«Vedējs 2019» – Jeļena Hnikina
INESE ZONE

Biedrības «Lauku partnerība Sēlija» radošā konkursa «Vedējs 2019» noslēguma pasākums Rubeņu parka Rūķu pļavā pulcēja vedējus, viņu teicējus jeb aprakstu autorus un atbalstītājus un draugus. 
      Tradicionāli konkursa noslēgums notiek iepriekšējā gada laureāta pašvaldībā, un Rubeņu parkā  līdz ar citiem pagasta ļaudīm viesus uzņēma 2018. gada kon­kursa uzvarētāja, Rube­nes pagasta un Jēkabpils novada kultūras darba vadītāja Inta Tomāne. Šogad aizritējis jau 14. konkurss, kas  ļāva iepazīt deviņus aprakstu varoņus un aprakstu au­torus, Intas Tomānes vārdiem sakot: «godināt cilvēkus, kas mūsu dzīvi dara ko­šāku, labāku un godīgāku». 
     Konkursa ilgmūžība ir apliecinājums gan lauku cilvēku vitalitātei, atraktivitātei, sirds dāsnumam un talantiem, gan tam, ka lauki un lauku dzīves vide ir lieliska iespēja ikvienam. Bied-rību aktīvisti, lieliskas ģimenes, kultūras darbinieki, pedagogi, cilvēki ar interesantu vaļasprieku, uzņēmēji un citi ir pozitīvi domājoši, citus iedvesmojoši un  darbos līdzi aicinoši. Visi citi un arī šī gada konkursam pieteiktie cilvēki ir vedēja vārda cienīgi. Taču šis ir radošais – jaunrades – ap­rakstu konkurss, tā ka liela nozīme ir arī aprakstu autoriem – cilvēkiem, kuri uzskata par savu pienākumu veltīt labu vārdu tiem, kas to pelnījuši. Te svarīga arī viņu prasme satīt vārdus kamolā, kur katrs dzīpars raksturo apraksta varoni tā, ka izlasot katrs teiks: jā, tas ir vedējs, kam arī es gribu līdzi iet. Var teikt, ka konkursa vērtība ir arī tā vadītāji Skaidrīte Medvecka un Jānis Subatiņš – vedēju vedēji, kas gādā par asprātības dzirksti. Ne velti J. Subatiņš, stāstot par to, kas atšķir «Vedēju» no citiem konkursiem, secina, ka tā ir improvizācija. Jo, lai ko tu arī nerakstītu scenārijā, visu izšķir improvizācija. 
     Vedējiem katram bija jāatbild uz improvizētu jautājumu par sevi, kas balstīts aprakstā teiktajā. Ko tad viņi saka? Gaidai Airei tas ir darbošanās prieks, kas liek ainavu ap māju pārvērst par košu dārzu. Ilze Tomiņa-Stare stāsta, ka viņas sportiskās dzīves organizatores aktivitātes ir komandas darbs. Ieva Jātniece secina, ka, pirms iet darīt un sa­ņemt atbalstu, ir svarīgi pabūt pašam ar sevi un dabu. Kristīne Verečinska motivāciju palīdzēt citiem smēlusi savas dzīves pieredzē. Daina Alužāne  – «Sē-lijas salu» un citu projektu radošais spēks – atzīst, ka var būt arī gana šerpa. Lelde un Mārtiņš Uzkuri – jauna radoša ģimene laukos – atrod laiku visam, arī pūču skaitīšanai. Savukārt ap­raksts par Olgu Kuņaņkinu esot daudzu cilvēku stāsts, ko tikai parakstījis viens autors. Bet «Vedējs 2019» šogad ir Jeļena Hnikina. Atbildot uz mazliet provokatīvo jautājumu – kas pa­līdz rast līdzsvaru, kad jāsa­skaras ar negatīvu attieksmi, jo katram, kas iet un dara, ir arī kritiķi, viņa atteic: «Ga­dās arī tā. Bet tad es klusiņām mājās noraušu asaru un atkal eju un daru».  Viņa stāsta, ka gandarījumu par paveikto sniedz mirdzums cilvēku acīs. 
– Tas man ir liels gods un patīkami, ka tā novērtē manu darbu. Es vienkārši daru to, kas man patīk. Daudz palīdz ģimene, draugi, darbabiedri, sadarbības partneri un atbalstītāji. Pal­dies par pozitīvajām emo­cijām, un uz tikšanos nākamgad Kūkās, – aicina Jeļena Hnikina.  
    Par muzikālajiem sveicieniem «Vedējā 2019» gādāja Rubeņu kultūras nama folkloras kopa «Kāre» un saksofonists Andis Ķīsis. Bet dalībnieku garšas kārpiņas lutināja Rubeņu Gardēžu kluba vārītā Vedēju zupa. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. skatos foto
    skatos foto
    pirms 2 mēnešiem

    Kur tad ir tauta? Vienas vecas grošas, jaunatnes nav. Kam tas tituls vispār ir vajadzīgs?

    Atbildēt
  2. Ha
    Ha
    pirms 2 mēnešiem

    Tā ir Subatiņa atvadu balle.

    Atbildēt

Pievienot komentāru