Jau iepriekš informējot sabiedrību par militārā poligona «Sēlija» būvniecības ieceri, izskanēja, ka  tas veicinās Aizkraukles un Jēkabpils novada ekonomiku, būs jaunas darbavietas un iespējas vietējai uzņēmējdarbībai. Lai par to un poligona ietekmi uz apkārtējām  teritorijām informētu abu novadu uzņēmējus un iedzīvotājus, Sunākstē notika sanāksme, kur Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji atbildēja uz iedzīvotāju un uzņēmēju jautājumiem. Tikšanās pierādīja, ka interese ir liela, jo gan uz tikšanos ar uzņēmējiem, gan uz otru sarunu ar iedzīvotājiem ieradās daudz interesentu. Uzņēmējus interesēja biznesa attīstības, iedzīvotājus – ceļu izmantošanas un remonta  iespējas. 

 

«Mēs esam lieli patērētāji un vērā ņemams klients»

   Sanāksmē piedalījās Aiz­sardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Pu­riņš un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, tajā skaitā no Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC).

   VAMOIC pārstāvji stāstīja, ka Ādažos, kur uzturas ap 5000 cilvēku, ir plaša komunālā saimniecība, kas ir uzturama un apkalpojama, jo jāizved atkritumi, jānodrošina apkure, ūdens­apgāde un kanalizācija.  

    – Mēs esam lieli patērētāji, un mēs esam interesants klients. Mums ir daudz ēku, jo bāze ar laiku ir paplašinājusies. Ja nepieciešami kādi darbi saistībā ar ēku uzturēšanu, kaut kas jālabo, to dara vietējie komersanti. Pakalpojums, ko mēs sagaidām, ir, piemēram, veļas mazgāšana. Mazgāt gultasveļu, apģērbu tūkstošiem cilvēku nav joka lieta. Tāpat, piemēram, poligonā notiek šau­šana, atbrauc vietējais ko­mersants un  pārtraukumā kādu pusstundu patirgo kafiju, maizītes, gāzētus dzērienus. Tas viss notiek sadarbībā ar vietējiem ko­mersantiem. Tas būs noiets veikaliem, ēdināšanas uz­ņē­mumiem, arī automašīnu un velosipēdu nomai. Ādažu bāzē ir pieejama velosipēdu, elektroskrejriteņu, «Bolt drive» auto noma. Jums jārēķinās, ka jums te pēc dažiem ga­diem būs aptuveni 3000 pa­tērētāju. Un viņi gribēs kaut ko darīt arī ārpus dienesta laika. Piemēram, sest­­dienās un svētdienās ceļot, makšķerēt, tātad izmantot viesu namus, tū­risma pakalpojums, tajā skaitā lauku tūrisma un aktīvās un jebkuras citas atpūtas iespējas. Ja viņam ir ģimene, viņš var aicināt braucienā līdzi sievu un bērnus. Tāpēc iesaku poligonam tuvākajās pašvaldībās padomāt, ko tādu var piedāvāt. Ja mēs, latvieši, esam slinki vietējo viesmīlības un tūrisma pakalpojumu izmantošanā, cilvēkam no Itālijas vai Spānijas te būs pavisam cita interese – skuju koki, viss zaļš –, un viņi grib iepazīt šo zemi, – stāstīja VAMOIC pārstāvji no Ādažu bāzes. 

 

    Viņi arī uzsvēra, ka ne tikai pakalpojumi, bet arī preces tiks pirktas no vietējiem komersantiem. Pie­mē­­ram, Ādažos ik gadu šau­tuvju uzlabošanai vajag ap 300 m3 grants un šķem­bu, ko piegādā vietējais uzņēmums. Bet ir daudz un dažādu citu pre­ču un pakalpojumu, ko pērk. Tas gan nenozīmē, ka iet uz veikalu, bet izsludina iepirkumus, komersanti piesakās, un tiek atlasīts prasībām atbilstošākais piedāvājums. Ādažos tiek izsludināti ap 700 iepirkumu par summu tuvu pie trīs miljoniem, un Sēlijas poligonā būs tādas pašas vajadzības.  Tāpat, būvējot poligonu «Sēlija», būs ne­pieciešams daudz materi­āla žogiem, vārtiem, barjerām, to visu un daudz ko citu jau celtniecības laikā vajadzēs piegādāt. 

  Vaicāti par karavīru ēdināšanu, poligona pārstāvji skaidroja, ka šobrīd ir ga­tavs projekts jaunai ēdnīcai, jo esošā, kas paredzēta 2700 cilvēkiem, ir par mazu. Ādažu ēdnīcā vienā maiņā strādājot 30 civilie darbinieki, kādi 100 strādnieki būšot nepieciešami arī poligona «Sēlija» ēdnīcā. Ēdnīcu apkalpo četras maiņas. Maiņa nostrādā divas diennaktis, tad ierodas nākamā. Tā kā Rīga ir tuvu, Ādažu bāzes virtuves darbinieku algas nevarot konkurēt ar algām galvaspilsētā, un cilvēki brauc no Valmieras, Gulbenes, Aiz­kraukles. Bāze viņus no­dro­šinot ar transportu no­kļūšanai uz darbu un vietu nakšņošanai maiņas laikā. Tātad jaunas darbavietas būšot, jo ne tikai ēdnīcā vien vajadzēs civilos darbiniekus – kopā aptuveni 200, arī finansistus, noliktavu pārziņus un citus. Uz lielu bērnu pieplūdumu skolās un bērnudārzos gan nevarot cerēt. Lai gan arī šie pakalpojumi būs vajadzīgi. Viesītes jaunās zob­ārstniecības pārstāve interesējās, vai karavīriem ir aktuāls šis pakalpojums? Noteikti esot, un karavīram atmaksā čeku par zobārsta pakalpojumiem.

 

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš informēja, ka  «Latvijas valsts ceļi» ir izsludinājuši iepirkumu uz projektēšanu ceļam Daudzeva–Viesīte.

 

Kad būs pirmā kazarma un kur galvenie vārti?

    Uzņēmēji interesējās, kad poligonā «Sēlija» uz­cels pirmo kazarmu, kad būs karavīri un pieprasījums pēc pakalpojumiem? NBS pārstāvji skaidroja, ka  tas nebūs ne šogad, ne nākamgad. Ēku celtniecība jāuzsāk 2026. gadā, un visā celtniecības procesā varētu būt aktuāli ar būvniecību saistīti darbi un piegādes. Tāpat būvniekiem būs aktuāla ēdināšana un arī dzīvesvietas. In­terese bija arī par to, cik dzīvojamā fonda vajadzēs militārpersonām, kad poligons būs pabeigts? Pirmās kazarmas un karavīri poligonā būšot ne ātrāk kā no 2028. gada, bet jau līdz tam  tur periodiski uzturēsies un trenēsies karavīri, kas dzīvos telšu pilsētiņā, arī ziemā. Aktuāls pakalpojums tad, piemēram, būs pārvietojamo konteinertualešu nodrošināšana. 2028. gadā poligonā jau varētu būt ap 3000 militārpersonu. Bija arī jautājums, cik dzīvokļu vajadzēs pastāvīgā dienesta militārpersonām, vai tos īrēs apkārtējās pašvaldībās? Atbilde bija, ka tie būs vajadzīgi, jo dienesta dzīvokļi ne visiem patīk, un tas būs brīvais tirgus, kas ietekmēs dzīvokļu izvēli. Varētu būt vajadzīgi aptuveni 150 īres dzīvokļi, un katram karavīram pienākas 240 eiro īres pabalsts mēnesī. 

   – Būs kareivji, kam bū­vēs 450 dzīvojamo telpu kazarmās, un viņi te būs 11 mēnešus un sestdienās  dosies prom, bet svētdien atgriezīsies, un tad būs lielā­ka kustība uz ceļiem. Bet karavīri, kas te uzturēsies re­gulāri, meklēs dzīvesvietu. Viņu ģimenēm vajadzēs skolu, bērnudārzu, slimnīcu. Ādažos vairāki autobusi ved karavīrus uz bāzi un atpakaļ, un tur būs darbs kā­dam autobusu parkam, – skaidroja VAMOIC pārstāvji.

   Sanākušie sacīja, vai ne­būs tā, ka tagad solītais nepiepildās un  termiņus pagarina, jo esot bēdīga pieredze, piemēram, ar «Rail Baltica»? Atbilde bija, ka poligons «Sēlija» ir augstas prioritātes projekts, kas ieplānots valsts aizsardzības finansējumā, jo ir aktuāli, lai būtu poligons, kur izvietot paplašināto Kanādas kaujas grupu. 

    Ar humoru tika vaicāts, kur tad bāzei būs galvenie vārti, lai var zināt, kur at­vest tirgot bulciņas? Tie būšot Daudzeses pusē.   

 

Uzņēmējus aicina mācīties angļu valodu un attīstīt biznesu reizē ar poligona attīstību 

    Aizkraukles uzņēmēji biznesam saistībā ar poligonu gatavojas nopietni, un viņus atbalsta novada pašvaldība. Šogad 3. jūnijā Ādažu un Aizkraukles no­vada domes vadības kopā ar Aizkraukles un Ādažu uzņēmējiem tikās, lai dalītos pieredzē un diskutētu, kādus uzņēmumus būs iespējams attīstīt militārā poligona apkārtnē. Savu­kārt Aizkraukles novada paš­val­dības komanda un uzņēmēji ir viesojušies Āda­žos. Ar Sunākstē sa­brau­ku­šajiem  uzņēmējiem pieredzē dalījās biedrības «Āda­žu uzņēmēji» valdes priekšsēdētājs Uldis Štē­be­lis. No zāles izskanēja, ka esot dzirdēts, ka ādažnie­ki grib pārņemt Sēlijas po­ligona apkalpošanu. Pār­stā­vis to nenoliedza, bet sacīja, ka vietējiem ir visas iespējas un tās jāizmanto.  

 

   – Neceriet, ka viss tā uzreiz būs – hop, un pērle rokā. Tas ir pakāpenisks pro­cess un pamatīgs darbs. Būs poligona saimnieks, būs vesela liela stru­ktūra, kas ar to nodarbosies, un jums būs jāpieskaņojas. Tur viss ir vajadzīgs, nedomājiet, ka tā ir tikai ēdināšana. Tur  mietiņus va­jag, skrūves  un skrū­vētājus, ir santehnikas un elektriķu darbi un viss cits. Tas spektrs ir ļoti plašs. Meklējiet sadarbības iespējas, lai par jums zina un zina, ko jūs varat. Ir iepir­kumi, un tiek slēgti līgumi, bet  ir vēl starptautiskās struk­tūras, un viņi arī reizēm meklē kaut ko konkrētu. Vai jūs ar metālu strādājat, varat mums uztaisīt to vai ko citu? Un tad viņi slēdz  līgumus pa tiešo ar to uzņēmēju, kurš dod labāko cenu, un tā ir daudzos jautājumos. Vie­nai lietai jums ir jābūt skaidrai,  jums ir jāsaskaņo tas, kā veidojas šis jaunais poligons ar to, kā jūs va­rat to pienesumu viņiem iedot, jo karavīri atkarībā no tā, pēc cik gadiem viņi šeit būs, vienā brīdī sestdienā un svētdienā iznāk pa vārtiem. Un tad viņi paskatīsies vienā un otrā virzienā, un tad jautājums ir, cik tālu tas pakalpojums būs un kā līdz tam var tikt un atbraukt atpakaļ. Plkst. 23.00 karavīram ir jābūt aiz vārtiem, viņš nevar klīst cauru nakti. Vi­ņiem ir ļoti stingri noteikumi, un mēs pēdējos gados Ādažos nefiksējam, ka būtu problēmas ar karavīriem, kas rāpotu pa ielu. Tas bija pirms gadiem 20, kad viens otrs trāpījās, bet tagad tas ir pilnīgi izslēgts. Un, kad viņi iznāk ārpusē, esiet tam gatavi. Reiz no rīta atbraucu no Rīgas, iegāju kafejnīcā Ādažos, un tur ienāk kādi 50 spāņu karavīri sestdienā brokastot. Viņi ņem kafiju un bulciņu, apsēžas, un atnāk vēl 50. Tā tas nav katru dienu, bet ir, un tam jābūt ga­taviem. Vēl viņi labprāt spē­lē pludmales volejbolu, tenisu kortos. Viņiem ir daudz tādu vēlēšanos, kur jāpie­skaņojas un jāierāda vi­ņiem, kur ko var izmantot un darīt. Tas nenotiek ātri, mēs ilgā laikā to panācām. Bet ir viena lieta, ko mēs vi­su laiku sistemātiski darām, mēs tiekamies ar bāzes vadību un ap­spriežam, kas ir vajadzīgs karavīriem. Pirmajā fāzē vismaz gadus piecus tas ir ļoti aktuāli. Un noteikti mā­­cieties angļu valodu, tas ir ob­ligāti. Mums visi pār­devēji un darbinieki ka­fejnīcās brīvi runā angliski, – iesaka Uldis Štēbelis.

   Viņš stāsta, ka, lai arī ne­pieciešamo pakalpojumu klāsts ir dažāds, karavīri tiešām daudz izmanto ēdināšanas pakalpojumus. Tas, ko viņi grib baudīt, esot atkarīgs no kontingenta.

    – Mūsējie ēd salātiņus un zupiņu. Starptau­tis­kajam kontingentam ir sava gaume. Itāļi un spāņi vairāk ēd gaļu, dārzeņus un zaļumus. Tad vajag vieniem tādu un otriem citādu kebabu, vai atkal speciāli kūpinātas ribiņas, un tam visam ir jāpieskaņojas. Viņiem garšo kvalitatīvas lietas, un viņi ir izvēlīgi. Kvalitāte visam ir ļoti svarīga. Un kvalitāte ir labākā reklāma. Ja vienreiz piečakarēs, otrreiz vairs nenāks. Nenonāciet pie tā, ka jūs izslēdz no pakalpojumu sniedzēju loka. Tur ir tāda iespēja, ka armija neieteic kaut kur doties. Nodro­šiniet, lai šie cilvēki ir priecīgi un laimīgi, jo viņi ir tādi paši vienkārši cilvēki kā mēs. Iznāk no bāzes, brauc ar skrejriteni, un ne­var pateikt, vai tas ir vietējais vai karavīrs.  Dzīvojiet soli pa solim līdzi bāzes at­tīstībai, un tad jūs sapratīsiet, kas ir jādara, jo ne jau tikai ēdināšana ir vajadzīga, – aicināja Uldis Štē­belis. 

 

Iedzīvotājiem bažas par ceļiem, trokšņiem un lauksaimnieciskās darbības iespējām 

    Tūlīt pēc tikšanās ar uz­ņēmējiem sākās otra tikšanās – ar iedzīvotājiem, un arī viņu interese bija liela. Pirmais jautājums bija par ceļiem, vai ir izredzes uz ceļa Daudzese–Viesīte re­montu, kas ir ak­tuāli daudziem iedzīvotājiem, un ir bažas, kas ar to no­slodzes dēļ notiks būvdarbu laikā? Aizsar­dzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Pu­riņš sacīja, ka ceļš ir ak­tuāls arī poligonam, un labā ziņa ir tā, ka  «Lat­vijas valsts ceļi» ir izsludinā­juši iepirkumu uz projektēšanu ceļam no Daudzevas līdz Sunākstei un tālāk līdz Viesītei un faktiski līdz pat Apserdei, bet par to, cik garā posmā notiks re­monts un kādi ir darbu termiņi, atbildot «Latvijas valsts ceļi». Vēl tika mi­nēts, ka poligona būvniecības laikā kopā ar pašvaldību būs jāuzmana transporta kustība, lai nav konflikta ar iedzīvotājiem. Ādažos iedzīvotāji vienmēr uzmanot, lai kravas transports nekursē cauri centram. Kopš Ādažu poligonā uz­turoties NATO kaujas gru­pa, esot veikti ieguldījumi arī Ādažu infrastruktūrā, piemēram, pārbūvējot attīrīšanas iekārtas un ceļu posmus. Bet ieguldot arī Āda­žu novada pašvaldība, kas noasfaltējusi ceļu uz bāzi.  

Iedzīvotāji vaicāja, kas būs ar sakariem, vai, bāzei darbojoties, nebūs mobilo sakaru un interneta traucējumu? Daži sacīja, ka jau tagad sakari ir pasliktinājušies. A. Puriņš sacīja, ka traucējumi nav saistīti ar poligona ieceri. Esot pat doma sadarboties ar mobilo sakaru operatoriem, lai pārklājums būtu gana labs. Tas neesot tāpēc, ka armijai to vajag saviem nolūkiem, bet lai karavīri individuāli var izmantot internetu, lai signāls būtu pieejams. Militārās mācības gan ietverot dažāda līmeņa signālu slāpēšanu, bet  tas vairāk attiecoties uz poligonu, nevis bāzi. 

     Tika vaicāts par trokšņa ietekmi, ko radīs šaušanas mācības. Bruņoto spēku pārstāvji nenoliedza, ka tāda būs, un šaus bieži un daudz no automātiem līdz artilērijai. Bet nešaus katru dienu, jo tas atkarīgs no mācību plāniem. Tāpat biežāk lidos helikopteri un lidmašīnas. Bet, piemēram, Ādažos ar pašvaldību esot vienošanās, ka naktīs un brīvdienas nešauj ar lielkalibra ieročiem. Tāpat Āda­žu poligona teritorija esot paplašināta arī tāpēc, lai mežs būtu kā barjera starp to un apdzīvotām vietām. Un Sēlijas poligons no apdzīvotām vietām atradīsies tālāk nekā Ādažos. Par to, kad ir mācības un no­tiks šaušana, iedzīvotāji tiks informēti arī pašvaldības mājaslapā, un poligonam būs sociālo tīklu konts. Tika apgalvots, ka kaimiņa zāles pļāvējs brīvdienās varot būt kaitinošāks nekā šaušanas troksnis fonā darbdienās.  

 

Arī iedzīvotāji bija pulcējušies kuplā skaitā, un daudziem bija jautājumi par ceļu un citas infrastruktūras izmantošanu.                

D. GAGUNOVA foto

 

      Bruņoto spēku pārstāvji informēja, ka Ādažos ir stingras prasības dabas aizsardzībai, un tāpat būs arī Sēlijā. Bāzē būšot pa­šiem sava ugunsdzēsēju bri­gāde, kas dežurē visu diennakti. Ādažos dzīvnieki esot pieraduši pie poligona, un teritorijā to esot ļoti daudz. Atbildot uz jautājumu par medību kolektīvu iespējām turpināt savu darbību, tika informēts, ka Ādažos ir četri medību ko­lektīvi, kas brauc medīt uz poligona teritoriju, bet, protams, viss ir jāsaskaņo, un medības nevar notikt mācību laikā. Bet medību nomas maksa esot lētāka, jo teritoriju tomēr nevar simtprocentīgi izmantot. 

     Izskanēja arī jautājums par to, vai poligona klāt­esamība nepasliktinās sa­bied­rības drošību, vai ne­būs kādu konfliktu ar vietējiem? Par to atbildot gan pašvaldības, gan Valsts po­licija, bet pirmkārt  militārā policija. Militārās policijas vienības katrai nācijai ir savas, kas gādā par kārtību bāzē un apkārtnē.

– Es nezinu, kas tas ir noziedzība. Militārās policijas mašīnas braukā, bet tas notiek tā, ka mēs – sa­biedrība – to neredzam. Piemēram, kafejnīcās visi ir instruēti, kur jāpiezvana, ja ir problēmas. Nekas nenotiks, ja vietējie  neies meklēt kašķi un ierādīt tiem citiem vietu. Ādažos pēc pulksten pieciem vakarā un brīvdienās kafejnīcas ir pilnas ar karavīriem, bet nekas nenotiek, – teica Uldis Štēbelis.  

     Iedzīvotāji sacīja, ka daudziem ogošana un sēņošana sezonas laikā ir peļņas avots, taču  atbilde par iespēju sēņot un ogot poligonā gan nebija optimistiska, visticamāk, tādas nebūs, jo tas esot bīstami drošībai. Sēņotāji, ogotāji vai jebkurš cits nevarot nejauši nokļūt poligona te­ritorijā, jo visur ir brīdinājuma zīmes, speciāls marķējums. Pārkāpējiem jārēķinās ar to, ka sods par pie­kļūšanu militāram ob­jektam ir 1500 eiro. Sa­vukārt jebkura iebraukšana poligonā jāsaskaņo ar poligona dežurantu. Iedzī­votāji, kam poligona teritorijā vai tuvumā ir saimniecības vai zeme un  vienīgais ceļš uz īpašumu ved caur poligonu, vaicāja, kā tad viņi turp nokļūs? Tika skaidrots, ka būs sadarbības mehānisms, kā to risinās, un neliegs pārvietošanos pa vienīgo ceļu. Taču saimnieciskā darbība tiešā veidā poligonā nav iespējama. Bet, ja vajag reizi ga­dā nopļaut siena pļavu, tas jāsaskaņo ar poligona de­žurantu.  Vaicāja arī par Tīrā purva teritoriju, kur  notiek kūdras ieguve. Vis­pirms teikts, ka problēmu nebūs, bet tagad jau ir ci­tādi. Bruņoto spēku pārstāvji skaidroja, ka tie ir individuāli risināmi jautājumi, un solīja vēlāk rīkot sanāksmi tikai ar zemju, kas saistītas ar poligonu, īpašniekiem, lai tad katru jautājumu apspriestu, kur var būt ierobežojumi, bet neesot nodoma kaut ko apturēt un aizliegt. Pie­mēram, par kūdras ieguvi var vienoties, kad tā iespējama un kādos periodos jāpārtrauc.

 

Uzziņai

• Realizējot militārā poligona «Sēlija» izveidi, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sācis po­ligona infrastruktūras 1. kārtas plāna īstenošanu. Uz­sāk­ta nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāša­­nas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būv­projektu izstrāde un noslēgti četri būvprojektu iz­strā­des līgumi. Pirmās kārtas realizācija sākta 2023. ga­dā, to paredzēts īstenot līdz 2025. gadam. Paralēli tiek strādāts pie otrās kārtas infrastruktūras izbūves plāna. Galvenie plānotie objekti poligona izveides otrajā kārtā būs: manevru koridors; noliktavas; kazarmas; ēdnīca; medicīnas centrs; cita atbalsta infrastruktūra. Projekta otro kārtu paredzēts īstenot no 2025. līdz 2030. gadam. Pabeidzot Sēlijas poligona izveides otro kārtu, tajā varēs uzturēties un tikt apmācīta brigādes līmeņa NATO sabiedroto spēku militārā vienība, kā arī valsts aizsardzības dienesta vienības, tāpat arī citas NBS vienības.
• Aizsardzības ministrija militārā poligona «Sēlija» attīstībai plāno pārņemt zemi 25 596 ha kopplatībā, ta­jā skaitā 1001 ha privātpersonām (fiziskas un juridiskas personas) piederošu zemi un 24 595 ha publiskām personām (valsts, pašvaldība) piederošu zemi. In­frastruktūras izveides un  atsavināšanas process tiek or­ganizēts kārtās. Šobrīd noris pirmās kārtas īstenošana, kas aptver aptuveni 61% no poligona kopējās platības. Šo­brīd Aizsardzības ministrijas rīcībā ir 99,6% no pirmajā kārtā plānotās kopējās platības.

 Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»