Zem lupas – administratīvi  teritoriālā reforma

 
Novadi atbalsta otrā līmeņa pašvaldību izveidi
Pēc publikācijas «Brīvās Daugavas» 24. oktobra numurā, kurā Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps informēja par Jēkabpils domes pārstāvju sarunām ar apkārtējo novadu pašvaldību vadītājiem par administratīvi teritoriālo reformu, esam saņēmuši Salas novada domes priekšsēdētājas Irēnas Sproģes vēstuli ar viedokli par A. Krapa sniegto informāciju. 
      «29. oktobrī Sēlijas no­vadu apvienības vadītāji tikās Salā, lai runātu par administratīvi teritoriālo reformu. Piemēram, Salas novada dome ir pieņēmusi lēmumu, ka neatbalsta Vides aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministrijas reformas modeli un ir par otrā līmeņa pašvaldību iz­veidošanu. Arī visi Sēlijas novadi kopīgi ir vienojušies, ka atbalsta Sēlijas plānošanas reģiona vai apriņķa izveidi ar centru Jēkabpilī. Skaidra nostāja ir jautājumā, ka neviens no bijušā Jē-kabpils rajona novadu vadītājiem sava novada izaugsmi neredz, ja to pievieno Jēkabpilij. Ņemot vērā, ka vairāki novadu vadītāji savās pašvaldībās kopā ar deputātiem nav pieņēmuši lēmumus par atbalstu konkrētam reformas modelim, tad no-runājām, ka tas jāizdara iespējami tuvākā laikā. 21. oktobrī, tiekoties ar Jēkab-pils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Krapu un deputātu Leonīdu Salceviču, tika pārrunāti vairāki iespējamie pašvaldību apvienošanās varianti. Man nav saprotams, kāpēc pilsētas vadītājs intervijā laikrakstam «Brīvā Daugava» minējis tikai vienu – Sēlijas novadu, kas varētu tikt izveidots, apvienojot septiņus vai astoņus novadus ar centru Ilūkstē. Nevaru pārmest publikācijas «Jēkabpils būtu par atsevišķas pilsētas statusa saglabāšanu ar Sēlijas novadu kaimiņos» autorei I. Zonei, jo līdzīga informācija ir ievietota pilsētas mājaslapā, bet tur nav norādīts novada centrs. 
    Neizpratni radīja paši informācijas parādīšanās fakti, jo sarunas noslēgumā vienojāmies, ka līdz brīdim, kamēr Sēlijas novadi neizlems par piemērotāko atbalstāmo apvienošanās variantu, tikmēr nekāda publiskā informācija netiks sniegta. Šāda maldinoša informācija iedzīvotājos rada tikai nevajadzīgu spriedzi, sēj neuzticēšanos novadu un pilsētas vadītāju starpā. 
    Mums tika sniegta informācija par pilsētas vēlēšanos palikt kā atsevišķai pašvaldībai. Protams, ka pret to nevienam iebildumu pat nevarēja būt. 
Salas novada domes priekšsēdētāja I. Sproģe».
 
 
«Mēs devām novadiem iespēju vienoties un paust savu viedokli»
INESE ZONE
      Iepazīstoties ar šo Salas novada domes priekšsēdētājas Irēnas Sproģes viedokli, BD lūdza Jēkabpils domes priekšsēdētāju Aivaru Krapu plašāk komentēt iepriekš teikto par tikšanos ar novadu vadītājiem un iespējamā Sēlijas novada izveidi.  Vai informācija par šo sarunu ne­bija publiskojama, un kāpēc kā iespējamo apvienotā Sēlijas novada centru A. Kraps minējis tieši Ilūksti?  
 
«Iedzīvotājiem jāzina, kas notiek domē»
    – Es, protams, nezinu, kāda prakse ir Salas novadā, taču, ja sarunas notiek pašvaldības telpās ar pašvaldības vadītāju, es neredzu iemeslu, kāpēc par to nevarētu informēt. Es par to do­mes sēdē informēju arī de­putātus. Turklāt mēs nevienojāmies, ka par sarunām neko neteiksim publiski. Mēs vienojāmies, ka nevis pilsētai, bet novadiem pašiem ir jāpieņem lēmums, kā viņi grib dzīvot tālāk. Es uzskatu, ka jebkura informācija par to, kas notiek domē, ir publiski jāsniedz iedzīvotājiem, lai iedzīvotāji saprot, par ko runā domju priekšsēdētāji, un iesaistās šajā sarunā paši, nevis viņus noliek fakta priekšā, ka kāds jau ir pieņēmis kādu lēmumu. Jā, visvairāk tika ap­spriests variants par vienota Sēlijas novada izveidi. Apsprieda arī variantu par vēsturiskajām lietām, kopējo teritoriju sadalot trīs apriņķos – Ilūkste, Jaunjelgava, Jēkabpils, kā tas ir bijis vēsturiski. Arī tāds variants izskanēja, bet tas izskanēja kā vismazāk reālais. Tā kā vides aizsardzības un reģi­onālās attīstības ministrs Juris Pūce jau vairākkārt ir pateicis, ka tad, ja pašvaldībām nebūs sava vienota varianta, viss paliks tā, kā tas ir reformas kartē, tad mēs no pilsētas viedokļa aicinājām novadus apdomāties un vienoties, lai mēs kā pilsēta zi­nām, kādu ceļu iet. Ja pilsēta tagad pasaka, ka mēs ļoti gribam būt atsevišķi, mēs varam iet tādu ceļu. Bet, kas tad būs ar apkārtējiem no­vadiem? Tāpēc mēs  turam rūpi par visu reģionu un gaidām viņu atbildi. Tagad pēc novadu sarunām, kas notika 29. oktobrī, neoficiāla informācija liecina, ka vēl nav vienošanās, ka mums atbilde būs jāgaida līdz 12. novembrim. Tā arī nezinām, vai viņi ies ko­pā un kāds būs tas scenārijs. Viedokļi viņiem ir visai dažādi. Savukārt Ilūksti kā iespējamo centru nosaucu tādēļ, ka Ilūkste šobrīd ir vienīgais variants, kas atbilst vismaz kaut kādiem centram izvirzītajiem kritērijiem. Jābūt vismaz diviem tūkstošiem ie­dzīvotāju vienā apdzīvotā vietā, un Ilūkste vienīgā tam atbilst. No tā viedokļa Ilūk­ste tika skatīta kā vienīgais variants. Protams, ģeogrāfiski Ilūkste atkal nav labākā iespēja visai teritorijai. Ja paņem Jaunjelgavu un Ilūksti, tas ir ļoti tālu, – skaidro Aivars Kraps.
    Viņš pieminēja, ka Salas novada vadība citos plašsaziņas līdzekļos savukārt esot minējusi dažādus kritērijus un rādītājus, pēc kuriem Salas novads ir pārāks par Jē­kabpils pilsētu. Taču ne-esot salīdzināmas pašvaldības, kurām jāpilda dažāds funkciju apjoms. 
    – Ja Salas novadam būtu kaut daļēji līdzīgas funkcijas kā Jēkabpilij, tad varētu pēc indeksiem un citiem rādītājiem  salīdzināt. Citādi mūs nevar salīdzināt, jo mēs veicam daudzas funkcijas, ko Salas novada iedzīvotāji izmanto un par to neko nemaksā. Bet, ja salīdzina tos faktus, kas novadiem vairāk nepatīk, tad administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju Salas novadam salīdzinājumā ar Jēkabpili ir gandrīz divreiz lielāki. Tas ir objektīvi, jo mazākām paš­valdībām šie izdevumi ir lielāki. To nevar salīdzināt. Daudzi Salas novada iedzīvotāji strādā Jēkabpilī. Sala ir Jēkabpils guļamrajons, jo daudziem patīk dzīvot Salā, un ērti – septiņi kilometri līdz Jēkabpilij – pa labu ceļu braukt gan ar autobusu, gan ar savu transportu uz Jēkabpili. Sala lepojas ar uzņēmējdarbību, un viņu teritorijā ir lieli uzņēmumi, bet, piemēram, «Jēkabpils autobusu parks» gan ir viņu teritorijā,  bet faktiski ir pilsētas uzņēmums, jo Jēkab­pilij pieder 51%  tā akciju. Bet runa nav par to visu, runa ir par to, ka ar šo reformu būtu jāpanāk tas, ka nevis kaut kam ir labi, bet iedzīvotājiem ir labāk. Ja runā no Jēkabpils pilsētas viedokļa, un tas ir arī mans viedoklis, ērtāk un labāk bū­tu strādāt, ja varētu palikt paši tikai pilsētas teritorijā. Vide un problēmas ir zināmas, un tas būtu ērtāk. Bet, ja mēs skatāmies valstiskā un reģiona līmenī, atkal būtu loģiskāk, ja visa teritorija ir kopā ar novadiem, – saka Aivars Kraps. Viņš secina, ka tagad pilsētā un piecos novados kopā ir 64 deputāti, bet apvienotajā teritorijā plānoti tikai 19 deputāti. Šie skaitļi ļoti daudz ko izsakot, kāpēc daži ļoti nevēlas apvienošanos. Iedzīvotājiem esot grūti saprast, kāpēc uz mazu teritoriju ir tik daudz deputātu, un ieguvums būšot jau no deputātu skaita samazinājuma vien, jo katrā novadā deputāti saņem tādu vai citādu atalgojumu. Otrs ieguvums būšot, ka būvvalde, izglītības, kultūras pārvalde varētu būt vienota un nedublēties katrā novadā. 
     – Ja pajautā parastam iedzīvotājam, cik viņam ir būtiskas izmaiņas, ko varētu nest reforma, tad cilvēkam tas nemaz nav tik būtiski un viņu īpaši neskar. Tas ir būtiski deputātiem, domju priekšsēdētājiem. Cilvēcīgi to visu var saprast, bet ie­dzīvotāji  ne Salas, ne Vie­sītes, ne Jēkabpils novadā no apvienošanās neko nezaudēs. Tātad mēs, pilsēta, nogaidām, ko izlems no­vadi un kādu atbildi viņi mums dos. Un tad Jēkabpils domē lemsim, kādu ceļu mēs iesim. Mēs varētu rīkoties pirmie, bet mēs devām viņiem iespēju lemt par variantiem. Citu variantu, domāju, nebūs: vai nu novadi izveido kaut ko stipru un vienotu, un tad arī mēs ar to varam iet uz Saeimu. Taču, ja viņi ne par ko nevienojas, tad arī mums neļaus palikt par atsevišķu pilsētu un liks viņiem pievienoties. Visas pilsētas varētu pastāvēt vienas pašas, bet ne jau par pilsētām ir domas situ­ācijā, ja neizveidojas stipri atsevišķi novadi, – secina Aivars Kraps. 
 
Novadi vēl turpinās diskusiju par reformu
     Sēlijas novadu apvienības un Neretas novada do­mes priekšsēdētājs Ar­vīds Kviesis, vaicāts par 29. oktobra Sēlijas novadu ap­vienības vadītāju tikšanās re­zultātu, BD sacīja, ka diemžēl diskusijas laikā nav izdevies panākt vienotu lēmumu. 
     – Tas ir sarežģīts jautājums, un domas ir dažādas. Vienota Sēlijas novada izveidei īsti nav novada centra. Tas, par ko ir vienotas visas apvienības dalībnieces, ir otrā līmeņa pašvaldība – Sēlijas reģions ar centru Jēkabpilī. Mēs esam par to, lai tādā veidā tiktu turpināta līdz šim sekmīgi uzsāktā sadarbība Sēlijas novadu starpā gan kultūras, izglītības un tūrisma, gan uzņēmējdarbības un jaunatnes sadarbības jomā. Ja arī nebūs vienota viedokļa par novada izveidi, ir skaidrs, ka reforma būs, un ir arī Sa­eimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā virzīts jautājums par otrā līmeņa pašvaldību izveidi, gan balstoties uz esošo piecu reģi­onu bā­zes. Taču Zemgales reģionā Sēlijai būtu mazākas iespējas, nekā esot atsevišķa re­ģiona statusā. Tāpēc ir bū­tiski pie jebkura novadu reformas varianta saglabāt struktūru, kas turpinātu attīstīt ideju par atsevišķa sestā –  Sēlijas – reģiona izveidi, un esošā Sēlijas no­vadu apvienības sadarbība tam ir labs pamats, – sacīja Arvīds Kviesis. Viņš informēja, ka Sēlijas novadu apvienī­bas domju pārstāvji plāno vēlreiz tikties pirms valsts svētkiem, lai vēlreiz diskutētu par  administratīvi teritoriālo reformu. Un, ja arī ne­izdošoties vienoties par vienotu novadu un reformas ie­cere paliek, kā redzams piedāvātajā kartē, jāturpina darbs  pie Sēlijas reģiona izveides.
 
Uzziņai 
Sēlijas novadu apvienība (SNA) ir brīvprātīga pašvaldību apvienība kopīgu mērķu un uzdevumu sasniegšanai. Apvienības sastāvā ir septiņi Sēlijas novadi.
SNA ir nodibināta 2012. gada 14. decembrī, lai saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) statūtiem uz brīvprātības principiem apvienotu tās Sēlijas novadu pašvaldības, kuras ir iestājušās LPS. Tā darbojas kā LPS struktūrvienība.
SNA priekšsēdētājs ir Neretas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis. Apvienībā ietilpst Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novads.
 
 
Bez kompromisiem var palikt ar garu degunu
Ilggadējais Jēkabpils rajona kultūras dzīves vadītājs un novadpētnieks Andrejs Mihalovskis BD vēlējās paust savu viedokli par administratīvi teritoriālās reformas gaitu, saskatot norises līdzību ar agrāko gadu notikumiem.
      «Mani  kā bijušā Jē­kab­pils rajona izpildvaras darbinieku interesē jaunās novadu reformas gaita, tāpēc iepazinos ar nupat publicēto I. Zones reformas aktualitāšu aprakstu (Red. piez. – domāta publikācija laikraksta 24. oktobra numurā «Jēkabpils būtu par atsevišķas pilsētas statusa saglabāšanu ar Sēlijas novadu kaimiņos»). Iesaku visādiem strīdniekiem pārlasīt «Mēr­nieku laikus». 
      Šajā sakarā vēlos arī paust savas atmiņas par līdzīgu notikumu astoņdesmitajos gados. Reorga­nizējot esošos kolhozus «Cī­ņa», «Uz priekšu» un «Med­ņi», bija jālemj par divu ciemu – Variešu un Medņu – nosaukumu pēc to apvienošanas, turklāt  figurē vēl arī vietvārds «Antūži». Abas puses kļuva ļoti naidīgas. Bija dažāds kultūras un revolūcijas tēmas motivācijas izmantojums, lai pamatotu savu viedokli. Jautā­jumu izskatīja rajona izpild­komitejas sēdē. Abu ko­mandu priekšstāvju viedokļi bija bez kompromisa, bez izlīgšanas pazīmēm. Tad partijas rajona komitejas pirmais sekretārs J. Me­žeckis ierosināja it kā loģisku, bet svešu nosaukumu: ja jau ir kolhozs «Cīņa», tad jauno ciemu sauksim par Cīņas ciemu. Tad, sēdei beidzoties, garderobē varēja vērot skatu, līdzīgu Gogoļa «Revidenta» mēmajam skatam. Lūk, kur var novest šāda filozofija.» 
 
Andrejs Mihalovskis
 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
 
 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (6)

  1. Viesis
    Viesis
    pirms 1 nedēļas

    Re, kā mazie karaļi cīnās lai tik nezaudētu savu vietu. Sproģe visu grib nokārtot pa kluso, lai tauta neko nezina. Kā vienmēr!

    Atbildēt
  2. blefs
    blefs
    pirms 1 nedēļas

    Cik gudrāka tu paliki no Krapa tukšmuldēšanas? Par pilsētu neko nezina,bet lien novadu lietās.Sviests kaut kāds !

  3. A
    A
    pirms 1 nedēļas

    Salas novadā spalva ne no vienas vietas nenokrīt bez Sproģes ziņas. Viņa visu kontrolē, visiem mutes aiztaisījusi ar dažiem, ļoti retiem iznēmumiem kā sēlpiliete :) Tauta par reformu, bet pievienot Jēkabpilij. Kāda vēl Ilūkste! Ārprāts. Centram ir jābūt ar visu infrastruktūru un Jēkabpils ar reiona slimnīcu, VID. UR, Zemesgrāmatu nodaļu, lielveikaliem, mūzikas/mākslas/sporta skolām.JVĢ ir ideāls variants

  4. sala
    sala
    pirms 1 nedēļas

    nez kāpēc citu novadu vadība neiebilst pret reformu, tikai sproģe ir pret

    Atbildēt
  5. Svens
    Svens
    pirms 1 nedēļas

    Uzraksti,kurš novads grib pie pilsētas?????Tev Sproģi nav izdevies kopā ar dažiem līdzbiedriem norakt un saregulēt pa savam prātam ,tāpēc gadiem nevari nomierināties.Netērē velti laiku,nesanāks:)))))

    Atbildēt
  6. kaut kā tā
    kaut kā tā
    pirms 1 nedēļas

    Neviens novads, tas ir, augsti apmaksātie bikšu deldētāji, negrib pie pilsētas, jo pazaudēs siltos krēslus. Loģiski. Bet tauta? Tā kvernēs savās sētās kā līdz šim, pievienojies, apvienojies vai izšķiries. Tauta nekad nebūs vinnētāja, jo ir vāja un katram savs vēders tuvāks. Viss visiem ir liels poh.

atbildēt uz komentāru