VARAM konceptuālajā ziņojumā precizēts pašvaldību iedalījuma modelis
Sagatavoja J. Apīnis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldību reformas ietvaros, – informē ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa. 
 
    Pēc iedzīvotāju un paš­valdību deputātu priekšlikumu un viedokļu uzklausīšanas VARAM ir paveikusi apjomīgu informācijas izvērtēšanas procesu un strādājusi pie likumprojekta izstrādes. Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai. 
     Ministrs Juris Pūce komentē: «Ir noslēgušās konsultācijas ar pašvaldībām, esam uzklausījuši dažādus viedokļus un argumentus reformas apspriešanas gaitā, tie visi apkopoti un analizēti. Izskatot iegūtos datus par iedzīvotāju paradumiem, ir tapis precizēts pašvaldību iedalījuma modelis ar 36 pašvaldībām. Šis konceptuālais ziņojums ir ievads likumprojektam par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas jau šogad tiks virzīts uz Saeimu».
Konceptuālajā ziņojumā, kas pilnībā ir publicēts ministrijas mājaslapā www. varam.gov.lv, ir iekļauts reformas izstrādes pamatojums, iespējamie riski, ja netiks mainīta esošā situācija, administratīvi teritoriālā iedalījuma kritēriji, pārskats par konsultācijām ar pašvaldībām, pilnveidotais administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, kā arī pamatnosacījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrādei jaunā redakcijā un informācija par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Papildus, lai radītu priekšstatu par pašvaldību darbības un atbildību loku, ziņojumā ir uzskaitītas paš­valdību darbības jomas nozaru griezumā. Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā.
 
 
 
Iespējamie riski, ja situācija netiks mainīta
Saglabājoties esošajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam ar 119 pašvaldībām, ir iespējami vairāki riski:
  • turpināsies neracionāla valsts budžeta līdzekļu izlietošana un būtiska administratīvā sloga uzturēšana visai valsts pārvaldes sistēmai.  (Samazinoties pašvaldību skaitam un pieaugot to kapacitātei, arī pārējā valsts pārvaldes sistēmā būtiski tiks mazināts administratīvais slogs);
  • turpināsies sadrumstalota teritoriju attīstības, to­­starp tautsaimnieciskās attīstības, un pakalpojumu tīklu plānošana, neņemot vērā daudzviet izveidojušās funkcionālās, pakalpojumu pieprasījuma un darbaspēka migrācijas saites starp reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem un ap­kārtējām piepilsētas un lauku teritorijām. Saglabā­sies pretrunas starp pilsētu un ap to esošo lauku teritorijām;
  •  saglabājot esošo iedalījumu 119 pašvaldībās, kas ir neviendabīgs pēc iz­mēra un pašvaldību kapacitātes, un daudzviet arī neracionāls tai skaitā no ģeogrāfiskā viedokļa, netiks izveidota platforma efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai un citu neatliekamu nozaru reformu īstenošanai;
  • daudzas pašvaldības joprojām nevarēs izveidot augsti profesionālas struktūras, sabalansējot pakalpojumu izmaksas un kvalitāti;
  • neņemot vērā faktiskos 26 rajonu pašvaldību reorganizācijas aspektus, virknei pašvaldību saglabāsies nesamērīgs funkciju apjoms  attiecībā pret iedzīvotāju skaitu tajās, kas tieši ietekmē to spējas patstāvīgi nodrošināt visas tām uzdotās funkcijas labā kvalitātē par samērīgām izmaksām un tādējādi ietekmē Latvijas iedzīvotāju tiesības saņemt samērojamas kvalitātes un daudzveidīgus pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas;
  • ir risks, ka esošo de­mogrāfisko tendenču si­tu­ācijā, saglabājoties esošajam pašvaldību iedalījumam, būtiski pieaugs paš­valdību uzturēšanas izdevumu ap­joms. (Aprē­ķināts, kāds būtu uzturēšanas izdevumu ietaupījums, ja vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu attiecīgi 10 tūkst., 15 tūkst. vai 20 tūkst. Poten­ciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt ievērojams – no 17 milj. eiro līdz 130 milj. eiro gadā).
 
No konceptuālā ziņojuma  «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» 
 
                                                 
 VARAM zvanu centram iedzīvotāju uzdotie jautājumi
 
Atbildes uz dažādiem jautājumiem saistībā ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu var noskaidrot, zvanot uz VARAM zvanu centru: t. 68806999. Ir iespēja saņemt atbildi  rakstiski uz  jūsu pasta adresi; jautājumus un priekšlikumus var iesūtīt arī rakstiski: reforma@varam.gov.lv.
 
– Kā mainīsies adreses, pasta indeksi, zemesgrāmatas pieraksts pēc reformas?
– Pilsētu, pagastu, ciemu un viensētu nosaukumi un pasta indeksi paliks nemainīgi. Atsevišķos gadījumos var manīties pašvaldības nosaukums. Līdz ar to adreses nav plānots mainīt, arī ieraksti zemesgrāmatā nebūs jāmaina. Datorizē­tajās sistēmās izmaiņas notiks automātiski, bet iedzīvotāji varēs saglabāt esošās zemesgrāmatas ap­liecības.
– Vai pēc reformas sa­glabāsies pagasta pārvalde?
– Pagastos ir un būs pagastu pārvaldes – iedzīvotāji uz vietas var un arī turpmāk varēs risināt daudzus jautājumus. Reforma neskar šo jautājumu, tā ir un arī turpmāk būs katras pašvaldības atbildība – par pagasta pārvalžu darbību lems katra jaunievēlētā novada dome.
– Kādi būs reformas ieguvumi?
– Iedzīvotājiem uzlabosies saņemto pakalpojumu kvalitāte, jo reforma dos iespēju pašvaldībām mazāku daļu no budžeta tērēt uzturēšanas izdevumiem, bet lielāku daļu – pakalpojumiem. Piemēram, izglītībai, sociālajiem pakalpojumiem, infrastruktūrai, transportam, arī kultūrai un sportam. Pakalpojumi uzlabosies, kļūs profesionālāki arī tāpēc, ka pašvaldībām būs iespēja nodarbināt strādājošos uz pilnu slodzi un par padarīto maksāt atbilstošu atalgojumu.
– Kādēļ ir nepieciešams reformēt pašvaldības?
– Šobrīd 60 pašvaldības neatbilst esošajiem likuma kritērijiem. Vairākas pašvaldības pašas neveic tām likumā noteiktās funkcijas. Esošā pašvaldību karte daudzās vietās nav loģiska, līdz ar to veidojas nepilnības arī dažādos pakalpojumu tīklos un tiek nelietderīgi tērēti līdzekļi. Viens no reformas pamatuzdevumiem ir apturēt pakāpenisko lejupslīdi, lai pašvaldības arī pēc desmit gadiem spētu nodrošināt iedzīvotājus ar pakalpojumiem labākā kvalitātē.
– Kāpēc reforma netiek sākta vispirms pašvaldībās, kuras šobrīd neizpilda esošos kritērijus?
– Kopš iepriekšējās reformas ir pagājuši 10 gadi, un tajā laikā izveidotie kritēriji vairs nevar nodrošināt ilgt­spējīgu pašvaldību izveidi, atbilstoši situācijai mūsdienās. Ir nepieciešama reforma visas Latvijas teritorijā, lai pašvaldības būtu pietiekami spēcīgas un spējīgas attīstīties ilgākā laika periodā.
– Vai pašvaldībām ir paredzēti kādi atbalsta mehānismi?
– 2020. un 2021. gada valsts budžetā tiks pieprasīts finansējums, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām apvienošanās projektu izstrādei un citiem papildu izdevumiem, lai 2021. gadā tās veiksmīgi uzsāktu jaunā novada darbību.
 
Red. piebilde. Admi­nistratīvi teritoriālās reformas apspriešana turpinās – ministrs Juris Pūce un citas VARAM amatpersonas ir sākušas apmeklēt novadus, lai tiktos ar iedzīvotājiem. Šīs konsultācijas turpināsies līdz pat pavasarim. Par to norises laiku konkrētā pašvaldībā informācijā būs publicēta arī presē.
Aicinām lasītājus  (paš­valdību amatpersonas un iestāžu darbiniekus, uzņēmējus un visus iedzīvotājus) izteikt arī savu viedokli par gaidāmo reformu, kā arī uz­dot jautājumus,  kas radušies šajā sakarā. Uz tiem sa­gatavosim atbildes. Rakstiet uz epastu: janis@bdaugava.lv vai arī sūtiet pa pastu uz redakciju: Pasta iela 37, Jēkabpils, LV-5201. Var arī zvanīt, t. 65237942.
 

Publikācijā izmantoti materiāli no www.varam.gov.lv.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
 
 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru