Viesītē notika Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dienas pasākums, kas bija rīkots par godu 1919. gada 14. oktobrī notikušās kaujas pie Eķengrāves simtgadei. Tā bija kauja, kurā iesaistījās vietējie iedzīvotāji, neļaujot Bermonta karaspēkam sasniegt un šķērsot Daugavu Jēkabpils/Krustpils rajonā.
Diena sākās ar NBS, Zemesardzes un Jaunsardzes pārstāvju militārās tehnikas un ekipējuma demonstrējumiem. To laikā bruņoto spēku pārstāvji klātesošajiem, kuru skaitā bija gan pilsētas iedzīvotāji, gan Viesītes vidusskolas audzēkņi, ne vien izrādīja, bet arī pastāstīja par te izstādītajiem ieročiem, ekipējumu un tehniku.
Par Zemessardzes 56. kājnieku bataljona stendā redzamo stāstīja kaprālis Jānis Grigas. – Esam atveduši parādīt sešu veidu ieročus, piemēram, KSP 58 B ložmetēju, kas ir kājnieku nodaļas vada atbalsta ierocis. Te savukārt cits atbalsta ierocis – CG jeb «Kārlis Gustavs», un «Browning 12,7x99», kas domāts vieglās bruņutehnikas iznīcināšanai, un, protams, kalašņikovs jeb AKM–47 un AK–4 (ražots Zviedrijā), – stāsta Jānis Grigas. Vēl skolēni varēja apskatīt zemessargu uzkabes, bruņuvestes, ķiveres, mugursomas, blašķes, lāpstiņas, medicīnas piederumu paketes un lielisko guļammaisu, kurā varot komfortabli justies arī mīnus 26 grādos.
Savukārt NBS Rekrutēšanas un atlases centra teltī šīs bruņoto spēku apakšvienības pārstāvji īpaši gaidīja vidusskolēnus, lai pastāstītu par karjeras iespējām NBS sastāvā. – Bet arī mazākajiem ir interese paklausīties, ko stāstām, jo ne vienam vien sākumskolas audzēknim no ģimenes vai paziņu loka kāds ir armijā vai Zemessardzē, – stāsta seržants Jānis Iesalnieks.
Savukārt Jaunsardzes nojumē skolēniem tika stāstīts, kas Jaunsardze īsti ir. – Mazākajiem tā asociējas ar tādu kā militāro pulciņu skolā. Mēs skaidrojam, ka, esot jaunsargu rindās, skolēns iegūst pieredzi tūrismā un sportā, te tiek mācīts patriotisms un papildinātas zināšanas par valsts vēsturi. Patlaban liela vecāku sāpe ir piedabūt savus bērnus «izkāpt» no viedierīcēm un doties dabā. Lūk, darbošanās Jaunsardzē ir laba alternatīva! Turklāt te mēs bērniem un jauniešiem parādām, ka izdzīvošanai dabā noder ne tikai, piemēram, kompass, bet arī tas pats viedtālrunis, ar kurā ieinstalētu globālās pozicionēšanas programmu var noteikt virzienu dabā.
Vēl Jaunsardzē mācām lauka kaujas iemaņas, mums ir nometnes, rīkojam pārgājienus un sporta aktivitātes, un notiek citas labas lietas, – stāsta jaunsargu instruktors virsseržants Normunds Raubiška.
Viņš šajā dienā šo bērnu un jaunatnes kustību popularizēja sadarbībā ar vietējo Jaunsardzes pārstāvi Anniju Liepiņu. Annija bija tērpta pilnā jaunsarga formā, un N. Raubiška informēja, ka drīzumā Jaunsardzei būšot ne tikai šādas – jauniešiem domātas, bet arī mazāka izmēra formas, kas būs paredzētas skolēniem.
– Mazākajiem tas ir īpaši svarīgi. O, mums būs forma! Tā tas tiek uztverts – ar gaidām un sajūsmu, – stāsta N. Raubiška.
Divus Zemessardzes jaunieguvumus – 6x6 kvadraciklu un bagiju – mums izrādīja karavīrs-glābējs, vecākais zemessargs Sigita Seimane.
– Šis kvadracikls ir ļoti noderīgs, lai varētu nogādāt smago ekipējumu, piemēram, ložmetēju grūti izbraucamās vietās. Jā, tas lieti noder, ja armija vai Zemessardze tiek aicināti palīgā civiliedzīvotājiem, piemēram, meža ugunsgrēkā. Abi šie jaudīgie transporta lī-dzekļi ir jauni un moderni aprīkoti. Tāpēc gan es, gan divi mūsu bataljona komandieri patlaban vēl tikai apgūstam tā vadīšanas iemaņas, – stāsta Sigita Seimane.
Pulksten vienos dienā pie Brīvības pieminekļa Viesītē sākās svinīgais brīdis par godu kaujas pie Eķengrāves simtgadei. Tā laikā īsu atskatu vēsturē sniedza novadpētniece Ilma Svilāne, uzrunas sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks, Zemessardzes 56. Kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris pulkvežleitnants Vents Kodors, dzejas montāžu lasīja Viesītes vidusskolas au-dzēkņi, patriotisku dziesmu melodijas un Latvijas valsts himnu spēlēja Nacionālo bruņoto spēku kvintets. Ziedus pie Brīvības pieminekļa Viesītē šajā dienā nolika arī patruļkuģa P–07 «Viesīte» komandas pārstāvji un kuģa krustmāte Daina Vītola, Vācijas militārais atašejs Lietuvā un Latvijā pulkvežleitnants Torstens Frīss, kā arī vairāku Sēlijas novadu apvienības pašvaldību – Neretas, Salas, Jēkabpils novada, Aknīstes un Ilūkstes – pārstāvji, skolēni un citi iedzīvotāji.