Maija otrajā pusē Jēkabpilī sākušies grunts un smilšu maisu izvešanas darbi no Daugavas aizsargdambja. Darbus veic SIA «Jēkabpils pakalpojumi». To pamanījuši iedzīvotāji un jautā, vai to vajadzētu darīt? Ja šovasar dambja stiprināšanu nepaspēs veikt, savestā grunts un maisi noderēšot. Daži uzskata, ka sabērtā grunts var palikt un kalpot aizsardzībai no plūdiem, ja jau izturēja janvāra plūdus, un to tagad ņemt nost esot lieka izšķērdība.
Pašvaldības infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns skaidro, ka grunts un smilšu maisi dambja stiprināšanai janvārī izmantoti kā pagaidu variants, kas neder ilgtermiņā.
– Šim nolūkam tika izmantota grunts, kas izrakta celtniecības procesā, un tā nav derīga nopietniem dambja stiprināšanas darbiem. Ar grunti un maisiem tika piesegta un nostiprināta plēve, ko klāja uz dambja, un tas nav ilgtermiņa risinājums. Tāpēc viss ir jārok nost. Dambja pārbūves un stiprināšanas darbu projekts jau ir finiša taisnē, un, tiklīdz būs projekts, varēs sludināt darbu iepirkumu, un to uzsākšana plānota šogad. Ja veiksmīgi un ātri varēs atrisināt visas formalitātes, būvdarbus varētu sākt augustā, – skaidro Ainārs Skromāns.
Jēkabpils novada pašvaldībā informē, ka dambja teritorijas sakārtošana tiks turpināta pakāpeniski, jo ir nepieciešama nopietna rekonstrukcija. Jau 30. martā, kad Jēkabpils novada paš-valdību apmeklēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens un ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis, tika secināts, ka problēma ir finanšu nodrošināšana. Ko-pējās dambja rekonstrukcijas izmaksas ir 12,5 miljonu eiro apmērā, bet šogad plānotajiem būvdarbiem nepieciešami ap 7,6 miljoni eiro. Pašvaldībai tika solīta iespēja finansējuma piesaistei no Eiropas Savienības struktūrfondiem plūdu risku novēršanai, bet pie ES fondu naudas dome var tikt tikai nākamgad. Tāpēc toreiz sarunā ar ekonomikas ministru pašvaldība uzsvēra, ka nepieciešams saņemt kādu daļu finansējuma jau avansā, jo bez tā būtu problemātiski slēgt līgumus ar darbu izpildītājiem, un tie varētu būt 2,5 miljoni eiro. Līdz šim pašvaldība nekādu finansējumu nav saņēmusi.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars stāsta, ka tieši dambja pārbūves projektam pašlaik tiek izstrādāti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi finansējuma piesaistei no Eiropas Savienības struktūrfondiem plūdu risku novēršanai. Taču ES struktūrfondu finansējumu varētu saņemt tikai nākamā gada janvārī, tāpēc turpinoties aktīva saziņa ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Finanšu ministriju par to, kā saņemt priekšfinansējumu projekta būvdarbu uzsākšanai. Finanšu ministrija solot rast iespēju priekšfinansējumam ņemt aizņēmumu Valsts kasē, lai jau šogad augustā var uzsākt darbus.
Būvprojekta izstrādes noslēguma stadijā visi tehniskie risinājumi jāsaskaņo ar blakus esošo zemju īpašniekiem. K. Stars stāsta, ka tas problēmas neradīs, jo saskaņošana noritējusi labi –no vairāk nekā 100 īpašniekiem tikai divi nav piekrituši plānotajiem būvdarbiem.
K. Stars arī sacīja, ka iedzīvotājiem šobrīd nav jāuztraucas par smilšu mai-su un grunts izvešanu no dambja, jo kritiskajā posmā no Strūves parka līdz poliklīnikai «Katarse» jau ir veikta dambja slapjās puses stiprināšana ar bentonītmāla pārklāju un dolomīta šķembām.
Fredis
Tas man sāk jau nepatikt, ka kavējas darbi. Nevar zināt cik garš un kāds būs rudens, bet vasaru sola sausu un karstu, akurāt tādiem darbiem.
bezpreģels!
Šitam sasaukumam lielas naudas nevar dot, tak norallinās! JL komentētājiem ir aizbāzis mutes! Tagad novada vadība darīs kā grib, sevi turpinās slavēt un neviens nevarēs kritizēt! Ļoti jauka stratēģija! Novada avīze ir derīga tikai plīts iekurināšanai!