu Valsts kontroles ieteikumus, Krustpils novada pašvaldība noteiktajā izpildes termiņā pārskatīs iekšējos normatīvos aktus saistībā ar investīciju projektu plānošanu, realizēšanu, kā arī uzturēšanu un darbības efektivitāti pēc objektu izbūves. Pašvaldība informē, ka ir uzsākusi darbu pie attīstības programmas izstrādes 2020. līdz 2026. gadam. Izstrādes gaitā ir veikta iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot  sabiedrības viedokli par novada attīstības iespējām, problēmām un to  risinājumiem, kā arī sagatavot priekšlikumus attīstības programmas izstrādei. Attīstības programmas ietvaros ir organizētas tematiskās darba grupas, kuru mērķis bija noskaidrot pašvaldības administrācijas, iestāžu, kapitālsabiedrību speciālistu, uzņēmēju, NVO, kaimiņu pašvaldību u.c. iesaistīto pušu viedokli par turpmākām Krustpils novada attīstības  un sadarbības iespējām. Novada pašvaldība arī informē, ka plānots pēc infrastruktūras projektu īstenošanas nodrošināt to ekonomisku un efektīvu darbību un objektiem veikt apmeklētības un finanšu darbības rādītāju analīzi. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Analizētājs
    Analizētājs
    pirms 3 nedēļām

    Pašvaldībai kā institūcijai ir piedodams, ka neanalizē biznesa pamatbūtību- attiecība starp izdevumiem un ieņēmumiem, kā arī tekošajiem izdevumiem. Respektīvi- izdevumus vienkāršāk novirzīt uz nodokļi maksātāju rēķina. Tas būtu sīkums, bet ņirdzīgākais ir tas, ka lielākā daļa no pašvaldības deputētiem ir nopietni uzņēmēji, kas biznesu veido ar plus bilanci. Un arī tas, ka multihalles šausmenē vietējais uzņēmējs (LC būve) nepārstāv deputātu korpusu tiešā veidā.

    Atbildēt

Pievienot komentāru