Zāles pļaušanu kavē laika apstākļi un finanšu trūkums
INESE ZONE

Šovasar BD saņem daudz sūdzību par to, ka Jēkabpilī daudzviet zāle vispār nav pļauta. Pat centrā zālienos zeļot zirgskābenes un pērkones.
   Sūdzības ir arī par Pils dīķa malu, teritoriju pie ebreju kapiem, gar Kurzemes ielu un citur. BD šo jautājumu uzdeva ikmēneša preses konferencē Jēkabpils domē. Agrāk tika skaidrots, ka speciālisti seko zāles augšanai un tad sastāda atbilstošu pļaušanas grafiku, tāpēc BD interesējās, kas par to atbild, vai ir kāds darbu grafiks?
    Atbildīgā speciāliste pašvaldības ainavu tehniķe Mārīte Breimane informēja, ka  šobrīd ir spēkā 2016. gadā noslēgtais līgums ar SIA «Hagberg» par zāles pļaušanu Jēkabpils teritorijā no 1. maija līdz 30. oktobrim. Teritorijās, kas pieder pie daudzdzīvokļu namiem, zāli pļauj Namu pārvaldes nolīgti darbinieki. Pļaujamās teritorijas apmērs bez Namu pārvaldes pārziņā esošās zaļās zonas ir 98,43 ha.  To pļaušanai šogad budžetā atvēlēts 41000  eiro. M. Brei­mane atzina: tas ir par maz, lai zālienu uzturētu ideālā stāvoklī un pļautu biežāk. 
   – Par šo naudu var no­pļaut 161,43 hektārus ar zāles savākšanu vai 282,5 hektārus bez savākšanas. Tātad pilsētu var nopļaut 1,6 reizes sezonā ar zāles savākšanu vai 2,9 reizes – bez savākšanas.  Centra zo­nās zāli savāc, bet nomalēs tikai nopļauj un nevāc. Pašvaldības teritorijās zāle tiek pļauta vidēji 2,2 reizes sezonā. Taču, ja zāle aug labi, tas būtu jādara reizi mēnesī. Ar pašreizējo līgumcenu tas sezonā izmaksātu 150066 eiro, – skaidroja M. Breimane. Viņa stāsta, ka uzņēmums darbu izpildei līgst jēkabpiliešus. Problēmu radot tas, ka  uzņēmumam esot sarežģīti dabūt strādniekus pļaušanas darbiem, jo cilvēki negribot pieteikties.
   Runājot par konkrētām vietām, M. Breimane informēja, ka Pils rajonā zāle pēdējoreiz tika nopļauta jūnija sākumā. Savukārt  dzirnavu dīķa aizsargjoslā, pie Varoņu ielas, kā arī Kun­gu, Kalpu un Barona ielas malās zāle tiks pļauta jūlija beigās. Šogad Jē­kabpilī pļaušanu uzsāka jau 8. mai­jā, un šī mēneša laikā no­pļauti 17,5 hektāri. Lietus laikā zāli pļaut nevar, tāpēc jūnijā, kad bieži lija,  nopļauti tikai 36 hektāri. Šobrīd pļaušanas darbi turpinās. 
   Tātad jāsecina, ka garā zāle Jēkabpilī šogad daudzviet vērojama lietainā laika un arī nepietiekama finansējuma dēļ, jo pļaušanas biežums jāpakārto piešķirtajai naudai. BD parēķināja, ka atbilstoši minētajiem skaitļiem – par 41000 eiro sezonas laikā var nopļaut  161 hektāru ar zāles savākšanu – liecina, ka izmaksas par viena hektāra pļaušanu ir 254 eiro. Nav gan zināms, cik liela daļa no šīs summas tiek atvēlēta darbinieku algām, ja jēkabpilieši nesteidzas pieteikties pļaušanas darbiem.  

iesaki šo rakstu:

Komentāri (9)

  1. eh!
    eh!
    pirms 2 nedēļām

    Es ap savu sētu šogad nopļāvu jau 7 reizes. Es jau neiešu dzīvot bardakā kā Ragaiņa kungs ar visu savu Breimani. Nu slikti, slikti. Tā ir , kad svaidās ar naudu, neprot ar visām gudrajām galvām budžetu sabalansēt. Tad, kam tā dome vajadzīga?

    Atbildēt
  2. ps
    ps
    pirms 2 nedēļām

    Ragainis vel ne mēnesi nav mērs. Tas Ĺeonida lauciņā..

  3. niks
    niks
    pirms 2 nedēļām

    kad runa bija svētkos jāsaka tad pirmais, kaut gan svētki tomēr tikai veidoti ar iepriekšējo sasaukumu. Tātad lai uzņemas atbildību par nenopļauto zāli!

  4. vērotājs - ps
    vērotājs - ps
    pirms 2 nedēļām

    Pagaidi, drīz Ragainis Jēkabpils aplī bliezīs augšā Sidraba ābeli bez zelta āboliem. . . Sociālajos tīklos par to izgudrojumu nav neviena pozitīva komentāra. Cilvēki tur grib redzēt zema auguma apstādījumus - ziemcietes un dekoratīvos augus vai arī centrā trīs sudrabegles, vai ozolu. Tas būtu gan lētāk, gan smukāk, un aplis būtu pārredzams. Cilvēkiem ir daudz ideju, un neviens neprasa prēmiju. Bet dome tik sludina konkursus, taisa vērtēšanas komisiju no cilvēkiem, kurus es , ja būtu pie teikšanas, palaistu ar ubagtarbu kaklā, lai iet pasaulē laimi meklēt, nu nav viņi atbilstoši ieņemamajiem amatiem, un plusā trallina budžeta naudu prēmijās. Naudu nav kur likt? Tak atdodiet man. :DD Paši tie gudrinieki sēdēdami ziemā siltos kabinetos būtu štukojuši no rīta līdz vakaram, kā uzlabot pilsētas tēlu. Bet Nē, saņem lielas algas, vēl prasa padomus no iedzīvotājiem, plus vēl izsvaida budžeta naudu dārgos objektos un prēmijās. . Cik pilsētai izmaksās šis dzelzs monstrs, vai tik lielu vispār var likt krustojumā? Bezsaimnieciskuma kalngals ir tā Jēkabpils dome. Nupat nesen kāds dzērājs samīcija upmalā esošos putuplasta burtus vairāku tūkstošu eiro (!!!) vērtībā, kuri pēc siena spriežot, kurš pat nav novākts, bija ieauguši garā zālē. Tač no dzelzs vajadzēja taisīt, stāvētu mūžīgi mūžos, āmen. Dzelzs ir lētāks kā putuplasts. :DDD Un vispār, kas ir ar tiem objektu izcenojumiem? Kam tiek tas krējums? Strādniekiem algas ir zemas, materiāli principā lēti, kur aiziet tūkstoši??? Kuram ir tā lielā rīkle?

    Atbildēt
  5. vērotājs
    vērotājs
    pirms 2 nedēļām

    Nesaprotu, kā Jēkabpils Pakalpojumi vinnēja konkursu Jēkabpils Valsts ģimnāzijas sporta laukuma pārbūvei, ja šī uzņēmuma specifika ir ceļu būve un uzturēšana, tiltu un tuneļu būve, otrreizējās izejvielas, apzaļumošana, teritorijas labiekārtošana, kapsētas. Noskatos, ka tur visu laiku grozās Ošukalna ( deputāta Nitiša) tehnika un cilvēki, kuri tā arī izskatās, ka būtu tie galvenie darītāji. Kas tas ir par velnu? Izskatās tā, it kā Ošukalns ir tas galvenais, apakšuzņēmējs - Jēkabpils Pakalpojumi. Korespondenti varētu painteresēties, ko tur ir izdarījuši Jēkabpils pakalpojumi, un ko Ošukalns. Ko tur nabagi ar trūcīgo tehnikas parku Pakalpojumi var izdarīt, un ko var izdarīt bagātais Ošukalns, kuram ir VISA tehnika? Pakalpojumi var aizvest un atvest zemi, apzaļumot, kokus izzāģēt, kādu materiālu atvest, bruģi uzlikt. To var izdarīt jebkura firma. Tie visi ir vienkāršie darbi, ar kuriem tik lielu objektu pavilkt nevar , tur durakam skaidrs, bet redziet, ka konkursā tomēr vinnē. Kā tas ir iespējams?

    Atbildēt
  6. vērotājs
    vērotājs
    pirms 2 nedēļām

    Ļoti laba bilde virs raksta. Tā ir, labs saimnieks vispirms izpļaus teritoriju, un ja nauda ir, tad palaidīs strūklaku. Pilsētas saimnieks dara otrādi. Palaiž strūklaku, elektrība griežas, nauda ripo, viss apkārt zālē ieaudzis. :DDD Nu jā, bagāts kā grib, bet sūdzas, ka naudas nav.

    Atbildēt
  7. laika apstāklis
    laika apstāklis
    pirms 2 nedēļām

    Lietus traucē pļaušanu? Vai citās pilsētās un pie privātmājām lietus nelīst, ka tomēr viss appļauts? Ākstu bars

    Atbildēt
  8. Jaa interesanti gan
    Jaa interesanti gan
    pirms 2 nedēļām

    Ja pilsetai ir tik daudz brivas zemes kuru nav spejigi pat applaut.tad kapec sporta halli jabuvee uz privataas zemes par kuru jamaksaa sausmigi lielas summas.var tacu buvet uz pilsetai piederosas zemes

    Atbildēt
  9. atbilde
    atbilde
    pirms 2 nedēļām

    Tāpēc, ka var labi uzvārīties.

Pievienot komentāru