Vērtīga grāmata par Atašienes ļaudīm un  viņu likteņiem
Jānis Apīnis

    Ar peoniju reibinošo smaržu   Marinzejas mui­žā sest­dien izskanēja Ata­šienes  vidusskolas iz­lai­dums, bet  jau svētdien  skolā ieradās ciemiņi uz kādu citu nozīmīgu un saturā sirsnīgu notikumu – skolotājas Ināras Miha­lovičas grāmatas «Ata­šiene. Laiks. Cilvēki. Notikumi.» atvēršanas svētkiem. 
          Ināras vārds zināms ne tikai atašāniešiem.  Kopš 2009. gada «Brīvajā Daugavā» ir publicēti vairāk nekā 40  viņas  raksti, kas stāsta par  šīs puses dažādu laiku ļaužu likteņiem, dzimtām un sētām; par  cilvēku gaitām uz vēsturisku notikumu fona, par viņu priekiem un sāpēm mūža garumā. Un ne velti uz pasākumu bija ie-radušies aprakstos atainoto cilvēku tuvinieki vai tie, kas viņus pazinuši.  Grāmata ir par pašu ļaudīm, par zināmām mājām, sādžām, ce­ļiem un neceļiem šajā pa-gastā. «Mana Terra Mariana, mana Atašiene. (..) Pa kā­diem ceļiem purva ielokā sa­tecējušas dzimtas – Stali­dzāni, Višņevski, Grandāni, Broki, Podnieki, Lindāni, Pintāni, Vilcāni... Citi mēra un sirotāju laikos, kad purvi un meži no kungu patvaļas un sērgām bija visdrošākais patvērums. Citi, virvēm sasieti, atvesti no tālās poļu zemes par 1000 rubļiem ga­balā nopirkti, te iesakņojušies,  pēc grāfa pavēles ap­ņē­muši par sievām vietējās dūšīgās meitas, radījuši bērnus un bērnubērnus, kuriem pat tālā vecvectēva stāstu atblāzmā būs pagaisušas atmiņas par savu pirmdzimteni. (..) Pirmie stādīja ozolus un lika akmeņus saules rituma zīmēs, lai pielūgtu savus pagānu dievus. Vēlāk nāca citi, tie krustcelēs būvēja krucifiksus un skaitīja «Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā...». Tad nāca vēl citi, kuri lika postamentiem elkus uz ģipša kājām un pasauli mērcēja asinīs... Te, Atašienē,  cilvēki mīlēja sa­vu tuvāko, cepa maizi, iekāroja sava tuvākā mantu, zaga un nokāva, dzemdēja bērnus, dienēja svešās armijās, svinēja Jāņus, gāja baznīcā, godāja savu tēvu un māti, lai ilgi dzīvotu virs zemes. Bārbaļi, Drivnieki, Zalāni, Eiduki, Rijnieki, Ezer-Podnieki, Kozuliņi, Nārtas-Stalidzāni, Putniņi, Joksti, Kristapūri, Agrārbanka, Ka­roliņi, Stutka, Loškas, Troš­kas, Kvītaines, Stalidzāni, Grandāni, Zirnaites, Bojāri, Jaunpodnieki un kā augst­dzimusi skaistule zemnieku kāzās uz pārējām sādžām mazliet nicīgi noskatās grāfa Borha Marinzē», – tā grāmatas saturu tās ievadā piesaka pati autore.
    Ināras Mihalovičas ap­rakstiem grūti atrast žanrisko apzīmējumu, taču nešaubīgi var teikt,  ka tajos ap­vie­nojas spilgts literārs ta-lants ar pamatīgām vēstures zināšanām. Lasot šos darbus,  rodas klātbūtnes sajūta, un caur dzīvesstāstiem  laikmeta notikumus  un vietējos ļaudis ieraugām  dzīvus un patiesus, nevis kā sausu vēstures faktu apkopojumu. Autore ar lielu smalkjūtību un cieņu izturas pret cilvēkiem, par kuriem stāsta savos darbos, un arī tā ir viena no šī izdevuma vērtībām, par ko šajā pasākumā daudzi klātesošie teica  siltus  vārdus. I. Mihaloviča uzsver, ka šī grāmata ir viņas veltījums saviem vecvecākiem – tā ir kā puķu pušķītis  uz viņu kapa. Faktiski šis darbs  ir kā veltījums un piemineklis tai aizejošai pasaulei, kura tik skaudri redzama mūsdienu laukos.
    Grāmatas izdošanu finan­sēja Krustpils novada dome, tās tapšana nebūtu ie­spējama bez skolas direktores Līgas Zalānes,  citu kolēģu, draugu un  radinieku atbalsta.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (10)

  1. rasa
    rasa
    pirms 3 mēnešiem

    Liels prieks, ka pirmsjāņu laikā pie lasītājiem ir nonākusi Ināras Mihalovičas grāmata. Autore raksta lieliski! Tā ir skaista un vērtīga dāvana atašāniešiem un ikvienam, kuru interesē Latgales cilvēku likteņi. Grāmata ir nozīmīgs ieguldījums mūsu kultūrvēsturē! Cerams, ka grāmata būs pieejama arī LNB! Tai tur noteikti jābūt! Radošu veiksmi talantīgajai autorei arī turpmāk!

    Atbildēt
  2. aha
    aha
    pirms 3 mēnešiem

    A kā ar datu aizardzību? Vai tad tā drīkst rakstīt par visiem un visu?

  3. ?
    ?
    pirms 3 mēnešiem

    J'ekabpils bibliot'ek'as b'us pieejama?

    Atbildēt
  4. Renāte Lenša
    Renāte Lenša
    pirms 3 mēnešiem

    Jēkabpils pilsētas bibliotēka no autores grāmatu ir saņēmusi dāvinājumā. Jūlijā būs pieejama anonementā.

  5. Andrejs
    Andrejs
    pirms 3 mēnešiem

    Lasu Mihalovičas grāmatu. Kādi likteņi! Cik stipri un gaiši ir mūsu cilvēki! Ar kādu mīlestību un pietāti autore raksta par viņiem!

    Atbildēt
  6. krustpiliete
    krustpiliete
    pirms 3 mēnešiem

    Apsveicu skolotāju Mihaloviču ar grāmatas iznākšanu! Lai tai kupls lasītāju pulks!

    Atbildēt
  7. paldies
    paldies
    pirms 2 mēnešiem

    paldies raksta autoram ka uzrakstīja par šo grāmatu, centīšos bibliotekā izlasīt, ka būs pieejama, cik saprotu, grāmatnīcās nevarēs nopirkt

    Atbildēt
  8. Solveita
    Solveita
    pirms 2 mēnešiem

    Sakiet, lūdzu, vai grāmtau būs iespējams nopirkt grāmatnicās?

    Atbildēt
  9. Maruta
    Maruta
    pirms 2 mēnešiem

    Gruomateņu puorskaiteju. Paļdis školuotuojai Inārai par taidu breineigu darbeņu.

    Atbildēt
  10. Baiba
    Baiba
    pirms 2 mēnešiem

    Kur var iegādāties grāmatu? Ļoti interesē!

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru