Formālais iemesls aknīstieša Gata Ozoliņa aicināšanai uz sarunu bija viņa sekmes Latvijas čempionātā karpu makšķerēšanā. Sarunas gaitā atklājās, ka viņa intereses par zivīm un ūdeņiem ir daudz plašākas un daudzveidīgākas.
Gatis Ozoliņš šogad komandas «Carp’O’Holiks» komandas sastāvā kļuva par Latvijas vicečempionu karpu makšķerēšanā. Komanda bija tuvu tam, lai sagādātu lielāko sensāciju šogad, izcīnot uzvaru kopvērtējumā, taču dažu punktu pietrūka, lai kāptu uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. Arī «NGT» kausā veicies labi – komanda uzvarēja pirmajā posmā un iekļuva finālā, kur izcīnīja 2. vietu.
– Kad uzvarējām čempionāta pirmajā posmā Baļotē, visi teica, ka tā ir iesācēju veiksme. Kad arī otrajā posmā bijām labākie – kļuva domīgi. Pirms sezonas mūsu mērķis bija iekļūt 20 labāko skaitā, lai tiktu uz finālu Kintu ezerā Lietuvā. Tur tā karpu makšķerēšana ir mazliet citādāka. Pirmkārt jau izmēri – mums vidējais svars Kintu posmā bija 8 kg. Baļotē tas ir tikai mazliet virs 3 kg. Kopvērtējumā izcīnījām otro vietu. Līdz pirmajai mazliet pietrūka, bet varbūt tas arī ir labi – nākamgad būs kur augt. Pirmajos divos posmos ķēru kopā ar Dāvi Bērzkalnu no Dundagas. Nesen tikai iepazināmies. Viņam radi ir Aknīstē. Abi ar karpu makšķerēšanu nodarbojamies kādus 3–4 gadus, bet sacensībās sākām startēt tikai pērn. Trenējamies katrs atsevišķi un satiekamies tikai sacensībās. Pēc diviem posmiem sapratām, ka divatā sacensībās izturēt trīs diennaktis ir fiziski ļoti grūti. Baļotē bieži ķērās zivis, kas izmēra dēļ neiet ieskaitē. Nebija laika pat pagulēt – visu laiku jāstrādā, ja gribi labu rezultātu. Uz trešo posmu Kintu ezerā piesaistījām vēl vienu aknīstieti – Raiti Mežaraupu. Viņš gan ir fīderists. Likām viņam uzreiz vilkt 16 kg smagu karpu, lai sajūt adrenalīnu. Vispār Lietuvā gāja traki – uznāca šausmīga vētra un bija nenormāli daudz lapseņu. Simtiem! Tās sanāca uz saldo zivju barību. Daudzus sakoda. Par laimi, mūsu sektorā bija namiņš, un varējām paglābties gan no vētras, gan lapsenēm, tādēļ cietām mazāk, – stāsta Gatis.
Vaicāts, kas ir komandas veiksmes atslēga, Gatis smejas, ka pats nezina. Vienkārši sanāk, un viss. Varbūt palīdz slepenā barības piedeva, kas strādā ne tikai Baļotes ezerā, bet arī citās ūdenstilpēs. Pacietība arī vajadzīga. Ne tikai sacensībās, bet arī sagatavošanās procesā. Tas pirms mačiem ilgst vismaz nedēļu. Piemēram, pavadiņu siešana pirms sacensībām vien aizņem kādas 10 stundas. Gan Gatis, gan Dāvis karpu makšķerēšanas pamatus apguvuši internetā. Pēc pirmā čempionāta posma padomus devuši «KerioBaits» vīri, no kuriem «karpoholiķi» pērk boilas.
Gatis zivis ir ķēris vienmēr. Dienvidsusējā, ezeros, taču, kopš pievērsies karpu copei, citu zivju makšķerēšana viņu vairs praktiski neinteresē. Arī pēc karpu mačiem kādas divas nedēļas par makšķerēšanu domāt pat negribas.
– Zinu čaļus, kas brauc uz Dienvidsusēju ķert sapalus. Mani tas vairs īsti neinteresē. Šad tad aizbraucu uz Lielupi vimbās. Kādreiz makšķerēju arī ar spiningu. Neko lielāku par 3 kg līdaku gan tā arī neesmu izvilcis. Cita lieta karpas. Mans rekords ir 17,3 kg zivs, ko noķēru tajā pašā Kintu ezerā, – stāsta makšķernieks.
Gatis ķer arī savvaļas karpas. Aknīstes apkārtnē ir nelieli ezeriņi, kuros tās ir sastopamas. Bet, kas tie par ezeriem, protams, ir liels noslēpums. Acīmredzot, kāds tomēr izmuldējies, ja jau Gatis tādus zina.
– Jābūt lielai pacietībai, lai tur noķertu kādu karpu. Ne vienmēr tas izdodas. Gadās, ka divas dienas tur var nosēdēt un karpu neredzēt. Lielākas par 10 kg gan man šajos ezeriņos nav gadījušās, lai gan noteikti tādas tur dzīvo. Karpas esot ielaistas kaut kad 70. gados, – spriež aknīstietis.
Pēdējos piecos gados Gatis ar draugu ir nopietni pievērsušies zivju audzēšanai. Viss sācies ar ideju dīķī audzēt vēžus, jo abus interesējusi to ķeršana. Aknīstes tuvumā nopirkuši zemi un izlēmuši tur ierīkot dīķus. Ar mērnieku apstaigājuši iegūto zemes gabalu un izdzirdējuši tādu kā šņākšanu – izrādās, tas bijis avots un, par laimi, jauniegūtās zemes robežās. Ūdens analīzes bijušas labas, un tā radusies doma par foreļu audzēšanu. Iesākumā nopirkuši ekskavatoru un paši tīrījuši krūmus, rakuši grāvjus, lai nosusinātu pārpurvoto zemi, un rakuši dīķus. Divi gadi pagāja, līdz tur vispār varēja ar mašīnu iebraukt. Ekskavators gan lūzis un bojājies, un nācies to pārdot. Turpmāk šos pakalpojumus pirkuši no citiem. Pašlaik abiem pieder ap 20 ha dīķu, kuros audzē karpas, amūrus, zandartus un foreles. Starp citu, interese par karpu makšķerēšanu Gatim radusies, copējot tieši savā dīķī.
Līdz šim abi draugi dīķos naudu tikai likuši iekšā. Tā sapelnīta, strādājot ārzemēs. Norvēģijā Gatis apseko un labo vecos tuneļus un gar autoceļiem nostiprina klinšu sienas, lai nekas no tām nenoripo. Gatis stāsta, ka darbs ir diezgan bīstams, bet ļoti aizraujošs. Jāstrādā pēc kārtas 12 dienas, kuras paiet ļoti ātri, un tad 16 dienas ir brīvas, kuras var veltīt saviem Latvijas dīķiem un karpu copei. Nākamā ziema gan G. Ozoliņam Norvēģijā, visticamāk, būs pēdējā, jo ir vēlme pārcelties pilnībā uz Latviju.
Pirmos ieņēmumus no zivju dīķiem draugi cer iegūt jau šoruden. Vislabāk veicies ar forelēm.
– Tuvākajos gados šajā pusē būs pieejams samērā daudz foreļu. Esam nošokējuši zivju audzētājus – mūsu foreles četru mēnešu laikā no 50 gramiem ir «uzēdušas» līdz kilogramam. Foreles ir izdevīgi audzēt, jo nevajag lielus dīķus – var vienā hektārā izaudzēt pat sešas tonnas. Barojam sešas reizes dienā, – stāsta Gatis. Jau esot sarunāts, kur foreles nokūpināt, un arī ar realizāciju nevajadzētu būt problēmām, jo visa dīķu «raža» jau iepriekš aizrunāta.
Vēl viens dīķsaimniecības virziens ir zivju mazuļu audzēšana. Pašlaik abi kompanjoni nedaudz audzējot karpu mazuļus, pārsvarā savām vajadzībām, bet nopietnāk – zandartus. Pēc zivju mazuļiem Latvijā ir liels pieprasījums, un to ļoti trūkst, tādēļ draugiem tas liekas perspektīvs biznesa virziens. Ir doma audzēt arī foreļu mazuļus.
Ar ūdeņiem ir saistīts vēl viens Gata hobijs – niršana ar akvalangu. Norvēģijā savam priekam niris pēc delikatesēm – jūras ķemmītēm un karaliskajiem krabjiem.
– Man bieži jautā, pēc kā ķemmītes garšo. Es teiktu, ka kaut kur pa vidu starp gaļu un dārzeņiem, bet pēc zivīm nu nemaz. Krabji garšo pēc krabjiem, bet man šķiet, ka mūsu pašu vēži ir garšīgāki, lai gan gaļas tiem ir nesalīdzināmi mazāk, – saka Gatis. Lielākais dziļums, kādā viņš ir ieniris, ir 30 metri. Tas arī noticis Norvēģijā, un omulīgi nav bijis. Protams, tas nav iedomājams, ka makšķernieks necopētu ziemeļzemē, kur zivju papilnam katrā strautā.
– Norvēģijā ķēru foreles. Ne visur tās ir – tomēr jāzin pareizās upes. Lašus neķeru, jo nemāku. Jūrā ir interesanta cope – ja tiek uz skumbriju bara, var vilkt vienu pēc otras, – stāsta makšķernieks.
Atgriežoties pie niršanas, Gatis to dara ne tikai Norvēģijā. Viņš ir iecienījis divus dzidrus ezerus Lietuvā. Viens ir turpat netālu no robežas. Kā to sauc, Gatis pat nezin, bet otrs – Vencovas ezers – ir mazliet tālāk. Tas esot dzidrākais ezers Baltijā. Vaicāts, vai nirstot ir nācies iepazīt zivju paradumus, kas varētu palīdzēt sacensībās, Gatis smejas, ka nē, jo zivis no nirējiem baidās. Tikai ziņkārīgie asari peld līdzi un grib spēlēties. Vienreiz makšķerējot gan uzklājis zem ūdens zivīm tādu kā galdu. Iznācis smuki un apetītlīgi, bet tas gan bijis tikai vienreiz.
Kad septembra sākumā tapa šī intervija, Gatis bija ceļa jūtīs. Viņš gatavojās doties līdzi Latvijas izlasei uz pasaules čempionātu karpu makšķerēšanā, kas pagājušajā nedēļā notika Francijā. Šoreiz vēl tikai kā palīgs, jo izlasē «karpoholiķi» nav iekļuvuši. Izlases sastāvu nosaka pēc divu pēdējo gadu rezultātiem Latvijas čempionātā. Komandai nākamgad jānostartē tikpat veiksmīgi, un tad jau durvis uz izlasi būs vaļā. Gatis saka, ka aizbraukt uz pasaules čempionātu gribētos. Nākamgad tas notiks ASV, un tas, protams, būs liels izaicinājums, pirmkārt jau finansiālajā ziņā. Bet vēl jau puišiem visa cīņa par iekļūšanu izlasē priekšā. Gatavošanos jaunajai sezonai gan jau esot sākuši.
P.S. Pasaules čempionātā Francijā Pannecère ūdenskrātuvē Latvijas izlase 32 komandu konkurencē izcīnīja 9. vietu. Par čempioniem kļuva Ukraina. 96 pāru konkurencē uzvarēja franči, bet labākie no Latvijas pāriem bija Ilja Ibatuļins un Vitālijs Ņečepurenko, kas finišēja 11. vietā.
Publikācija tapusi projekta Nr. 23-00-S0ZF04-000009 «Sabiedrības informēšana un izglītošana par zivju resursu racionālu un saudzīgu izmantošanu, pētījumiem, aizsardzību un pavairošanu, veidojot tematisku publikāciju ciklu Jēkabpils reģionālajā laikrakstā» ietvaros.
Igors
Eu, tu tiesam laimeji?
ordinary guy
Karpu makšķernieki nav īsti makšķernieki. Lai pamēģina nocopēt zivi parastā ūdenstilpē, nevis tādā, kur šīs zivis čum un mudž.
amatieris
Pirms pāris gadiem noķēru 5,3kg karpu Vīķezerā, izvilku ar pūlēm, labi, ka netālu esošais makšķernieks nāca palīgā. Karpa ir spēcīga zivs, bet es jau nebiju tādam lomam gatavojies.
Slaviks
Gati, tas tu?
Jevdokijs
Ņet, ja ņe Gatis