Viedoklis par Jēkabpils viedokli
Līga Kļaviņa, Jēkabpils pilsētas domes deputāte

Nesen galvaspilsētas bruģi satricināja mediķu pikets. Šķiet, katram no mums ir viedoklis par mediķu algu jautājumu, par problēmām veselības aprūpē, par to, cik pamatotas vai nepamatotas ir mediķu prasības. Tā teikt, vienaldzīgo nav. «Mediķu zīmē» aizvadītās Saeimas deputātu debates par nākamā gada budžetu mazliet aizēnoja kādu citu piketu – tajā pašā vietā un pie tās pašas Saeimas... Proti, runa ir par daudzu Latvijas novadu pārstāvju pulcēšanos pie parlamenta ēkas, lai protestētu pret Vi­des aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministrijas (VARAM) izloloto jauno administratīvi teritoriālo reformu jeb, īsāk sakot, ATR.
    Uzreiz jāsaka, ka Jēkab­pils pilsētas varas pārstāvju pie Saeimas nebija. Bet, ne­domājiet, tas nebija tāpēc, ka Jēkabpils pilsētas domes pašreizējai vadībai plānotā reforma kopumā šķistu gana laba esam. Nebija arī tāpēc, ka Jēkabpils pilsētas domes vadītāji vai vismaz pašreiz valdošās koalīcijas pārstāvjiem šķistu labs piedāvājums, ko Jēkabpils ap­riņķim (proti, pilsētai un apkārtējiem novadiem) iz-strādājis VARAM ministrs Juris Pūce. Un tādējādi, protams, nebūtu nekādas jēgas braukt un iejukt starp tiem novadiem, kas protestē pret notiekošo.
     Mūsu pilsētas runasvīru un runassievu nebija kāda cita iemesla dēļ. Tādēļ, ka šāda viedokļa vienkārši nav. Labi atceros pavasari, kad viens no nopietnākajiem pārmetumiem bijušajam mēram Raivim Ragainim un viņa komandai bija – ne­prasme komunicēt par ATR jautājumiem. ATR taču katram Latvijas iedzīvotājam ir tikpat svarīgs jautājums kā, piemēram, veselības aprūpe. Te nu nevar nepiekrist – ATR tiešām skars jebkuru Latvijas iedzīvotāju, jo galu galā mēs taču katrs dzīvojam kādā novadā vai pilsētā, tāpēc ir būtiski, kā turpmāk vispār tiks organizēta mūsu dzīve, kur, cik lielā apmērā un kā saņemsim mums pienākošos pašvaldību pakalpojumus, kā un pēc kāda principa tiks finansēta izglītības sistēma, kas un kad labos ceļus, ielas un infrastruktūras objektus.
    Un tādēļ jo dīvaināk šķiet tas, ka līdz pat šim brīdim vispār nav formulēts mūsu pilsētas viedoklis. Vai vispār tāds ir? Un tas nav tikai retorisks jautājums. Tieši mēs paši – šeit, Jē­kabpilī – vislabāk zinām, ko mums vajag, lai pilsēta turpinātu attīstīties, lai būtu laba, racionāla un savstarpējā cieņā balstīta sadarbība ar apkārtējiem novadiem, lai būtu pilnīga skaidrība, ko un, galvenais, kādēļ mums reforma dos. Taču viedokļa nav, tāpat kā reālas rīcības, lai jau šobrīd domātu par sa­darbību gan ar Salas, gan Jēkabpils un Krustpils, gan Aknīstes un Viesītes novadiem, kuri taču, pēc ministrijas ieceres, drīz pievienosies mūsu draudzīgajai Jē­kabpils kopējā novada ģimenei. 
     Bet risināmo jautājumu ir daudz. Esmu tikusies teju ar visiem nosaukto novadu vadītājiem un viedokļu līderiem. Un visur izskan vienas un tās pašas bažas, vieni un tie paši jautājumi, kā arī neizpratne par augstprātīgo attieksmi un nevēlēšanos komunicēt no pilsētas vadības puses. Bet tieši Jēkabpils pilsēta taču tiek plānota kā jaunā, daudz lielākā novada centrs. Kā zināms, savu viedokli par ATR ir noformulējuši praktiski visi novadi un visas pašvaldības. Gan tās, kur reformas pašreizējo variantu atbalsta (piemēram, Limbažu novadā pat tika pieņemts atbilstošs domes lēmums), gan tās, kurās ir lielas pretenzijas pret steigu un pieņēmumos balstīto reformas īstenošanas plānu. Lai vai kā tas arī nebūtu, tieši pašvaldību vadībai būtu saviem iedzīvotājiem jāskaidro – kas būs, kā būs un, svarīgākais, kā­pēc būs. Ko mēs iegūsim, ko zaudēsim, kādi ir riski un kādi plānotie ieguvumi. Nevis vispār, bet gan konkrēti – pie mums, Jēkabpilī.
Skaidrs ir viens: pilsētas vadībai būtu ne tikai iespēja, bet gan pienākums skai­d­rot šo visu. Gan iedzīvotājiem pilsētā, gan ļaudīm un paš­valdībām apkārtējos novados. Tiekoties, skaidrojot, izsakot bažas vai, tieši otrādi, prieku par notiekošo ATR. Un sadarbojoties. Diemžēl pašreiz notiekošais no domes vadības puses atgādina karaliski  augstprātīgu attieksmi – gan pret pilsētniekiem, gan novadu cilvēkiem, gan pašvaldībām, ar kurām taču būs jāsadarbojas jebkurā gadījumā. Neat­karīgi no tā, kāda un vai vispār būs ATR. Novadu vadītāji šai ziņā ir bijuši gana skarbi – visās sarunās tiek īpaši uzsvērts: attieksme no Jē­kabpils ir teju vai nicinoša. Kā saka, beidziet spirināties, jūs tāpat pievienos pilsētai, bet mēs tāpat te būsim galvenie...
    Lai vai kā, bet pilsētas pašvaldībai ir jābūt viedoklim (un te es domāju pilsētas domē skaidri formulētu viedokli, kura izstrādē piedalās gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti). Piemē­ram, citas t.s. lielās pilsētas, kuru vidū joprojām ir arī Jēkabpils, katra ir formulējusi nostāju. Liepāja, Daugav­pils un Rēzekne ir izcīnījušas «jaunajā kartē» savu saglabāto republikas pilsētas (jeb, vienkāršāk sakot, atsevišķas administratīvi teritoriālās vienības – savas pašval­dības) statusu. Vents­pils un Valmiera savā viedoklī norāda uz nepieciešamību pēc divu līmeņu (apriņķu) veidošanas, pārsvarā saglabājot pirmā līmeņa pašvaldības (pilsētas un novadus) esošajā formātā, Jelgava joprojām cīnās arī par savu vēlmi pēc republikas pilsētas nosaukuma, Jūrmala un Rīga šo nosaukumu bija ieguvusi jau sā­kotnēji. Arī Jēkabpils, līdzīgi kā Liepāja, ir visa reģiona centrs, pilsēta, kurā koncentrējas darbavietas, resursi, transporta infrastruktūra un izglītība, kultūra un sports. Tātad – arī Jē­kabpils nav tikai atjaunotā «Jēkabpils rajona» centrs, bet gan pilsēta ar potenciālu kļūt par visa reģiona centru. Jo vairāk tāpēc, ka citas nozīmīgas pilsētas jau mūsu reģi­onā nemaz nav.
    Taču Jēkabpils viedoklis nav dzirdēts vispār. Acīm­redzot pašreizējai domes vadībai vieglāk ir aizvērt acis un klausīties, ko tad Rīgas kungi teiks. Un tad arī tajos klausīsimies... Bet, kamēr vadlīnijas nav atsūtītas, daudz drošāk ir paklusēt. Ko var zināt, kā viņi tur – galvaspilsētā – reaģēs. Savukārt tie kaimiņu novadi...? Hmm, viņiem taču tāpat neviens neko neprasīs...
 
Līga Kļaviņa, Jēkabpils pilsētas domes deputāte
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (6)

  1. he he
    he he
    pirms 2 nedēļām

    Ko tur skraidīt apkārt un komunicēt? Skaidrs ir visiem, pat pamuļķiem, ka novadi būs pret, jo zaudēs darbavietas sev un pietuvinātajiem. Tā būs viņiem katastrofa. Kur tie nabadziņi liksies? Zalāna reforma izputināja laukus. Kraps nav stulbs un labi zin, kas ir, kā būs, kad kas ir jāsaka un jādara. Neba Kļaviņa ar savu tukšmuldēšanu būs tā , kas izrullēs reformu. :D

    Atbildēt
  2. Nu un?
    Nu un?
    pirms 2 nedēļām

    Zaudēs darba vietas, palielināsies bezdarba līmenis uz valsts rēķina vai arī cilvēki brauks prom, jo tālu būs līdz skolai, medicīnas iestādei un viss koncentrēsies uz novadu centru. Bļaut zina daudzi, bet pēc bļaušanas ir jāpierāda savi darbi, nevis tikai savi maciņi pildīti tiktu.

  3. Viesis
    Viesis
    pirms 2 nedēļām

    Nu tā dāma ar muļķīgo smaidu nu nekādi nevar rimties. Labāk ietu strādāt.

    Atbildēt
  4. tā viš ir
    tā viš ir
    pirms 2 nedēļām

    eh šie švilpaunieki! :DD un tā visu mūžu..

  5. Viesis
    Viesis
    pirms 2 nedēļām

    Man arī ir viedoklis . Nu neinteresē mums tā reforma. Pagastveči cīnās par saviem krēsliem nejau tauta viņus interesē. Bet gan savas un savu radinieku pilnās siles pagastos.

    Atbildēt
  6. atvainojiet
    atvainojiet
    pirms 2 nedēļām

    ATR taču katram Latvijas iedzīvotājam ir tikpat svarīgs jautājums kā, piemēram, veselības aprūpe. ;; No kurienes šis kategoriskais apgalvojums? Istenība ir tāda,ka lielālajai daļai cilvēku t.s.ATR ir pilnīgi pie kājas. Veselības aprūpe tiešām interesē visus,bet tas,kur sēdēs pašvaldība- viens pīpis. Es,piemēram,neko neesmu meklējis pašvaldībā jau gadus 15,un tuvākajos gados arī neplānoju to darīt.Līdz ar to - man ir pilnīgi vienalga,cik pagastu kam tiek pievienoti. Vienīgais,kas mani interesē-no kura paprasīt atbildību,ja ir bedrainas ielas vai dubļaini un neizbraucami ceļi.Ja vajadzēs,tad atradīšu.

    Atbildēt

Pievienot komentāru