Applūdušo teritoriju Lašu virzienā norobežo, lai varētu atsūknēt dīķi Filozofu ielā
Publicēšanai sagatavoja J. Apīnis

     Applūdušo teritoriju Lašu virzienā norobežo, lai varētu atsūknēt dīķi Filozofu ielā
     BD redakcija ir saņēmusi informāciju no iedzīvotājiem, kuru īpašumi ir Daugavas kreisajā krastā teritorijā gar Daugavu Jēkabpilī un Jēkabpils novadā līdz Lašiem. Viņi vaicā, kāpēc tagad gar Tvaika ielu gar SIA “Ošukalns” teritoriju un otru ceļa malu liek smilšu maisus, ģeotekstilu un veido improvizētu dambi? Vai tas esot domāts, lai pasargātu SIA “Ošukalns” teritoriju vai pārējo pilsētas daļu? Rezultātā tik un tā visa šī teritorija ilgstoši palikšot ūdenī. 
     Pašvaldības attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas vadītājs Ainars Vasilis redakcijai skaidroja, ka risinājumi tiek meklēti kopā ar hidrologiem un, to darot, ņem vērā reljefa īpatnības un tā attiecības pret ūdens līmeni Daugavā.  
     -Vai labāks variants būtu, ja šī milzīgā ūdens masa no augstākās daļas plūst pāri Jēkabpilij, skalojot dambi arī no otras puses, nopludinot teritorijas, kas ir zemākas, un ko ierobežo Sakas salas un Daugavas dambis,  pakļaujot riskam slimnīcu, lai visiem būtu slikti? Šī ir nestandarta situācija, kad pilsēta sāka applūst no Lašu puses no augšas, nevis, kā parasti, no otra gala. “Ošukalna” teritoriju ar šo dambi, ko veido, nekādi nevar pasargāt, jo tā ir vēl zemāk par applūdušo apkārtni. Mērķis ir to ierobežot. Tāpēc aiztaisījām caurteku zem Neretas ielas,  tāpēc arī tuneli zem tilta ar smilšu maisiem un tāpēc tagad veido norobežojumu pie Tvaika ielas. Es saprotu, ka “Ošukalns” tādā ziņā ir upuris un iedzīvotāji tur priecīgi nejūtas, bet nav cita risinājuma. Ja tas netiktu darīts, pilsēta būtu noplūdusi. Mēs centāmies izolēt ūdeni atsevišķās “vannās”, to tur ierobežojot, un tagad sākam  atsūknēt, sākot no  vietām, kur Daugavas līmenis ir nokrities zemāk. Pašlaik to dara no dīķa Filozofu ielā, jo tas jau ir sasniedzis galējo robežu un var applūdināt pilsētu. Uz šo vietu maksimāli centāmies novadīt ūdeni, jo tā ir tuvāk Daugavai un ir reāli atsūknēt. Pēc tam mēģināsim atsūknēt citas norobežotās teritorijas, - stāsta Ainars Vasilis.
      Viņš skaidro, ka teritorijai uz Lašu pusi ir dabiska noplūde uz Daugavu, pa zemāko vietu caur Ķeikāniem, un ūdens pats tur aizies, kad kritīsies līmenis Daugavā, bet šobrīd tur neko nevar līdzēt un neko nevar atsūknēt, jo applūdusī teritorija ir vienā līmenī ar Daugavu. Šo teritoriju norobežošana dodot iespēju atsūknēt norobežoto daļu pilsētā. Ja norobežojuma nebūtu, ūdens pēc savienoto trauku principa turpinātu pieplūst un atsūknēšana neko nedotu.  A. Vasilis uzsver, ka nekas vēl nav beidzies, jo vižņu masa nav izkustējusies, ir risks, ka, pazeminoties temperatūrai, veidosies jauni vižņi. Tāpēc tagad jāizdara vismaz tas, ko var, atsūknējot ūdeni tur, kur tas ir iespējams. Tāpēc arī lielā ūdens masa šādi sadalīta divās daļās, novirzot daļu uz Filozofu ielas dīķi, kur to var atsūknēt.
     A. Vasilis stāsta, ka šobrīd sevi liek manīt gruntsūdeņi, ko var manīt pat Draudzības alejas pagrabos.  
     
 
     D. Gagunova foto    
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru