Valsts probācijas dienesta Jēkabpils struktūrvienību sveic 15 gadu jubilejā
INESE ZONE

Atzīmējot Valsts probācijas dienesta (VPD) 15 gadu jubileju, Jēkabpils pašvaldība 8. oktobrī sveica dienesta Jēkabpils teritoriālās struktūrvienības kolektīvu. 
       – Man ir prieks sveikt nodaļas kolektīvu šajā jubilejā. Esam gandarīti par sadarbību un novēlam, lai turpmāk jūsu ikdienā ir vairāk preventīvā darba, nepieļaujot noziedzīgu darbību veikšanu. Mums ar Jēkabpils struktūrvienību ļoti laba sadarbība veidojās, īstenojot projektu «Proti un dari», kad kopā centāmies mācību procesā iesaistīt jauniešus, kas savulaik tās pametuši, – sacīja domes priekšsēdētāja vietniece sociālajā darbā Līga Kļaviņa.  
     Valsts probācijas dienesta darbība tika uzsākta 2003. gada 7. oktobrī, lai sek­mētu noziedzības novēršanu valstī un nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi. Probācijas sistēmas izveide, ņemot vērā tās lielo apjomu, tika plānota pakāpeniski, apgūstot un sākot pildīt aizvien jaunas funkcijas. 2003. ga­dā VPD sāka savu darbu vien ar divām funkcijām (postpenitenciārā palīdzība – pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes un izvērtēšanas ziņojumi par personām, kas pirms termiņa atbrīvojamas no soda izciešanas vietas). 15 gadu laikā VPD ir izaudzis par dienestu, kas izpilda 70% kriminālsodu visā Latvijas teritorijā – nosacīti sodītie, pirmstermiņa atbrīvotie, ar piespiedu vai sabiedrisko darbu sodītie vai sodītie ar probācijas uzraudzību, darbs ar personām, par kurām tiesa, prokurors vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi sniegt izvērtēšanas ziņojumus, ar cilvēkiem, kuri izdarījuši ko noziedzīgu un ir piekrituši iesaistīties izlīgumā, ar nepilngadīgajiem no 11 gadu vecuma.
     – Mainījies ir soda saturs. Soda izpilde ir individualizēta, tiek strādāts ar likumpārkāpēja domāšanu, kriminālas uzvedības cēloņiem, lai tie tiktu izprasti un novērsti. Jaunums ir sabiedrības iesaistīšana soda izpildē. Ikviens noziedzīgais nodarījums, kas vērsts pret konkrētu indivīdu, ietekmē visu sabiedrību kopumā. Brīvprātīgo iesaiste noziedzības prevencijā ir būtisks resurss drošākas sabiedrības veidošanā. Brīvprātīgā dar­ba veicēji ir patiesi entuziasti, kuri apzinās atbildību par notiekošajiem procesiem sabiedrībā un ir gatavi aktīvi līdzdarboties, lai veidotu drošāku sabiedrību. Brīv­prātīgie ir arī izlīguma no­drošināšanā, kas veic starpnieka funkciju. Arī Jēkabpils VPD struktūrvienība sadarbojas ar šādiem brīvprātīgajiem līdzgaitniekiem. Jēkab­pilī ir bijuši divi šādi «pāri». Šobrīd aktīvi darbojas viens līdzgaitnieks, bet ir pieteikušies vēl, kuri gaida mācības, kas drīz notiks, lai varētu par tādiem kļūt, – stāsta VPD Jēkabpils struktūrvienības vadītāja Iveta Vilcāne. Viņa skaidro, ka brīvprātīgie līdzgaitnieki  ir cilvēki, kas bez atlīdzības savā brīvajā laikā atrod iespēju pavadīt to kopā ar VPD klientiem. Līdzgaitnieki palīdz atrisināt kādas sadzīviskas problēmas, kopīgi apmeklē kultūras vai citus pasākumus, tā palīdzot saprast, ka var dzīvot citādi – bez alkohola vai citām atkarībām, strādāt, mācīties un citādi organizēt savu sadzīvi. Īpaši aktuāli tas esot jauniešiem un nepilngadīgajiem, kuriem pietrūcis ģimeniskuma un līdzcilvēku ieinteresētības. Tāpēc līdzgaitniekus izmanto darbā ar viņiem. Taču līdzgaitnieki nedublē VPD funkcijas.  Ir stingri noteikts, ko katrs dara. Lai kļūtu par līdzgaitnieku, ir jābeidz speciālas mācības. Pēc tam VPD darbinieki atrod līdzgaitniekam piemērotu personu, kam sniegt atbalstu.  Informācija par iespējām kļūt par līdzgaitnieku ir pieejama VPD mājaslapā, un struktūrvienības darbinieki Jēkabpilī cenšas uzrunāt ieinteresētas personas. Minētās gaidāmās mācības notiks novembrī, un interesenti uz tām vēl var pieteikties probācijas dienestā.
    I. Vilcāne uzsver, ka sa­biedrības iesaiste vērojama arī tajā, ka gan Ēnu dienās, gan Atvērto durvju dienās VPD ir ļoti apmeklēts dienests. Arī ikdienā tie ir gan studenti, kas iziet savu praksi, gan Jēkabpils struktūrvienības darbinieki paši dodas uz mācību iestādēm un izglīto gan jauniešus, gan pedagogus un citus speciālistus, piemēram, sociālos darbiniekus, bāriņtiesu darbiniekus.
   – Mēs esam ļoti atvērts dienests, aktīvi organizējam starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, paši esam padomdevēji citiem speciālistiem un augstu novērtējam citu dienestu sniegtos padomus, – saka I. Vilcāne. 
     Viens no jaunumiem dienesta darbā ir nesen ieviestā elektroniskā uzraudzība – no 2015. gada jūlija. Šajā laika periodā VPD Jēkabpils struktūrvienībai ir bijuši astoņi šādi klienti, bet šo­brīd tie ir pieci. 
     Elektronisko uzraudzību var piemērot nosacīti sodītām vai pirms termiņa atbrīvotām personām. Persona var pati rakstīt iesniegumu, ka vēlas, lai viņu atbrīvo pirms termiņa un nosaka elektronisko uzraudzību. 
    – Šādos gadījumos VPD izvērtē, vai tas ir iespējams. Vai personai ir atbilstoša dzīvesvieta, vai citas personas, kas tur dzīvo, piekrīt, ka persona tur apmetas, un citus apstākļus. Lai veiktu elektronisko uzraudzību, cilvēkam ap kāju tiek aplikta aproce, bet viņa dzīvesvietā novietota elektroniska ierīce, kas uztver aproces signālu. Tādā veidā var noteikt, kad cilvēks ir mājās, kad izgājis. Ar aproces palīdzību gan nevar izsekot cilvēka atrašanās vietai ārpus mā­jas. Taču klientam ik nedēļu jāsaskaņo ar VPD savs nedēļas aktivitāšu plāns. Piemē-ram, jānorāda, kurā dienā un cik ilgi viņš iepirksies konkrētos veikalos,  apmeklēs sportiskās aktivitātes, pastaigāsies ar bērnu vai strādās darbavietā. Kli­entam ir precīzi jāievēro iziešanas un atgriešanās laiks, un nevar mainīt pasākuma saturu. Ja ir paredzēta vingrošana, tad jādodas vingrot. Izņēmumi var būt slimības, slikti laika ap­stākļi, kad, piemēram, var atcelt pastaigu. Probācijas dienesta  darbinieki regulāri pār­bauda, vai klients tiešām ir aizgājis uz to vietu, kas  norādīta grafikā, – stāsta I. Vil­cāne.
     Par labo sadarbību I. Vil­cāne saka paldies sadarbības partneriem. VPD jomā tās ir pašvaldības, to iestādes, nevalstiskās organizācijas un baznīcas. Tāpat I. Vil­cāne izsaka pateicību sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, tiesai, prokuratūrai. Ļoti laba sadarbība esot izveidojusies ar Valsts policijas Jēkabpils iecirkni, pašvaldības policiju un Jēkabpils cietumu.
    – Jēkabpils teritoriālās struktūrvienības redzeslokā ir ap 200 klientu. Visvairāk ir to, kam piespriests piespiedu darbs, un šobrīd izpildē atrodas 120 aktīvas piespiedu darbu lietas. Situācija katru dienu mainās, jo vieni procesu pabeidz, bet citi nāk klāt. Pārējie klienti ir saistīti ar citu mūsu funkciju izpildi  – uzraudzību, izvērtēšanas ziņojumiem, izlīgumiem.  Mūsu vislielākā vērtība ir darbinieki. Kolektīvā ir 13 darbinieki, visi ir ar stāžu, pieredzējuši, nesavtīgi, akadēmiski izglītoti un dzīvesgudri cilvēki. Tas ir novērtēts, un šogad ar atzinības rakstiem tika apbalvoti Jēkabpils struktūrvienības darbinieki Aija Barkāne, Inga Knodze un Ina Strau­me. Saņēmām arī goda rakstu no Valsts policijas, – par savu kolektīvu saka I. Vilcā­ne.  

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. faktiski
    faktiski
    pirms 8 mēnešiem

    Sakarīgs raksts. Šodien pienācās braukt ar autobusu, bez steigas pavērot cilvēkus. Ja civilizētajā Eiropā cilvēki ir aktīvi, staigā ar skatienu uz priekšu, labsirdīgām, gaišām sejām, raitā solī, tad mūsējie kā tādi pusaizmiguši, drūmi, nokārtiem deguniem, pelēkām sejām, apsamaukušies kā nu kurš var. Viens paziņa atbraucis no Anglijas saka to pašu. Paciemojās holidejos un atkal laidīs atpakaļ. Runājos ar autobusa šoferi, kurš kādreiz braucis tālbraucējos, arī bija katru reizi šokēts, kad pārbrauca LV robežu. Šausminājies, kā mēs dzīvojam. Tas vispār ir ārprāts. Tas ir tāpēc, ka nav mums ne ekonomikas, ne normālas valdības, pašvaldības stagnē, ko tad var gribēt? Sabiedrība ir mākslīgi sašķelta, jo pa vienam mūs ir vieglāk kontrolēt. To, ka tā ir, tagad redzam pie valdības veidošanas. Visi it kā grib pacelt valsti, strādāt iedzīvotāju interesēs, bet apvienoties un ar kopīgiem spēkiem to izdarīt nevar, jo augstāki spēki ir sašķēluši cilvēkus tā, ka vairs nekas nelīmējas kopā. Ir totāls haoss. Tas jau sen ir zināms, ka mēs neesam saimnieki mūsu zemē. Mediji ir ceturtā vara, bet te uz vietām mediji ir tikai nosaukums, nekāda tolka. Vien kā vietējo ziņu dienests.

    Atbildēt

Pievienot komentāru