Zem lupas – administratīvi  teritoriālā reforma. Krustpils novads
Sarmīte Rutka

Lūkojoties statistikas datos, redzam, ka Latvijas novados arvien sarūk iedzīvotāju skaits. Tas arī ir galvenais politiķu minētais iemesls, kādēļ nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma. Iedzīvotāju maz, liela budžetu daļa tiek tērēta administrācijai, skolu tīkls – nesakārtots, kā dēļ pašvaldības tērē izglītībai nesamērīgi daudz līdzekļu, mazie novadi nespēj piesaistīt investīcijas un veikt visas savas funkcijas – lūk, galvenās problēmas, ko solās atrisināt plānotā reforma. Turklāt visu iecerēts paveikt ļoti īsā laikā – līdz 2021. gadā paredzētajām vēlēšanām. Mūsu apkārtnes novadiem Vides un reģionālās attīstības ministrija, kas ir reformas īstenotāja, piedāvā apvienoties kādreizējā rajona robežās ar centru Jēkabpilī. Pļaviņām, arī kā agrāk, centrs būs Aizkrauklē, bet Līvāni var palikt kā patstāvīga administratīvi teritoriālā vienība. Tiesa, tas būs viens no diviem Latvijas mazākajiem novadiem. Vai tā tas viss arī būs pēc gada, nevar pateikt neviens. Visā Latvijā ir ievērojama pašvaldību vadītāju pretestība gan pret reformu vispār, gan pret valdības piedāvātajiem apvienošanās variantiem. Savs viedoklis, turklāt brīžiem kardināli atšķirīgs, ir arī iedzīvotājiem. «Brīvā Daugava» sekos visiem notikumiem šajā sfērā, bet papildus viesosimies visos mūsu apkārtnes novados, lai noskaidrotu pašu «apvienojamo» viedokli. Vispirms viesojāmies Krustpils novadā. 

 
Pēc reformas cilvēku vairāk nekļūs
 
Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs (attēlā) atzīst, ka pa desmit pašvaldības pastāvēšanas gadiem iedzīvotāju skaits krietni sarucis, kas, protams, rada problēmas gan pašvaldībai, gan vietējiem uzņēmējiem. Vaicāju domes priekšsēdētājam, kāds ir viņa oficiālais viedoklis par reformas nepieciešamību?
 
– Tas jau sen ir «augšā» nolemts, un viss. Tolaik gan Zemnieku savienība bija koalīcijā un tie nobremzēja šo reformu. Tam visam «apakšā» ir politika, tādēļ arī tik strauji viss tiek sa­steigts. 
Mums ir bailes, ka Lat­vijas pamatvērtība – pagasti – reformas gaitā tiks pavisam apbižoti. Tā piederības sajūta cauri laikiem cilvēkiem tomēr ir veidojusies ar pa­gastu. Varbūt kādam no­vadam arī ir izdevies to radīt, tomēr visa sākums ir pa­gasts. Mums arī, piemēram, Atašiene savulaik «pienākusi» no cita vēsturiskā novada, un cilvēki jūtas piederīgi nevis Jēkabpilij, nevis Krust­pils novadam, bet savam pagastam. Ja Pierīgā reformu daudz neizjutīs, tad mēs gan. Novadā ir mazapdzīvotas teritorijas. Pēc tam tādu būs vēl vairāk. Pārmet mums, ka neatbalstām uz­ņē­mējdarbību. Bet Latvija kopumā ir tik maza, ka rodas jautājums, kurš no-pietns uzņēmējs ar lielām investīcijām un daudzām darbavietām tad nāks pie mums? Un kas pie viņa strādās? Jau tagad pat pašvaldība sīkākiem algotajiem darbiem caur Nodarbinātības valsts aģentūru mēģina atrast darbiniekus. Diemžēl ne visai sekmīgi. Uzņē­mējiem arī trūkst darbaroku. Novadā pašlaik tiek būvēta liela saplākšņa ražotne, kur vajadzētu daudz jaunu darbinieku, esot pat gatavi mācīt apgūt tehnoloģijas, diemžēl te nav kas strādā. Tie daži, kas ciematos sēž pie veikala, caurām dienām sūc aliņu un filozofē, nav un nebūs strādātāji! Viņi kaut kur kaut ko piepelnās, par komunālajiem pa­kalpojumiem nemaksā un raugās tik pēc pabalstiem.
– Tad jau, iespējams, pat reformai piedāvātie 38 novadi ir par daudz? Var­būt uzreiz veidot dažus lielus reģionus, un viss?
– Nezinu... Reformas rezultātā ir paredzēta finanšu pārdale un līdzsvarota reģionu attīstība. Bet vai tad tā notiks? Tagad spriež, ka vajadzētu nodokļus piesaistīt darba vietai, nevis kā tagad – 80% no samaksātā iedzīvotāju ienākuma no­dokļa nonāk pašvaldībā, kur cilvēks ir deklarēts. Un kas tad vispār lauku teritorijām paliks, ja mēs zinām, ka lielākā daļa jauno cilvēku strādā Rīgas apkārtnē? 
Arī ar Finanšu izlīdzināšanas fondu nav skaidrības. Un atkal Ventspils, Jūrmala un Rīga, kas ir galvenie mak­sātāji, grib mazāk dotēt pārējo Latviju. Bet kā tad panāks to vienādo attīstību? Neviens novads ne Latgalē, ne Vidzemē, nedz arī kur citur nespēs attīstīties tāpat kā bagātā Rīga. Arī Jēkab­pils kā lielpilsēta un Dau-gavpils saņem lielas naudas no izlīdzināšanas fonda. Pagaidām visi centieni vienādot reģionu turību ir bijuši diezgan neveiksmīgi. Jau labu laiku tiek īstenota īpaša atbalsta programma Lat­galei, bet vai tad no tās ir jūtams pienesums?
– No reformas nepieciešamības argumentiem par iedzīvotāju skaitu noskaidrojām. Bet kā ir ar lielajiem tēriņiem pašvaldībā nodarbinātajiem?
– Ir, protams, administratīvie izdevumi diezgan lieli. Krustpils novadā ir gandrīz 400 strādājošo, ko savā ziņā nodarbina pašvaldība, no tiem – ap 100 skolotāju. Esam lielākais darba devējs. Te viss ir cieši saistīts ar skolu reformu. Ir mums arī trīs skolas – Vīpe, Mežāre un Atašiene –, kur bērnu skaits ir tik mazs, ka sanāk viens pedagogs uz 3–4 audzēkņiem. Mehāniski jau skaitļus var salikt un ekonomiski ir viegli pierādīt, ka šādas izglītības iestādes nav rentablas. Tomēr... Ja uz Vīpi un Mežāri vēl brauc skolotāji no citurienes, tad, piemēram, Atašienē ir ap 30 vietējo cilvēku, kas ir saistīti ar skolu. Likvidēsim to, un kas notiks ar šiem cilvēkiem? Par minimālo vai nedaudz lielāku algu diezin vai ir rentabli katru dienu braukāt no Atašienes uz Jēkabpili un atpakaļ. Tātad no novada kopā pēc šo izglītības iestāžu likvidācijas aizietu ap simts cilvēku.
Pa šiem gadiem esam šo to reformējuši savās skolās, piemēram, Variešos, arī citos pagastos. Pašlaik visas pirmsskolas izglītības iestādes ir piesaistītas skolām. Viens skaitlis ir pamatskolas audzēkņu skaits. Vīpē un Mežārē tie ir ap 30 bērniem. Otrs ir apmēram tikpat daudz bērnudārza audzēkņu. Kopā tie ir jau 50–60 bērni katrā vietā. Un tad gudri runāt, ka jāatstāj tikai pirmās četras klasītes, ir aplami. Daži gadi, un nebūs arī šo pirmo klašu. Un to jau šī reforma arī, šķiet, grib panākt – lai likvidējam visas nerentablās izglītības iestādes, lai iedzīvotāji aizbrauc uz centriem, vai, visticamāk, vispār prom, bet pagastos paliek vien tukšās skolu ēkas – pieminekļi, kas pašvaldībām jāpieskata, jo neko citu jau tur neierīkosi. Jau tagad mēs pieskatām Lie­penes skolas ēku. Tas pats Sūnās. Domājām ierīkot aktivitāšu centru pensionāriem. Bet! Pasaulē seniori tiešām arī vecumdienās labprāt satiekas, izkopj kopīgus vaļaspriekus utt. Pie mums tā nenotiek. Turklāt seniori dzīvo diezgan atstatus viens no otra, un neviens īpaši nevēlas vai pat fiziski nevar stundu braukt uz novada otru galu.
Iepriekš mēģinājām arī optimizēt skolu administrāciju izdevumus, it kā apvienojot tās un ieceļot vairākām izglītības iestādēm kopēju vadību. Diemžēl tas izraisīja tik lielu iedzīvotāju pretestību, tika rakstītas protesta vēstules un vākti paraksti, ka no ieceres atteicāmies.
Manuprāt, ar visām reformām Latvija lec no viena grāvja otrā. Nesen Zemgales plānošanas re­ģions bija organizējis paš­valdību vadītājiem pieredzes apmaiņas braucienu uz Spāniju. Tur ir cita situācija. Pirmkārt, tur ir četru līmeņu pašvaldības. (Pie mums tikai viena, un tā pati nekāda. Lai gan likumā mums ir noteikts, ka jābūt otrā līmeņa pašvaldībām. Kur tad tās ir?) Lūk, vienā reģionā bijām skolā, kurā ir... 4 bērni. Arī Spānijā ir izgājuši skolu likvidācijas ēru. Savulaik 80. gados tas darīts, un ciemi palikuši tukši. Tagad viņi izvēlējušies uzturēt arī šādas dažu bērnu skolas, tikai tās darbojas pēc pretēja principa nekā Latvijā: nevis bērni brauc pie skolotāja, bet skolotājs pie bērniem. Tas, protams, ir saistīts arī ar izglītības saturu, ar dažādām, manuprāt, pārliekām prasībām, kas ir mūsu izglītības sistēmā, kā dēļ mēs šādu variantu pašlaik ieviest nevaram.
Rēķinājām savulaik, ka varam izvadāt, piemēram, no Vīpes bērnus uz citu skolu. Tomēr beigās būtu jāved 2–3 bērni. Citus vecāki paši aizvestu vai uz Jēkabpili vai Līvāniem, ja nav iespēju mācīties turpat. Tāpēc esam vienojušies: kamēr būs novads, nevienu skolu nelikvidēsim.
Vienīgais, kur noteikti reformas rezultātā iegūsim, ir pašvaldību savstarpējos norēķinos pārskaitītā sum­ma par bērnu izglītošanos citos novados (gadā ap 500 000 eiro) un, iespējams, arī par pārvadāšanu no laukiem uz centra skolām.
– Kā tad ir ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārme­tumiem par nespēju kvalitatīvi veikt visas paš­valdībām uzticētās funkcijas?
– Muļķības! Nevaru no­saukt nevienu funkciju, ko neveicam. 
Bērnudārzi mums novadā ir bez maksas. Ir sakārtota sociālā palīdzība, mums ir īpaši bērnu piedzimšanas pabalsti, brīvpusdienas skolēniem u.c. 
Iespējams, ka mēs esam tādā īpašākā situācijā tādēļ, ka novada administrācija atrodas Jēkabpilī. Tad, braucot pie mums, var apmeklēt arī nepieciešamās valsts iestādes. Tomēr jebkuru funkciju varam veikt ne tikai šeit, bet arī pagastu pārvaldēs, pat bibliotēkās. Dažkārt pat palīdzam iedzīvotājiem kārtot tādus jautājumus, kas nav paredzēti mums darīt. Tā ir savstarpējā uzticēšanās ar cilvēkiem. Iespējams, kāds kādureiz ir neapmierināts ar kāda autoceļa uzturēšanu, bet tie pamatā to­mēr ir valsts autoceļi. Kaut gan līdz visiem pagastiem mums ir asfaltēti ceļi. Reģionālie ir normālā stāvoklī un kopumā arī tiek atbilstoši uzturēti. Jā, pavasarī daži ir neizbraucami, bet to jau nu gan reģionālā reforma nemainīs. Ceļu būves izmaksas ir milzīgas – viens kilometrs zemes ceļa nemaksā mazāk kā 100000. 
– Kā šajā reformu gai­du laikā jūtaties pats? Kā – administrācijas darbinieki?
– Vienai reformai jau esmu gājis cauri. Tomēr tolaik vismaz rajona padomes līmenī bija jāpārņem pašvaldība ar visiem darbiniekiem – jāpiedāvā viņiem darbs. Pašlaik šādu garantiju nav, un visi ir satraukti par savu nākotni. Novada administrācijā strādā ap 40 cilvēku. Pilsētas pašvaldībā – vairāk nekā 100. Vai tad pēc apvienošanas pilsētā paliks vien tie paši cilvēki? Nē! Iespējams, kādu laiku, bet valsts jau dara visu, lai pašvaldībām būtu arvien jaunas un jaunas darāmās lietas, rakstāmie papīri, tā­dēļ vajadzēs atkal audzēt darbinieku skaitu.
– Kā jūs redzat, kā beigsies reforma? Kur būs Krustpils novads?
– Sarakstīs ministrijā likumus, Saeima nobalsos, un viss. Protams, tagadējās runas par Sēlijas novadu bez Jēkabpils nav īsti nopietnas. Vienīgā cerība man ir uz otrā līmeņa pašvaldību izveidošanu, bet diezin vai tas tiks darīts. Latvijas Lauk­saimniecības universitātes mācībspēki ir izveidojuši teritorijas pārvaldības vīziju, kurā analizēti varianti, lai novērstu Latvijas monocentralizāciju, izveidotu vairāku līmeņu pašvaldības ar nozīmīgākām funkcijām, īstenotu finanšu pārvaldības reformu, bet «augšā» jau ir pret to. Bet pašreizējā reformas variantā pagasti būs nulles vērtē. Rajonu laikos pagastiem budžets tika iedalīts no Rīgas, bet tagad taču tā nebūs. Viss būs vienā katlā – un tad 18 galvas dalīs. Kad? Kā? Vai nomalēm vispār kas tiks? Un ja tagad novados ir maz cilvēku, vai pēc reformas mūsu paliks vairāk?

 

Novada budžetā ielūkojoties
  • Krustpils novada pašvaldības budžeta ieņēmumi 2019. gadā plānoti 7 488 646 EUR apmērā. No tiem 1 135 082 EUR ir mērķdotācija pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Antūžu speciālās internātskolas uzturēšanai laika periodam no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. augustam. Valsts budžeta mērķdotācija ir paredzēta gan pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu, gan piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu, gan interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksas un VSAOI nodrošināšanai. Tāpat valsts budžeta mērķdotācija 215 336 EUR apmērā ir paredzēta Antūžu pamatskolas uzturēšanas izdevumu segšanai.
  •  No Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda tiek saņemta dotācija 1 774 356 EUR apmērā.
  • Kopējie plānotie novada administrācijas izdevumi ir 2 500 112 EUR apmērā. Administrācijas izdevumos ietilpst:
    • administrācijas nodaļu darba nodrošināšana;
  • deputātu darba samaksas nodrošināšana;
  • izdevumi savstarpējo norēķinu veikšanai ar citām pašvaldībām par sniegtajiem izglītības pakalpojumiem;
  • valsts budžeta mērķdotāciju transferti Antūžu speci­ālajai internātpamatskolai un pašvaldības aģentūrai «Jaunā­muiža»;
  • Izdevumi par NVA projektu īstenošanu – skolēnu nodarbinātība vasarā; algotie pagaidu sabiedriskie darbi.
 
*Informācija sagatavota pēc Krustpils novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 2019/6 «Grozījumi Krustpils novada pašvaldības 2019. gada 20. februāra saistošajos noteikumos Nr. 2019/2 «Noteikumi par Krustpils novada pašvaldības budžetu 2019. gadam»».

 

Fakti
  • Krustpils novada pašvaldībā tiek nodarbināti: 15 deputāti; 45 darbinieki administrācijā; 90 darbinieki pagastu pārvaldēs, no tiem 12 ir sezonas darbinieki (nodarbināti nepilnu gadu).

           Norādītajā darbinieku skaitā nav iekļauti Krustpils novada izglītības iestādēs strādājošie darbinieki (gan tehniskie darbinieki, gan pedagogi). *

  • Krustpils novadā darbojas 7 bibliotēkas un 2 apkalpošanas centri – Antūžos un Medņos, kā arī 7 kultūras nami.
  • Pašvaldības autoceļu un ielu kopgarums ir 385,95 km.
 
*Informācija sagatavota pēc Krustpils novada pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļas datiem
 
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. Nja
    Nja
    pirms 4 gadiem

    Es uzskatu, ka Pabērzs šajā amatā ir vislielākā kļūda.

    Atbildēt
  2. tā viš ir
    tā viš ir
    pirms 4 gadiem

    Bāriņtiesā novadā bāriņtiesas priekšnieci, nu tik bezdarnu cilvēku. Totāla resnā gala nolaidība pieņemot darbā šādu cilvēku. Nepagāja laiks, šo izmeta ar pantu.. atkal nepagāja laiks, kad jau ietupināja Vīpes skolā par direktora vietas izpildītāju. No krēsla krēslā. Viss ir kārtībā.

    Atbildēt

Pievienot komentāru