Zilaļģes Radžu ūdenskrātuvē neesot bīstamas
INESE ZONE

Jēkabpilieši BD sūdzas par situāciju Radžu ūdenskrātuves pludmalē.   Uzstā­dītie soli nekrāsoti, nolupuši, bojājas un nav pievilcīgi. Ūdens ir zilizaļš un smako, vai tiešām tā analīzes esot tik labas, lai pludmale atbilstu Zilā karoga statusam? Diemžēl neesot nekādas informācijas, kas notiek, vai šādā ūdenī var droši peldēties?  No pludmales pazudusi peldētāju, īpaši pusaudžu un jauniešu, iecienītā laipa, no kuras varēja lēkt ūdenī. Cilvēki arī stāsta, ka neredz pludmalē dežurējam glābējus. Vai tad šogad viņu neesot? Diemžēl arī kopumā teritorija ap pludmali izskatoties   drusku nolaista. In­terese par Jēkabpili tūristiem tomēr esot. Turpat blakus pludmalei bijis ārzemnieku ceļotāju kemperis, bet nav jau normālas vietas teltīm vai kemperiem. Tāpēc izskan jautājumi, vai tiešām neesot plānots turpināt uzlabot ūdenskrātuves ap­kārtni, piedāvāt jaunus pakalpojumus? Ja aizbraucot uz Lietuvu, tad tur pie katra ezera ir kemperu un telšu vietas, ugunskuru vietas, tualetes un pat dušas par saprātīgu cenu un šis tas arī bez maksas. Nemaz nerunājot par skatu torņiem, platformām, takām un citām atpūtas vietām, bet par Radžu ūdenskrātuvi tagad rodoties iespaids, ka Jēkabpilī ir problēmas uzturēt to, kas jau ir.
     Uz šiem jautājumiem preses konferencē vietējiem plašsaziņas līdzekļiem atbildēja Jēkabpils Sporta centra direktors Juris Bobrovs: 
      – To ir izraisījis neraksturīgi siltais pavasaris. Ūdens­krātuvē zied zilaļģu paveids, bet tas nav toksisks, un Latvijā vispār tikai 2% aļģu sugu ir kaitīgas. Arī informācija no Valsts vides dienesta liecina, ka tas nav kaitīgi ne cilvēku, ne dzīvnieku veselībai, bet aļģes rada zilo krāsu un smaku. Ūdens ir kā tāds zils piens. To, ka ūdens citādi ir tīrs, apliecina arī veiktās analīzes. Mūsu kļūda varbūt ir tā, ka par to neinformējām cilvēkus. Palasot informāciju par situāciju citās pašvaldībās, redzams, ka šis process notiek teju visās ūdenstilpēs. Process nav ilgs, un drīz zilaļģu ziedēšana beigsies. Tās zied divas reizes sezonā – vasaras sākumā un otrā pusē. To nekādi nevar novērst, varbūt tikai īslaicīgi, un tas esot dārgi. Zilaļģes Radžu ūdenskrātuvē ir manītas arī agrāk, bet to ziedēšana nebija tik intensīva, jo laiks bijis vē­sāks.
     Viņš stāsta, ka ir doma pasūtīt vides zinātniskajam institūtam «Bior» šīs ūdenstilpnes dziļāku izpēti par augiem un zivju populāciju ezerā, jo tas ir savstarpēji saistīts. Arī tas, ka ir daudz zivju, varot radīt zilaļģu rašanos. Izpēte būs iespējama, ja pašvaldība nākamā gada budžetā tam atvēlēs finansējumu.
Runājot par to, kāpēc pludmalē šogad nav uzstādīta laipa, J. Bobrovs skaidro, ka tas ir Zilā karoga komisijas ieteikums. Viņi ieteikuši to neuzstādīt, jo tad nav pārredzama ūdenstilpne. Laipas platforma bijusi tik liela, ka tad, ja tur atrodas vienlaicīgi 20 un vairāk bērnu, ir grūti izsekot, kas notiek aiz laipas. 
– Ir bijušas arī traumas, tāpēc nolēmām laipu neuzstādīt. Varbūt ar laiku uzliksim tādu, kas ierobežo cilvēku skaitu, kuri var atrasties uz platformas. Savukārt esošo laipu varētu izmantot kādā klusā vietā makšķernieku vajadzībām. Lai gan zivju piebarošana arī rada problēmas, ūdenī nonāk vielas, kas izraisa to pašu aļģu ziedēšanu, – skaidro J. Bobrovs.
      Runājot par soliņu krāsošanu un teritorijas uzturēšanu, viņš stāsta, ka ir nopirkta krāsa un soliņus nokrāsos, arī atpūtas vietas izpļaus. Taču darbinieku esot tik, cik esot, viņi ir ļoti aizņemti, un J. Bobrovam esot grūti viņiem ko pārmest, ka kaut kas vēl nav izdarīts. Turpinot labiekārtošanu, pludmales zonā pie paša ūdens esot iecerēts uzstādīt divus slīdkalniņus mazākiem bērniem. Tāpat esot plānots līdz 1. augustam sagatavot projektu ar redzējumu, kā ziemas atpūtas kalns un pludmale attīstāmi tuvāko piecu gadu laikā.
    J. Bobrovs pauda neizpratni, kāpēc ir radies priekšstats, ka pludmalē nav glābēju. Sākoties peldsezonai, Radžu ūdenskrātuves centrālajā peldvietā tie dežurējot no pulksten 10.00 līdz 22.00. Katrā maiņā esot viens sertificēts glābējs un viens glābēja palīgs.
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis savukārt sacīja, ka neatbalsta laipas noņemšanu.
    – Tas, ka tā bija tik populāra un cilvēki interesējas, kāpēc tās nav, pierāda, ka daudzi grib to izmantot. Un, ja lekt gribētājiem nebūs laipas, viņi to darīs citā vietā, varbūt daudz nedrošākā, kur nav glābēju uzraudzības. Uz laipas viņi visi vismaz bija vienuviet. Tātad šāds objekts ir vajadzīgs, tikai jādomā par pārskatāmību, –  sacīja R. Ra­gainis. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. Jefs
    Jefs
    pirms 3 mēnešiem

    Nav, nav bīstamas, tas tāpat kā tārpi gaļā, ja neriebj, tad ēst var, veselībai nav bīstami.:)DDD

    Atbildēt
  2. Izsmiekls
    Izsmiekls
    pirms 3 mēnešiem

    Jēkabpilī nekas nemainās. Visam atrodas attaisnojumi. Ūdens zils un smird, jo zied zilaļģes un vainīgs pārāk siltais pavasaris. Arī makšķernieki - maitas piebarojot zivis un vairojot zilaļģes. Krāsa ir nopirkta, tik nav krāsotāju. Zāli kaut kad izpļaus. Laipas nebūs, jo tā ir bīstama... :D Pretīgi lasīt, kā amatpersonas izlokās kā tārpi.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru