VRI: Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā zivju ir pietiekami
Juris Šteinbergs

Janvāra nogalē Koknesē Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāvis Matīss Žagars prezentēja pētījumu, ko kopīgi bija pasūtījušas vairākas pašvaldības (arī  Salas un Krustpils novada, kā arī Jēkabpils), lai, balstoties uz to, izstrādātu Daugavas posma no Pļaviņu HES  līdz Jēkabpilij zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus un zivsaimnieciskās attīstības stratēģiju un  veidotu  pašvaldību aģentūru, kas apsaimniekotu šo upes posmu.
 Zinātnieki, izmantojot speciālus tīklus un elektro­zveju, vasarā pētīja zivju sabiedrību Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā. Gal­venie secinājumi ir šādi:
  •  zivju šajā Daugavas posmā ir daudz, it sevišķi uzplūdinājumā;
  •  barības bāze ir pietiekama un bagātīga; 
  •  ūdenskrātuves zivju sabiedrība vairāk līdzinās ezeram, bet, jo tuvāk Jēkab­pilij, jo upe ir dabīgāka — zivju daudzums samazinās, bet sugu dažādība palielinās;
  •  pēc skaita ūdenskrātuvē dominē asari, bet pēc svara — raudas; 
  • visas zivis, t. sk. līdakas, zandarti,  plauži (nav datu par samiem) atražojas dabīgi, nārsts pēdējos gados ir bijis veiksmīgs un papildu mazuļu ielaišana nav nepieciešama;
  •  ūdens piesārņojums ir normas robežās un skābekļa daudzums pat 15 — 17 met­ru dziļumā ir pietiekams un apdzīvoti ir visi ūdens slāņi; 
  • zandarti aug labi pirmos divus gadus, bet pēc tam to svara pieaugums ir lēnāks, jo  ar tiem sāk konkurēt asari; 
  • raudas sākumā aug līdzīgi kā citās ūdenstilpēs, taču, sasniedzot tādu lielumu, kad var sākt ēst gliemenes, to svars strauji pieaug un sasniedz ievērojamus izmērus;
  •  plaužu ir daudz, bet uzplūdinājumā īpatnība ir tā, ka tie nebarojas no grunts kā citur, bet gan vidējos slāņos. 
          M. Žagars uzsvēra, ka zinātnieku tīklos bijis maz lielu eksemplāru, taču  to noķeršana nebija viņu uzdevums. Lielās zivis ir makšķernieku mērķis, un tie tad arī izņem tās no ūdeņiem. 
    Noklausījušies VRI ziņojumu, klātesošie novadu pārstāvji izskatījās tādi kā mazliet samulsuši, jo viens no stūrakmeņiem, kas balstīja  ideju par apsaimniekošanas aģentūras nepieciešamību, bija uzskats, ka Pļaviņu HES rada kaitējumu zivju resursiem, un pašvaldības te redzēja pamatojumu pieprasīt no «Latvenergo» šo kaitējuma kompensēšanu.  
    M. Žagars norādīja, ka apsaimniekotāju  mērķi var būt dažādi, ne tikai zivju krājumu papildināšana, piemēram, Alūksnes ezera saimnieki nodarbojas ar visu, sākot no makšķernieku kontroles līdz tiltiņu būvei un salu sakopšanai. 
    Uz jautājumu, kāpēc  pē­tījumā nav ietvertas  rekomendācijas nākamajiem ap­saimniekotājiem, VRI pārstāvis atbildēja, ka šajā sapulcē gribot dzirdēt priekšlikumus, un, balstoties uz tiem, tiks arī  izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un zivsaimniecības attīstības stra­tēģija. M. Žagars  uzsvēra, ka zivju resursi, sevišķi Pļaviņu ūdenskrātuvē, ir ekonomiski nozīmīgi un pat ierobežota rūpnieciskā zveja neradītu nekādas problēmas. Zivsaimniecisko vērtību varētu vēl vairāk palielināt, ielaižot tādas zivis kā sīgas un peledes. 
   Debatēs pēc ziņojuma bez pašvaldību pārstāvjiem piedalījās arī citi interesenti. Daugavai blakusesošo zemju īpašnieki pieprasīja padomāt  par atļauju viņiem likt 30 metru tīklus savu īpašumu robežās. Viesu māju un kafejnīcu īpašnieki savukārt iestājās par ierobežotu zveju ar tīkliem — tikai tik, lai varētu nodrošināt tūristus un garāmbraucējus ar svaigu un žāvētu zivju produkciju, savukārt makšķernieki, protams, bija kategoriski pret tīkliem. 
Izskanēja arī konstruktīvāki priekšlikumi, piemēram, mēģināt jaundibināmajai aģentūrai  vienoties ar «Lat­v­energo», lai tas nesvārstītu ūdens līmeni ne tikai plaužu, bet arī līdaku nārsta laikā, nenolaistu ūdeni pārāk strau­ji, lai zivis paspēj aiziet uz dziļākām vietām utt.   Vietējie zivaudzētāji  savukārt uzsvēra, ka  vajadzētu rūpēties, lai arī viņi varētu piedalīties konkursos par zivju mazuļu ielaišanu. Mak­šķernieki turpretī ieteica vairāk sargāt tieši nārsta vietas, kuru nemaz nav tik daudz un kas ir zināmas arī malu­zvej­niekiem.  
    Visi sapulces dalībnieki  bija vienisprātis, ka licencēto makšķerēšanu šajā Dau­gavas posmā pagaidām ieviest nevajadzētu. Par to varētu domāt tikai pēc  3 — 4 gadiem. 
    Dīvainā kārtā sapulcē gandrīz nemaz netika pieminēti sami, kas, domājot par makšķerēšanas tūrisma at­tīstību, varētu ieņemt teju  galveno lomu, jo jau tagad uz tiem speciāli brauc copmaņi pat no Lietuvas un Igaunijas. Iespējams tāpēc, ka par to daudzumu un at­ražošanos īstas saprašanas nav ne vietējiem makšķerniekiem, ne zinātniekiem. M. Ža­­gars vien pieminēja, lai uz samu  mazuļu ielaišanu ne­cerot, jo  tas esot pārāk dārgs pasākums. 
   Pēc kopīgās sanākšanas  atsevišķi pulcējās paš­valdību pārstāvji, kas jau  konkrētāk lēma par aģentūras dibināšanu. Visi  bija vienisprātis, ka Daugavas ap­saimniekošanā jāpiedalās, jo, ja kopā darbojas septiņi novadi, ir lielākas izredzes kaut ko panākt Saeimā vai Ministru kabinetā. Kokneses novada domes vadība solīja mēneša laikā izstrādāt statūtus un padomāt par mērķiem, uzdevumiem un līdzekļiem, kas to sasniegšanai būtu nepieciešami.  Skaidrs, ka par iesaistīšanos aģentūrā, SIA vai biedrībā (jaundibinājuma juridiskais statuss pa­gaidām arī nav skaidrs) pa īstam lems novadu deputāti, kad redzēs, kādi finanšu un materiālie resursi tiks prasīti apsaimniekošanas uzsākšanai.  Ja kāds no sā­kotnēji pie­aicinātajiem no­vadiem atkritīs, diez vai aģentūrai būs liela jēga —  piemēram, nezin vai būtu prātīgi, ja tajā ietilptu  Jēkabpils pilsētas pašvaldība, bet nebūtu Krustpils vai Salas novada. 
 
P. S.  VRI izstrādāto do­kumentu, kurā ietverti arī zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un attīstības stratēģija, pašvaldības ir saņēmušas un apmēram nedēļu notiks saskaņošana. Apmēram februāra vidū tie tiks nodoti publiskais apspriešanai, un tad tie   interesentiem jābūt pieejamiem   paš­­­valdībās un  to  mājas lapās.  Pēc to apkopošanas dokuments tiks ie­sniegts institūtā «BIOR»  apstiprināšanai. 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru