VARAM pārstāvji tiekas ar topošā Jēkabpils novada pašvaldību vadību
INESE ZONE

 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji apmeklēja Jēkabpils pašvaldību, lai pārrunātu aktualitātes saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis un valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša tikās ar Jēkabpils domes vadību, kā arī pašvaldību reformas rezultātā apvienoto Jēkabpils novadu veidojošo pašvaldību vadītājiem, lai apspriestu turpmāk veicamos pasākumus jaunā novada darbības uzsākšanai.
    Tāpat tika pārrunāti jautājumi par pašvaldībām pieejamo finansējumu investīcijām Covid-19 seku mazināšanai un uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī investīciju programmu autoceļu sakārtošanai reģionā.
    Pēc sarunām pašvaldību vadītāji un VARAM amatpersonas atbildēja uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem.
 
«Tas visiem ir kas jauns»
    Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps sacīja, ka ministrijas amatpersonu vizīte ir kā atbilde uz vēstuli, ko Jēkabpils pašvaldība bija aizsūtījusi premjeram Krišjānim Kariņam, vēstuli ar lūgumu ļaut Jēkabpils do­mes un novadu vadības pārstāvim paust savu viedokli valdības koalīcijas sadarbības padomes sēde, kur ru­nās par reformas jautājumiem. Tad premjers atbildējis, ka par to informēs VARAM ministru Juri Pūci, un tāpēc tagad amatpersonas ieradušās informēt par tālāko reformas gaitu. A. Kraps minēja, ka pārrunāti daudzi pašvaldības interesējoši jautājumi un solīta precizējoša informācija nedaudz vēlāk. Jau jaunnedēļ būšot tikšanās ar novadu vadītājiem, lai vienotos par darba plā­nu, kā risinās daudzus jautājumus, jo darba esot daudz, un jau tagad daudz jāizdara līdz nākamajam gadam.
     – Esam Jēkabpils novads, un tas ir kas jauns Jēkabpilij un novadiem. Un jebkura mūsu darbība ir jāvērš par labu nu jau visa novada iedzīvotājiem. Tāpēc skatīsimies gan ceļu karti, gan sociālās palīdzības jautājumus, gan bērnudārzu un izglītības jautājumus. Iesim soli pa solim, un sākotnēji pie tā strādās dienesti, kas atbild par konkrētu jomu. Kā zināms, tagad par jebkuru jautājumu – ilgtermiņa lēmumiem, aizņēmumiem vai par īpašumu atsavināšanu, kas pārsniedz 50 000 eiro, – būs jālemj finanšu komitejas sēdē, kur kopā sanāks visu novadu un Jēkabpils domes vadītāji, – sacīja Aivars Kraps. Viņš piebilda, ka balsošana šajā finanšu komitejas sēdē notiks atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Jēkabpils domei ar nedaudz vairāk kā 50% balsu būs noteicošā balss.
 
Jāsāk darbs pie novada struktūras, un jāgatavojas vēlēšanām
   Uz jautājumu, ar ko tieši pašvaldībām jāsāk darbs pie apvienošanās procesa, VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģi­onālās attīstības jautājumos Ma­dars Lasmanis skaidroja, ka pirmais darbs ir jau minētās finanšu komitejas izveide, lai nodrošinātu nepārtrauktību pašvaldību darbībā. Tāpat paralēli tam jāstrādā pie kopīgas pašvaldību jaunās struktūras iz­strādes, apvienota teritorijas plānojuma izstrādes un gatavošanās pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2021. gadā, un vēlēšanu komisijas izveidošanas.
   – Izvēle, kāda būs struktūra, ir katras pašvaldības ziņā, un šo neatkarību tām nodrošina pašvaldību harta. Mēs, protams, rekomendējam izvēlēties kādu centralizētu pārvaldības modeli, kas vestu uz kopīgu grāmatvedību, sociālajiem pakalpojumiem, izglītības tīkla jautājumiem. Bet var izvēlēties arī decentralizētus modeļus, kas sākotnējā brīdī varbūt ir politiski izdevīgāki, gan ne tik daudz, cik saimnieciski. Pārmaiņas, kā to rāda arī iepriekšējā reforma, nenotiek vienā dienā, tas ir vairāku gadu darbs. Un arī tajos lielajos novados, kas tad tika veidoti, šī vienotās sistēmas ieviešana aizņēma ne vienu vien gadu, un pirmais sasaukums jaunajā apvienotajā teritorijā būs ar kādu speciālu regulējumu ar pārejas noteikumiem, kā no vienas kārtības pāriet otrā. Tas būs cieši saistīts ar to, kā pašvaldības izstrādās savu kopīgo pārvaldības modeli un cik daudz tas būs izplānots jau tagad, – sacīja Madars Lasmanis.
      M. Lasmanis un valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša piebilda, ka centralizācija noteikti nav jāsaprot kā visu pakalpojumu koncentrēšana centrā.  Noteikti jānodrošina klientu apkalpošanas centri vai pagastu pārvaldes, kur pakalpojumiem jābūt pieejamiem maksimāli tuvu iedzīvotājiem. Centralizēts būtu administrācijas un pārvaldības darbs, jo šobrīd katrai pašvaldībai ir sava grāmatvedība, savi komunālie uzņēmumi u. c., ko laika gaitā var apvienot. Bet ierindas iedzīvotājam nevajadzētu rasties sajūtai, ka kaut kas ir mainījies, jo sociālie, izglītības un citi pakalpojumi palikšot nemainīgi uz vietas un pietiekamā daudzumā un kvalitātē, kā tas ir nepieciešams. Savu lomu spēlēšot arī iedzīvotāju skaits. Taču, piemēram, ja ir kultūras nams, ko cilvēki apmeklē, tad tam arī jādarbojas un jānodrošina pietiekams kultūras grozs.
   Izskanēja jautājums par pašvaldību teritorijas plānojumiem. Būs jāizstrādā jauns teritorijas plānojums, bet, ja ir pašvaldības, kur tie top šogad vai ir nesen tapuši, vai tas tagad nebūs lieki tērēts resurss?
    M. Lasmanis atgādināja, ka VARAM bija rosinājusi grozījumus Teritorijas plānojuma likumā, ka izstrādes stadijā esošie teritoriālie plānojumi jāpārtrauc. 
    Tas neesot izsludināts līdz reformas likuma apstiprināšanai. Bet tagad izsludinātais likums nosaka, ka pašvaldībām nevis jāturpina izstrādāt esošos, bet jāsāk izstrādāt apvienoto teritorijas plānu, un tam pašvaldībām tiks piešķirta speciāla valsts dotācija. Tas būšot pagaidu plāns, kurā apvienos visu pašvaldību iecerēto, izvērtējot, vai neveidojas pretrunas, un lai jaunās domes 2021. gada jūlijā pēc vēlēšanām var izdot saistošos noteikumus, ka ir šāds teritorijas plānojums. Bet jauns apvienotās teritorijas plānojums pašvaldībām būs jāizstrādā līdz 2025. gadam, tātad tam vēl ir laiks, un iedzīvotājiem būs iespēja piedalīties apspriešanā un to visu izvērtēt.
 
Var saņemt aizdevumus, un plāno 300 miljonu izlietojumu ceļu remontam 
     Informējot par pašvaldībām palielināto aizņēmumu limitu, kas palielināts saistībā ar pieejamo finansējumu investīcijām Covid-19 seku mazināšanai jeb ekonomikas sildīšanai un iespējām iegūt investīcijas, M. Las­manis sacīja, ka process nav apstājies un katru mēnesi tiek piešķirts finansējums pašvaldību aizņēmumiem ārkārtas situācijas seku ietekmes likvidēšanai. Pašvaldības, kam ir atbilstošas gatavības projekti (Red. piez. – Jābūt tehniskajam projektam, pašvaldībai jāfinansē 25% izmaksu un vismaz 30% darbu jāveic jau šogad, kā arī ceļu būves projektos izmaksas nevar būt lielākas par vienu miljonu uz kilometru), piesakās un saņem aizdevumus savas infrastruktūras sakārtošanai, lai tā veicinātu ekonomikas sildīšanu, un tas būs pieejams visu 2020. gadu. M. Lasmanis minēja, ka tās pašvaldības, kurām vēl nebija kritērijiem atbilstošu projektu, var tos pilnveidot un iesniegt nākamajos mēnešos.
     BD interesējās par naudu ceļiem – vai pagaidām ir informācija tikai par iespēju izmantot investīcijas Covid seku likvidēšanai vai arī tika runāts par naudu ceļiem, ko sola reformas īstenošanas procesā?
     M. Lasmanis skaidro, ka tika runāts par abām iespējām, un pašvaldības arī valsts atbalstu Covid seku mazināšanai aktīvi izmanto ceļu uzlabošanai, jo aptuveni 70% no aizdevumiem, kas apstiprināti pašvaldībām, ir ceļu sakārtošanai. 
     – Bet paralēli tam VARAM sadarbībā ar Sa­tiksmes ministriju strādā, lai izstrādātu speciālo programmu administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitā, kur 300 miljonus eiro ir paredzēts jau nākamajos trīs gados investēt reģionālajos un valsts nozīmes ce­ļos, kas nepieciešami satiksmei uz jaunajiem attīstības centriem. Šobrīd no plānošanas reģioniem ir saņemta informācija, kur pašvaldības ir apkopojušas savas vēlmes. Satiksmes ministrija un «Latvijas valsts ceļi» apzina šos ceļus, lai varētu precīzi noteikt, kāds būs izdevumu apjoms. Es domāju, ka jau jūlijā būs publiski zināms, kādi būs šie ceļi, un katrā jaunveidojamajā novadā būs viens vai divi ceļi, kas tiks sakārtoti nākamajos trīs gados Protams, ka pašvaldību vajadzības ir lielākas, un mēs to apzināmies, taču šobrīd šie 300 miljoni ir reāla iespēja, bet lielākas summas tuvākajos trīs gados nebūs pieejamas. 
    Vaicājam arī par to, vai ir analizēts, kas vairāk iesniedz projektus Covid seku mazināšanai: lielās pilsētas un novadi vai tomēr situācija ir līdzīga? Ja pārsvarā atbalstu saņems lielās pašvaldības, tad mazās, kurām resursu dēļ var nebūt tik daudz kritē­rijiem atbilstošu projektu, paliks šo atbalstu nesaņēmušas.
– Šīs programmas mērķa ietvaros nebija plāns vienmērīgi sadalīt naudu visām pašvaldībām. Pamatmērķis ir ekonomikas sildīšana. Protams, ja skatās uz ekonomisko aktivitāti, tad reģionālie attīstības centri, protams, ir aktīvāki nekā mazākas rocības pašvaldības. Taču piedalās arī mazākas pašvaldības un saņem aizdevumus. Proporcija ir apmēram tāda, ka aptuveni divas trešdaļas atbalsta saņem reģionālie centri, lielās pilsētas un vienu trešdaļu – pārējās pašvaldības. Protams, šobrīd sakarā ar prasību pēc augstas projektu gatavības pašvaldībām ir grūtības ar projektētāju piesaisti, kas ir noslogoti, – stāsta Madars Lasmanis.
    Sarunas gaitā visu novadu domju priekšsēdētāji minēja, ka iesniegs šos projektus un strādā pie to atbilstības kritērijiem. 
 
Cer, ka Jēkabpils neliks šķēršļus investīciju aizdevumiem
    Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Spro­ģe informēja, ka Salas novada dome ārkārtas sēdē nolēmusi vērsties Satver­smes tiesā un apstrīdēt Admi­nistratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. 
    – Uzskatām, ka likuma sagatavošanas gaita ir bijusi tāda, kas neņem vērā mūsu un iedzīvotāju viedokli, tāpēc ejam šādu ceļu. At­bildes uz mūsu jautājumiem ir bijušas vispārīgas, nav konkrētu atbilžu uz konkrētiem jautājumiem. Es šodien arī vaicāju, kad Salas novads dzīvos labāk? Protams, ka ir pavisam cita veida atbilde, bet atbildi, vai cilvēkiem patiešām būs labāk, es ne­esmu sadzirdējusi, – sacīja Irēna Sproģe. 
     Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Va­nags sacīja, ka pašvaldība nevērsīsies Satversmes tiesā. Viņš minēja, ka sarunā ar VARAM pārstāvjiem daudzas lietas ir noskaidrotas, kaut kas ir apmierinājis, kaut kas nav paticis, bet tas esot risināms laika gaitā. Runājot par minēto aizņēmumu iespēju pašvaldību projektiem, A. Vanags sacīja, ka tā vairāk bijusi vērsta uz lielajām pašvaldībām, un mazās par to uzzinājušas tikai pirms pusmēneša. Jēkabpils novadam tagad esot problēmas ar projektu atbilstību kritērijiem, bet cerot, ka augustā jau varēs pretendēt uz investīcijām. Nepatīkamākā lieta, kas uzzināta sarunā, bijusi, ka lēmumi pašvaldību vadības finanšu komitejā, arī par aizņēmumiem investīcijām tiks pieņemti, balsojot atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kas Jēkabpils pilsētā ir lielāks. A. Vanags izteica cerību, ka izdosies atrast kompromisu. Bet, ja neizdosies, tad tas atspoguļosies arī uz pašvaldību vēlēšanām. Ja kompromisa nebūs, tad lauki diezin vai gribēšot tā vienkārši padoties pilsētai. A. Vanags sacīja, ka ar reformas likumu dzīve neapstājas, tā turpinās. Katras reformas rezultāti esot redzami pēc četriem pieciem ga­diem, un tad redzēšot – varbūt kādam būs kauns par reformu, varbūt kādam nē. 
    Arī Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs minēja, ka finanšu lietu saskaņošana pašvaldību finanšu komitejā tagad, pēc reformas likuma izsludināšanas, kavē jau iesāktus procesus. Novads ir saņēmis atbalstu ilgi lolotajam gājēju celiņam no Spuņģēniem līdz Jēkabpilij, bet tagad Valsts kase vairs nav gatava slēgt līgumu par aizdevumu bez saskaņošanas finanšu komitejā. Otra nianse, kas skarot Krustpils novadu, esot tas, ka pilsētas tuvums rada pieprasījumu pēc īpašumiem novadā, un to cenas tāpēc pārsniedz 50 000 eiro limitu, un pārdošana atkal jā­saskaņo ar finanšu komiteju. Trīs īpašumus nosolījušās personas tagad ir neapmierinātas, ka nevar virzīt procesu tālāk. Par nākotnes jautājumiem K. Pabērzs sacīja, ka Krustpils novadam nav izredžu uz ceļu sakārtošanu par valsts naudu, jo piekļuve līdz novada centram Jēkab­pilij jau ir sakārtota, jo tur atradās arī Krustpils novada centrs. Taču piekļuves jautājums varētu būt sāpīgāks attālākiem pagastiem kā Atašienei. Būšot sāpīgi jautājumi par skolām, ko paš­valdība varēja atļauties no­drošināt, bet nav zināms, kā tas būs jaunajā novadā. Ekonomiski daudz ko varot sarēķināt, bet svarīgi būtu, lai apdzīvotās vietas – pa­gasti – nepazūd, bet tas esot atkarīgs no skolu esamības vai likvidācijas. Tas jau esot zināms, un tam vēs­tures līkločos jau ir iets cauri. Pirmais gads jaunajam novadam noteikti būšot grūts.
    Aknīstes novada domes priekšsēdētāja Vija Dzene informēja, ka deputāti vēl nav lēmuši par to, vai vērsties Satversmes tiesā. Viņa minēja, ka reformas sakarā māc neziņa par nākotni, jo arī pirms iepriekšējās reformas solīts sakārtot ceļus uz centriem, taču tas netika darīts. Sāpīgs jautājums esot ceļš no Asares un arī Gārsenes. Tāpat iedzīvotājiem nav skaidrs, vai būs pagastu pārvaldes, kāds būs uz vietas pieejamo pakalpojumu apjoms. Nu informēts, ka tas kopā jālemj visiem novadiem pašiem. Arī Aknīstes novads jau iesniedzis projektu un gatavs ņemt aizņēmumu ceļa caur Aknīsti seguma asfaltēšanai, jo pa vienu no galvenajām ielām pa grants segumu virzās lauksaimniecības tehnika, radot putekļus un citas neērtības. 
    Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks BD sacīja, ka deputāti vēl lems, vai vērsties Satversmes tiesā.
    – Tas nav vienkāršs jautājums, jo tās ir lielas izmaksas, un Viesītei ir  lēmums tikai par dalību Sēlijas novadā. Citi bija arī par iespēju palikt patstāvīgai pašvaldībai, tā ka tagad mums īsti nav par ko tiesāties. Konsul­tēsimies ar Ilūksti ar Jaun­jelgavu, varbūt varam visi kopā Satversmes tiesā vērsties par to, ka tika liegta iespēja izveidot Sēlijas novadu. Ar tiesāšanos gan ir tā, ja Satversmes tiesa izskata sūdzības līdz pašvaldību vē­lēšanām, tad tam ir jēga, bet ko tad, ja lēmumus pieņem jau pēc tam?– saka Alfons Žuks. Par tikšanos ar VARAM pārstāvjiem viņš teic, ka pagaidām vēl arī valdībai un ministrijai ir maz konkrētas informācijas, ko sniegt. Savukārt visu finansiāli ietilpīgāko un ilgtermiņa lēmumu, piemēram, iepirkumu, izskatīšanu ap­vienotajā finanšu komitejā viņš vērtē, ka tad nav saprotams, kādēļ vairs vajadzīgas novadu domes, ja tām vairs nav nekādas teikšanas, ja balso pēc iedzīvotāju skaita. 
    – Jaunais novads ir izveidots, un ar to jārēķinās, bet ir bažas, vai lemšana būs kaut cik vienlīdzīga attiecībā uz budžeta veidošanu, darbiniekiem, citiem jautājumiem. Mēs jau tagad varam nākt kopā un  izlemt, kāda būs struktūra, bet jaunievēlētajam sasaukumam tas nebūs saistoši. Tāpat nav ticības, ka tiešām sakārtos novadu ceļus, – saka Alfons Žuks.
 
Izzināšot novadu problēmas, un aicina uz konstruktīvām sarunām 
     A. Kraps atzina, ka situ­ācija apkārtējos novados viņam nav zināma, tāpēc viņš mēģināšot to iepazīt un apmeklēt ja ne katru, tad katru otro novadu domes sēdi. Tā varētu izzināt novadu problēmas un informēt novadu deputātus par situ­­āciju Jēkabpilī. Novadu vadītāji savukārt solīja, ka ir gatavi apmeklēt Jēkabpils domes sēdes.
      K. Ozola sarunas noslēgumā uzrunāja novadu kolēģus, sakot, ka iedzīvotāju labklājība un teritorijas attīstība būs atkarīga no tā, cik konsolidēti pašvaldību vadītāji jau tagad spēs sēsties pie viena galda un izrunāt visus jautājumus, kas saistās ar nākamā perioda iniciatīvām un iedzīvotāju vajadzībām, nevis runāt par to, kas ir slikti un nepareizi. Tad jaunā sasaukuma deputātiem, nākot pie varas, būtu pamats, kā organizēt darbu. 
     – Sākot reformas ap­spriešanu, kad ministrs Juris Pūce bija Jēkabpilī, es jau tad runāju par to, ka nevar spriest – vajag vai nevajag reformu, bet jārunā par to, kādai tai jābūt. Ja jau apspriešanas laikā pašvaldības būtu iesaistījušās vairāk un runātu konstruktīvi, tad varbūt tagad būtu mazāk ar reformas rezultātu neapmierinātu pašvaldību. Tagad aicinu vadītājus nākt kopā, saukt kopā speciālistus, un katrā jomā jārod labākais risinājums. Tad arī iedzīvotāji būs apmierināti un ekonomiskā izaugsme būs straujāka, – sacīja Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola. 
 
Uzziņai 
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu jauno Jēkabpils novadu veido 25 teritoriālās vienības ar administratīvo centru – Jēkabpils valsts pilsētu, apvienojot līdzšinējo Jēkabpili un Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadus. Iedzīvotāju skaita ziņā Jēkabpils novads būs 11. lielākā pašvaldība – 41,2 tūkstoši iedzīvotāju ar kopējo budžetu 68 miljoni eiro. Jēkabpils novads ierindosies astotajā vietā visu pašvaldību kopvērtējumā, bet novadu griezumā, neskaitot valsts pilsētas – trešajā vietā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par materiāla «VARAM pārstāvji tiekas ar topošā Jēkabpils novada pašvaldību vadību» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava»
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru