Viena no galvenajām aktualitātēm – jaunu speciālistu piesaiste
INESE ZONE

Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova, valdes loceklis Renārs Putniņš un Jēkabpils domes vadība preses konferencē informēja par slimnīcas darba aktualitātēm, tā atbildot uz vietējo plašsaziņas līdzekļu uzdotajiem jautājumiem. Slimnīcas valdes darbībai aktīvi seko līdzi domes opozīcijas pārstāvji, un no viņu puses domei vairākkārt ir adresētas vēstules ar jautājumiem par slimnīcas darba specifiku. Arī šajā preses konferencē piedalījās deputāts Raivis Ragainis. 
   Kā zināms, slimnīcas valdei joprojām jāstrādā pie zaudējumu samazināšanas, kas saistīts ar dažādiem darba organizācijas efektivitātes uzlabošanas, uzskaites un noslodžu risinājumiem. Tāpat aktuāla ir mediķu piesaiste darbam slimnīcā un slimnīcas uzņemšanas nodaļas un poliklīnikas pārbūves projekta uzsākšana. 
 
Zaudējumi ir, bet šobrīd mazāki nekā pērn
    Valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova informēja, ka atbilstoši finanšu rādītājiem par līdzšinējo pusgadu zaudējumi šobrīd ir 46 000 eiro. Ja to salīdzina ar šo pašu periodu pērnajā gadā, tad zaudējumi ir mazāki, jo pērn tie bija mīnus 52 000 eiro. Jāat­gā-dina, ka Jēkabpils reģi­onālā slimnīca 2019. gadu noslēdza ar zaudējumiem 121 706 eiro apmērā, bet 2018. gads tika noslēgts ar 824 721 eiro zaudējumiem. M. Meļ­ņikova stāsta, ka Covid-19 ārkārtas situācija ļoti ietekmēja slimnīcas finanses, jo plānveida pakalpojumu sniegšanas ierobežošana samazināja pacientu iespējas tos saņemt, un atbilstoši samazinājās slimnīcas ieņēmumi. Taču bija jānodrošina darbavietas, kas nesamazināja pastāvīgās izmaksas. Tāpat situāciju ietekmējis atbilstoši šai epidemioloģiskajai situācijai izdotais Veselības ministrijas rīkojums un Ministru kabineta noteikumi, kas slimnīcām līdz šim noteiktā viena mēneša vietā uzdod veidot zāļu krājumu trim mēnešiem. M. Meļņikova arī stāsta, ka ir izdevies panākt virsstundu samazinājumu no­daļās saistībā ar to, kā tiek veikta  stacionāro nodaļu darbība un stacionēto pa-cientu monitorings, un tāpēc ir iespēja veidot māsu noslodzes mērījumus, lai noslodze būtu līdzvērtīga visās nodaļas, bet, ņemot vērā katras nodaļas specifiku, jo nevar salīdzināt bērnu nodaļu ar, piemēram, terapiju vai reanimāciju. 
 
Darbu uzsāk jauni dakteri, arī ginekoloģe, un rezidenti 
   Runājot par slimnīcas vidēja termiņa attīstības stratēģiju tuvākajiem četriem gadiem (tā ir publiskota slimnīcas mājaslapā), M. Meļņikova stāsta, ka primāri visas ieceres saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, šo pakalpojumu plānošanas un sniegšanas efektivitātes paaugstināšanu, kā arī pacientu drošību. 
   – Vēlētos attīstīt tādus valsts apmaksātus pakalpojumus kā endoprotezēšanu, kam bija jābūt attīstītiem jau pirms vairākiem peri­odiem. Tāpat plānojam piedāvāt arī artroskopiskās operācijas un attiecībā uz uroloģiju, traumatoloģiju, vispārējo ķirurģiju un ginekoloģiju attīstīt mazinvazīvas operācijas. Tās ir ļoti būtiskas no apmaksas un pacientu viedokļa, jo tās pārsvarā veic dienas staci­onārā, un paciets, vēlākais, nākamajā dienā jau ir izrakstīts, ātri nonāk savā ikdienā un nezaudē darba aktivitāti. Plānojam attīstīt arī rehabilitācijas pakalpojumus, kas ir saistīti arī ar iepriekš minēto operāciju veikšanu. Īs­tenojot ES Reģi­onālā at­balsta fon­da (ERAF) līdzfinansēto projektu, viens no pirmajiem posmiem ir jaunu rehabilitācijas nodaļas telpu izbūve poliklīnikā. Vēlamies attīstīt arī maksas pakalpojumus, jo, pastāvot ierobežotam valsts apmaksāto pakalpojumu kvotu skaitam, jādod cilvēkiem izvēlēties negaidīt rindu uz valsts apmaksāto, bet izmantot maksas pakalpojumu. Vēlamies attīstīt arī insulta vienību, kas jau ir, bet vēl nepieciešami neirologi. Tiek strādāts pie jaunu neirologu piesaistes darbam slimnīcā. Ir uzsākta sadarbība ar rezidentiem neirologiem, kuri pēc rezidentūras beigšanas uzsāks darbu slimnīcā, – stāsta M. Meļ­ņikova.
 Viņa informē, ka darbu slimnīcā ir uzsākuši vairāki jauni speciālisti. Ir divi anesteziologi reanimatologi, kas veic darbu reanimācijas nodaļā. Šoruden darbu uzsāks ginekoloģe dzemdību speciāliste no Daugavpils ar pieredzi gan akūtajā gi­nekoloģijas pakalpojumu, dzemdību palīdzības sniegšanā, gan plānveida operāciju, tostarp mazinvazīvo laparaskopisko operāciju veikšanā. Viņa gan vienlaikus saglabās darba attiecības arī ar Daugavpils slimnīcu. Jauno speciālistu vidū ir arī pediatrs, kas vasarā darbojās kā dežūrpediatrs un nodrošināja šāda speciālista pieejamību visu diennakti, bet no 1. septembra uzsāka pamatdarbu nodaļā. Darbu slimnīcā uzsāks arī internists jeb terapeits, kas strādās uzņemšanas nodaļā un at­slogos citu speciālistu darba intensitāti un dažbrīd arī pārslodzi. Tāpat esot prieks par četriem jaunajiem rezidentiem, kas piekrituši sa-darboties, un zobu higi­ēnistu, kas sāks darbu slimnīcā. Šo rezidentu vidū ir bēr­nu neirologs, internists, gi­nekologs un dermatologs, kā arī sadarboties piekritusi Ķirurģijas fa­kultātes studente, kas vē­lāk uzsāks rezidentūru ķirurģijā. No-tiekot sarunas par bērnu ķirurga piesaisti. Kopumā darbu Jēkabpils slimnīcā gada laikā esot uzsākuši vairāk speciālistu nekā to atstājuši, jo darba attiecības pārtraukuši tikai divi ginekologi.
   – Jauno speciālistu piesaiste saistīta arī ar to, ka tiek iegādātas jaunas iekārtas viņu darbam. Mūsu dermatoloģe šobrīd ir ļoti noslogota un ļoti pieprasīta. Dermatoloģijā tā ir speciāla lāzeriekārta, kas jau uzsāks darbību, un šis pieprasījums tikai pieaugs, jo tuvākajā reģionā nav pieejams šāds pakalpojums. Tāpat arī ir iegādāts jauns zobārstniecības krēsls. Arī uroloģijā pakalpojumi ir uzlaboti, un no 13. jūnija ir uzsāktas mazinvazīvas operācijas – nierakmeņu skaldīšana ar lāzeru, un līdz šim ir veiktas vairāk nekā 30 šādas operācijas. Tas ir ieguvums pa­ci­entiem, un pie mums brauc cilvēki no Preiļiem un Rēzeknes, – stāsta Margarita Meļņikova. Viņa piemin, ka tagad ir pieejamas paliatīvās aprūpes ambulatorās konsultācijas. Vēl viens jaunums esot dežurējošā ģimenes ārsta ambulatorie pakalpojumi, kas būs pieejami tuvākajās nedēļās. Risinājums rasts saistībā ar ģimenes ārstu trūkumu Jēkabpilī. Tā būs iespēja pacientiem, kas palikuši bez sava ģimenes ārsta, saņemt pakalpojumu. Tāpat būs pieejams jauns pakalpojums – elektromiogrāfija, kas ir nozīmīgs neiroloģijas diagnostikā un tālākā ārstniecības taktikas izvēlē. Līdz šim šāds pakalpojums Jēkabpils slimnīcā ne­bija pieejams, – stāsta Re­nārs Putniņš.
     Atbildot uz jautājumu, kāpēc darbu slimnīcā nav uzsācis traumatologs, Jē­kabpils domes stipendiāts, kam jau vajadzēja pabeigt studijas, R. Putniņš stāsta, ka nevar ietekmēt cilvēku lēmums attiecībā uz personīgo dzīvi. Šis mediķis apprecējies ar torakālo ķirurģi, kam darba iespējas ir tikai Rīgā, un tāpēc arī pats nolēmis palikt tur. Savu stipendijas naudu viņš atmaksāšot, kā to paredz līgums.
 
Jaunie mediķi negrib būt zem lupas
    Runājot par mediķu va­kancēm, kas slimnīcā vēl būtu jāaizpilda, R. Putniņš un M. Meļņikova min, ka ir sarunas ar oftalmologu un traumatologu rezidentiem, kas tuvākajos gados pabeigs studijas. Tāpat tiek meklēts psihiatrs, jo ir tikai viens šāds speciālists. Taču neesot tā, ka valde tikai gaida, kad re­zidenti pa­beigs studijas, notiekot pārrunas arī ar jaunajiem ār­stiem, par va­kancēm ir in-formācija slimnīcas mājaslapā. R. Putniņš atzīst, ka nebija gaidījis, ka jaunu speciālistu piesaiste būs tik grūts process, neskatoties uz to, ka ir kontakti mediķu vidū. Diemžēl par Jēkabpils slimnīcu ir iespaids, ka te jaunos negaida un ka Jē­kabpils ir tālu no Rīgas. 
    – Speciālistu ir tik, cik ir. Nav tā, ka traumatologs sēž mājās, neko nedara un gai­da, kad viņu pasauks, un tas nozīmē, ka tas speciālists kādam ir jāatņem. Un tad ir jārunā individuāli, ko varam piedāvāt, kā redzam šīs nodaļas attīstību. Tas jādara ļoti delikāti. Tāpēc konkrēti par cilvēkiem, kas strādās pie mums, informējam, kad jau tiešām esam par to vienojušies. Mēs esam priecīgi, ja kāds pieņem lēmumu šeit strādāt, apzinoties to, ka viņu pastiprināti vērtēs, kas jaunajiem speciālistiem ir grūti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc negrib nākt, jo tiek nolikti zem lupas. Bet viņiem ir jāstrādā, nevis jā­domā par to, kā uz viņiem pa­skatīsies, tāpēc paldies tiem kolektīva locekļiem, kas atbalsta un palīdz iejusties, – skaidro Renārs Putniņš.  
 
Izveidota sūdzību izskatīšanas komisija
    Lūgta izvērtēt valdes pirmā darba gada rezultātus, M. Meļņikova kā lielāko sasniegumu min ERAF projekta īstenošanu, jo slimnīca nezaudēja šo finansējumu. Viņa piemin arī slimnīcas mājaslapas un «Face­book» kon­ta uzturēšanu, kas prasot lielu darbu, jo ir nepieciešams laikus informēt pacientus. Īpaši tas bijis aktuāli Covid-19 ārkārtas situācijas laikā. 
     – Ir iz­veidota sū­dzību iz­skatīšanas komisija. Jau kopš pērnā gada beigām tā izskata sūdzības, piesaistot galvenos iesaistītos – ārstus vai vidējo personālu, valdes locekli Renāru Putniņu, juristu –, un katra situācija tiek izvērtēta objektīvi no visiem aspektiem. Ja konstatē kādu neatbilstību vai trūkumu, tad cenšamies izstrādāt kādu vadlīniju vai procesu, lai tas neatkārtotos. Tāpat būtiska ir jau pieminētā attīstība uroloģijas, dermatoloģijas, zobārstniecības jomā. Bija akūti jānodrošina operāciju bloka kondensēšana, jo vasaras karstajā laikā nebija iespējams blokā uzturēt optimālu temperatūru. Izrādās, ka speciālie hepa filtri nebija mainīti, šķiet, 10 gadus, kaut tie ir jāmaina vis­maz reizi gadā. Ir aktualizēta dzemdību nodaļas dar­ba organizācija. Turpmāk katra māmiņa saņems jaundzimušo kartiņas ar mazuļa dzimšanas datiem un ziņām par personālu, kas bijis iesaistīts dzemdībās. Māmi­ņas to atzinīgi novērtē. Tā ir iniciatīva, kas nākusi no nodaļas ārstes un virsmāsas, paldies viņām par to. Esam par to, lai darbinieki nāk pie mums ar savu iniciatīvu. Veicam pakāpenisku vadības dokumentu elektronizāciju. Ir nomainīta telefona centrāle. Iepriekš bija grūtības sazvanīt. Arī tagad tās dažbrīd ir, jo līnija ir aizņemta, ja zvana vairāki cilvēki. Tāpat mums ir izdevies veiksmīgi pārvarēt Covid-19 pirmo vilni, par ko esam ļoti pateicīgi visam personālam. Mēs nenonācām tādā situ­­ācijā, kad būtu jāslēdz kāda no nodaļām. Gluži pretēji, pie mums brauca pacienti no Daugavpils un Madonas. Paldies dzemdību nodaļai un ginekologiem, kas spēja to nodrošināt. Ir uzsākti darbi attiecībā uz kvalitātes vadības sistēmas dokumentu izstrādi, kā arī uz pacientu drošības novērtēšanas un veselības aprūpes kritēriju izstrādi, – stāsta Margarita Meļņikova. Viņa piemin arī darba koplīgumu, kas no­slēgts ar arodbiedrību, un izteica pateicību arodbiedrībai par aktivitāti un iesaisti. Tāpat arī informēja, ka jaunie ārsti par darbu Jēkabpils slimnīcā tiek ieinteresēti ar atbalsta programmu – pa-balstiem stājoties laulībā un saistībā ar bērna piedzimšanu. Savukārt runājot par slimnīcas administrācijas struktūru, M. Meļņikova stāsta, ka Jēkabpils slimnīcā tā ir viena no mazākajām salīdzinājumā ar citām slimnīcām. 
    – Vajag sabiedrisko attiecību speciālistu, vajag darbinieku finanšu un ekonomikas jautājumos, vajag arī informācijas tehnoloģiju un statistikas (tās ir divas dažādas sfēras) darbinieku. Pie­mēram, var šķist, ka tie ir papildu izdevumi slimnīcai, bet, ja skatāmies ilgtermiņā, tad sabiedriskās attiecības – tā ir arī mārketinga attīstība, pacientu informēšana, bet finanšu nodaļa – tas ir ekonomiskās situācijas izvērtējums. Mēs šobrīd to visi veicam, bet ierobežotu ap­stākļu ietvaros. Ar speciālistiem tas būtu efektīvāk, – se­cina Margarita Meļņikova. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (18)

  1. Dakters
    Dakters
    pirms 1 mēneša

    Īpaši valde veic darbu ierobežotu līdzekļu apstākļos. Zaudējumi joprojām desmitos tūkstošu, bet prēmijas saņem un arī par algas paaugstināšanu neaizmirstam.. skan diezgan liekulīgi vai ne.. piedodiet, bet rakstā minētie darbi liekas komiski tāda līmeņa vadītājiem!

    Atbildēt
  2. !
    !
    pirms 1 mēneša

    Aizej, dakter, uz grāmatvedības kursiem un uzzin;asi, ka "zaudējumi" ir, piemēram, amortizācijas izdevumi, jeb aparātu nolietojums un tas ir tikai zaudējums uz papīra nevis kasē. Ārsti pieraduši: dajte, dajte, bet ir jānopelna. Pareizi darīja, ka izmeta to aptieku, jāizmet arī privātprakses, kas lieto slimnīcas plašās iespējas, bet nepelna naudu, tikai tērē resursus

  3. Dakters
    Dakters
    pirms 1 mēneša

    Nav jāiet uz kursiem, lai saprastu, ka pamatlīdzekļu nolietojums (zaudējumi), kas te tiek minēts, noteiktā laika periodā rezultējas iekārtu utt. vērtības zudumā (iekārtas noveco un tās jāaizstāj ar jaunām, vai ēkas "nokalpo" un to turpmākas funkcionalitātes nodrošināšanai jāveic zināmi ieguldījumi), tātad tie arī ir reāli, "taustāmi" zaudējumi. Tikai nepraša ar to nerēķinās un uz jau minētajiem apstākļiem raugās kā pārsteigumu, tad kad iekārta nestrādā vai ēkai sācis tecēt jumts. Apgrozāmo līdzekļu trūkums protams būtu vispārēja katastrofa, bet ja jau prēmijām naudas pietiek, ar apgrozāmajiem līdzekļiem viss kārtībā. Te ir tikai viens fundamentāls jautājums – kāpēc situācija slimnīcā neuzlabojas, cik ilgi esam gatavi gaidīt un noraudzīties neprašu darbā un kurš iestājoties negatīvam rezultātā uzņemsies atbildību? Šo situāciju raksturo kolektīva bezatbildība, kur privātajā sektorā nekad nebūtu iespējama.

  4. A
    A
    pirms 1 mēneša

    Privātajā sektorā NEKAD dakteri nevarētu rēkt uz klientiem un likt akmeņus spieķos vadībai, bet te tas notiek no rīta līdz vakaram. Vadībai ir jāizdara kardināli soļi nevis jāiet ārstu pavadā.

  5. Dakters
    Dakters
    pirms 1 mēneša

    Ir jau redzēti šie kardinālie darītāji, visi jaunu darbu meklējumos... Ja nav izpratnes par vadības realizēšanu, vienmēr liksies, ka neveiksmēs visi citi vainīgi. Nepārzinu šīs slimnīcas mikroklimatu, bet ir vairāk kā skaidrs, ka nav dūmu bez uguns. Publiskajā telpā izskanējušais viennozīmīgi liek domāt, ka vadība neredz laukumu un visticamāk nesaprot, ko dara.

  6. Šoks
    Šoks
    pirms 1 mēneša

    Gan jau jaunajam traumatalogam nepatīk izpletņu, tāpēc atteicās... Nav brīnums!

    Atbildēt
  7. Neticami
    Neticami
    pirms 1 mēneša

    Ka izpletņu pašreklāma nevienu jaunu ārstu tā arī nav piesaistījusi.. tiesām pārsteigums.

    Atbildēt
  8. Daugava
    Daugava
    pirms 1 mēneša

    Interesanti, ja jau samazināja virsstundas nodaļās, tad ir brīži kad personāla vispār nav nodaļā?

    Atbildēt
  9. Signe
    Signe
    pirms 1 mēneša

    Smieklīgi un liekulīgi. Astes celšana un nekas vairāk. Valdes priekšsēdētāja piekopj mobingu un bosingu. Liela daļa personāla izvēlas ar līkumu iet gar administrācijas ēku. Prēmijas izmaksātas par to, ka parāds audzis, ne sarucis. Šeit netiek runāts par kopējo parādu! Tur ir būtiska atšķirība. Biroja vadītāja (sektretāre) sūdus savāra un vainu citiem uzveļ + alga tāda, ka par Rīgā sekretāres tādas nesaņem. :) Njāa tā jau ir.. Ja dome ieliek savus cilvēkus tad i piesegs.. Nerunsim par Putniņu, par kuru Rīgā neko labi neizsakās. Smuki jau prot runāt, bet tās saprašanas un ar tiem reāliem darbiem gan tā sliktāk.. Nerunāsim par interesi mēness aptieku ielikt slimnīcā... Nožēlojami...

    Atbildēt
  10. Saldo
    Saldo
    pirms 1 mēneša

    Par to kungu nekur labi neizsakās..

  11. nopietni
    nopietni
    pirms 1 mēneša

    Zaudējumus gada laikā samazinājuši par 10% (!!!) pie tā ka apgrozijums ievērojami audzis.. skumji.

    Atbildēt
  12. A
    A
    pirms 1 mēneša

    Paprasi jebkuram grāmatvedim - ieņēmumiem nav sakara ar zaudējumiem. Iekārtu amortizācija arī ir zaudējumi. Ieņēmumiem un izdevumiem ir sakars, jo jautājums vai var nosegt parādus piegādātājiem. Ārstiem un skolotājiem šais jautājumosor pilnīgs toričelli tukšums

  13. nopietni
    nopietni
    pirms 1 mēneša

    Priekš īpaši apdāvinātajiem: Definīcija: 1. Naudas summa, par kuru uzņēmuma pārskata perioda izdevumi pārsniedz ieņēmumus.

  14. Baumotajs
    Baumotajs
    pirms 1 mēneša

    Klīst baumas, ka gaišmatainā jaunkundze attēlā jau ir cita darba devēja meklējumos..

    Atbildēt
  15. Liene
    Liene
    pirms 1 mēneša

    Žurkas pamet grimstošu kuģi?

  16. Olga
    Olga
    pirms 1 mēneša

    Ir žēl noskatīties, kā nekompetenti vadītāji, neiedziļinoties slimnīcu darba specifikā grauj lielu un perspektīvu slimnīcu. Ļoti daudzi ārsti te nav pieejami un rezidenti diemžēl neglābj, jo viņiem trūkst pieredzējušu darba vadītāju. Ambulatorie pakalpojumi ir viens, bet operācijas ir pavisam cita opera. Tur tomēr vajadzētu uzrunāt pieredzējušus ārstus.

    Atbildēt
  17. ?
    ?
    pirms 1 mēneša

    Vai kukuļņēmēji negrauj slimnīcas prestižu? Uzskatu, ka slimnīcas valde ir par maigu pret nekaunīgajiem ārstiem. Tas pats nodaļās - personāla ir par daudz, jo ir laiks mēles kult par visu, tikai ne par darbu,Un darba laika beigas arī dažiem nesakrīt ar apmaksāto laiku. Tur būtu liels ietaupējums, ja nemaksātu par pirms laika pamestu darba vietu.

  18. Dakters
    Dakters
    pirms 1 mēneša

    Protams, ka grauj, un tas noteikti nav pieļaujams, bet muļķīgi to ir pieminēt, ja neviena sūdzība nav iesniegta-vismaz publiski par to nav runāts. Pilnīgi piekrītu, katrā profesijā ir pa kādam negausim, bet tāpēc šie gadījumi būtu jāceļ gaismā, lai nepieļautu šādu praksi. Sākam ar to!

Pievienot komentāru