Veselības ministrija diskutē ar slimnīcām par pakalpojumu nodrošināšanu
INESE ZONE

Veselības ministrija uzsākusi sarunas ar vairākām reģionu slimnīcām par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu nākotnē. Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto nozares reformu plānu katru gadu tiek īstenota I līdz IV līmeņa slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu uzraudzība, lai nodrošinātu kvalitatīvu un izmaksu efektīvu valsts apmaksāto ārstniecību iedzīvotājiem. 
     Jēkabpils reģionālā slimnīca, tāpat kā visas reģionālās veselības aprūpes iestādes, ir ceturtā līmeņa slimnīca. Katram slimnīcas līmenim ir noteikti sniedzamo pakalpojumu veidi. Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar Veselības inspekciju katru gadu pārskata slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību piešķirtajam līmenim, izvērtējot katras slimnīcas ārstnieciskā personāla skaitu, viņu noslodzi un pakalpojumu pieejamību. Veselības ministrijas audits Jēkabpils slimnīcā notika pagājušā gada jūnijā. Ņemot vērā konstatēto, ar slimnīcu vadību un pašvaldību (slimnīcas kapitāldaļu turētāju) ir uzsāktas sarunas par iestādes turpmāko darbu, nodrošinot iedzīvotājiem nepieciešamo ārstniecību.
     Veselības ministrija informē, ka mērķis ir nodrošināt loģiski izkārtotu slimnīcu tīklu, kas ļaus pacientiem neatliekamo palīdzību, ambulatoro palīdzību un primārās aprūpes pakalpojumus saņemt tuvāk to dzīvesvietai, savukārt sarežģītākas operācijas un ārstēšanu saņemt lielākos centros - reģionālajās slimnīcās un universitāšu slimnīcās. Plānots, ka sarunas ar slimnīcām un pašvaldībām ilgs līdz šā gada oktobrim. Pēc tam tiks veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, precizējot, kādus ārstniecības pakalpojumus nākamajā gadā sniegs katra no slimnīcām.
    Mediķu trūkuma dēļ visa reģionālas slimnīcas pakalpojumu klāsta nodrošināšana Jēkabpils reģionālajā slimnīcā nav vienkārša. Tāpēc izskan bažas, vai tai izdosies saglabāt reģionālās slimnīcas statusu. Šo jautājumu laiku pa laikam aktualizē Jēkabpils domes deputāti, īpaši aktīvi slimnīcas darbam seko deputāte Līga Kļaviņa, kas vairākkārt adresējusi pašvaldībai un slimnīcas vadībai jautājumus par slimnīcas darbu un vaicājusi, kad tiks izstrādāta slimnīcas vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. līdz 2024. gadam.  Kārtējā domes sēdē izpilddirektors un slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvis Guntars Gogulis skaidroja deputātiem, ka nav pamata bažām par slimnīcas statusa maiņu, jo tā esot ne labāka, ne sliktāka kā citas tāda profila slimnīcas. Par vidēja termiņa darbības stratēģiju G. Gogulis skaidroja, ka tā ir izstrādāta un publicēta slimnīcas mājaslapā. 
    Publiskotajā stratēģijā minēts, ka periodā līdz 2024. gadam peļņa netiek plānota, jo tiks pārskatīta atalgojuma politika un veikta nolietoto medicīnisko iekārtu atjaunošana. No būtiskākiem mērķiem minēta abu terapijas nodaļu apvienošana, optimizējot to darbu, oftalmoloģijas dienas stacionāra izveidošana un ambulatora dienas ķirurģijas centra un dienas stacionāra izveidošana. Plānotie mērķi saistīti arī ar  slimnīcas uzņemšanas nodaļas un poliklīnikas rekonstrukcijas projektu, ko paredz uzsākt šogad. 
 
    Par jūlija sanāksmē Veselības ministrijā runāto un Jēkabpils slimnīcas nākotnes perspektīvām BD vaicāja Jēkabpils domes priekšsēdētājam Aivaram Krapam.   
    -Sanāksmē no ministrijas puses piedalījās kādi septiņi astoņi cilvēki, veselības ministri Ilzi Viņķeli ieskaitot, - valsts sekretāri un  visu dienestu vadītāji, kuri attiecīgi izvērtēja visu slimnīcu, arī Jēkabpils reģionālas slimnīcas situāciju.  Viņi salīdzina slimnīcu darbību raksturojošus datus pa konkrētiem mēnešiem. Tika minētas konkrētas lietas, kas mūsu slimnīcā neatbilst 4. līmeņa statusam, piemēram, varētu minēt, ka šobrīd nav atbilstošas insulta vienības.  Mēs izrunājām, kāpēc  tādas problēmas ir radušās. Mēs zinām, ka medicīnas darbinieku trūkst visā valstī, ne tikai Jēkabpils slimnīcā, un tāpēc šo insulta vienību šobrīd nodrošināt nevaram. Bet labā ziņa ir tā, ka šogad mums divi rezidenti neirologi pabeidz studijas, un nākamgad aprīlī vēl viens, un  nepieciešamo trīs mediķu kolektīvu dežūrā spēsim nodrošināt. Manuprāt, saruna ar veselības ministri bija produktīva, jo tika izskatīti vairāki jautājumi, kā normāli optimizēt darbu. Piemēram, ja kāda speciālista 24 stundu pakalpojums Jēkabpilī nav nodrošināts, tad mēs viņu par katru cenu necentīsimies nodrošināt, bet Veselības ministrija domās, kā nodrošināt transportu, ar ko šo cilvēku var aizgādāt operatīvi tur, kur šis pakalpojums ir pieejams. Tas nav normāli, kas tagad tiek darīts, slimnīcām cenšoties par katru cenu piesaistīt speciālistus.  Jēkabpils slimnīca ir iesniegusi Veselības ministrijai savu viedokli par situāciju un risinājumiem, un pēc tam atkal būs visu slimnīcu pārstāvju tikšanās ministrijā, – stāsta Aivars Kraps. Arī viņš šajā situācijā neredz iemeslu Jēkabpils slimnīcai zaudēt reģionālās slimnīcas statusu, jo līdzīgas problēmas esot arī citām slimnīcām.
 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. dakters
    dakters
    pirms 1 mēneša

    Valdes algas jau parskatītas un premijas saplānotas, varbūt tomer jāatgriežas pie peļņas negaidot līdz 2024.gadam.

    Atbildēt
  2. Līga
    Līga
    pirms 1 mēneša

    Guntars visticamāk sapņo vaļējām acīm, kā savādāk izskaidrot, apgalvojumu, ka " jo tā (slimnīca) esot ne labāka, ne sliktāka kā citas tāda profila slimnīcas, ja nedaudz vairāk kā mēnesi atpakaļ valde deklarēja, ka piemēram, ķirurģiskās aktivitātes ziņā Jēkabpils slimnīca reģionālo jeb ceturtā līmeņa slimnīcu vidū ir pēdējā vietā Latvijā, šeit skaitliski tiek veikts vismazāk ķirurģisko manipulāciju.

    Atbildēt
  3. si si dra
    si si dra
    pirms 1 mēneša

    Guntars sapņo kopš tā brīža, kad iesēdās izpilddirektora krēslā.

  4. ddd
    ddd
    pirms 1 mēneša

    Ķirurģiski ir labāk turēties tālāk no Jēkabpils -to saku no savas pieredzes.

    Atbildēt

Pievienot komentāru