5. jūlijā Aizsardzības ministrijā notika preses konference, kurā aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja par jauna militārā poligona izveidi Latvijā Jēkabpils un Aizkraukles novada teritorijā un par  plānu papildu personāla piesaistei bruņotajos spēkos, veidojot Valsts aizsardzības dienestu, kā arī kā arī Visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupā plānoto darbu pie valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas, kas būs uzdevums ministrijām gan īstermiņa risku identificēšanā katrā nozarē, gan turpmākā darbībā, lai attīstītu sabiedrības noturību, civilo aizsardzību, kā arī veicinātu kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

     

     Vietējiem poligona būvniecība nozīmēšot labākus ceļus

     A. Pabriks sacīja, ka tas ir ministriju uzdevums, un divu mēnešu laikā ministrijām jārod risinājums minētajos jautājumos, jo kopš neatkarības atgūšanas Latvijā civilās aizsardzības jautājumi bijuši atstāti novārtā. Taču, ja gribam Latviju aizsargāt pret iespējamajiem draudiem, jārīkojas ātri un operatīvi. 

     Saistībā ar jaunā poligona būvniecību A. Pabriks informēja, ka tas nepieciešams, lai pildītu apņemšanās saistībā ar NATO kaujas brigādes izvietošanu Latvijā sadarbībā ar Kanādas partneriem.   Vaicāts par poligona atrašanās vietas izvēli, ministrs sacīja, ka tā atkarīga no stratēģiskās drošības viedokļa, jo nav tālu no Lietuvas robežas. Tāpat vieta  1 000 hektāru platībā izvēlēta teritorijā, kas lielākoties atrodas “Latvijas valsts mežu” īpašumā, lai mazāk apgrūtinātu sabiedrību, tikai maza daļa esot privātā īpašumā, tad būs jāvienojas ar īpašniekiem. Vaicāts, kā poligons varētu ietekmēt tuvumā dzīvojošo cilvēkus - kādi šāvienu trokšņi vai cita darbība, A. Pabriks sacīja, ka ietekme varētu būt minimāla, jo poligons nav tāda vieta, kur visā teritorijā notiek šaušana. Zināmus šāvienu trokšņus, kā tas esot vērojams Ādažu poligonā, varētu dzirdēt tikai tie, kas dzīvos tuvumā vietai, kur būs šādas darbības. Toties poligona izbūve teritorijas apkārtnē nodrošināšot labāku ceļu stāvokli un remontu un ekonomisko attīstību. Kā teica A. Pabriks, tas nozīmēs: “Jaunus ceļus un lielākus veikalus”.  

     Ministrs atzina, ka vēl nevar prognozēt, cik izmaksās jaunā poligona izbūve. Vaicāts par būvniecības termiņiem, viņš minēja, ka pusotra divu gadu laikā jābūt redzamam rezultātam.

     

     Plāno ieviest valsts aizsardzības dienestu

     Cits aizsardzības ministra paziņojums bija par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. A. Pabriks sacīja, ka negribētu to saukt par obligāto militāro dienestu, jo tas būs jauna līmeņa piedāvājums jaunajai paaudzei.  Ministrs atzina, ka savulaik pieņemtais lēmums par profesionālas armijas izveidi toreiz bijis pamatots. Tas ļāvis izveidot profesionālu, NATO standartiem atbilstošu armiju. Taču šobrīd esot izsmeltas visas iespējas spēka audzēšanai ar esošo sistēmu. Armija modernizējas, ir iepirkti un tiks iegādāti ieroči, un vajag vairāk cilvēku, kas ar tiem strādā.  No piecām brigādēm - četrām Zemessardzes un vienai profesionālai - visas nav piepildītas līdz galam, ir vakances. Par pamatu valsts aizsardzības dienesta izveidei esot ņemts Somijas piemērs, jo tā ir maza valsts ar tādu pašu kaimiņu – Krieviju, līdzīgu mentalitāti un izpratni par apdraudējumu. Ministrs sacīja, ka  mērķis ir piecos gados dubultot militāri sagatavoto iedzīvotāju skaitu Latvijā, lai  valstī būtu 40 000 līdz 50 000 militāri sagatavotu cilvēku, kas būtu spējīgi apdraudējuma gadījumā aizsargāt valsti.

     -Kopā ar starptautisko brigādi mēs spēsim noturēties pret tā dēvēto nulles brīdinājuma uzbrukumu. Turklāt mēs strādāsim kopā ar lietuviešiem un igauņiem. Tas ir skaits, ar kuru varam atvairīt ikkatru uzbrukumu, kas nav ilgi plānots iepriekš, - sacīja Artis Pabriks. 

     Viņš informēja, ka dienestu plānots sākt pakāpeniski ar brīvprātīgu uzaicinājumu visiem jauniešiem līdz 27 gadu vecumam. Paredzēts, ka nākamgad varētu būt divi brīvprātīgi iesaukumi, kurā katrā tiktu iesaukti 500 cilvēku. Ministrs sacīja, ka iesaukumu vēlas organizēt, personīgi paziņojot par to katram pretendentam un informējot par dienesta sniegtajām iespējām.

     A. Pabriks teica, ka valsts aizsardzības dienestu pakāpeniski ieviesīs piecu gadu laikā. No 2023. gada 1. janvāra norisināsies pirmais iesaukums, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi. Turpmāk obligāts iesaukums ir plānots divas reizes gadā - 1. janvārī un 1. jūlijā. Vaicāts par alternatīva dienesta iespēju, A. Pabriks sacīja, ka tāda būs Iekšlietu ministrijas, Veselības vai Labklājības ministrijas pakļautībā. Ukrainas kara pieredze liecinot, ka bruņota konflikta gadījumā aktuāls ir, piemēram, glābēju un mediķu darbs, un tas ir svarīgs arī no civilās aizsardzības viedokļa. Aktīvajam dienestam varēs izvēlēties valsts aizsardzības dienestu, dienestu Zemessardzē (piecus gadus trīs nedēļas gadā) vai vada komandiera kursu augstskolā. A. Pabriks uzsvēra, ka nevar noplicināt brīvprātības principu un Zemessardzi. Tas viss palikšot. Paredzēts, ka dienests ilgtu 11 mēnešus, kā arī tam pa vidu būtu viens brīvlaika mēnesis. Iesauktajam personām ir plānota  iespēja sestdienās un svētdienās doties mājās. Mācību laikā būšot kompensācija 400 eiro apmērā un apmaksāta ēdināšana un dzīvošana kazarmās. 

     Dienestam būtu pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes dienestam varēs pieteikties brīvprātīgi. Neskatoties uz reformu, Latvijā turpinās pastāvēt profesionālais militārais dienests.

     No 2023. gada līdz 2028. gadam iecerēts noteikt pārejas periodu, bet pēc 2028. gada viens no četriem dienesta veidiem būs jāiziet obligāti. Vaicāts, vai būs sankcijas par izvairīšanos no dienesta, A. Pabriks sacīja, ka nevar tikai vilināt ar burkānu. Sankcijas būšot, kādas - vēl precizēs.  Viņš minēja Somiju, kur par izvairīšanos no dienesta ir ceļošanas aizliegumi.

     Par jaunā dienesta ieviešanu vēl jālemj valdībai. Vaicāts, vai ir pārliecība, ka tiks gūts atbalsts, A. Pabriks sacīja, ka, protams, būs diskusija,  taču, ja kāds zinot labāku alternatīvu, tad lai uzņemas atbildību par Latvijas drošību. Ministra ieskatā, pirmajam iesaukumam vajadzētu būt nākamā gada janvārī vai februārī.