Pēc šīs va­sa­ras vētras un plūdiem tie cilvēki, kam īpašumi bija apdrošināti un kam stihija tos bija sabojājusi, ir pieteikuši vairāk nekā septiņus tūkstošus apdrošināšanas atlīdzību, kas naudas izteiksmē kopumā  pār­­sniegušas divpadsmit miljonus eiro.

  Vienā brīdī no valsts amatpersonu pu­ses izskanēja dusmīgas no­rādes apdrošinātāju virzienā, jo bija sūdzības, ka ap­drošinātāji atsakās šīs atlīdzī­bas izmaksāt. Apdro­ši­nā­tāju iebildumi: ja no­pirki «lē­tu» polisi un gribēji «ie­taupīt», tad šajā gadīju­mā mak­sa nepienākas, jo tā tur nav iekļauta, lietavu plū­di nav «tie» plūdi, par ku­­riem polisē paredzēta at­­līdzība, palīdzība šādu dabas stihiju radītā kaitējuma gadījumā nav apdrošināšanas joma, bet gan sociālās palīdzības jautājums no valsts puses, un tam­līdzīgas iebildes. Vēlāk gan nozares pārstāvji pierāvās un sāka ar sabiedrību runāt piekāpīgāk, stāstīt par rezervētajām un jau izmaksātajām summām. Šis gadījums, visticamāk, liks apdrošināšanas kompā­nijām pārgrupēt spēkus, t. i. – pārrakstīt visa veida uz īpašumu attiecināmos apdrošināšanas noteikumus, kas līdz ar to varētu kļūt vēl sarežģītāki un grūtāk saprotami nekā patlaban. Piemēram, klients ir spiests obligātā vai pusobli­gātā kārtā maksāt par šo apdrošināšanu un vienkārši meklē tā brīža lētāko piedāvājumu, samaksā un aiz­mirst. Un te klāt viņa aug­stība Gadījums, un tad izrādās, ka daudzo punktu un apakšpunktu lapās šis gadījums kaut kā nav pa­redzēts. Līgumus apdrošinā­šanas firmām gatavo kvalificēti juristi. Tur par katru punktiņu piedomāts, lai firma pēc iespējas būtu pasargātāka. Ir aizdomas, ka pēc šā gada sniegtās mā­cības apdrošinātāju lī­gumi būs vēl sarežģītāki un grūtāk saprotami, savukārt maksājumi par polisēm – dārgāki. Tāpat augs arī vēl viens bubulis – paš­risks. Polišu cenas varētu augt katram, kas brīvprātīgi vai obligātā kārtā ap­drošinās savu īpašumu. No­­zare  gan kopā ar uz­rau­giem no valsts puses so­lās nākt kopā un runāt par pilnveidojumiem ap­drošināšanas jomā.