Zem lupas – administratīvi  teritoriālā reforma
INESE ZONE

«Visi nogaida, jo netic, ka administratīvi teritoriālā reforma būs»
Par Jēkabpils pašvaldības viedokli un lomu reformas procesā un pēc tā stāsta Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps
 
– Kā vērtējat administratīvi teritoriālās reformas projektu, kādu to piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrija? Kādi ir tā plusi un mīnusi?
    – Esam runājuši par to deputātu starpā, lai mēs par to varētu izteikt viedokli. Varbūt neesam tie, kas skrien pa priekšu un pirmie iestājas par reformu, bet mums tā situācija šķiet adekvāta. Paskatoties, kāda ir tā teritorija un cik maz mūsu ir palicis, tā nav normāla situācija no globālāka viedokļa. Savukārt tas, kas mums ir pilsētā, ko varam piedāvāt uzņēmējiem, kas interesējas par iespējām te kaut ko darīt, ir degradētās teritorijas, kur ir jāiegulda liela nauda, lai kaut ko sāk­tu būvēt. Savukārt apkārt novados ir pilns atbilstošu teritoriju. Domāju, ka kopā mums attīstība būtu sekmīgāka, ja izveidotu Jēkabpils novadu vai vienalga kā to nosauktu. Mēs tagad tādās mazās teritorijās taisām savus attīstības plānus, ko nesaskaņojam viens ar otru. Domāju, ka no tāda viedokļa lielākā teritorijā būtu daudz ieguvumu. Protams, kā tas viss tiks veidots un kā plānots finansējums šim jaunizveidotajam novadam, pagaidām ir liels nezināmais. Kad tas būs zināms, va­rēs par to runāt. Bet pagaidām tā globāli mēs esam «par», mēs neesam «pret», bet tas, ka ir ļoti daudz nezināmo, tas arī ir fakts, un tas ir mīnuss. Mani un, domāju, arī citus tik daudz neuztrauc, cik pašvaldībā tad būs deputātu, bet gan tas, kāds būs budžets, kāds būs atbalsta mehānisms pie apvienošanās. Mēs visu laiku dzirdam, ka būs atbalsts ceļiem, bet kāds, kādā veidā un vai vispār būs? Ir daudzas versijas dzirdētas, es ceru, ka drīzumā dzirdēsim kaut ko konkrētāku. Lielo pilsētu asociācija ir veikusi savu pētījumu, un viņu eksperti piedāvā iet divu līmeņu pašvaldības ceļu.
– Kā vērtējat šo piedāvājumu?
    – Tur atkal jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Ja saliek kopā abus variantus, tad VARAM piedāvājums ir pareizāks un saprotamāks. Bet ar visu ir tā: kamēr neredzam visu spēles laukumu, ir ļoti grūti kaut ko pateikt. Par to vēl runāsim Lielo pilsētu asociācijā, jo tur arī nav viennozīmīgs viedoklis. 
    – Otro līmeni neizslēdz arī VARAM ministrs Juris Pūce, tikai runā par pretējo kārtību: vispirms novadu reforma un tad var runāt par otro līmeni. Vai otrā līmeņa pašvaldība Jēkabpilij būtu izdevīga? Tad Jēkabpils būtu tādā situācija, par ko tagad sūrojas novadi, ka viņi paliks nomales. Jēkabpils Zemgales reģiona teritorijā arī  ģeogrāfiski ir nomale. Ja otrajam pašvaldību lī­menim atdotu daudzas valsts funkcijas kā izglītība, veselības aizsardzība, par ko dzird runājam, vai tad Jēkabpils nebūs konkurents ar Jelgavu, ja, piemēram, būs jāizšķiras, vai teritorijā vajag divas re­ģionālās slimnīcas – Jel­gavas un Jēkabpils? 
     – Jā, bet mēs jau īsti nezinām, ko tur atdos, ko nē. Tas viss ir tikai dažādi ministru izteikumi, ko lasām presē. Tās ir tikai runas. Kad mēs to zināsim konkrēti, tad varēsim par to spriest. Ja tas viss aizietu tā, kā tas tagad dzirdams runās, tad tas mūs galīgi neapmierinātu. Skaidrs, ka mēs tad skatīsimies, kas konkrētajā situācijā ir izdevīgāks Jēkabpils pilsētas paš­valdībai. Runājot par novadu apvienošanu, bija diskusijas par nākamā plānošanas perioda finansējumu, kāds tas būs. Lielās pilsētas pēc esošā reformas plāna paliek tikai divas – Rī­ga un Jūr­ma­la. Atkal ministrijās skaidro, ka mēs paliekam kā administratīvais centrs ar pilsētas statusu un nekas tur nemainās. Bet ir tik daudz nezināmā, un laiks iet strauji uz priekšu, un es saprotu, ka nākamā gada jūnijā jau jābūt pieņemtam likumam par reformu, ja tas vispār izdosies. Redzams, ka valdībai tagad  bija un ir daudz problēmu ar budžetu. Kā tas viss beigsies? Tāpēc mū­su pozīcija tagad ir tāda drusku nogaidoša. Ne­ie­stājamies ne aktīvi «par», ne «pret». Bet principā ministrijas piedāvājumu, to, kāds tas ir pie konkrēta salikuma, ja atbildēs uz mūsu jautājumiem par daudzajiem nezināmajiem, esam gatavi pieņemt. 
– Vai Jēkabpils dome ir aicināta izteikt viedokli par jaunveidojamo pašvaldību budžeta un pārvaldes sistēmu?
     – VARAM komunikācija ir tāda: vispirms tikšanās ar deputātiem, pēc tam tikšanās ar iedzīvotājiem. Pēc tam, kad viņi būs tikušies ar abām šīm pusēm, viņi uz­ sāks otru sarunu riņķi ar paš­valdībām. Bet šobrīd vēl ne tuvu nav galā tikšanās ar iedzīvotājiem. Viņi gan kaut ko gatavo. Katrā tikšanās reizē iesaka pašvaldībām rakstiskā formā izteikt savu redzējumu. Mums – pilsētai – nav kardināli atšķirīga redzējuma no piedāvātā projekta. Kā jau minēju, esam gatavi apvienošanai.
– Bet nav arī nekādu ierosinājumu?
    – Ierosinājumus neesam rakstījuši. Esam jautājuši vairāk sniegt informāciju, bet pagaidām tās ir maz. 
– Vai uz šiem jautājumiem saņēmāt atbildes?
     – Nosacīti, jo tās atbildes nedēļu pēc nedēļas ir ne­daudz savādākas un grūti kaut ko saprast. Sola, ka drīzumā būs reāls piedāvājums ar reāliem skaitļiem, ar re­āl­ām lietām. Mēs to gaidām. Mēs esam mēģinājuši iesaistīties procesā. Leonīds Salcevičs ir iekļauts pašvaldību reformas darba grupā, un arī es būšu vienā no darba grupām, bet pagaidām īpašas skaidrības par to darbību nav. Cik man zi­nāms, tad darba grupas aktīvi sāks darboties pēc tam, kad būs iziets pirmais raunds – VARAM ministrs būs ticies ar deputātiem un iedzīvotājiem. 
– Par pārvaldes sistēmu ir tikai informācija par plānoto deputātu skaita pa­lielināšanu jaunajās paš­valdībās. Vai zināt ko vairāk, kā to vērtējat?
    – Arī tas ir nezināmais. Ir nosaukti skaitļi, cik pēc reformas plāna novadu teritorijās varētu būt deputātu. Iespējamajā Jēkabpils novadā būs 19 deputāti. Bet nav atbildes uz lielo jautājumu, vai uz novadu domēm varēs startēt tikai no partiju sarakstiem vai arī no vēlēšanu apvienībām. Arī par to no ministrijas puses neskaidrību diemžēl ir ļoti daudz.
– Vai šī ieilgusī neziņa nav tā, kas dara bažīgas pašvaldības un iedzīvotājus? 
   – Mums kā pašvaldībai būtiskākais ir saprast, kāds būs finansējums un kāds būs tā mērķis. Ja apvienojot visi mūsu budžeti paliek kopā, nebūtu slikti. Bet ir otrs variants, par ko runā, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli pārdalīs pavisam citādi un pašvaldību ieņēmumus par 10% samazinās. Ir tik daudz versiju un viedokļu, ka nemēģinu iedziļināties, jo tas viss plūst un mai­nās, un nav jēgas uz to iespringt. Bet no vienas pu­ses, tas, protams, dara bažīgu, ka tik ilgi nevelk ārā to variantu, jo varbūt tas piedāvājums nebūs labs. Ir bažas par to, bet es ļoti ce­ru, ka uz valsts svētkiem jau būs lielāka skaidrība. 
– Novadi līdz šim uz­sver: negribam apvienoties, jo tad būsim zaudētāji. Bet, ja paskatās uz to no otras puses, varbūt pilsētnieki arī var uztraukties, vai viņu intereses necietīs kopējā katlā. Pirms reformas  bija vairāki līmeņi: rajona padome, pagastu padomes un atsevišķi Jēkabpils dome – katram savas funkcijas un iespējas. Šobrīd būs tā, ka par visu pilsētā un novados gādās viena pārvaldes struktūra. Uz to visu balsta, ka cilvēki strādā pilsētā, pakalpojumus saņem pilsētā, bet dzīvo viņi novados. Un viņiem arī pēc apvienošanās būs svarīgi, lai  viss esošais tiek saglabāts un labi uzturēts. Vai tādā gadījumā kaut vai cilvēkresursu ziņā nebūs problemātiski ar to visu tikt galā?
     – Man ļoti patika tas, ko teica Līvānu mērs, ka viņi ir pašpietiekami. Mēs arī esam pašpietiekami. Kā liecina statistika, apkārtējo novadu iedzīvotāji virs 50% strādā pilsētā. Bet pie esošā finansēšanas modeļa viņu nodokļu nauda aiziet pēc deklarētās dzīvesvietas. Ja mēs būtu kopā, nauda paliktu kopīgajā administratīvajā teritorijā. Šobrīd gan Jē­kabpils, gan novadi saņem budžeta dotācijas. Tāpēc ir būtiski saprast, vai reformas rezultātā mums ko neatņem. Ir skaidrs, ka visur va­jag attīstību. Es domāju, ja atstās visu finansējumu, kāds tas tagad ir, vienā katliņā, nevienam netiks nodarīts pāri. Jo viennozīmīgi 19 deputātu vidū būs pārstāvniecība arī no novadiem. Nu neievēlēs visus tikai no Jē­kabpils pilsētas. Turklāt gan laukos, gan pilsētā kopā esam tikai 41 000 cilvēku. Kādreiz deviņdesmitajos gados rajonā bija ap 60 000 iedzīvotāju. Diemžēl cilvēki meklē, kur ir labākas darbavietas, un brauc prom. Mēs nevaram katrs pastāvēt tādā mazā lokā. Mēs salīdzinoši esam visai kompakta teritorija. Tālākā vieta no pilsētas ir kādi 40 vai 50 kilometri. Bet, piemēram, no Salas atbraukt uz Jēkabpili vispār nav problēma. Es te redzu vairāk plusus, jo, ja teritorija ir lielāka, arī finansējums ir lielāks. Taču tikai tad, ja to nesamazinās. Tāpēc atkal uzsveru: būtiskākais ir – kāds būs finansējums. Savukārt tas, ka bērni ir pelnījuši mācīties skolā, kur ir kvalitatīva izglītība, ir fakts, un skolā ar pārdesmit audzēkņiem tas nav iespējams. Jēkabpils ir centrs, kas ir tuvu visiem. Par nākotni runājot, VARAM ministrs jau ir teicis, lai pašvaldības aptur savu attīstības programmu izveidi. Tur ir sava loģika, jo tagad katrs zīmē kaut kādu savu vīziju, bet 2021. gada tās var galīgi nesakrist. 
– Kāda, jūsuprāt, būtu labākā jaunā veidojuma pārvaldes un finansējuma sistēma?
      – Skaidrs, ka finansējumu mēs vēlētos maksimāli lielāku. Es domāju, ka ir funkcijas, ko valsts varētu deleģēt pašvaldībām. Varbūt ir pareizi, ka pašvaldības maksātu par bērnu pusdienām, bet tad bērnudārzu audzinātāju algas lai maksā valsts. Par pārvaldes sistēmu ir jādomā. Noteikti ir jāpaliek pārvaldniekiem, kādi jau ir tagad. Kad notika iepriekšējā reforma, sacīja, ka tā mazinās administratīvo slo­gu. Manuprāt, tas  noteikti nav mazāks. Skaidrs, ka apvienojoties štati augs, bet esmu pārliecināts, ka to būs mazāk nekā tagad, jo tad mums būs viena kultūras pārvalde, viena izglītības pārvalde. Darbinieku noteikti būs mazāk, jo tādam jā-būt reformas mērķim,  citādi tas viss ir lieki. Tādā ziņā es uzskatu, ka pie novadu apvienošanas vajadzētu pieņemt satiksmes ministra piedāvājumu par ceļu infrastruktūras sakārtošanu. Tas, manuprāt, ir pats lielākais, kas biedē apkārtējos novadus. Ja būtu labs kvalitatīvs ceļš, tad 40 kilometri mūsdienās nav problēma. Vajag atsevišķu programmu, lai tur, kur vairāk iedzīvotāju, ceļus sakārtotu. Protams, skolas līdz 6. klasei varētu būt tuvāk mājam. Bet būtiskākais, ko gaida pašvaldības, ir «burkāns» – papildu finansējums pie novadu apvienošanas. Šobrīd, ja arī tas «burkāns» jau ir, mums to nerāda. Vai arī tāda nebūs. 
– Varbūt nebūs, jo J. Pūce jau ir paudis savu nostāju, ka  īpašu «burkānu» nebūs – tikai nauda ceļu remontam.
     – Bet ceļi arī ir būtiskākais. Vienkārša naudas do­šana, kā tas bija pie iepriekšējās reformas, ir galīgi nepareizi. Bet, ja valsts sa­plāno, kā tā redz ceļu struktūras sakārtošanu, nekas jau nav pretī. Tagad domāt, ka Jēkabpils kā nākotnes centrs par saviem budžeta līdzekļiem asfaltēs Aknīstes vai Du­navas ceļu, tas būtu ne­pareizi. Valstij tur jāiegulda nauda, īpaši tāpēc, ka re­dzu: pašvaldības pabeidz ES atbalstītos projektus, bet ceļu sektorā tagad iepirkumu valsts  līmenī vispār vairs nav. Tas nozīmē, ka problēmas būs arī tiem, kas nodarbojas ar ceļu būvi. Te valstij būtu jāiesaistās. Runājam, ka atjaunosim ceļu fondu, bet neko nedarām. Pārmet pašvaldībām, ka bedrītes labo, bet kapitāli ceļus nelabo, bet par kādu naudu tad lai labo? Valsts kontrole arī par Jēkabpili sniedza šādu atzinumu. Dodiet mums iespēju paņemt lielāku sum­mu, un uzreiz kapitāli saremontēsim katastrofālās ielas,  un bedres nebūs jālabo. Vēl varēja kaut ko pārmest, kad pašvaldības ielām no Valsts kases varēja aizņemties, pašām ieguldot 25% līdzfinansējumu.  Bet tagad to nevar, un no sava budžeta mēs miljonus ieguldīt ielās nevaram atļauties.
– Tātad bez aizņēmumiem attīstība nebija iespējama, bet novadi bažījās, ka pēc apvienošanas Jēkabpils dome savus kredītus atdošot uz viņu budžetu rēķina.
     – Summāri pilsētas kredīti ir lielāki, bet procentuāli pret budžetu situācija ir līdzīga ar novadiem. Ir izņēmumi, piemēram, Salas novads, kam nav kredītu. Tas ir īpašs gadījums. Bet tādām bažām nav pamata, jo Jēkabpils var atdot kredītus no sava budžeta.
– VARAM līdz šim noraidoši uztver pašvaldību vēlmes pievienoties citam novadam, nekā plānots reformas kartē. Bet ir tās runas, ka Pļaviņas gribētu pie Jēkabpils. Jūs pats esat minējis, ka runājāt ar Ilūkstes vadību. Ar ko un par ko tad ir runāts? 
     – Manas personīgās do­mas  par novadiem ir, ka vēl joprojām daudzi  netic, ka šāda reforma būs. Manuprāt, šāda nostāja ir primāra. Tad, kad viņi 100% noticēs, ka tas notiks, tad arī sāksies aktīvākas sarunas par apvienošanos un būs dažādi priekšlikumi. Ar Ilūkstes novada domes priekšsēdētāju es komunicēju. Viņi vairāk skatās un mē­ģina piedāvāt Sēlijas novadu apvienošanās variantu, kur Ilūkste būtu novada centrs. Bet VARAM tam nepiekrīt, jo tad tomēr īsti nav administratīvā centra. Ja paskaita kilometrāžu, redzam, cik tālu no Viesītes vai Krustpils novada ir līdz Ilūkstei. Viņi neatbilst centra statusam, jo nevar piedāvāt daudzas lietas, kas ir Jēkabpilī. Ir novadiem doma par Sēlijas novada izveidi, bet nezinu, vai no tā kaut kas iznāks. Ar Pļaviņu novadu arī ir runāts. Viņi ir  gan par apvienošanos, gan nē. Līvānu novads gan paliek pats par sevi, bet formāli viņi informē: ja nu kas, tad viņi labāk ir kopā ar Jēkabpili nekā Preiļiem. J. Pū­ce teica: rakstiet priekšlikumus! Bet visi nogaida, cer, ka reformas ideja pa­juks, un neraksta. Un tad VARAM ir viegli to visu virzīt un  teikt: bet jūs paši neko kon­struktīvu neesat piedāvājuši, tikai nepiekrītat re­formai. Novadiem nav pārliecības, ka reformu īstenos, un man arī par to nav 100% pārliecības. Redzot politisko situāciju Saeimā, tur būs ļoti grūti nonākt pie viena viedokļa par reformu, jo katrs velk uz to savu politisko nišiņu. To var saprast, bet naudas valstī arī ir tik, cik ir, un tad valstiski ir jānolemj, ko darām. Man patika, kā Polijā vienu brīdi nolēma visu ES fondu naudu ielikt ceļos. Nekādi saieta nami  – tikai ceļos. Mums naudu izšķīdināja, lai visiem labi. Sabūvējām estrādes un saieta namus par simtiem tūkstošu, kur notiek divi pasākumi mēnesī. Kur tas valstiskais skatījums? Manuprāt, valsts līmenī ir jāpasaka, kā viņi redz to spēles laukumu. Tad pašvaldības iet pēc šī plāna un to īsteno. 
 
 
Plānotais Jēkabpils novads – iespējas un riski
 
Vērtējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informāciju par plānotā apvienotā Jēkabpils novada ar centru Jēkabpils pilsētā izveidi, var saskatīt gan tādus faktus, kas atbilst reformas idejas pamatojumam, gan tādus, kas var radīt šaubas.
 
Jēkabpils 2018. gada budžeta rādītāji
     Pašvaldības ieņēmumi no nodokļu un nenodokļu maksājumiem, ieskaitot sa­ņemtās mērķdotācijas bez aizņēmumu summām, 2018. gadā plānoti 28 434 689 eiro apmērā.  Iedzī­votāju ienākuma nodoklis (IIN) ir Jēkabpils pašvaldības galvenais ieņēmumu avots, tā īpatsvars Jēkabpils pašvaldības budžetā 2018. gadā bija vairāk nekā 67% no kopējiem budžeta ieņēmumiem (bez mērķdotācijām, aizņēmumiem (projektiem) un citiem mērķa finansējumiem). Finanšu ministrijas noteiktā 2018. g. IIN prognoze Jēkabpils pašvaldībai ir 11 858 658 eiro (2017. ga­da prognoze bija 11 418 154 eiro, bet faktiski līdz gada beigām tika saņemti 11 766 281 eiro), IIN ir ap­tuveni 42% no kopējiem ieņēmumiem. 2018. gada sākumā saņemts IIN atlikums no iepriekšējā gada – 90 431 eiro apmērā. Dotā-cija no finanšu izlīdzināšanas fonda noteikta 3 356 065 eiro (2017. gada prognoze bija 3 189 679 eiro, faktiskā izpilde kopā ar iepriekšējā gada atlikumu – 3 223 334 eiro). 2018. gada sākumā saņemts dotācijas atlikums par iepriekšējo gadu – 94 992 eiro. Lai kom­pensētu nodokļu reformas ne­gatīvo ietekmi uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem, pa­pildus pasākumiem nodokļu politikas ietvaros ir paredzēta speciālā dotācija pašvaldībām no valsts budžeta, 2018. gadā Jēkabpils pašvaldībai tā plānota 187 145 eiro apmērā. 2018. gadā pēc izlīdzināšanas (kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju) prognozētie izlīdzinātie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju Jēkabpils pilsētā ir nepilni 675 eiro. Pašvaldības izdevumi 2018. gadā kopā plānoti 33 951 999 eiro.
 Jēkabpils un tās piepilsētas teritorijas uzņēmumos radītās pievienotās vērtības apjoms ir 106,5 miljoni eiro, kas ir desmitais lielākais rādītājs starp esošajiem deviņiem attīstības centriem. 
 
Ekonomiskie rādītāji – virs vidējā
   VARAM ieskatā, situācijā, kad iedzīvotāju skaits sarūk gan Jēkabpilī, gan no­vados un  visas reģiona paš­valdības jau tiek dotētas, saglabāt kvalitatīvu publisko pakalpojumu līmeni iespējams, tikai koncentrējot dārgākos no tiem attīstības centrā, vienlaikus novirzot lielākus līdzekļus iedzīvotājiem nozīmīgāko ceļu uzturēšanai. Šie jautājumi jārisina paralēli Jēkabpils novada veidošanai bijušā rajona robežās. Ar 42 000 iedzīvotāju apvienotais Jēkabpils novads būtu piektais lielākais Latvijā, bet platības ziņā – 2995 km2 – tas būtu trešais lielākais valstī, savukārt uzņēmējdarbībā radītās pievienotās vērtības apjoma ziņā – 143,9 miljoni eiro – 13. lielākais. Rēķinot pievienoto vērtību uz vienu iedzīvotāju – 3 400 eiro –, tas būtu 16. starp 35 plānotajām pašvaldību teritorijām.
 
Teritoriju ekonomiskās aktivitātes izvērtējums
    Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktais «Latvijas administratīvo teritoriju ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju iekšējās aktivitātes svārstību izvērtējums, izmantojot mobilā tīklā noslodzes datus», liecina, ka: Jēkabpils pilsētā mīt «darbarūķi», Jēkabpils novads un Viesīte ir «apātiskie», Sala un Aknīste – «mērenie», bet Krustpils novads – «atpūtnieki». 
   «Darbarūķi» ir tur, kur – augsta aktivitāte darba dienās, bet vidēji zema aktivitāte brīvdienās. «Mērenie» ir tie, kam vidēja ekonomiskā aktivitāte darbadienās un brīvdienās. «Apātiskajiem» ir zema aktivitāte darbadienās un vidēja aktivitāte brīvdienās. Attiecīgi šīs aktivitātes tiek saistītas ar teritorijas ekonomisko potenciālu un attīstību. Jo mazāka aktivitāte, jo negatīvāk tiek vērtēts potenciāls.
 
Svarīgi rast līdzsvaru starp vietējo demokrātiju un finansēm
     Latvijas Bankas pētījumā «Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?» minēts, ka,  izmantojot informāciju par 110 Latvijas novadu pašvaldībām no 2014. gada līdz 2017. gadam, iegūtas visai pārliecinošas liecības par negatīvu sakarību starp novada pašvaldības budžeta uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju un attiecīgās novada pašvaldības lielumu. Koeficientu novērtējumi liecina, ka, iedzīvotāju skaitam palielinoties par 1%, pašvaldības uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju samazinās aptuveni par 0,1 līdz 0,2%. Mazo pašvaldību lielie uzturēšanas izdevumi saistāmi ar vidējo izmaksu palielināšanos, kas rodas, samazinoties sniegto pakalpojumu apjomam. Piemēram, Valsts kontrole, kas, salīdzinot būvvaldes pakalpojumu izmaksas virknē pašvaldību, secina, ka mazos novados uzturēt atsevišķu būvvaldi ir vismaz trīs reizes dārgāk nekā lielos novados vai arī mazos novados, kas vairākām pašvaldībām uztur vienu būvvaldi. Turklāt, sarūkot iedzīvotāju skaitam, vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju nākotnē  mazām novadu pašvaldībām ar mazu iedzīvotāju skaitu  būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik. Tas ilgtermiņā varētu ierobežot pašvaldību iespējas veikt investīcijas teritorijas attīstībā. 
    Pētījuma autori arī brīdina, ka, veidojot jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu, tomēr būtu jāņem vērā plašs faktoru loks, kas neaprobežojas tikai ar pašvaldību budžeta izdevumiem un līdzekļu izlietošanas efektivitāti. Optimāla pašvaldību lieluma meklējumos būtu jāapsver arī vairāki teritorijas plānojuma jautājumi, piemēram, infrastruktūras esamība un citas īpatnības, kas var ietekmēt pakalpojumu pieejamību jaunveidojamo administratīvi teritoriālo vienību ietvaros, un jārisina jautājumi, kas saistīti ar labas pārvaldības principu nodrošināšanu. Jāņem vērā arī tas, ka, organizējot valsts pārvaldi pārāk lielās administratīvi teritoriālajās vienībās, var zust viena no mazu pašvaldību lielākajām priekš­rocībām – ciešāka politiķu saikne ar vēlētājiem, kas ļauj ne tikai labāk izprast iedzīvotāju vajadzības, bet arī vairo atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc, veidojot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, svarīgi atrast līdzsvaru starp vietējo demokrātiju un lietderīgu līdzekļu izlietojumu.
 
 
Projektu naudas piesaiste VARAM kompetences jomās
 
Informācija par Eiropas Savienības fondiem (2014. līdz 2020. gada periodā) un emisijas kvotu izsoles instrumentu Jēkabpils pilsētā un Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes novadā VARAM kompetences jomās: 
     Aknīstes novada pašvaldība nav iesniegusi projektus VARAM kompetences jomās. Tika iesniegts projekts «Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošana Gārsenes pagastā» (ERAF finansējums – 365 500 eiro), taču tas netika virzīts tālāk projekta iesniegšanai Cen­trālajā finanšu un līgumu aģentūrā nepietiekama ERAF finansējuma dēļ.
     Jēkabpils novads īstenojis projektu uzņēmējdarbības attīstības infrastruktūras uzlabošanai Kalna pagastā. Kopējais ieguldījums – 75 950 eiro, ES fon­du daļa – 64 387 eiro. 
     Atbalstu nav guvuši Jēkabpils novada pašvaldības projekti: «Energoefektivitā­tes paaugstināšana Jēkab­pils novada pašvaldības ēkā «Mežvijas»» (plānotais ERAF finansējums – 225 000 EUR) un «Energoefektivitātes paaugstināšana Jēkabpils no­vada pašvaldības ēkā «Am­bulance – Aptieka»» (plānotais ERAF finansējums – 144 500 EUR). Vērtēšanas rezultātā šīs projektu idejas netika virzītas tālāk projektu iesniegšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) nepietiekama ERAF finansējuma dēļ. No 205 iesniegtajām projektu idejām ERAF finansējuma pietika tikai 67 projektiem. Jē­kabpils novada pašvaldības projektu idejas vērtēšanas rezultātā ierindojās attiecīgi 73. un 192. vietā.
      Jēkabpils pilsētas paš­valdības un SIA «Jēkabpils ūdens» iesniegtie projekti VARAM kompetences jo-mās: infrastruktūras izbūve industriālās teritorijas sa-sniedzamības un attīstības no­drošināšanai Jēkabpilī, kopējās izmaksas – 1 111 156 eiro; «Pašvaldības ēku energoefektivitāte» PII «Bērziņš» ēkas atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana – izmaksas 1 623 842 eiro; pašvaldības ēkas Jau­najā ielā 39I atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana, izmaksas – 2 029 975 eiro; tautas na-ma vēsturiskās ēkas atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana, izmaksas – 3 539 381 eiro; ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Jē­kab­pilī, 4. kārta – izmaksas 2 916 656 eiro; Jēkabpils Dau­gavas kreisā krasta degradēto teritoriju atjaunošana un publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai – izmaksas 3 901 470 eiro; «Degra­dētās teritorijas revitalizācija uzņēmējdarbības attīstībai Jēkabpilī» – izmaksas 4 567 851 eiro; Viestura ielas, Drau­dzības alejas un Jaunās ielas degradēto teritoriju atjaunošana un publiskās infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai – izmaksas 3 404 465 eiro; Jēkabpils pilsētas teritorijas revitalizācija jaunu uzņēmumu izveidei – izmaksas 4 465 436 eiro; industriālās teritorijas piekļuves uzlabošana un revitalizācija uzņēmējdarbības attīstībai Jē­kabpils pilsētas ziemeļaustrumu daļā – izmaksas 8 435 765 eiro. Kopējās projektu investīcijas  – 35 433 322 eiro,  ES fondu daļa – 1 008 130 eiro.
     Atbalstu nav saņēmuši šādi Jēkabpils pašvaldības projekti: «Esošo gaismekļu nomaiņa uz LED gaismekļiem ar jaunu viedās pilsētvides tehnoloģiju Jēkabpils pilsētā», jo neatbilda projektu vērtēšanas kritērijiem. Projekta iesniedzējs pārsūdzēja SIA «Vides investīciju fonds» lēmumu par projekta noraidīšanu VARAM valsts sekretāram. Viņš nolēma atstāt negrozītu SIA «Vides investīciju fonds» lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu. Nepietiekama Kohēzijas fonda finansējuma dēļ nav atbalstīts projekts «Atkritu­mu pārstrādes veicināšana Jēkabpilī».
      Salas novada pašvaldība nav iesniegusi projektus VARAM kompetences jo­mās. Projekts «Ieguldījumi uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā Salas novadā» (plānotais ERAF finansējums – 629 000 eiro) un «Salas novada pirmsskolas izglītības iestādes «Ābelīte»» energo­efektivitātes paaugstināšana» (plānotais ERAF finansējums – 168 852 EUR) netika vir­zīta tālāk projektu ie­sniegšanai CFLA nepietiekama ERAF finansējuma dēļ. No 205 ie­sniegtajām projektu idejām ERAF finansējuma pietika tikai 67 projektiem, kas plāno sasniegt augstākus energoefektivitātes u.c. rādītājus. Salas novada pašvaldības projekta ideja vērtēšanas rezultātā ierindojās 84. vietā.
      Viesītes novada pašvaldība nav iesniegusi projektus VARAM kompetences jo­mās. Ideju koncepti «Sēlijas uzņēmējdarbības kompetences centra izveide ar viesnīcu Viesītē» un «Viesītes tūrisma un darījuma centra «Pērlīte» labiekārtošana» (plānotais ERAF finansējums – 311 100 eiro un 155 550 ei­ro) netika virzīti tālāk projektu iesniegšanai CFLA, jo projektu ideju koncepti ne­atbilda priekšatlases vērtēšanas kritērijiem. Priekšatlasē tika iesniegtas divas projektu idejas: «Kompleksi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi Viesītes novada bijušās arodvidusskolas ēkā» (plānotais ERAF finansējums – 250 000 eiro) un  «Energoefektivitātes pa­sākumu īstenošana Viesītes vidusskolā» (plānotais ERAF finansējums – 470 974 eiro), bet idejas netika virzītas tālāk CFLA nepietiekama ERAF finansējuma dēļ. No 205 iesniegtajām projektu idejām ERAF finansējuma pietika tikai 67 projektiem, kas plāno sasniegt augstākus energoefektivitātes u.c. rādītājus. Viesītes novada pašvaldības projektu idejas vērtēšanas rezultātā ierindojās attiecīgi 122. vietā un 164. vietā.
      Krustpils novada ie­sniegtie projekti VARAM kompetences jomā:  asfalt­betona ceļa seguma izbūve industriālās teritorijas sa­sniedzamībai un attīstībai industriālajā teritorijā pie Krustpils stacijas – kopējās izmaksas 345 045 eiro; Mežāres kultūras nama un pagasta ēkas rekonstrukcija energoefektivitātes paaugstināšanai – izmaksas 878 974 eiro; antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un atjaunošana dabas parkā «Laukezers» – izmaksas 204 860 eiro. Ko­pā investīcijās saņemti 1 428 879 eiro, ES fondu daļa – 1 008 130 eiro.
       Krustpils novada  projekti «Infrastruktūras izbūve industriālās teritorijas sa­sniedzamībai un attīstībai bijušā Jēkabpils lidlauka teritorijā» un «Asfaltbetona ceļa seguma izbūve industriālās teritorijas sasniedzamībai un attīstībai – 2 322 155 eiro un 391 775 eiro netika virzīti projektu iesniegšanai CFLA nepietiekama ERAF finansējuma dēļ. Tāpat arī projekts «Krustpils novada administrācijas ēkas Rīgas ielā 150a, Jēkabpilī atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana» (plānotais ERAF finansējums – 194 415 eiro). No 205 iesniegtajām projektu idejām ERAF finansējuma pietika tikai 67 projektiem, kas plāno sasniegt augstākus energoefektivitātes u.c. rādītājus. Krustpils novada pašvaldības projekta ideja vērtēšanas rezultātā ierindojās 137. vietā.
        Jāpiebilst, ka šis salīdzinājums, kur Jēkabpils pilsētai ir izteikts pārsvars, pilnībā neatspoguļo situāciju, jo runa ir tikai par VARAM ko­mpetences projektiem. Taču visi bijušā Jēkabpils rajona novadi izmanto arī citas projektu iespējas: «Leader», Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un citus un sekmīgi piesaista investīcijas.  

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Nja
    Nja
    pirms 6 dienām

    Laba runa. Ieteiktu pagastos pārvaldniekus nomainīt.

    Atbildēt
  2. to Nja
    to Nja
    pirms 5 dienām

    Kam mieteiktu? Krapam. Nu kad kļūs par rajona (vai kā to sauks) vadoni , tad arī varēs nomainīt, bet pagaidām lai sēž savā lielpilsētā un biksēs.

  3. Aha
    Aha
    pirms 5 dienām

    Nu tev jau viņa biksēs nesēdēt. :D

Pievienot komentāru