Jēkabpils reģionālās slimnīcas ambulatorajā daļā zobārstniecības pakalpojumi tagad tiek nodrošināti atjaunotās telpās. Stomatoloģijas kabineti atrodas ambulatorās daļas jeb poliklīnikas ēkas 1. stāvā, un tiem ir atsevišķa ieeja no Stadiona ielas puses. Taču redakcija saņēma pacienta sūdzību par to, ka pie zobārsta grūti tikt un esot ilgi jāgaida rindā.
Slimnīcas mājaslapā lasām, ka «pacientu pieņemšana akūtos gadījumos notiek katru dienu no pulksten 8.00 līdz 9.00, bet no 9.00 līdz 12.00 – pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 62203333 vai rakstot elektroniski: pieraksts@jrslimnica.lv. Akūti gadījumi ir zobu traumas, zobu sāpes, pulpīts, periodontīts, perikoronīts, kas iespaidojami ar sāpju remdējošiem medikamentiem. Bērniem līdz 18 gadu vecumam zobārsta pakalpojumi poliklīnikā ir valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums».
Lai iepazītos ar situāciju, devāmies uz poliklīniku. Zobārstniecība iekārtota trijās atjaunotās, izremontētās telpās, no kurā vienā ir reģistratūra, kur rindā sēž pacienti, bet pie galda strādā medmāsa, kura reģistrē pierakstus un asistē zobārstei. Tajā pašā priekštelpā ir durvis ar uzrakstu «personāltelpa», diemžēl, atverot durvis, izrādās, ka nekādas personāltelpas tur nav, bet gan tualete...
BD uzzināja, ka klientu stomatoloģijā patiešām ir vairāk nekā pietiekami, pieraksts pašlaik ir veikts jau līdz septembrim, turklāt ar akūtām problēmām cilvēki bieži vien tiek pieņemti arī pēc plkst. 9.00, jo viņu ir daudz. Ne vienmēr noteiktajā laikā iespējams iekļauties. Turklāt ir tā, ka, ja pacientam ielikta pagaidu plomba vai sāpju remdējošs līdzeklis, viņš nevar gaidīt mēnešiem ilgi, kad pienāks viņa kārta, bet šis cilvēks jāpieņem daudz ātrāk, lai nezaudētu zobu pavisam. Līdz ar to rodas papildu slodze un rindās vēl lielāka pārbīde uz priekšu. Katru dienu cilvēku ir daudz, no 10–15. Mazāk par 10 apmeklētāju dienā reti kad ir bijis. Lielākais skaits – 17. Cilvēki brauc arī no Madonas, Jersikas, Līvāniem, Rudzātiem, Preiļiem. Turklāt zobārstniecības kabinets ir caurstaigājams. Caur to apmeklētāji dodas pie higiēnista, kas pieņem nākamajā telpā. Kopš var izmantot atjaunotās telpas, pieņem tikai viens zobārsts, jo otram gluži vienkārši nav vietas, kur nolikt krēslu un aparatūru. Telpa ir par mazu.
Tagad stomatoloģijas kabinetā ir jauna, moderna aparatūra, ko zobārste gājusi lūgt pie slimnīcas vadības. Līdz šim tā bija veca, nolietota. Stomatoloģe Ļubova Bolotova demonstrēja, ka modernais zobārstniecības aprīkojums tomēr ir ļoti neparocīgs, jo viņai visu laiku iznāk sēdēt sāniski pret pacientu, bet nevis tieši pretī, kā tas būtu vajadzīgs. Turklāt, kad māsiņai kādam pacientam jātaisa rentgens, tad esošais pacients no krēsla jāpārsēdina citā un jāliek viņam gaidīt. Tagad to var izdarīt higiēnista krēslā, jo šis speciālists ir atvaļinājumā. Taču telpām noteikti vajadzēja būt lielākām.
– Strādāju gan ar akūtiem pacientiem, gan pēc pieraksta, un mans darbs ļoti ievelkas. Tā ir pārslodze, – stāsta zobārste. – Jēkabpilī ir privāti stomatologi, to vidū seši vīrieši, bet pat viņi savus klientus sūta pie manis.
Jūlijā, augustā zobus labot nāk bērni, un viņu arī ir ļoti daudz. Remonta dēļ visapkārt putekļi, troksnis.
Ļ. Bolotova rāda kārbas ar zobārstniecības instrumentiem, kuras plauktā sakrautas cita citai virsū. Tās bieži nākas pārcilāt no vienas vietas uz otru, lai sameklētu vajadzīgo, bet kārbas ir diezgan smagas. Savukārt blakus telpā, kurā pieņem higiēnists, ir brīvas sienas, pie kurām bez problēmām varētu ierīkot plauktus, lai minētas kārbas saliktu citu citai blakus, un tās nebūtu jācilā, jo tad uzreiz varētu atrast vajadzīgo. Viņa uzsver, ka neviens no slimnīcas priekšniecības nekad nav šeit ieradies, lai uzzinātu, kādos apstākļos viņas strādā.
Zobārstniecības nodaļas darbinieces vēlas, lai viņām būtu kāda telpa, kur atpūsties, paēst un pārģērbties, jo, kā jau BD pārliecinājās, tā saucamās personāltelpas vietā ir tualete.
– No Bolotovas kundzes neesmu saņēmis nevienu iesniegumu par to, kas viņai un citiem darbiniekiem uz sirds, tāpēc man šo situāciju šobrīd grūti komentēt, – tā BD sacīja Jēkabpils stacionāra un ambulatorās daļas vadītājs Guntis Ancāns. – Manuprāt, pareiza situācija ir tad, kad darba ņēmējs savas problēmas vispirms risina ar darba devēju, bez starpniekiem, un tikai pēc tam, ja nav rezultātu, žēlojas kaut kur citur. Es vienmēr visus uzklausu un sarežģījumus risinu konstruktīvi. Zobārste nestrādā pilnu slodzi, tāpēc mēģinām piesaistīt jaunus darbiniekus, rezidentus. Bolotovas kundzei pašai ir bijuši priekšlikumi par jaunu speciālistu piesaisti, taču šie cilvēki izvēlējās citu ceļu. Īpaši zobārstniecība ir tā nozare, kurā ļoti grūti atrast darbiniekus. Rezidenti labprāt dodas uz privātpraksēm. Es strādāju piecas dienas nedēļā un trīs no tām pavadu ambulatorajā daļā. Es aicināšu Bolotovas kundzi uz pārrunām un uzklausīšu viņas iebildes un ieteikumus.
G. Ancāns uzsvēra, ka zobārstniecības telpas tomēr ir izremontētas, atjaunotas un daudz labākā stāvoklī nekā iepriekš. Tas ir milzīgs solis uz priekšu.
Nolaidība
Trūkst vārdu! Remonts veikts remonta pēc. Kur ir uzlabojumi? Tie nav uzlabojjumi. Problēmu ir vairāk kā labuma. Ne zobārstam atbilstosi darba apstākļi, ne pacientiem izdevīgs pakalpojums. Ja būtu atbilstoša izmēra telpas, kur izvietot modernos aprīkojumus, simts punktu pieteiktos strādāt zobārsti. Bet te šajā šaurībā nekas labs nebūs. Kur Ancāns skatījās? Šitādu no darba vajadzētu atlaist nekavējoties!