«Visi muni gosti beja, kas munā ustobā»
ILZE BIČEVSKA

No 29. līdz 31. jūlijam  Atašienē notika interesanti pasākumi. Galvenais – tradicionālās, šogad jau 13. Annas un Jēkaba dienas, tām līdztekus arī citas norises.  
    Piektdienas vakarā, 29. jūlijā, tautas namā «Annas sāta» varēja noklausīties zinātniskās izpētes prezentāciju «Atašienes tautastērpa raksti» (villaines un brunču rakstu atjaunotne pēc 100 gadiem), ko rādīja un stāstīja  Ilga Cimbule un  Aivars Cimbulis. Otrs šīs dienas pasākums bija tradici­onālais folkloras kopu saiets «Atašīnis suseklis», kas notiek septīto reizi.
    – Jāpiezīmē, ka mūsu Annas un Jēkaba dienu pa­sākums ir tiešām bijis katru gadu bez pārtraukumiem, un pat pandēmijas ierobežo­jumi iepriekšējos gados to nav traucējuši. Jā, pagājušajā un aizpagājušajā gadā publiskajos pasākumos vajadzēja ievērot zināmus pulcēšanās nosacījumus, tāpat apmeklētājiem bija jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts, bet, tā kā Annas un Jēkaba diena notiek vasaras vidū, tad pārtraukums, par laimi, mums izpalika. Nu un šogad jau svinējām ar pilnu krūti. Uz  folkloras kopu saietu bi­ja gan ikgadējie ciemiņi, gan pa kādam no jauna. No ilggadējiem draugiem: «Lī­venhofas muzikanti», «Kū­­zuls» no Dekšārēm, «Nak­­­ti­neica» no Saunas pa­gasta, «Mas­kačkas spēlmaņi», «Klā­­ni» no Varakļāniem, «Lā­­­kači» no Vīpes un, protams – mājinieki Atašienes «Vīraksne». Ciemos atbrauca arī šā gada festivālā «Bal­tica» jauniegūtie drau­gi – «Pūrlāde» no Pū­res, – stāsta tautas nama vadītāja Vēsma Turkopole.
Sestdien, 30. jūlijā, visas dienas garumā noritēja Jēkaba un Annas dienas pasākums, kurā bija amatnieku tirdziņš, atrakcijas bēr­niem un pieaugušajiem, teātra izrāde – muzikāla komēdija «Preilenīte» V. Šoriņa režijā, iestudēta kopā ar Latvijā populāru aktieru apvienību. Pēc tās klausītājus izklaidēja grupa «Ziņģes brāļi», bet sešos vakarā Atašienes Sv. Annas baznīcā bija Mise par godu Jēkabpils novada Annām. Tad – vietējo amatierkolektīvu koncerts un dienas noslēgumā – balle kopā ar grupu «Ilūzija». Amatieru kolektīvu koncertā «Lustīga dzīvošana» uzstājās senioru dāmu deju kopa «Pīlādzītis», deju kopa «Dance», jauniešu deju kolektīvs «Zvirbuļi» un ma­zie dejotāji. Dienas norises vadīja Jēkabs un Anna no vietējā amatieru teātra. 
    Protams, tika godinātas An­nas un Jēkabi. Šogad uz savu dienu Atašienē bija reģistrējušās desmit Annas un divi Jēkabi. Annas bija vecumā no 1,5 līdz 82 ga­diem, bet Jēkabi – viens sešus, otrs vienpadsmit ga­dus vecs.  Reģistrācijas lapā katrs bija lūgts ierakstīt savu mīļāko nodarbi. Annām   patīk  ceļot, sapņot, baudīt dzīvi, iepriecināt ļaudis, lasīt un adīt, atpūsties un tusēt ar draugiem, kā arī jāt ar zirgu, bet abiem gados jaunajiem Jēkabiem patīk spēlēties ar mašīnām un lego.  Mazākajai no Annām, kurai ir tikai pusotra gada, protams, arī patīkot spēlēties. Pasākuma rīkotāji katram no godināmo vārdu īpašniekiem bija sagādājuši dāvaniņas. Pa vidu  «Ziņģes brāļu» koncertam notika Jēkabu un Annu godināšana, izdejojot latviešu deju – goda danci «Apaļais mēness».
    – Apmeklētāju, vietējo cilvēku un ciemiņu, bija daudz. Manīju vairākus no Jē­kabpils atbraukušos, bija pat pa kādam novada paš­valdības pārstāvim privātā kārtā. Ik gadu ap šo laiku Atašienē pie  vecākiem at­brauc bērni, kuri tagad dzī­vo citviet, bet ceļu uz dzimto pusi tomēr nav aizmi­r­suši. Annas un Jēkaba die­na ir ieplānota viņu kalendārā kā obligāts pasākums, bez ku­ra vasara nebūtu pilnīga. Mums kaut kā ir izdevies sa­ru­nāt ar dabas spēkiem, ka faktiski nevienu gadu šajā dienā nav bijis lielu lietusgāžu. Trešais pa­sākums aizvadītās nedēļas nogalē bija «Latgales ērģeļu dienas 2022» (koncertmeditācija «Gaisma», Baiba Bet­lere –  ēr­­ģeles, Ilze Grēvele-Ska­rai­ne – soprāns), kas notika svēt­dien mūsu baznīcā. Dievnams bija pilns klausītāju,  – stāsta Vēsma Tur­kopole.
    Ideju par to, ka vajag svinēt Annas un Jēkaba jeb saimnieces un saimnieka dienu, savulaik esot radusies priesterim Viktoram Naglim. Tautas  nams šajā dienā gā­dā par kultūras programmu, bet baznīca – par Svēto Mi­si. Sv. Anna ir vietējās draudzes aizbildne.
    – Tradīcija nav sena, ieviesta laikā, kad notika priekšpēdējā novadu reforma,  bet, kā izskatās, cilvēki to ir pilnībā pieņēmuši. Kā man sacīja viena no šā gada Annas un Jēkaba dienas apmeklētājām, viņa nekur citur nevarot iegūt tādu sajūtu kā te, Atašienē. Jā, mūsu pusē tā ierasts, ka uz Liel­dienām, Meteņiem, Jāņiem, arī uz Annas un  Jē­kaba dienu uz dzimto pusi atbrauc agrākie atašānieši, bijušie skolēni, nu jau pieauguši cilvēki ar savām ģimenēm. Un mēs viņus ar prieku sagaidām. Kā rakstījām uz viena no suvenīriem, ko šo­gad dāvājām mūsu vārda dienas gaviļniekiem: «Visi muni gosti beja, kas munā ustobā».        

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. re kā
    re kā
    pirms 1 nedēļas

    Es pret viesiem izturos rezervēti. No Vēsmas stāstītā sapratu, ka vakcinēšanās Atašienē ir jau iegājusi kā tradīcijas neatņemama sastāvdaļa.

    Atbildēt
  2. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 1 nedēļas

    Tā viņš i. Atašieneš jau, kā vis čangaļ, kamēr nav sadzērušes, ir viesmīlig un priecig cilvek, bet atšķiriba no pārejim ir kā trak uz to vakcinēšanos. Kas viņim tur ir ģimens ārsc?

Pievienot komentāru