Ar peoniju reibinošo smaržu Marinzejas muižā sestdien izskanēja Atašienes vidusskolas izlaidums, bet jau svētdien skolā ieradās ciemiņi uz kādu citu nozīmīgu un saturā sirsnīgu notikumu – skolotājas Ināras Mihalovičas grāmatas «Atašiene. Laiks. Cilvēki. Notikumi.» atvēršanas svētkiem.
Ināras vārds zināms ne tikai atašāniešiem. Kopš 2009. gada «Brīvajā Daugavā» ir publicēti vairāk nekā 40 viņas raksti, kas stāsta par šīs puses dažādu laiku ļaužu likteņiem, dzimtām un sētām; par cilvēku gaitām uz vēsturisku notikumu fona, par viņu priekiem un sāpēm mūža garumā. Un ne velti uz pasākumu bija ie-radušies aprakstos atainoto cilvēku tuvinieki vai tie, kas viņus pazinuši. Grāmata ir par pašu ļaudīm, par zināmām mājām, sādžām, ceļiem un neceļiem šajā pa-gastā. «Mana Terra Mariana, mana Atašiene. (..) Pa kādiem ceļiem purva ielokā satecējušas dzimtas – Stalidzāni, Višņevski, Grandāni, Broki, Podnieki, Lindāni, Pintāni, Vilcāni... Citi mēra un sirotāju laikos, kad purvi un meži no kungu patvaļas un sērgām bija visdrošākais patvērums. Citi, virvēm sasieti, atvesti no tālās poļu zemes par 1000 rubļiem gabalā nopirkti, te iesakņojušies, pēc grāfa pavēles apņēmuši par sievām vietējās dūšīgās meitas, radījuši bērnus un bērnubērnus, kuriem pat tālā vecvectēva stāstu atblāzmā būs pagaisušas atmiņas par savu pirmdzimteni. (..) Pirmie stādīja ozolus un lika akmeņus saules rituma zīmēs, lai pielūgtu savus pagānu dievus. Vēlāk nāca citi, tie krustcelēs būvēja krucifiksus un skaitīja «Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā...». Tad nāca vēl citi, kuri lika postamentiem elkus uz ģipša kājām un pasauli mērcēja asinīs... Te, Atašienē, cilvēki mīlēja savu tuvāko, cepa maizi, iekāroja sava tuvākā mantu, zaga un nokāva, dzemdēja bērnus, dienēja svešās armijās, svinēja Jāņus, gāja baznīcā, godāja savu tēvu un māti, lai ilgi dzīvotu virs zemes. Bārbaļi, Drivnieki, Zalāni, Eiduki, Rijnieki, Ezer-Podnieki, Kozuliņi, Nārtas-Stalidzāni, Putniņi, Joksti, Kristapūri, Agrārbanka, Karoliņi, Stutka, Loškas, Troškas, Kvītaines, Stalidzāni, Grandāni, Zirnaites, Bojāri, Jaunpodnieki un kā augstdzimusi skaistule zemnieku kāzās uz pārējām sādžām mazliet nicīgi noskatās grāfa Borha Marinzē», – tā grāmatas saturu tās ievadā piesaka pati autore.
Ināras Mihalovičas aprakstiem grūti atrast žanrisko apzīmējumu, taču nešaubīgi var teikt, ka tajos apvienojas spilgts literārs ta-lants ar pamatīgām vēstures zināšanām. Lasot šos darbus, rodas klātbūtnes sajūta, un caur dzīvesstāstiem laikmeta notikumus un vietējos ļaudis ieraugām dzīvus un patiesus, nevis kā sausu vēstures faktu apkopojumu. Autore ar lielu smalkjūtību un cieņu izturas pret cilvēkiem, par kuriem stāsta savos darbos, un arī tā ir viena no šī izdevuma vērtībām, par ko šajā pasākumā daudzi klātesošie teica siltus vārdus. I. Mihaloviča uzsver, ka šī grāmata ir viņas veltījums saviem vecvecākiem – tā ir kā puķu pušķītis uz viņu kapa. Faktiski šis darbs ir kā veltījums un piemineklis tai aizejošai pasaulei, kura tik skaudri redzama mūsdienu laukos.
Grāmatas izdošanu finansēja Krustpils novada dome, tās tapšana nebūtu iespējama bez skolas direktores Līgas Zalānes, citu kolēģu, draugu un radinieku atbalsta.
rasa
Liels prieks, ka pirmsjāņu laikā pie lasītājiem ir nonākusi Ināras Mihalovičas grāmata. Autore raksta lieliski! Tā ir skaista un vērtīga dāvana atašāniešiem un ikvienam, kuru interesē Latgales cilvēku likteņi. Grāmata ir nozīmīgs ieguldījums mūsu kultūrvēsturē! Cerams, ka grāmata būs pieejama arī LNB! Tai tur noteikti jābūt! Radošu veiksmi talantīgajai autorei arī turpmāk!
aha
A kā ar datu aizardzību? Vai tad tā drīkst rakstīt par visiem un visu?
?
J'ekabpils bibliot'ek'as b'us pieejama?
Renāte Lenša
Jēkabpils pilsētas bibliotēka no autores grāmatu ir saņēmusi dāvinājumā. Jūlijā būs pieejama anonementā.
Andrejs
Lasu Mihalovičas grāmatu. Kādi likteņi! Cik stipri un gaiši ir mūsu cilvēki! Ar kādu mīlestību un pietāti autore raksta par viņiem!
krustpiliete
Apsveicu skolotāju Mihaloviču ar grāmatas iznākšanu! Lai tai kupls lasītāju pulks!
paldies
paldies raksta autoram ka uzrakstīja par šo grāmatu, centīšos bibliotekā izlasīt, ka būs pieejama, cik saprotu, grāmatnīcās nevarēs nopirkt
Solveita
Sakiet, lūdzu, vai grāmtau būs iespējams nopirkt grāmatnicās?
Maruta
Gruomateņu puorskaiteju. Paļdis školuotuojai Inārai par taidu breineigu darbeņu.
Baiba
Kur var iegādāties grāmatu? Ļoti interesē!