ZZS plaši izklāsta paveikto, bet maz stāsta par iecerēto
INESE ZONE

Turpinot rakstu sēriju rubrikā «Vērtē un izvēlies! Saeimas vēlēšanas 2018», piedāvājam jūsu vērtējumam Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atbildes uz BD jautājumiem.
 
– Kādu redzat turpmāko nozares attīstību izglītībā un veselības aizsardzībā – pakalpojumu kvalitātes un darbinieku atalgojuma jomā?
    – Gan izglītības, gan veselības aizsardzības nozarē ir uzsāktas ilgi gaidītās reformas. Attiecībā uz izglītības jomu – ir palielināts pedagogu atalgojums, uz­sākta izglītības satura reforma, tai skaitā būtisks lē­mums bija par latviešu valodas lomas nostiprināšanu vispārējā izglītībā. Jūnija sākumā ar kolēģi Viktoru Valaini mēs tikāmies ar Jēkabpils pedagogu saimi, lai uzklausītu viedokļus par iesāktajiem darbiem, un guvām pārliecību, ka Zaļo un zemnieku savienības nostāja, piemēram, attiecībā uz sešgadnieku sūtīšanas skolā atlikšanu, bijusi pareiza.
Arī veselības aprūpē, palielinot kopējo finansējumu līdz miljardam eiro, ir veikta nozarē strādājošo atalgojuma palielināšana, uzlabota pakalpojumu pieejamība pacientiem – samazinātas rindas, palielināts atbalsts kompensējamo medikamentu iegādei. 
Jāsaka, ka abās nozarēs pārmaiņas ir jāturpina, tām jābūt izsvērtām un vērstām uz sabiedrības vajadzībām – lai jaunieši iegūtu kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību un lai ikviens iedzīvotājs varētu laikus nokļūt pie ārsta un saņemt nepieciešamās konsultācijas, diagnostiku un ārstēšanu.
– Ko piedāvājat sociālo problēmu jomā: pensionāri prasa lielākas pensijas, kā atbalstīsiet ģimenes un uzlabosiet demogrāfisko situāciju, kā plānojat atbalstīt maznodrošinātos, risināt sociāli atstumto personu problēmas, veicināt reemigrāciju?
   – Pēdējo gadu laikā ZZS vadītā valdība ir īstenojusi sociāli atbildīgu politiku. Senioriem ir uzsākts krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķins, ieviestas pensiju indeksācijas kārtības izmaiņas, noteiktas piemaksas pie pensijas par katru darba stāža gadu pensijām, kuras piešķirtas līdz 1996. gada beigām. Arī nodokļu reforma paredz lielākus atvieglojumus gan senioriem, gan ģimenēm ar bērniem, kas palielinās to rīcībā esošo ienākumu. Ne mazāk svarīgi ir citi atbalsta pasākumi ģimenēm, piemēram, piemaksas pie valsts pabalsta, kas ir atkarīgas no bērnu skaita. Uzskatām, ka jāturpina īstenot pārdomātu un mērķtiecīgu sociālā atbalsta politiku, kas sekmēs labklājības līmeņa palielināšanos un veicinās ārvalstīs strādājošo tautiešu atgriešanos Latvijā.
– Kāds ir jūsu piedāvājums uzņēmējdarbības atbalstam un jaunu darbavietu radīšanai, lai mazinātu iedzīvotāju aizbraukšanu uz lielpilsētām un ārzemēm?
    – No šī gada uzsāktā nodokļu reforma paredz stimulus uzņēmējdarbībai, tai skaitā lielākām investīcijām saimnieciskajā darbībā. Neapšaubāmi, nepieciešams arī turpmāk sekmēt ražošanas attīstību reģionu centros. Tostarp izmantojot reģionālo augstskolu potenciālu un attīstot reģionālos zināšanu centrus, lai veicinātu jaunu zināšanu un tehnoloģiju izmantošanu uzņēmējdarbībā. Arī ieguldījumi infrastruktūrā, īpaši transporta un sakaru, paver lielākas iespējas uzņēmējdarbībai.
    Nodarbinātības aģentūras dati liecina, ka gan valstī kopumā, gan Zemgalē bezdarba līmenis krītas, piemēram, jūlija beigās reģionā kā brīvas bija reģistrētas vairāk nekā tūkstotis darbavietu, kas divkārt pārsniedz situāciju pirms diviem gadiem.
– Kādu redzat novadu un lielo pilsētu attīstības modeli? Vai atbalstāt teritoriālo reformu, veidojot lielākas pašvaldības?
   – Pašvaldību apvienošana var notikt tikai pēc brīvprātības principiem. Vienlai­kus ir svarīgi, lai dažādām pašvaldībām būtu spēja un griba sadarboties savā starpā un ar valsts pārvaldi dažādu pakalpojumu sniegšanā un procesu īstenošanā, tādējādi nodrošinot lielāku efektivitāti.
– Kā panākt situācijas uzlabošanos vietējo ceļu jomā? Kur šim mērķim rast papildu līdzekļus?
   – Jāatzīst, ka šogad ir rekordlielas investīcijas au­toceļu remontdarbos (finansējums sasniedzis 307 miljonus eiro jeb tas ir par 35,8 miljoniem eiro lielāks nekā pērn) un vēsturiski lielākais darba apjoms pēdējo 28 gadu laikā tieši uz vietējiem grants autoceļiem. Piemē-ram, Zemgalē valsts galvenie un reģionālie ceļi šajā sezonā tiks atjaunoti 121 kilometra garumā, bet valsts vietējie ceļi – 104 kilometru garumā.
Mūsu ministrs Uldis Augulis ir apņēmies atjaunot autoceļu fondu, nodrošinot pakāpenisku finansējuma pieaugumu autoceļu tīkla sakārtošanai: no 357,24 miljoniem eiro šo­gad līdz 590,6 miljoniem eiro 2030. gadā. Mūsu mērķis ir nodrošināt ik gadu 1300 kilometru sakārtotu ceļu, lai divu gadu laikā jeb līdz 2020. gadam savestu kārtībā visus galvenos valsts autoceļus. 
– Kāds ir jūsu skatījums uz valsts kultūrpolitiku, aizsardzības jomu un ārpolitiku? 
    – Kultūrpolitikai ir svarīga loma Latvijas nacionālās identitātes un vienotības veidošanai, latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanai, mūsu na­cionālo vērtību izkopšanai un tradīciju saglabāšanai. Tas ir viens no nacionālās drošības elementiem. 
    Pie valsts aizsardzības spēju attīstības pēdējo gadu laikā esam strādājuši daudz: būtiski palielināts finansējums, kas ļauj gan attīstīt bruņotos spēkus, gan palielināt karavīru atalgojumu. Pie sasniegtā nevar apstāties – jauni izaicinājumi, piemēram, kiberapdraudējumi, liek meklēt jaunus risinājumus, jāturpina bruņoto spēku modernizācija un mācības. Augusta beigās arī jēkabpilieši bija liecinieki Nacionālo bruņoto spēku mācību «Namejs 2018» norisēm, kad tika pārbaudītas atbildīgo institūciju sadarbības un reaģēšanas spējas valsts apdraudējuma gadījumā.
   Latvijas ārpolitikai jābalstās uz nacionālajām interesēm un jākalpo iedzīvotāju drošības un labklājības vairošanai, tāpēc starptautiskās un starpvalstu attiecības jāveido kā nacionālo interešu turpinājums un to aizstāvība pasaulē.
– Ar ko ievēlēšanas gadījumā esat gatavi veidot koalīciju, kādas ir sarkanās līnijas, ko šajā procesā nepārkāpsiet, ja tādas ir?
    – Zaļo un zemnieku savienība ir gatava sarunām par valdības veidošanu ar tādām politiskajām partijām, kuras pārstāv nacionālās vērtības un Latvijas valsts neatkarības tālāku stiprināšanu.
 
***
Līdzīgi kā daudzām varas partijām, arī ZZS raksturīgi nevis konkrēti atbildēt uz jautājumiem, bet plaši uzskaitīt savas politiskās darbības rezultātus un izklāstīt, kas ir svarīgi un kā būtu vēlams kaut ko darīt. Kā redzams šajā publikācijā, ZZS faktiski neatbild ne uz vienu jautājumu par savas turpmākas darbības uzstādījumu, bet uzskaita paveikto ar atsevišķiem solījumiem iesākto tāpat turpināt. Arī tā ir sava veida atbilde un liecība par partijas nostāju un turpmākās darbības raksturojumu. Taču šajā gadījumā neatradām nevienu konkrētu solījumu vai viedokli, ko varētu lūgt komentēt mūsu «Tautas balsij», jo faktiski būtu jāvaicā: vai jūs piekrītat, ka ZZS ir izdarījusi to vai citu?
 
Uzziņai
    Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir 2002. gadā izveidota politiskā apvienība. To veido «Latvijas zemnieku savienība» un «Latvijas zaļā partija». Ar ZZS sadarbojas arī divas reģionālās partijas: «Liepājas partija» un «Latvijai un Ventspilj». Jo īpaši pēdējās dēļ ZZS tiek pārmesta oligarhu, konkrēti Aivara Lemberga, ietekme. ZZS bijusi pārstāvēta visās Latvijas Republikas valdībās no 2002. līdz 2011. gadam. Kopš 2014. gada apvienības pārstāvji atkal darbojās premjerministres Laim­dotas Strauju­mas vadītajā valdībā. Kopš 2016. gada valdībā Mi­nistru kabinetu vada ZZS premjerministrs Māris Ku­čin­skis (arī ta­gad tiek virzīts kā šī amata kandidāts), kas pārstāv «Lie­pā­jas partiju».
   Premjera Māra Kučinska vadītajā valdībā ZZS biedri vada piecas ministrijas: Rai­monds Bergmanis ir aizsardzības ministrs, Dana Reizniece-Ozola – finanšu ministre, Uldis Augulis – satiksmes ministrs, Anda Čakša – veselības ministre un Jānis Dūk-lavs – zemkopības ministrs.  ZZS ir samērā  plaši pārstāvēta pašvaldību, tai skaitā arī Jēkabpils domes, vadībā. Ilgstoši darbojoties valdībās, ZZS ir pamanījusies iekulties dažādos skandālos. 
 
   Žurnāla «Ir» 2017. gadā publiskotās oligarhu sarunas viesnīcā «Rīdze­ne» atklāja rīcības saskaņošanu starp ZZS pārstāvošo Aivaru Lembergu, Aināru Šle­seru un Jāni Urbanoviču no «Saskaņas».
    Pirmsvēlēšanu laikā ZZS deputāts, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze publiski ir izteicies, ka viņš neiebilstu pret sadarbību ar «Saskaņu» pēc Saeimas vēlēšanām. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pēc tam gan ir apgalvojis, ka partija pēc vēlēšanām neveidos koalīciju un valdību ar «Saskaņu».
    Jaunākais skandāls ir saistībā ar ZZS biedru Askoldu Kļaviņu. Jūnijā Saeimas deputāti deva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu viņa īpašumos, jo bija aizdomas, ka viņš krāpies ar deputātu kompensācijām  par degvielu. Nupat LTV raidījums «Aizliegtais paņēmiens» publiskojis potenciālā darbinieka sarunas fragmentu ar A. Kļaviņam piederošā uzņēmuma «Gandrs» valdes locekli, kurā viņa darba meklētājam piedāvā aplokšņu algu. A. Kļaviņš šajās Saeimas vēlēšanās nekandidē un pēc pēdējā skandāla atstājis partijas rindas, un tagad nolicis arī deputāta mandātu. 
Taču, neskatoties uz skandāliem un sarežģītiem un nepopulāriem lēmumiem, ar ko nācies saskarties M. Kučinska valdībai, ZZS pēc priekšvēlēšanu reitingu tabulām nemainīgi ir līderu vidū. Šī gada augustā par ZZS būtu gatavi balsot 11,5% iedzīvotāju un ZZS stabili turējās otrā vietā aiz «Saskaņas».
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. īpaši stulbs
    īpaši stulbs
    pirms 1 nedēļas

    Latvijas politisko partiju attīstības ceļā ZZS jau noiets etaps. Bijušie komunisti un citi boļševiku partijas sekretāri vairs nav cieņā.

    Atbildēt
  2. he he
    he he
    pirms 1 nedēļas

    Pareizi saki. Ja gandrīz puse valsts iedzīvotāji ir aizbraukuši prom, tad ko te vispār runāt? Un kas pie tā ir vainīgs? Gadījumā ne valsts politika? Jāliek arklā ir jaunie. Tiem ir galvas gudrākas, ir spēka vairāk, kā arī ir naudas un varas nesamaitāti.

Pievienot komentāru