Otrdien, 1. oktobrī, Latvijas austrumos cilvēki ievēroja faktu, ka no debesīm līst netīrs (dubļains) lietus. Kā jau tādos gadījumos bieži notiek, sarosījās sazvērestības teoriju piekritēji, kuri šajā faktā atkal saskatīja ļauno spēku ietekmi un darbības. BD ieskatījās populārā Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktora Toma Briča feisbuka profilā, kur viņš visnotaļ operatīvi (jau otrdien īsi pirms pusnakts) bija devis skaidrojumu par šo parādību.
- Šovakar daudzviet Latvijas austrumos lijis netīrs lietus, kas uz virsmām atstājis nelielu dubļu kārtiņu. Sausā laika un vēja dēļ Baltiju sasnieguši putekļu mākoņi, kuru izcelsme ir Kaspijas un Melnās jūras reģioni. Nekādu bīstamību tas nerada, lietus pamazām attīrīs gaisu. Putekļi lielākoties pārvietojas mākoņu augstumā un uz zemes nolīst kopā ar lietu. Pie zemes nav fiksēta paaugstināta putekļu koncentrācija, - raksta Toms Bricis.
Meteorologa sacītais nedaudz apaudzis ar sazvērestības teoriju bīdītāju tēzēm, ka šie putekļi tiek kaisīti no lidmašīnām, bet pārsvarā no komentētājiem tomēr izskan pamatotāki jautājumi, kā, piemēram, šis: - Kaut kā neatceros, vai agrāk arī bija putekļi no tik tālām jūrām. Vēja nebija? Traki...
Uz ko Toms Bricis atbild: - Arī agrāk tā bija. Tik biezs putekļu slānis, kāds šajā reizē paliek uz virsmām, tiešām ir rets notikums, bet tagad to uzzinām, jo ir sociālie tīkli. Vairums cilvēku šo parādību nepamanītu vai nepievērstu uzmanību. Tagad pāris bildes sociālajos tīklos ātri visus aplido. Un noteikti arī tas, ka ir meteoroloģiskā informācija. Pēdējo desmit gadu laikā vairākkārt esmu ziņojis par putekļiem no tālām zemēm, arī par “dubļainu lietu”. Dažkārt arī to laicīgi var noprognozēt, un tad cilvēki tam vairāk pievērš uzmanību un pamana, lai gan citkārt bez informācijas nebūtu tam pievērsuši uzmanību.
Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra infografikas dati, pārrobežu vides piesārņojumam ir divi veidi: cilvēku izraisītie (piemēram, transports, rūpniecības uzņēmumi, meža ugunsgrēki u.c.) un dabiskie (putekšņi, jūras sāls, meža ugunsgrēki, vulkānu izvirdumi un arī tuksneša putekļi). Secinājums – šis dabiskais vides piesārņojums ir oficiāli atzīts un iekļauts, tā sakot, vides un gaisa kvalitātes mērījumu apritē. Sīkāk jebkurš interesents vietnē https://videscentrs.lvgmc.lv var izpētīt septiņas VSIA LVGMC izveidotās infografikas: par vietējo piesārņojuma līmeni ietekmējošajiem faktoriem, par gaisa kvalitātes indeksiem, par atmosfēras nokrišņu kvalitātes novērojumiem, u.tml. Tajā pieejami arī citi dati par dabas norišu novērojumiem kā jaunākajiem, tā vecākiem.
Vislabāk šo “dubļu lietu” laikam būs ievērojuši autovadītāji, jo otrdienas pievakarē no Kaspijas un Melnās jūras reģioniem atpūstie putekļu mākoņi bija pamanāmi uz auto logu stikliem, uz mašīnām, jo īpaši gaišas krāsas auto un pat uz drēbēm.
- Otrdien pēc pieciem iznācu no darba Līvānos un saskaitos, ka viens acīmredzot blakus mazgājis savu autiņu, tā apšļakstot manu baltās krāsas mašīnu. Tobrīd jau lija, un, kad iesāku braukt, secināju, ka mašīnas loga slotiņas nemitīgi tīra un tīra no priekšējā stikla dubļus. Piestājot pie veikala Jēkabpilī, secināju, ka mašīna joprojām ir netīra – dubļaina, un arī blakus esošās līdzīgi klātas ar plānu dubļu kārtiņu – tādu kā viegli dzeltenīgu masu. Pamazām radās apjausma, ka atkal atpūsti putekļi, kas šajā reizē uz mums nokrituši kopā ar lietu. Man simpatizē jaunais censonis Martins Bergšteins, kurš vēl mācās skolā, bet jau pazīstams ar savu noturīgo interesi par meteoroloģiju. Tāpēc vispirms ieskatījos viņa sociālo tīklu profilā un redzēju, ka jau ap sešiem vakarā viņš mums stāsta par to, ka Kaspijas jūras reģionā pēdējās dienās pacelts gaisā ļoti liels daudzums putekļu, kas virzās uz ziemeļrietumiem, tie tiek efektīvi integrēti nokrišņu zonā, kas ir virs Latvijas, un ka tieši tāpēc pie mums tagad līst lietus ar putekļu un smilšu sajaukumu. Vai plakanzemji (tā nereti dēvē sazvērestības teoriju piekritējus – AUT.) šo izmantos kā kārtējo “pierādījumu”, ka mūs indē? Domāju, ka jā. Es uzskatu, ka šīs teorijas savulaik palaidusi cilvēku grupa, kam tas ir izdevīgi. Tālāk šīm melīgajām idejām pieslēdzas mazāk izglītoti mūsu sabiedrības pārstāvji un viedoklis gatavs – mūs “indē” un “mums neko nestāsta”. Kaut vai par to pašu “indīgo vielu kaisīšanu no lidmašīnām”. Atceros, kā bērnībā lūkojos gaisā uz šīm lidmašīnu atstātajām astēm, kā man tās patika vērot, un ne tad, ne arī vēlāk man pat prātā nenāca, ka šie sadegušās degvielas izgarojumi tur augstu gaisā un zemajā temperatūrā varētu būt kas cits. Piekrītu arī Bricim, ka sausā laikā šos tuksnešu putekļus mēs pat nepamanītu, bet lietus mums tos skaisti parādīja. Jā, un par to, ka “mums neko nestāsta” es ieteiktu palasīt šo izglītoto cilvēku pausto, nevis klausīties meļus un muļķus, - BD savu redzējumu un viedokli pauda Marija no Jēkabpils.
Vēl viens jēkabpilietis bija “cietis” no šā dubļu lietus citādā veidā.
- Eju pa ielu, līst, man mugurā gaišā jaka, kas tikai nupat atvesta no ķīmiskās tīrītavas. Un ko domā – uz tās sāk parādīties tumši plankumi. Sākumā, protams, izbrīns, tad pat sadusmojos – kas tad tas? Līdz sapratu, ka lietus ir... dubļains. Vēlāk uzzināju par šā dubļu lietus izcelsmi un visu sapratu. Tik nez kam lai tagad piestāda rēķinu par sapleķoto jaku? - viņš smejas.
prusaks
Pats neredzēju, bet ticēšu Bricim.
juris stallone
Atkal kaisa pulveri, lai panāktu vakcinācijas aptveri.
nu, nu
Tu jau sajuti pulvera iedarbību ? Ko tad pulveris izraisa ? Halucinācijas ? Kašķi ? Caureju ? Garīgo atpalicību ?
juris stallone
nē, bet uz tevi iedarbība ir bijusi tieši tāda
nu. nu
juri, juri, es to jautāju vispārināti kā zinošam, bet tu to uztvēri personīgi. Tā gan ir vispārēja interneta kaite, uztvert visu personīgi. Man gan tas po....