BD jau informēja, ka Jēkabpils novada dome arvien nav apstiprinājusi saistošos noteikumus, kas regulētu namsaimnieku pienākumu tīrīt trotuārus un atbrīvot jumtus no lāstekām. Arī novada domes deputāti sēdē aizsāka diskusiju par šo problēmu un interesējās, kāpēc joprojām nav noteikumu?
Noteikumiem nav jādublē kodekss
Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka pie noteikumiem tiek strādāts, un tie skars arī citus jautājumus, tajā skaitā par automašīnu novietošanu zaļajā zonā.
Tagad pašvaldības policijai atkusnī bijis uzdots apsekot namīpašumus, kur bija izveidojušās lāstekas, un brīdināt to īpašniekus, bet, tā kā atbilstošu saistošo noteikumu nav, sodīt par lāsteku nenovākšanu nevarot. Deputāti tomēr bija neizpratnē, kāpēc tad noteikumu izstrāde tā ieilgusi? Izrādās, ka faktiski nav problēmu piemērot namsaimniekiem atbildību atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam, uz ko norāda arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) (pašvaldību saistošie noteikumi jāsaskaņo ar šo ministriju), bet problēma slēpjas domstarpībās starp pašvaldības policiju un domes administrāciju.
Attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas vadītājs Ainars Vasilis skaidroja, ka, VARAM ieskatā, noteikumos iekļautie punkti par sodiem jau ir minēti Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šobrīd esot tādas nelielas domstarpības starp pašvaldības policiju un domes vadību par to, vai Administratīvo pārkāpumu kodekss ir interpretējams tā, ka tie ir soda veidi, ko var piemērot pašvaldība. VARAM esot norādījusi, ja kodeksā ir minēti šādi pārkāpumi, tad nav jāpieņem pašvaldības saistošie noteikumi, kas dublē kodeksu. Bet pašvaldības policija šobrīd traktējot to tā, ka ir vajadzīgi saistošie noteikumi.
Neko nevar iesākt, jo neesot, kas tīra jumtus
Savukārt par jumtu tīrīšanu un lāstekām Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sacīja, ka saistošo noteikumu esamība un sodīšana neatrisinātu šo problēmu, jo pakalpojuma sniedzēju jumtu tīrīšanai šobrīd praktiski neesot.
-Tas arī ir jāņem vērā, jo viens ir radīt sodu sistēmu, bet ir arī jāsaprot, ko varam piedāvāt iedzīvotājiem, ko viņi kaut vai par maksu varētu izmantot, lai viss būtu izdarīts un viņiem nebūtu šī soda, - sacīja Raivis Ragainis.
Deputāts Aivars Kraps uzsvēra, ka piemērs, ko rādījusi dome, norobežojot ar lentēm teritoriju gar ēkām, nav labs. - Iet bērns, redz lenti, gar ielu ir sniega valnis viņam līdz krūtīm, tad ko viņam darīt? Viņam jāiet daudzi desmiti metru atpakaļ līdz gājēju pārejai, lai pārietu ielas otrā pusē. Un, ja bērns, nedod dievs, iet zem lentes un ledus gabals viņu traumē, kas tad ir atbildīgs? Vai lente norobežo pašvaldību no atbildības? R. Ragainis iebilda, ka neviena pašvaldība nevar simtprocentīgi kādu pasargāt šādos gadījumos un minēja Rīgas piemēru, kur cilvēks zaudēja dzīvību, kad viņam no privātīpašuma jumta uzkrita ledus gabals. Ietve tur arī bijusi norobežota, bet gājējs to nav ņēmis vērā.
-Tas, ko jūs minējāt, tas gadījums bija pie mūzikas skolas. Tur tiešām norobežojošās lentes bija saliktas tā, ka bērni netika uz mūzikas skolu, bet gājēju pāreja, lai tiktu uz otru ēku, ir gabalu atpakaļ. Tur bija problēma, un es domāju, ka uz nākamo tādu situāciju ir jābūt citam risinājumam. Tāpat arī pie “Depo” uz Neretas ielas, kur ir gājēju pāreja ar luksoforu, sniega vaļņi bija sastumti tā, ka tur nevarēja iziet cilvēks, kas šķērso ielu. Un, ja tur stāv bērns, tad šoferis nemaz nevarēja redzēt, ka pie pārejas ir bērns. Šādas problēmas ir, un tās arī tiek identificētas. Par to paldies autobusu šoferiem, taksistiem - cilvēkiem, kas ikdienā ar to vairāk saskaras un sniedz mums par to informāciju. Cenšamies uzreiz šīs problēmas risināt. Arī pie domes ēkas norobežojums bija tā, ka nevarēja paiet garām. Pats no rīta pārliku norobežojumu, lai būtu vismaz pusmetrs, kur iet. Tur ir platāks trotuārs, tur to var izdarīt. Tā ir problēma, un pamatīga, un pacēlāju, ko varētu izmantot lāsteku novākšanai, ir maz. “JK Namu pārvaldei” viens ir, varbūt vēl kādam ir. Es sazinājos ar cilvēkiem, kas ikdienā strādā lielā augstumā, un viņiem ir sertifikāts, lai to darītu, bet arī tad viņi nevar tīrīt jumtus, jo tur vajag vēl kaut kādas procedūras, lai viņi varētu piedāvāt šādu pakalpojumu. Tas nav tik vienkārši. To mēs redzējām arī citās pilsētas, ka to nevar izdarīt, jo trūkst cilvēku, kas to var darīt,- skaidroja Raivis Ragainis.
Izpilddirektors Uldis Skreivers piebilda, ka par mūzikas skolu viņa viedoklis ir tāds, ka šādās situācijās lentes tomēr ir jānovelk, jo tas ir sava veida preventīvs pasākums. Pie mūzikas skolas bijusi cita problēma, ka lentes visu laiku tikušas rautas nost. Centušies saprast, kas to dara, izrādījies, ka ne jau bērni ir neapzinīgākie, jo lentes pārsvarā plēsušas nost vecāka gadagājuma kundzītes.
A. Kraps teica, ka viņas var saprast, ja viņas redz, ka jāatgriežas nezin cik metrus atpakaļ vai jākāpj pār tādu sniega valni, ko nevar izdarīt.
Nav labi, ja pašvaldība rāda sliktu piemēru
-Dome, manuprāt, nedrīkst rādīt tādu piemēru un stiept lentes. Par to gan jau sen ir diskutēts, ka pašvaldības ēkas neviens īsti neapsaimnieko. Bet, ja ir apsaimniekotājs, tad tas acīmredzot laikus nedara savu darbu. Viena lieta ir, ja veidojas lāstekas, tas ir energoefektivitātes jautājums, un, ja ir liels sniega daudzums, tad ir jātīra jumti. Kāds taču pieņēma lēmumu vilkt lentes? Vai tie bija iestāžu vadītāji vai apsaimniekotājs? Ja iestādes vadītājs novelk lenti iepretim sniega valnim, kur nevar iet tālāk, tad taču ir skaidrs, ka to raus nost. Tad ir jāliek barjeras tur, kur ir iespēja pāriet pāri ielai. Bet principā pašvaldībai nonākt līdz tam, ka jāliek norobežojumi, nav pareizi. Un nav tā, ka mums nav pacēlāju. Jautājums, vai laikus kāds prognozē situāciju, nevis tad kad ir par vēlu, - tādu viedokli pauda deputāts Aigars Nitišs.
R. Ragainis tam piekrita, bet atkusnis uznācis tik strauji, ka lāstekas izveidojās dažu dienu laikā un tad ātri nokusa.
-Tu, sekojot laika prognozei, saproti, ka šobrīd tīrīt jumtu, kad tūlīt viss izkusīs, ir tikai naudas iztērēšana. Bet naudu vajag visam, vajag arī lai tīrītu ielas. Tu tādā brīdī saproti, ka visu pat nav iespējams izdarīt, - sacīja R. Ragainis. Deputāts Aivars Kraps norādīja, ka atkusnis kaut kad jau atnāks, bet, ja pastāv kaut minimāls risks, ka pašvaldības neizdarības dēļ notiek nelaime, vilcināties neesot pieļaujams.
Bez lentēm tomēr neiztikt, un sniegs uz jumtiem būs vienmēr
Punktu diskusijai pielika A. Vasilis, skaidrodams, ka pašvaldības ēku apsaimniekošanas līgums ir noslēgts ar SIA “Pils rajona namu pārvalde” uz fakta pamata. Tas nozīmē, ka apsaimniekotājs visu laiku neveic šo pienākumu, kā, piemēram, namu pārvaldes par ēku apsaimniekošanu, bet dara to, kad pašvaldība dod konkrētu rīkojumu. Otrkārt, uz domes ēkas nav bijušas lāstekas, bet gan sniega kārta. Un sniegs uz jumtiem būs vienalga, lai kā arī māja nebūtu siltināta, bet arī sniega kārta atkušņa laikā var būt bīstama. Pēdējā atkusnī viss noticis ļoti strauji, pat ne dažu dienu, bet četru stundu laikā. Divos naktī bija sals, tad sākās atkusnis, un no rīta uzlika lentes.
-Noreaģēt neviens apsaimniekotājs un pacēlājs trīs, divu vai vienas stundas laikā nevarēs. Par to, ka ilglaicīgi norobežojumi nevar būt, tam pilnīgi piekrītu. Kaut kādā laika posmā lāstekas ir jānovāc. Bet tādā situācijā, kad neviens nevar paredzēt, kad nokritīs sniegs vai lāstekas, šim norobežojumam ir jābūt. Tāpat jārēķinās ar to, ka norobežojums vienmēr būs, līdz atbrauks ar pacēlāju un jumtu notīrīs, - sacīja Ainars Vasilis.
S. Purviņas foto
Kaija
Protams,ka nav kas to dara. Gluha kantoris par dažām lastekām pajautāja ap 80 euro par dažām minūtēm. Nez,cik dome "pasilda" Gluha kabatu,lai domes īpašumiem lāstekas novāktu. Labs ģimenes bizness,Gluha netaisa saistošos,Gluhs pelna par lāstekām
prusaks
Skaista bilde, izbaudiet taču ziemas skaistumu, ja tās lāstekas ar bomi notrieks visa burvība pazudīs.
Viktors
Korumpētie šakāļi