2010. gadā ar Jēkabpils domes lēmumu Ķieģeļu ielā 13D tika ierīkots komposta laukums, lai uz to no pašvaldības īpašumiem nogādātu bioloģiskos atkritumus — lapas, sienu, zarus un zāli.
Tad tika skaidrots, ka sava komposta laukuma izveide pašvaldībai būs ļoti izdevīga, jo līdz šim daudz nācies tērēties, vedot lapas un zarus uz Plaušukalna izgāztuvi, bet par to glabāšanu poligonā «Dziļā vāda» būs jāmaksā vēl dārgāk. Kompostēt lapas pašiem būšot ļoti izdevīgi, jo tā varēšot iegūt vērtīgu mēslojumu pilsētas apstādījumiem. Tika solīts, ka to varēs izmantot jau pēc trim gadiem — tātad 2013. gadā. Pagaidām no laukuma neviena krava mēslojuma nav izmantota, jo komposts vēl esot tapšanas stadijā. Laukuma ierīkošanai tika atvēlēti 12100 latu. Pēc tam nācās papildus tērēties žoga atjaunošanai, jo tā sietu nomaļajā vietā nozaga. Piedevām katru gadu lapu apgrozīšanai, lai veicinātu komposta veidošanos, tiek piešķirti aptuveni 3000 latu, bet šogad — 6225 eiro. Naudas saņēmēja un izmantotāja ir SIA «Jēkabpils pakalpojumi». Tagad atklājies, ka laukuma ierīkošana tajā laikā notika bez tehniskā projekta.
2014. gada 26. februārī uz pilsētas iedzīvotāju sūdzības pamata kompostēšanas laukumu pārbaudīja Daugavpils reģionālās vides pārvaldes darbinieki. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka laukumu nepieciešams ierīkot atbilstoši likumdošanas prasībām. Tam jāizstrādā tehniskais projekts un tad saskaņā ar šo projektu jāveic laukuma ierīkošana. Savukārt, lai izstrādātu tehnisko projektu, šajā teritorijā nepieciešams veikt grunts ģeoloģisko izpēti.
Kārtējā domes finanšu komitejas sēdē tika pieņemts lēmums par šo norādījumu izpildi. Ģeoloģiskos izpētes darbus ir apņēmusies veikt SIA «Arhajs», kas šajā sfērā darbojoties jau astoto gadu. Izpētes darbu finansēšanai no dabas resursu nodokļa nācās piešķirt 798,60 eiro.
BD vaicāja Pilsētsaimniecības departamenta direktoram Raitam Sirmovičam, kurš laukuma izveidošanas laikā vadīja arī būvvaldi, kā gadījies, ka komposta laukums tapis, neievērojot prasības? R. Sirmovičs skaidroja, ka ģeoloģiskā situācija jau bijusi labi zināma. Krustpils teritorijā augsnes dziļumā esot liels māla slānis, kas novērš iespējamo vides piesārņojumu no laukuma, tāpēc arī izvēlēta šī vieta. Normatīvie akti gan prasot veikt izpēti un projektēšanu, ko tagad darīšot, bet toreiz ļoti vajadzējis ātrāk ierīkot laukumu, lai nav jātērē nauda par lapu vešanu uz izgāztuvi. BD interesējās, vai daudz izdevīgāk nebūtu lapas vest uz SIA «Jēkabpils ūdens» attīrīšanas iekārtu dūņu laukiem, kur tās varētu kompostēt kopā ar dūņām, kas veidojas iekārtās? Uzņēmums to tik un tā dara, šim nolūkam iepērkot kūdru un skaidas, bet lapas varētu saņemt bez maksas, tā samazinot iepērkamo materiālu apjomu. Tas būtu ietaupījums gan pašvaldībai, gan uzņēmumam. Nauda lapu apgrozīšanai arī nebūtu speciāli jāpiešķir, jo dūņu kompostu groza tik un tā. To var izmantot apzaļumošanā, un pēc noteikta apstrādes laika, kad samazināts attīrīšanas procesā radušos kaitīgo vielu daudzums, pat lauksaimniecībā. Tieši šim nolūkam dūņu komposts arī tiek realizēts klientiem. R. Sirmovičs iebilda, ka speciālistu atzinums esot, ka lapu komposts tomēr ir vērtīgāks, tāpēc notikusi izšķiršanās par atsevišķa komposta laukuma veidošanu.
Atliek secināt, ka tagad kopā ar darbiem, kas jāveic, lai izpildītu vides sargu prasības, komposts, vismaz izmaksu ziņā, noteikti būs itin vērtīgs, un «Jēkabpils pakalpojumi» tā apsaimniekošanai tiek dāsni finansēti.
D. Gagunova foto
Komentāri (2)
Pievienot komentāru
UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!
Kārlis
Kad rudenī aizvedu lapas no sava dārza uz atkritumu pologonu Mežārē,par tonnu lapu bija jāmaksā septiņi lati,tas nemaz nav tik dārgi .Poligonā komposta laukums atrodas uz asfalta laukuma,kur nekas nevar ieskaloties gruntsūdeņos,tāpēc smieklīga liekas Jēkabpils atbildīgo personu vieglprātība,sakot ,ka māls aizturēs gruntsūdeņu piesārņotību.
Kārlis
domes amatpersonas atruna,ka māls spēs nodrošināt gruntsūdeņu nepiesārņošanu.