Vēlētājiem jāuzmanās, parādījies vēl viens «Re:Baltica» imitējošs viltus izdevums
INESE ZONE

Publiski jau ir izskanējusi informācija par to, ka augusta sākumā  Jēkabpilī pastkastēs tika izplatīts izdevums, kas aģitē pret 12. Saeimas deputātu Vitāliju Orlovu, aicinot gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nebalsot par viņu. 
        Izdevuma noformējums vizuāli bija līdzīgs Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» izdevumiem, kas lika domāt, ka tā autors ir šis centrs. Tūlīt arī «Re:Baltica» informēja, ka saņēmusi e-pasta vēstuli, kuras autore izsaka pateicību par šo izdevumu, taču tas nav žurnālistikas centra veidots.  «Re:Baltica» savā mā­jaslapā norāda, ka maldināšanai izmantotas «Re: Baltica» krāsas, formāti un daļu tekstu no mājaslapas par to, kas ir centrs un  kā­pēc tas veido kartītes par politiķu darbiem, par kuriem viņi nestāstīs reklāmās.  La­sī­tājs atpazīt, ka saņemtais žurnāliņš ir maldināšana un līdz ar to informācija ir apšaubāma viltus ziņa, varēja tikai pēc tā, ka izdevumā nepareizi bija minēts žurnālistikas centra nosaukums: «Re:Baltica» bija uzrakstīta ar «k» kā «Re:Baltika», un žurnālam nebija tā saucamās pasītes, kur norādīts, kas ir izdevējs. 10. septembrī Jēkabpilī pastkastēs atkal bija līdzīgi noformēts izdevums krievu un latviešu valodā, kas tieši tāpat aģitēja pret V. Orlovu. Lai panāktu vēlamo efektu un uzrunātu sabiedrību, uz vāka tika citēts arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kurš aicina vērtēt politiķus pēc viņu darbiem, nevis vārdiem. Un pēc vairākām lapām ar aģitāciju pret V. Orlovu atkal seko  maldinošs teksts, kas nekritiski domājošam lasītājam var likt secināt, ka šī izdevuma autors ir «Re:Baltica». Ir citēts teksts no žurnālistikas centra lapas, kur skaidrots, ka viņi nav izdevuši iepriekšējo aģitācijas lapu. Tikai minēts, ka aģitācija bijusi nevis pret, bet par V. Orlovu. Tāpat no­rādīts, ka vienīgais, kā varētu atšķirt viltus izdevumu, ir bijis pasītes trūkums un nepareizs nosaukums, bet nav minēts,  ka šis nepareizais nosaukums ir «Re:Bal­tika» ar «k». Un kā gan to mi­nēs, ja šajā tekstā, kas parakstīts: «Ar cieņu redakcija», virsrakstā atkal ietverts nepareizais nosaukums. Turpat pārpublicēts arī aicinājums no «Re: Baltica» mājaslapas ziedot šī neatkarīgā pētnieciskās žurnālistikas centra atbalstam, bet atkal nepareizi minot centra nosaukumu ar «k».  
       V. Orlovs ir informējis, ka saistībā ar  šiem izdevumiem ir vērsies Drošības po­licijā, Satversmes aizsardzības birojā, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lūdzot izvērtēt šo gadījumu.
             Kā Baltijas mediju izcilības centra rīkotajā seminārā žurnālistiem par iespējamajiem apdraudējumiem vēlēšanu laikā stāstīja KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītājas vietniece Vineta Ostrovska, atrast šādu viltus bukletu izdevējus ne vienmēr izdodas. Nereti tie tiek drukāti nevis Latvijā, bet kaimiņvalstīs, kas sarežģījot šo procesu. Līdzīgs gadījums ar kāda medija identitātes piesavināšanos Latvijā ir noticis pirms pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā, kad Liepājā past­kastītēs un arī interneta vidē tika izplatīts priekšvēlēšanu aģitācijas izdevums, kura vizuālais noformējums ļoti atgādināja reģionā lielāko laikrakstu «Kurzemes Vārds». Valsts policijā tika uzsākti divi kriminālprocesi par laikraksta «Kurzemes Vārds» atdarinājuma izdošanu, kā arī par «Kurzemes Vārda» un Liepājas mēra Ulda Seska goda un cieņas aizskaršanu. KNAB secinājis, ka šis atdarinājums ir uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitāciju. Tā izdevēji ir atklāti. 
          Tā kā šādi un līdzīgi maldināšanas gadījumi ir iespējami gan priekšvēlēšanu lai­kā, gan arī pēc tam, cilvēkiem atliek būt modriem un kritiski izvērtēt informāciju, nevis tūlīt ticēt indīgu zirnekļu eksistencei Latvijā, par kādiem nesen vēstīja plakāti Rīgas ielās, vai  viltus ziņai par tirdzniecības centra «Alffa» (ar diviem, nevis vie­nu «f»)  sabrukšanai. Ja ru­na ir par priekšvēlēšanu aģitāciju, tad katram likumīgam materiālam jābūt ar norādi, kas ir tā izdevējs vai kas apmaksājis reklāmu. Ja in­formācija par priekšvēlēšanu tēmu būs kāda plašsaziņas līdzekļa darbs, tad no-teikti jābūt norādēm par izdevēju, nevis kā gadījumā ar V. Orlovam veltīto izdevumu, kur nebija  nekādu no­rāžu – tikai maldinoša in­formācija, kas liek domāt, ka izdevējs ir konkrēts me­dijs. Galu galā, ja māc šau­bas, var sazināties ar mediju, kas it kā ir izdevis materiālu.
         Par aizdomīgām publikācijām var ziņot arī KNAB. Biroja mājaslapā publicētā informācija aicina izmantot KNAB izstrādāto mobilo lietotni «Ziņo KNAB!»:  «Laika posmā, kopš lietotne pieejama sabiedrībai, ievērojami pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte, ziņojot KNAB par ie-spējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem. Turklāt iedzīvotāji arvien vairāk kā ziņošanas kanālu izvēlas tieši mobilo lietotni.
      Mobilajā lietotnē «Ziņo KNAB!» līdz šim saņemti vairāk nekā 400 ziņojumi. Iedzīvotāji pārsvarā informējuši par priekšvēlēšanu aģitāciju sociālajos tīklos, īpaši «Facebook». Piemēram, no­sūtot lietotnē ekrānšāviņu, kurā redzama apmaksāta reklāma. Mobilajā lietotnē saņemti arī ziņojumi, kuros fiksēta priekšvēlēšanu aģitācija vidē. Aicinām iedzīvotājus arī turpmāk būt vērīgiem un sociāli aktīviem 13. Saei­mas vēlēšanu priekšvēlēšanu periodā un vēlēšanu dienā. Par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem lūdzam informēt, izvēloties sev ērtāko saziņas veidu (tie pieejami KNAB mā­jaslapā).» 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. muris
    muris
    pirms 2 mēnešiem

    un kur var iepazīties ar šo viltus ziņu - nu lai varētu atpazīt uz priekšdienām ?

    Atbildēt

Pievienot komentāru