Jūnija sākumā kempingā «Ezerkrasti» notika Baļotes ezera apsaimniekotāju – pašvaldības – pārstāvju tikšanās ar pieguļošo zemju īpašniekiem, makšķerniekiem un citiem interesentiem. Šādas tikšanās bija iedibinātas jau Krustpils novada laikā, bet pēdējos gados kovida un citu iemeslu dēļ nenotika. Tagad tradīcija atjaunota.
Jēkabpils novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides un dabas resursu aizsardzības nodaļas speciālisti Zigurds Adamovičs un Jurģis Turkopolis ne tikai pastāstīja par ezerā pēdējos gados paveikto, bet, kas ir vēl svarīgāk, arī uzklausīja klātesošo domas, iebildumus un ieteikumus.
Baļotes ezerā ir ieviesta licencētā makšķerēšana, ko organizē pašvaldība. Ezera zivju resursi tiek papildināti regulāri. Pēdējo desmit gadu laikā piecreiz ir ielaisti līdaku (kopā 69,5 tūkstoši) un tikpat reizes – zandartu mazuļi (87 tūkstoši). Tas pārsvarā darīts par Zivju fonda līdzekļiem ar pašvaldības līdzfinansējumu. Zandarti sevišķi intensīvi ielaisti pēdējā laikā – pa 18 tūkstošiem mazuļu četras reizes pēdējos piecos gados.
Baļotē ķeras ar pieklājīga izmēra zandarti, bieži kā piezveja karpu makšķerēšanas sacensībās.
Foto no facebook.com/balotesezers
Kopš 2014. gada Baļotes ezers mērķtiecīgi tiek veidots par karpu ezeru un tas ir kļuvis par valsts galveno karpu makšķerēšanas sporta arēnu. Desmit gadu laikā ielaistas 56,6 tonnas karpu. Tas pārsvarā darīts par līdzekļiem, kas iegūti no licencētās makšķerēšanas. Daļu zivju makšķernieki ir paturējuši lomos, un apsaimniekotāji lēš, ka pašlaik ezerā mīt ap 40 tonnām karpu. Daudzajās sacensībās noķertās karpas tiek atlaistas un turpina dzīvot ezerā, priecējot sportistus un ikdienas copmaņus.
Lomos paturēto karpu skaits pēdējos divos gados ir samazinājies. Ja 2020. gadā uz copmaņu pannām nonāca 6292 kg zivju, tad 2023. gadā – tikai 1457 kg. Tas saistīts ar izmaiņām licencētās makšķerēšanas noteikumos – samazināts lomā paturamo zivju svars un skaits. 2023. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieaudzis gan noķerto līdaku, gan zandartu kopsvars. Tas liecina, ka šī zivs Baļotes ezerā jūtas labi. Zandarti ķeras gan vasarā uz spininga, gan ziemā uz ūdām. Nereti tie tiek noķerti ar gruntsmakšķerēm uz kukurūzas, bet netiek smādētas arī karpu boilas. Pērn Baļotē noķerti arī 298 kg brekšu un 6 kg karūsu.
Z. Adamovičs pastāstīja, kā pērn veicies ar licencēto makšķerēšanu. Kopumā 2023. gadā pārdotas 2254 licences. Neatdoto licenču skaits ir mazs, tādēļ dati par lomos paturēto zivju daudzumu varētu būt tuvu patiesībai. Ieņēmumi no licencētās makšķerēšanas bijuši 18560 eiro.
Iepriecina tas, ka karpu makšķerēšanai pievērsušies jaunieši. Latvijas čempionātā U18 grupā pagājušogad visu pjedestālu aizņēma Jēkabpils novada jaunieši. Ja 2022. gadā jauniešiem izsniegtas 215 licences, tad 2023. gadā – jau 460, bet šogad – jau 125, un vēl visa vasara priekšā.
Sanākušie zemju īpašnieki un makšķernieki interesējās, kā notiek gatavošanās pasaules čempionātam karpu makšķerēšanā sievietēm un jauniešiem, kas Baļotē notiks jūlijā. Bija jūtams, ka vietējie iedzīvotāji ir ieinteresēti šajā pasākumā un viņiem rūp, lai tas izdotos un pēc diviem gadiem te notiktu arī pasaules čempionāts vīriešiem. Klātesošie ieteica pirms čempionāta nogreiderēt ceļu, lai komandas var civilizēti aizbraukt līdz ezeram, par ko domes deputāts Ilmārs Luksts arī solīja runāt ar domes vadību. Visi zemju īpašnieki pateicībā par sadarbību un atbalstu tiks aicināti arī uz čempionāta noslēguma banketu. Daži izteica vēlmi kļūt par brīvprātīgajiem un palīdzēt organizatoriem.
Sanākušos interesēja, kādu labumu no šī pasaules čempionāta gūst pašvaldība, uz ko I. Luksts atbildēja, ka tieša labuma gan nav, toties varēs nopelnīt viesnīcas, viesu nami, ēdinātāji. Jau labu laiku ezerā trenējas ārzemju komandas, un arī viņi atstāj savu naudiņu šeit. Labums būs arī šeit mītošajām zivīm – tās varēs pieēst pilnus vēderus. Katrs sportistu pāris (kopā piedalīsies 45 pāri) sacensībās kopumā varēs izmantot 200 kg barības. Paēdušas būs gan karpas, gan citas zivis.
Bet kāds gan labums vietējiem ir no šīm aktivitātēm ezerā? Pirmais, kas nāk prātā, ir sakopta vide, labākas atpūtas iespējas, bezmaksas makšķerēšanas licences zivīm bagātā ezerā un iespējas pelnīt, sniedzot dažādus viesu uzņemšanas pakalpojumus sportistiem, ikdienas makšķerniekiem un citiem atpūtniekiem. Gadu gaitā mainījies ir ezers un mainījusies arī tā apkārtne. Tā kļuvusi par pievilcīgu vietu, kur dzīvot (par ko liecina privātmāju celtniecība ezera krastos) un atpūsties.
Bet ne viss ir tik rožaini. Zemju īpašnieki aicināja pievērst uzmanību tam, ka pie Donaviņas iztekas ezers aizaug. Visticamāk, tieši tur sakrājas daudz barības vielu no visa ezera. Vairākos sektoros, kur iepriekš veikti zemes rakšanas darbi, izveidojies valnis, kas varētu traucēt sportistiem izvadīt zivis. Apsaimniekotāji solījās šīs problēmas risināt. Tika arī jautāts, kā ir ar sīkzivīm ezerā, vai to ir kļuvis mazāk? Atbilde nebija iepriecinoša – to, iespējams, ir kļuvis pat vēl vairāk. Savā ziņā ezera dabīgā ekosistēma ir izjaukta – sīkzivis apēd zoobentosu, un tādējādi nav, kas ēd fitoplanktonu. Līdz ar to ūdens kvalitāte ne tuvu nav ideāla. Zivju blīvums ir liels, un ziemā zivīm trūkst skābekļa. Apsaimniekotājiem nav ideju, kā varētu atbrīvoties no šīm sīkzivīm. Varētu izmantot trali, bet tad tiktu saspiestas un traumētas lielās zivis. Tā ir maksa par to, ka ezers pārvērsts par sporta arēnu. Tomēr ieguvumu ir vairāk nekā zaudējumu – tā, šķiet, domā ne tikai apsaimniekotāji, bet arī cilvēki, kas apdzīvo šī ezera krastus vai makšķerē tajā.
– Jau vairākus gadus zivis ielaiž un tiek realizēti dažādi projekti vienos un tajos pašos ezeros – Baļotes, Marinzejas, Viesītes, Laukezerā, Radžu ūdenskrātuvē. Kāpēc katru gadu tiek apiets Baltiņu ezers Sēlpils pagastā? – jautā BD lasītājs no Sēlpils.
Atbild Jēkabpils novada pašvaldības Vides un dabas resursu aizsardzības nodaļas speciālists Zigurds Adamovičs.
– Zivju resursu papildināšanu drīkst veikt tikai tad, ja konkrētajai ūdentilpei ir veikta zinātniskā izpēte un izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi (ZEN). Katru gadu zivis tiek ielaistas ūdentilpēs, kurām šie noteikumi jau ir izstrādāti. Kādreizējā Krustpils novada teritorijā ZEN bija izstrādāti praktiski visām ūdentilpēm, bet Jēkabpils novadā – nē. Tādēļ katru gadu ar Zivju fonda atbalstu tiek pētīti arvien jauni ezeri un izstrādāti šie noteikumi, lai ūdenstilpes varētu papildināt ar zivju mazuļiem.
2024. gadā izstrādās Vīķu ezeram un atjaunos vairākām ūdenstilpēm, kam šie noteikumi jau bija. Turpmākajos gados sarakstu noteikti papildinās jauni ezeri.
Publikācijas tapušas projekta Nr. 24-00-S0ZF04-000011 «Sabiedrības informēšana 2024. gadā par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu zmantošanu, atražošanu un aizsardzību, veidojot publikāciju ciklu reģionālajā laikrakstā un sociālajos tīklos» ietvaros.
Atbalsta:
Krustpilietis
Luksts varēja atzīties beidzot, ka novada ļaudīm no viņa aktivitātēm jēgas nav, tik vien kā patērēts mūsu visu apmaksāts darba laiks , nauda, arī fondu līdzekļi, protams, bet krustpilietis parastais pa milzīgo dienas naudu pie šī ezera nesēdēs ar makšķeri , tādēļ šī ambrāža būtu jāizbeidz. Ezeram jābūt pieejamam visiem, nevis tikai Lukstam un bagātniekiem. Starp citu es neesmu vienīgais , kas tā domā.
skumjais
Drīz visos ezeros drīkstēs makšķerēt tikai lukstveidīgie. Mežus izcērt, ezerus privatizē. Cilvēks vairs netiek ne sēņot, ne kādu asaku noķert.
Neskumsti
Lai viņi aiizrijas ar naudu un varu.