Zālienus pļauj, bet neredz jēgu tērēt tam neadekvāti daudz naudas
INESE ZONE

BD lasītāji ik gadu pievērš uzmanību zāles pļaušanai. Par to tiek diskutēts jau gadiem. Vieni vēlas, lai visur zāle tiktu nopļauta vairākkārt un nepāraugtu, citi teic, ka vismaz centrā un atpūtas zonās tas būtu jādara biežāk. Iedzīvotāji ziņo, ka pilsētā ir vietas, kur joprojām ne reizi nav pļauts. Tiek minēts Daugavas dambis Krustpilī, kur nav nopļauta mala, un citas vietas. Arī domes mājaslapā ir līdzīgi jautājumi, uz kuriem jūlija sākumā nebija atbildes. BD lūdza sniegt informāciju par zāles pļaušanas grafikiem un apsvērumiem, kad to darīt. 
    Jautājumā domes mājaslapā uzmanība pievērsta tieši Daugavas dambim Krustpilī: -«Daugavas krasts atkal ir aizaudzis ar kārkliem, pieeja upei ir tikai caur dubļainiem niedrājiem, nostiprinātā dambja betona salaiduma vietas ir aizaugušas ar gigantiskām balandām un citiem augiem, jau tā smieklīgais bruģētais celiņš uz dambja ir aizaudzis ar nezālēm un izrautiem bruģakmeņiem, zāle uz dambja - cilvēka augumā. Amizanti skatīties uz pretējā krasta «noskūto» zālāju un retinātajiem kārkliem. Tāpat nevar saprast, kāpēc nav iespējams neieaudzēt zālē pilsētā (Rīgas ielā, Brīvības ielā) izklāto vēsturisko bruģi?» Citā jautājumā minēts, ka  nomaļākās vietās zāle ir teju cilvēka augumā. Piemēram, Zaļajā ielā 21. Tā kā kapsētā esot tikai viena tualete, tad cilvēki šajā zālē iet nokārtot dabiskās vajadzības, radot neērtības tuvāko privātmāju iedzīvotājiem. 
    Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis informē, ka zāles pļaušana ir problemātiska, jo atkarīga no laika apstākļiem. Par pļaušanas principiem un veidiem varot diskutēt. Tranzīta ielas parasti appļaujot regulāri, jo tur ir liela transporta plūsma. 
     -Ir iespējams nopļaut visu pilsētu kā koptu pagalma mauriņu, bet tad ir jautājums, cik tas maksā, un vai tādi izdevumi ir samērīgi. Turklāt nu jau arī mēs esam aizgājuši Eiropas lielo pilsētu ceļu, kur zāli nepļauj teju nemaz. Zāle aug, kamēr nokalst. Ir arī aicinājumi no dabas draugiem, ka ir vēlams ļaut zālei uzziedēt, radīt sēklas un tikai tad to pļaut. Tas nozīmē, ka   zāle būtu jāpļauj divreiz gadā, tā veicinot dabas daudzveidību. Tā ir zaļās domāšanas prizma, uz ko mēs ejam, un tas attiecas arī uz zāles pļaušanu. Zāli pilsētā pļaujam atbilstoši apstiprinātam grafikam. Šogad tas mazliet iekavējās, bet var redzēt, ka «Jēkabpils pakalpojumi» pie tā jau strādā. Par dambi jāsaka, ka pļaušana kreisajā krastā bija saistīta ar vides objekta uzstādīšanu, lai cilvēki var piekļūt un fotografēties. Savukārt, ja runā par labā krasta dambi un palieni, jāteic, ka jau daudzus gadus ir pļauti kārkli un mēģināts radīt tādu pašu vidi kā kreisajā krastā. Problēma ir ar piekļuvi smagajai tehnikai. Pat pie zema Daugavas līmeņa to var izdarīt, iebraucot Krustpils saliņā, un tur tilts nav īsti piemērots tam. Šogad ūdens līmenis ir gana augsts un mēs klāt netiekam, bet mēs sekojam situācijai, un, tiklīdz upes līmenis to atļaus, darbi tiks veikti, tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no ūdens līmeņa, – skaidro Guntars Gogulis.
 
 
   Runājot par dambja virsmas pļaušanu, viņš informē, ka ravēšanu parasti veic skolēni, kas strādā vasaras darbu, un tas ar 1. jūliju jau ir uzsākts.  
Par nepļautu zāli Zaļajā iela 21 G. Gogulis informēja, ka  jūnija beigās šī teritorija ir nopļauta. Pļaušanas darbi turpinoties ielu malās, skvēros, nogāzē pie Mežaparka un citur. 
    -Ja runā par to, vai zāle jānopļauj līdz Jāņiem, domāju, ka atsevišķas lielākas teritorijas līdz Jāņiem speciāli nebūtu jāpļauj, lai arī pilsētniekiem būtu jāņuzāļu pļavas, kur iet lasīt augus. Ar to mēs nošautu divus zaķus, jo viens būtu tradīciju izkopšana, bet otrs - iespēja lasīt jāņuzāles. Abas lietas  sevišķi svarīgi būtu jauniešiem kā iespēja iepazīt mūs dabas daudzveidību.  Pēc svētkiem  teritoriju varētu nopļaut.  Par nepļauto dambja malu G. Gogulis sacīja, ka šis posms varētu būt iekļauts pļaušanas grafikā, bet tikai ar lielāku intervālu, nevis bieži. Viņš arī minēja, ka pie daudzdzīvokļu namiem  tagad namu pārvaldei uzticēts pļaut tās teritorijas, kas tur pa vidu piemājas zemei ir palikušas pašvaldības īpašumā, lai neveidojas situācija, ka paliek nepļauti laukumi. 
    Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivar Kraps uzsver, ka zāles  pļaušana jau pie esošā grafika prasa vairākus desmitus tūkstošus eiro. Lai būtu mauriņa efekts, zāle jāpļauj reizi nedēļā. To varot izdarīt visā pilsētā, bet tad tas jau maksās simtiem tūkstošu eiro, un vai to vajag tērēt? A. Kraps minēja, ka ir apzinājis situāciju visā pilsētā, un centrālas vietas esot tuvu labi kopta mauriņa līmenim. 
    -Mūsu pilsēta ir liela un vienmēr varēs atrast gan privātu, gan pašvaldības teritoriju, kur tobrīd zāle ir pāraugusi. Es neuzskatu, ka  svarīgāk par visu ir ideāli nopļaut visus zāli, manuprāt, nē. Ir daudz citu svarīgāku lietu, kas jārisina, – sacīja Aivars Kraps.    
 
 
 
 
 
J. Šteinberga foto

iesaki šo rakstu:

Komentāri (11)

  1. www
    www
    pirms 3 gadiem

    Tātad privātie arī varēs ekonomēt,vai tikai pašvaldība?

    Atbildēt
  2. Viesis
    Viesis
    pirms 3 gadiem

    Kāpēc nav ielikts foto, kur var redzēt skaisti nopļautu zāli? Žēl, ka neredzam arī LABO.

    Atbildēt
  3. Viesim
    Viesim
    pirms 3 gadiem

    Tāpěc ka šis nav raksts par skaisti nopļauto zāli.

  4. Zaļā domāšana
    Zaļā domāšana
    pirms 3 gadiem

    Nu super! Domājam zaļi! Pēc reformas ta jau vispār nebūs jāpļauj(pievienotie novadi, lai aizaug un ir dabai draudzīgi), lai jau viss aizaug un ir dabai draudzīgs. Debīlisms!!! Iedzīvotājus soda par zāles nepļaušanu, bet pilsētas dome drīksts nepļaut un tas ir likumīgi un dabai draudzīgi :D ! Nu kaut kas tāds tikai pie mums ir iespējams :D :D :D

    Atbildēt
  5. Mjaaa
    Mjaaa
    pirms 3 gadiem

    Tad jau pavasarī zaļi rūkdama degs arī kūla.

    Atbildēt
  6. Mjaaa
    Mjaaa
    pirms 3 gadiem

    Mani fascinē šī "zaļā domāšana". Jau tagad ceļu malās tā aizaugušas, ka pilnīgi nevar redzēt, vai līkumos nebrauc pretī mašīna. Tas pats ar krustojumiem. Kaut kāds stulbums.

    Atbildēt
  7. Viesis
    Viesis
    pirms 3 gadiem

    Kāpēc pie mums prese nekad neraksta par kaut ko labu un skaistu? Kā teiktu K.Skalbe- ļaunums tikai vairo ļaunumu, labais vairo labo.

    Atbildēt
  8. Any
    Any
    pirms 3 gadiem

    Nopļaujiet beidzot Auseklìša ielā kur ceļš ved uz Bebriem! Tur jau vairs pat nevar redzēt pretimbraucošos auto.

    Atbildēt
  9. Rasma Draška
    Rasma Draška
    pirms 3 gadiem

    Ar ko slikta zaļi ziedoša pļava celītes malā": margrietiņas, ilzītes, madaras, mārsils, pelašķis, gundega? Jā, celītes un atsevišķi laukumi ir jāpļauj, bet ne jau katra zālīte pilsētas teritorijā. Īpaši jau Daugavas malā, kur neviens nestaigā, tikai pārvietojas pa molu. Lai zied vīgriezes, kalmes, kārkli! Zāles pļaušanai ir daudzi negatīvi aspekti: * bioloģiskās daudzveidības samazināšana, * dzīvo radību sapļaušana (putni, eži, vardes, kukaiņi), * TROKSNIS, kas neļauj atpūsties pēc naktsmaiņas un traucējošs veciem cilvēkiem un bērniem, * degvielas un darba spēka patēriņš (lielas izmaksas). Pat bagāto valstu galvaspilsētās šim jautājumam pieiet racionāli. Un noplicināta vide nav estētiski baudāma.

    Atbildēt
  10. a bet
    a bet
    pirms 3 gadiem

    Vācijā, Francijā un citās valstīs arī zāle vasarā līdz @autiem, pofig visiem.Rudenim tuvojoties viss tiek izpļauts. Vienīgā valsts, kur perfekti izpļauti ceļi un ielas, tā ir Polija.Mums arī uz zāli nav jātērē, naudu labāk ielikt ielu remontos.

    Atbildēt
  11. basks
    basks
    pirms 3 gadiem

    Nekad nevajag skriet no viena grāvja otrā. Vajag gludi nopļautus zālienus. Tikai tur, kur tas nepieciešams - pilsētas centros, skvēros, starp daudzīvokļu mājām, pagalmos. Taču nav nekāda pamatojuma tērēt naudu, darbaspēku un dabas resursus (degvielu), trokšņot un pļaujot apdraudēt kustoņus, vietās, kur bez tā var iztikt - lielas vienlaidu platības parkos, piepilsētu mežos, nogāzēs. Tur jāveicina dabīgas pļavas atjaunošanās un reta nopļaušana rudens pusē.

    Atbildēt

Pievienot komentāru