Apstiprināti plāni veselības aizsardzības sistēmas sakārtošanai
SARMĪTE RUTKA

Valdība 30. aprīlī iepazinās ar Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas šogad un turpmākajos divos gados paredz veikt pasākumus, kas vērsti uz ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību un efektīvu slimnīcu tīkla pārvaldību. Kā informē Veselības ministrijas preses dienests, ar šiem pasākumiem plānots nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību katrā slimnīcā, aktualizēt prasības slimnīcu darbības profiliem un to līmeņiem, iezīmēt reģionālo slimnīcu sadarbības tīklus un noteikt to darbības principus, uzsākt veidot metodisko vadību, kas nodrošinās sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību.
    Pasākumu plānā aptvertas 36 slimnīcas. Saglabājot esošo slimnīcu tīklu, plānots vērtēt medicīnisko profilu nodrošināšanu slimnīcās, analizējot slimnīcu rādītājus, kā arī vērtējot pakalpojumu pieejamību.
    Savukārt 21. maijā valdība iepazinās ar Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu «Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu». Darbs pie plāniem primārās veselības aprūpes uzlabošanai tika sākts domnīcās un turpinājās veselības ministra Hosama Abu Meri izveidotā darba grupā ar visām ģimenes ārstu pārstāvošajām organizācijām, neatkarīgiem veselības jomas ekspertiem un ģimenes ārstiem, vienojoties par nepieciešamajām pārmaiņām un attīstību.
    Speciālisti definējuši optimālo ģimenes ārsta prakses modeli. Plānotie pasākumi attiecas uz atvieglotu ģimenes ārstu prakšu pārņemšanas procesu, lai veicinātu jaunu ģimenes ārstu ienākšanu valsts sektorā. Paredzēts arī turpināt ārstniecības personu piesaisti un noturēšanu valsts sektorā un pilnveidot ģimenes medicīnas rezidentūras apmācību. Uzlabojumi plānoti tehniskā nodrošinājuma jomā jaunās un esošās praksēs.
    Veselības ministrija informē, ka pasākumiem, kas uzsākami jau šogad, papildus nepieciešami 4,62 miljoni eiro. Nākamgad papildus nepieciešams finansējums būs 15,56 miljoni eiro, bet turpmāk – ik gadu 17,8 miljoni eiro. Iesaistot pašvaldības, jau šogad ir plānots pilnveidot esošo ģimenes ārstu prakšu kartējumu un izvietojumu. Tāpat plānots uzsākt ģimenes ārstu prakses stiprināšanu ar papildu darbinieku, tajā skaitā darbinieku, kas nav ārstniecības persona (piemēram, reģistratoru). 2025. gadā plānots izveidot arī ģimenes medicīnas metodiskās vadības centru.
   Primārās veselības aprūpes attīstību paredz valdības rīcības plāns un Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. 
Maija beigās par šīm un citām Veselības ministrijas aktualitātēm uz preses konferenci reģionālos medijus aicināja veselības ministrs Hosams Abu Meri (attēlā).
     – Ģimenes ārsta pieejamībai un sniegto pakalpojumu kvalitātei pilsētās un lauku teritorijās jābūt vienlīdzīgai, tostarp arī grūtāk sasniedzamās lauku teritorijās, un pietiekoši motivējošai lauku teritorijā strādājošai ģimenes ārstu praksei. Atbalsta mehānismu nepieciešamību lauku teritorijām veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai rāda arī citu valstu pieredze, – saka Hosams Abu Meri. – Veselības aprūpes speci­ālistiem, tostarp ģimenes ārstiem, dažādās pasaules valstīs ir ieviesta piemaksa, lai novērstu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības atšķirības starp pilsētām un laukiem. Tāpēc, lai uzlabotu ārstu pieejamību lauku teritorijās, arī Latvijā plānots palielināt piemaksu atkarībā no iedzīvotāju blīvuma teritorijā un reģistrēto pacientu skaita, jo šobrīd lauku piemaksa ģimenes ārsta praksei 60 km un 200 km attālumā no galvaspilsētas var neatšķirties. 
– Sadarbībā ar pašvaldībām jau uzsākta ģimenes ārstu prakšu vietu kartēšana, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieejamību primārajai veselības aprūpei visā valsts teritorijā. Cik tālu tikts šajā jautājumā, un kādas galvenās problēmas iezīmējušās?
– Valdībā izskatīts pirmais ziņojums – plāns par trīs gadu laikā veicamajiem darbiem primārās veselības aprūpes sistēmas sakārtošanā. Kartēšana jāpabeidz līdz gada beigām, lai kopīgi ar pašvaldībām saprastu, cik kur ir ģimenes ārstu, cik no viņiem drīzumā dosies pensijā, kā var piesaistīt jaunos mediķus utt. Ministru kabinetā esam noteikumos paš­valdībām iekļāvuši atvieglojumu, kas pašvaldībām ļaus jauno ģimenes ārstu piesaistīšanai piedāvāt ne tikai dzīvesvietu, bet arī prakses vietu. Esam jau apzinājuši galvenās problēmas un veicamos darbus. Šogad sākam ar to, lai lielās prakses (vairāk nekā 1500 pacientu) nodrošinātu ar papildu darbinieku, kam nav obligāti jābūt ārstniecības personai. Tas, piemēram, varētu būt cilvēks, kurš aizpilda dokumentus, strādā pie telefona, aicina pacientus u.tml., lai ārstam un māsām ir vairāk laika pacientu aprūpei, hronisko slimojošu pacientu uzraudzībai, ārstnieciskām un diagnostikām manipulācijām, kā arī profilaktiskajam, tostarp pacientu izglītojošam darbam. Finansē­jums šāda cilvēka nodarbināšanai būs pieejams no 1. jūnija. Bet ir arī vietas, kur pacientu skaits ir neliels, tādēļ prakses uzturēšana nav izdevīga. To varētu risināt ar jau minētajām piemaksām. 
Jaunie ģimenes ārsti nelabprāt iet strādāt ārpus lielajām pilsētām, mums trūkst mediķu Valmierā, Tukumā u.c. Arī viņu motivācijai strādāt laukos izstrādāts īpašs atbalsts.
– Ziņojumā iekļauts optimālais ģimenes ārsta prakses modelis, kur cita starpā norādīti arī pieejamības un saziņas jautājumi (piemēram, prakses darbalaiks 40 h nedēļā u.c.). Kas šos jautājumus kontrolēs, jo ikdienā saņemam daudz sūdzību, ka pacienti nevar nokļūt vai pat sazvanīties ar ģimenes ārstu utt.?
– Tradicionāli mediķu darba kontroli veic Naci­onālais veselības dienests, Veselības inspekcija. Ja tiek nodrošināts viss nepieciešamais ģimenes ārstu darbam, bet tomēr iedzīvotājiem ir sūdzības, tad aicinu visus rakstīt gan šiem atbildīgajiem dienestiem, gan man, gan pašvaldībai.
– Šogad esat plānojuši uzsākt izveidot metodiskās vadības centrus onkoloģijā, psihiatrijā un bērnu psihiatrijā, kardioloģijā, traumatoloģijā un ortopēdijā, pediatrijā, ģimenes medicīnā. Nākamgad – vēl citās jomās. Ko tas nozīmē?
– Šiem centriem iecerēta būtiska nozīme attiecīgās jomas kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanā. Katrā konkrētajā centrā darbosies pāris cilvēki – nozares ek­sperti un izstrādās vadlīnijas gan diagnozticēšanai, gan ārstēšanai, gan tarifus, gan cik speciālistu 10–20 gadu laikā nepieciešams konkrētajā jomā, gan regulēs attiecīgās jomas speciālistu un slimnīcu sadarbību. Pēc tam, kad tuvāko divu gadu laikā tiks izstrādātas šīs vadlīnijas, tās būs obligātas visā Latvijā. Tas nozīmē, ka pacients, kurš ķirurģiski vai traumatoloģiski, vai rehabilitācijā ārstējas Preiļos vai Rēzeknē, vai Balvos utt., saņem pilnīgi vienādu ārstēšanu kā pacients Rīgā vai Liepājā, vai Alūksnē utt. Tādējādi mēs sekosim līdzi katra ārsta darba kvalitātei, lai kur viņš arī strādātu, un, ja ir kādi trūkumi, – universitātes klīnikai jāpalīdz. Šī ir gan Skandināvijas, gan Amerikas prakse, kas pierādījusi savu efektivitāti pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, turklāt arī devusi ietaupījumu 10% apmērā no budžeta.
– Plānā paredzēta ģi­menes ārstu aptaujāšana par nodomiem, cik ilgi vēlas turpināt darbu. Diemžēl Kur­zemes pusē bija notikums, ka pensijas vecuma ģimenes ārsts bija paziņojis par došanos pelnītā atpūtā, atnāca jauns speciālists un sāka iekārtot praksi, bet seniors pēdējā brīdī pārdomāja.
– Jā, šī nav vienīgā si­tu­­ācija. Tādēļ esam plānojuši minēto metodisko centru izveidot arī ģimenes medicīnā. Tur tad, visticamāk, būs kādi dokumenti, kas būs jāparaksta, apliecinot konkrētu nodomu pamest dar­bu, un pie tiem tad arī jāpieturas. Tas ir ļoti būtiski jauno speciālistu ienākšanai nozarē. Ir jārīkojas, jo Latvijā ar primāro veselības aprūpi ejam dziļā bedrē. Līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto ve­se­lības aprūpes pakalpojumu sniegšanu šobrīd ir 1 211 ģimenes ārstiem. 35 vai pat 40 procenti no viņiem ir pensijas vai pirms­pensijas vecumā, kas ir ap 400 ār­stiem! Divu gadu laikā esam divkāršojuši jauno ģimenes ārstu skaitu, kas beidz studijas, tomēr daudzi nevēlas iet uz laukiem, tādēļ šim jautājumam pievēršu milzīgu uzmanību.
– Iepriekšējā tikšanās reizē teicāt, ka jūsu darba prioritāte ir medikamentu cenu samazināšana. Kā sokas šajā ziņā?
– Neilgi pēc mūsu tikšanās valdībā tika pieņemts ziņojums par zāļu cenām, kur bija noteiktas trīs galvenās līdz jūnijam paveicamās lietas. Esam izdarījuši divas. Pirmā – no 1. jūnija kompen­sējamajiem medikamentiem vairs nebūs mazāka kompensācijas procenta kā 75 (būs 75 vai 100%). Otrais – kompensējamo medikamentu sarakstu esam paplašinājuši par septiņiem medikamentiem, kā arī par vairākām diagnozēm. Trešā lieta, kas vēl jāpaveic līdz 1. jūlijam, ir uzcenojuma modeļa apstiprināšana visiem recepšu medikamentiem (kas nav kompensējamie). Grūtā dialogā gan ar lieltirgotavām, gan aptiekām u.c. iesaistītajiem tuvojamies finišam, un uzskatu, ka jaunais modelis ir caurspīdīgs, ka jaunajā modelī saglabāta farmaceita nozīmīgā loma (īpaši lauku reģionos), un galvenais – cenas samazinājums par 15–20 procentiem. Protams, tas neskars medikamentus, kas maksā vien dažus eiro, bet par zālēm, sākot no kādiem 8 eiro, ietaupījums būs ievērojams. Un diemžēl pašlaik ir tā, ka cilvēkam izraksta zāles, kas maksā 40 eiro, bet viņš to nevar atļauties, tādēļ tās neizņem un nelieto. Vai brauc pēc šīm zālēm uz Igauniju vai Lietu­vu, kur tās ir lētākas. Ja cilvēks par šīm zālēm varēs maksāt 30 eiro, tad jau būs būtisks ietaupījums. Do­māju, ka turpmākais mēnesis man būs ļoti karsts, jo nozarē nav atbalsta šim naudas zaudējumam. Ceru, ka modeli tomēr pieņemsim, tomēr nevaru solīt, ar kuru datumu tas varētu stāties spēkā.  Vēl jālūdz iedzīvotājiem: novērtējiet gala ce­nas izmaiņas, nevis to, kas parādīsies aptiekas čeka starpposmā, jo tur var būt iekļauta, piemēram, zināma summa par receptes apkalpošanu vai kas cits tamlīdzīgs – atkarībā no apstiprinātā modeļa. Galvenais tomēr būs: ja šodien jūsu zāles maksā 40, lai pēc izmaiņām tās maksātu 32 eiro, piemēram.
– Valdība slimnīcu tīkla sakārtošanai šajā gadā jau atvēlējusi 25 miljonus eiro. Lūdzu, sniedziet plašāku informāciju, kāda loma Latvijas slimnīcu tīklā atvēlēta Jēkabpils reģionālajai slimnīcai, kādas iz­maiņas šajā ārstniecības iestādē plānotas jau šo­gad un kā tas varētu ietekmēt mūspuses pa­cientus?
– Jēkabpils slimnīca ir viena no tām iestādēm, kur ir visvairāk observācijas gultu, līdz ar to no minētās naudas Jēkabpils saņem diezgan lielu summu, lai stiprinātu uzņemšanas no­daļas darbu, neatliekamo un observācijas darbu. Jūsu minētie 25 miljoni plus vēl apmēram 4 miljoni digitalizācijas naudas atvēlēti tam, lai jebkurā Latvijas slimnīcā nodrošinātu visus nepieciešamos speciālistus u.c. neatliekamās palīdzības veikšanai. Jēkabpils slimnīcā šo­gad nekādas izmaiņas nav plānotas, bet līdz gada beigām notiek diskusija par slimnīcu profilu, speciālistu pieejamību, kartējumu. Nav noslēpums, ka mums ir problēmas ar cilvēkresursiem. Ir Latvijā slimnīcas, kur «uz papīra» skaitās, ka ir, piemēram, ķirurgs, bet faktiski viņš tur ir vienu vai divas reizes mēnesī. Mēs gribam sakārtot šo jautājumu: ja ir pakalpojums, tad jābūt pacientam, ārstam, atbilstošam finansējumam un pa-kalpojuma kvalitātei. Ru­nājot par pakalpojumu kvalitāti, piemēram, traumatoloģijā, ķirurģijā, dzemd­niecībā, nereti dzirdam, ka tomēr Rīgā tā ir augstāka nekā reģionos. Piedodiet, ja cilvēku operē trīs reizes – vispirms tuvējā slimnīcā, tad turpat atkārtoti un visbeidzot vēlreiz Rīgā –, tas nav normāli. Par šo jautājumu diskutējam ar slimnīcām, paš­valdībām, profesionālajām organizācijām – visi kopā līdz gada beigām iz­lemsim, kāda kura slimnīca būs, lai pacients saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu.
Veselības ministrija līdz 2025. gada aprīlim iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par plānotajām prasībām stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pa­matprofiliem un pārskatītiem tarifiem, ko plānots ieviest 2026. gada 1. janvārī.
– Kā ministrijai sokas ar e-veselības sakārtošanu?
– Pamazām virzāmies uz priekšu arī šajā jomā. Kā jau zināms, daudzmaz sakārtota ir laboratoriju datu sistēma, un pašlaik visi pacientu jebkurā laboratorijā veikto analīžu rezultāti nonāk «Da­tamed». Gan pacientiem, gan ārstiem bez maksas pieejamais aprobācijas modelis tiešām strādā, un pašlaik jau vairāk nekā 30 000 cilvēku ir reģistrējušies šajā sistēmā. Līdz gada beigām sakārtosim digitālās jomas administratīvo bloku, kā arī plānojam izveidot vienoto pieraksta sistēmu – rindu uz izmeklējumiem. Kā jau esam teikuši, mums ir ļoti daudz nosūtījumu uz izmeklējumiem, un, jāatzīst, 30% no tiem diemžēl nav vajadzīgi. Tādēļ cilvēki, kuriem šie izmeklējumi ir vajadzīgi, uz tiem netiek, jo tur ir cilvēki ar nevajadzīgajiem izmeklējumiem. Un tā, gaidot uz izmeklējumiem, vēzis no I stadijas līdz diagnozticēšanas brīdim jau ir III stadijā.  Jādiferencē rindas: zaļais koridors, skrīnings, hronisko slimību novērošana, onkoloģiskie pacienti, cilvēki, kas vienkārši grib pārbaudīties. Līdz ar šādas sistēmas ieviešanu vairs nebūs dubulto vai trīskāršo pierakstu uz vienu un to pašu izmeklējumu dažādās medicīnas iestādēs un dažādās vietās. Piemēram, pacients no Valmieras, cerēdams tikt ātrāk pie speciālista,  pierakstās gan Valmierā, gan Siguldā, gan Rīgā. Beigās viņš aiziet tur, kur tiek visātrāk, bet citas iestādes nevar vai negrib sazvanīt un pierakstu atcelt, līdz ar to tiek liegta iespēja vēl vismaz diviem cilvēkiem saņemt vēlamo pakalpojumu. Ce­ram, ka nākamgad šī sistēma jau sāks darboties. Tomēr jāsaprot, ka visas sistēmas kvalitatīvi sāk strādāt kādus divus gadus pēc to ieviešanas brīža.
– Un kā veicas ar slimnīcu datu digitalizāciju?
– Lai veicinātu slimnīcu aktīvāku iesaisti medicīnas datu digitalizācijā, papildu  finansējums slimnīcām paredzēts arī šīs jomas attīstībai. Vienām slimnīcām šī sistēma jāuzlabo, citām tās vēl nav – jāievieš. Nākamā gada maijā visām slimnīcām būs jāatskaitās par paveikto. Medicīnas dokumentu digitalizācija un strukturētu veselības datu pieejamība sekmēs pacientu aprūpes kvalitāti un ātrumu, nodrošinot visaptverošas informācijas pieejamību ārstniecības personām par pacientu. 
– Kā dzirdam, ik gadu jauno ārstu skaits nemaz nav tik mazs, tomēr reģi­onos slimnīcās pārsvarā strādā pirmspensijas un pensijas vecuma speciālisti. Agrākos laikos profesiju ieguvušajam ārstam vajadzēja atstrādāt trīs gadus pēc sadales. Vai nevarētu atgriezties pie tamlīdzīgas prakses?
– Jā, šo jautājumu mēģinām risināt. Gada sākumā izveidojām darba grupu – augstskolas, universitātes slimnīcas, reģionālās slimnīcas, Jauno ārstu asociācija, rezidenti. Esam apzinājuši, cik kurai slimnīcai kāda profila speciālisti nepieciešami. Protams, mēs nevaram nodrošināt visām slimnīcām visus nepieciešamos speci­ālistus, bet jārēķinās, ka daļu rezidentūras laika jaunajiem ārstiem būs jāstrādā ārpus Rīgas. Esam nolēmuši līdz gada beigām izstrādāt šādu sistēmu, kas ne visai apmierina Jauno ārstu asociāciju, tomēr ceram panākt kompromisu un to, ka ārpus Rīgas ir jaunie speciālisti. Rezidentūras laikā ārpus Rīgas vietējās slimnīcas vadītājam ir iespēja iedarboties uz jauno speciālistu ar kādu labu piedāvājumu un, iespējams, viņš tur arī paliks.
– Kā jau vairākus gadus ir bijis, arī pašlaik daudzas medicīnas iestādes ir «pārstrādājušas» valsts apmaksātās kvotas.
– Jā, Latvijas Pašvaldību savienības dati liecina, ka visas Latvijas medicīnas iestādes pirmajā ceturksnī ir pārstrādājušas valsts ap­maksāto pakalpojumu limitu. Un tā ir ierasta prakse, ka pirmajā pusgadā jau ir iztērēta visa summa, kas paredzēta gadam. Tad gada beigās Veselības ministrija meklē kaut kādu papildu finansējumu, lai segtu šīs pārstrādes. Tomēr jau gada sākumā, kad saņēmām lielu papildfinansējumu, aicināju slimnīcas tā vairs nedarīt un pastrādāt mierīgāk. Tomēr tradīcija ir tradīcija, un viss turpinās ierastajā veidā. Diemžēl šogad jau ir izskanējusi informācija, ka valsts budžets nepildās – trūkst gandrīz 180 miljonu no plānotajiem ieņēmumiem. Arī kaimiņi – Igaunija un Somija – jau savus budžetus krīzes ietekmē samazinājuši par 10%. Tas nozīmē, ka, pilnīgi iespējams, nebūs naudas, ar ko segt šīs slimnīcu pārstrādes. Par ko Nacionālais veselības dienests jau informē vēstulēs slimnīcas.
– Bieži redakcijas sa­ņem sūdzības par medicīnas iestāžu darbu. Piemē­ram: pēc gūtās traumas un uzņemšanas nodaļā uzliktā ģipša ārsts teicis, ka pacientam pēc piecām dienām jāiet pie traumatologa. Bet pie šī speciālista var tikt tikai pēc vairākām nedēļām vai nu par maksu... Cilvēks dodas pie ģimenes ārsta ar kādu sūdzību (parasti – hronisku), bet mediķis uzreiz vaicā: «Kur tu gribi, lai es tevi nosūtu?» vai «Kādas zālītes tev izrakstīt?»
– Latvijā diemžēl ļoti daudzas problēmas rodas nepareizas komunikācijas dēļ. Uzņemšanas nodaļā vajadzēja pa-skaidrot, ka pie traumatologa ne­pieciešama tikai kontrole pēc zināma laika, un uz rentgenu pēc piecām dienām, lai pārliecinātos, ka uzņemšanas no­daļā viss izdarīts pareizi un nav nekādu sa­režģījumu, var nosūtīt arī ģimenes ārsts, ne tikai traumatologs. Un pilnīgs ab­surds ir jūsu  minētie jautājumi. Tādi ne­drīkst būt, jo pacientam nav jālemj par paša ārstēšanu. Tādēļ viņš iet pie ģimenes ārsta! Es jau teicu, ka trešdaļa izmeklējumu valstī ir nevajadzīgi un tie rodas tieši jūsu aprakstīto situāciju dēļ. Ļoti ceru, ka metodiskās vadības centri šos jautājumus sakārtos, reglamentēs. Turklāt gatavojam arī izmaiņas pacientu tiesību likumā, paredzot cilvēkam uzzināt plašu informāciju par savu ģimenes ārstu – vārdu, uz­vārdu, specialitāti utt., kā arī par visām  savas ārstniecības procesu izmaksām, prognozēm utt.
– Cik pacietīgi vēl jāgaida diabēta slimniekiem uz bezmaksas glikozes monitorēšanas sensoriem un insulīna sūkņiem, jo diabēta pacienti nav sadzirdēti gadiem?
– Ja godīgi, mūsu valstī nav sadzirdētas daudzas pacientu grupas. Ja man kabatā ir 10 eiro, bet vajadzības ir par 30 eiro, tad man ir jāizvērtē, kam tērēt vispirms. Jā, diabēta pacientiem ir šāda vajadzība un tā izmaksā vairākus miljonus, tomēr diabēta pacienti pamatā saņem savu ārstēšanu. Turpretim bērniem, vairāku reto slimību pacientiem nav nodrošināta bezmaksas pamatārstēšana. Un tas ir tādēļ, ka mums trūkst ap 120–130 miljonu eiro, kas atrisinātu daudzas problēmas. Turklāt katru gadu mēs palielinām diabēta ārstēšanai atvēlēto finansējumu par 8–9%, kas nav nemaz tik niecīgs. Šogad no 1. janvāra apmaksājam insulīna sūkņus nākamajai vecuma grupai – jauniešiem no 18 līdz 24 gadiem. Jebkurai slimībai prioritāte atbalstam sākas ar ne­pilngadīgajiem, kas vēl paši pelnīt nevar. Ru-nājot par di­abētu, jāteic, ka šīs slimības pacientu skaits aug, turklāt diezgan ātri – katru gadu ir 4–5 tūkstoši jaunu diabēta slimnieku, un katru ga­du pieaug arī viena pa­cienta ārstēšanas izmaksas, kas kopumā samazina atbalsta iespējas. Turpmāk esam nolēmuši atbalstu izvērtēt pēc diagnozes smaguma, kā arī primārajā grupā iekļaut grūtnieces. Mēģināt palielināt atbalstu soli pa solītim. Piemēram, par palīdzību migrēnas slimniekiem nozarē bija diskusija: vieni gribēja atbalstīt lielāku skaitu slimnieku, bet tērējot mazāku summu, turpretim otri bija citās domās. Paspriediet: vienam cilvēkam galva sāp reizi mēnesī, bet otram – reizi nedēļā un viņam vajag dārgākas zāles nekā pirmajam, citādi viņš katru nedēļu guļ mājās, bet pirmajam pietiek ar lētāku medikamentu lietošanu reizi mēnesī, lai varētu turpināt savas ikdienas gaitas. Un beigās pēc ārstu strīdiem izvēlējāmies palīdzēt mazākam skaitam, bet akūti smagajiem migrēnas slimniekiem. Tomēr tas ir tikai sā­kums. Mūsu valstī mēs nevaram atbalstīt visus un ļoti ātri, jo mēs neesam bagāti. Bēdīgi. Ja man iedod 100 miljonus, momentā nezinu ko darīt, bet pēc brīža tie miljoni jau ir izlietoti daudzajām vajadzībām.
– Iedzīvotājus satrauc arī jautājums par skrīningiem. Pirmkārt, daudzi vairs nesaņem vēstules ar aicinājumiem uz izmeklējumiem. Otrkārt, nav ne­kādas atgriezeniskās sai­tes – cilvēki nezina, kur mek­lēt skrīninga rezultātus, ko tie nozīmē utt.?
– Pašlaik ir izveidotas vairākas domnīcas, kur ap­spriež jauno onkoloģijas plānu. Visā pasaulē tas ir izaicinājums – kā pareizi piesaistīt iedzīvotājus skrīninga izmeklējumiem – digitāli, ar vēstulēm, zvanīt? Piemē­ram, pērn, kad valsts maksāja ģimenes ārstiem, lai viņi apzvanītu savus pacientus, mums skrīninga rādītāji bija ļoti labi. Tādēļ Latvijā mēģinām šo jautājumu risināt no dažādām pusēm. Jā­atceras, ka skrīninga izmeklējumu organizēšana ir viens no primārās medicīnas pa­matuzdevumiem. Ģimenes ārstam ir jāzvana, jāatgādina par skrīninga veikšanu, tāpēc mēs apmaksāsim to papildu darbinieku, lai tas būtu veikts. Mēs ejam uz digitālās sistēmas sakārtošanu valstī, un es ceru, ka trīs gadu laikā tā darbosies. Ceram arī izveidot mobilo aplikāciju, kur speciālisti un tie cilvēki, kas draudzējas ar tehnoloģijām, varēs visus rezultātus katrs par sevi redzēt. Šie jautājumi jāizvirza arī publiskā līmenī – regulāri jārunā par to, kā veselīgi dzīvot, pareizi ēst, rūpēties par sevi, veikt skrīninga testus utt. Jāseko, ko skolās par šo māca bērniem.
– Dzirdējām par daudzām lieliskām Veselības ministrijas iecerēm. Vai varam dzirdēt arī to, cik tās ir reālas un vai tām ir kādi īstenošanas termiņi?
– Zāļu jautājumam risinājumam vajadzētu būt jūlijā un spēkā tam jāstājas rudenī. Ja mani neatbalsta un es to nepanāku, tad iešu prom no ministra amata! Par slimnīcām un ģimenes ārstiem ziņojumi jau ir pieņemti un tie ir plāni tuvākajiem 3–5 gadiem. Galvenais, lai arī mans pēctecis ministrijā kādreiz šos plānus turpinātu īstenot.
 
Uzziņai 
 Optimālais ģimenes ārsta prakses modelis 
Lai attīstītu primāro veselības aprūpes sistēmu, izstrādāts optimālais ģimenes ārsta prakses modelis:
1. Pacientu skaits un pieejamība:
• 1 500 reģistrēto pacientu vienam ģimenes ārstam,
• atvērta 40 h/nedēļā katru darba dienu,
• sazvanāma 40 h/nedēļā katru darba dienu,
• noteikts pacientu pieņemšanas laiks,
• atbildes uz e-pasta vēstulēm trīs dienu laikā.
2. Cilvēkkapitāla nodrošinājums ietver:
• sertificētu ģimenes ārstu,
• divus ārsta palīgus vai medicīnas māsas,
• reģistratoru,
• papildu darbinieku.
3. Telpu nodrošinājums:
• 80 m2–100 m2,
• telpas pacientiem un vides pieejamība (uzgaidāmā telpa, vieta virsdrēbēm, reģistratūras telpa un pacientu tu­alete),
• medicīnas personāla telpas (katram sava darba vieta, ārsta kabinets, ārsta palīga vai medmāsas kabinets, procedūru telpa, darbinieku tualete, noliktava vai arhīvs un darbinieku atpūtas telpa),
• atbilstoša ventilācijas sistēma, apsardzes sistēma un ugunsdrošība,
• higiēnas un pretepidēmiskā režīma prasību izpilde,
• stabils interneta pieslēgums.
4. Prakses aprīkojums:
• dators, telefons katram darbiniekam,
• printeris praksē,
• aparatūra dezinfekcijai un sterilizācijai,
• aprīkojums neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai,
• manipulācijām nepieciešamā aparatūra.
5. Nepieciešamais atbalsts praksei:
• digitālu pakalpojumu attīstība ģimenes ārstu praksēs,
• atvaļinājumu un darbnespējas lapu (DNL) nodrošināšana,
• veselības apdrošināšana,
• apmācību apmaksa,
• koordinēta un uz pacientu centrēta sadarbība ar PVA fizioterapeitu, uztura speciālistu, vecmāti u.c.,
• psiholoģiskās palīdzības saņemšanas iespējas,
• pacientu sarakstu nodrošinājums (hronisko pacientu aprūpē, profilaktisko pasākumu nodrošināšanai).
(www.vm.gov.lv)

    Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
 
#SIF_MAF2024
 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 2 nedēļām

    Nezinu neko teikt, bet lasīt tik garu rakstu slinkums. Cik pārlaidu skatu tik ir, to, ka ārsta kabinetam jābūt attiecīgi aprīkotam tāpat skaidrs.

    Atbildēt
  2. re kā
    re kā
    pirms 2 nedēļām

    Re, cik aktīvi strādā viesstrādnieks.

    Atbildēt
  3. ciniķis
    ciniķis
    pirms 2 nedēļām

    Abumēris rada ilūziju, ka strādā.

    Atbildēt

Pievienot komentāru