Asarietis Viktors Gusevs pagasta bijušajā liellopu fermā iekārtojis autoservisu, kurā tiek ķīlēts un remontēts dēla Raita žigulītis Latvijas čempionāta sacensībām. Ilgus gadus Viktors bijis zemnieks, nodarbojies gan ar bioloģisko lauksaimniecību, gan lopkopību un graudkopību. Šis ir pirmais gads, kad «Kaudzīšu» zeme tiek iznomāta, atstājot vien tik, lai pietiktu savām vajadzībām. Līdz ar to ir vairāk laika, lai palīdzētu Raitim sagatavoties sacensībām. «Kad bija saimniecība, tad strādājām pa vakariem, naktīm. Dēls vēl teica: nepaspēsim mašīnu sataisīt, tikai nedēļa palikusi. Es saku: rēķini naktis klāt!» atceras Viktors, kuram pašam pirmā pieredze ar automašīnām bija pie gazika stūres, kad pedāļus īsti vēl nevarējis aizsniegt.
Mērķis – palīdzēt dēlam izcīnīt čempiona titulu
Viktors pēc dienesta armijā, atgriežoties kolhozā, strādājis par šoferi. «Kopā ar Aivaru Dzeni gribējām uztaisīt bagiju, bet tajos laikos bija grūti ar tehniku, gaziku bija ļoti maz. Tad vienu norakstīja un sākām būvēt bagiju. Divatā uztaisījām vienu, tad otru un trešo. Uz visām sacensībām netikām, tajos laikos mūs tā arī nelaida, taču simts bagiju konkurencē ieguvām 18. vietu. Kāpēc bagiji? Tajos laikos jau citu mašīnu nebija, žiguļi vispār bija retums. Tēvs savulaik pēc tā rindā gaidīja 15 gadus,» stāsta Viktors.

Viktors Gusevs (1. no kreisās), Raitis Gusevs un Raita draudzene Evija Ezergaile.
2003. gadā Aknīstē sāka piedalīties amatieru autokrosā ar žiguļiem. Radās entuziastu grupa, kurā iesaistījās arī Viktors. «Pirmo gadu es nebraucu, bija bail skatīties, lai «nesaslimtu». Bet, kad aizbraucu, tā arī... Žigulis bija mājās, sākām gatavot sacensībām, braukt... Palēnām attīstījāmies. Es pabraucu, dēlus piesaistīju, pats biju divkārtējs Amatieru līgas čempions, tad Guntim Brūverim palīdzēju kļūt par čempionu, biju viņa mehāniķis,» saka Viktors. Vecākais dēls Mairis izcīnīja gan čempiona, gan vicečempiona titulu. Interese par autosportu ir arī trešajam dēlam Didzim.

Bagijs, ar kuru Viktors Gusevs sāka autokrosa gaitas.
Kad Viktors stūrēšanai trasē pielicis punktu, viņa pēdās aizgāja dēls Raitis. «Nopirkām žigulīti, ķīlējām, taisījām, un Raitis Latvijas čempionātā brauc jau ceturto gadu. Pirmajā gadā bija 4. vieta, otrajā – trešā, pa-gājušajā – arī trešā, šogad centīsimies izcīnīt čempiona titulu.
Konkurencē ir desmit žiguļi, visi spēcīgi braucēji, un ar visām mašīnām savulaik izcīnīts Latvijas čempiona tituls,» saka Viktors, atzīstot, ka tas ir dārgs prieks, pat neraugoties uz to, ka daudz tiek paveikts savām rokām. «Vajadzīga ne tikai nauda, bet arī pacietība, gribēšana un veiksme. Un ne viss ir atkarīgs no mašīnas. Vajadzīgas arī iemaņas,» secina Viktors un piebilst: jābrauc visu gadu, nevar tā iekāpt, pa vasaru pastūrēt un uzreiz iekļūt pirmajā trijniekā. «Braucam arī pa ziemas trasēm. Sataisām kādu žiguli, aizdodamies uz ledus trasi. Detaļas pērkam Lietuvā. Pasūtām tās arī no Krievijas, jo Latvijā gandrīz neko, ko vajag, nevar atrast,» pieredzē dalās Viktors.
Sasniegti stabili rezultāti Latvijas čempionātā
Raitis Gusevs šobrīd ir stabilākais braucējs Latvijas čempionātā. «Kad sāku, pirmajā gadā visu laiku turējos pirmajā trijniekā, taču dažādu apstākļu dēļ kopvērtējumā paliku 4. vietā. Otrais gads bija gluži tāds pats, bet stabilāks: kopvērtējumā 3. vieta, no otrās atpaliekot par diviem punktiem. Trešajā gadā arī viss gāja pēc tāda paša scenārija, varēju pat pacīnīties par čempiona titulu, bet pēdējā posmā tiešām nebija mana diena: gan pats nejutos labi, gan tehnika lūza, un beigās arī stabila 3. vieta kopvērtējumā. Šogad pirmajā posmā 3. vieta, un otrajā posmā paliku 4. vietā, nokļūdījāmies ar riepām, neuzvarēts starts, un tad jau grūti bija tikt garām, jo no pirmā sešnieka braucējiem var uzvarēt jebkurš, visiem spēcīgas mašīnas,» spriež Raitis.
Liels atbalsts ir līdzjutēji un ģimene. «Ir gan brīži, kad ģimenes lietas jāatliek, lai var sagatavot mašīnu startam. Tāpēc vislielākais paldies maniem vecākiem, kas mani atbalsta un dzen uz priekšu! Tā kā autosports ir dārgs sportaveids, bez sponsoriem vienam to ir ļoti grūti realizēt: paldies jums!»
Tiek pie mašīnas, kāda pat nebija sapņos rādījusies
Autosports Raiti piesaista jau kopš bērnības, kad kopā ar brāļiem brauca tētim līdzi uz sacīkstēm. «Vienmēr biju tas mierīgais mammas dēliņš, tāpēc tētim nelikās, ka es varētu būt braucējs. Kad viņš beidza karjeru, sporta mašīna stāvēja darbnīcās gatava startam. Vienmēr, kad to ieraudzīju, galvā bija doma pamēģināt nobraukt kādas sacīkstes, aiz kā slēpās arī iekšējas bailes un liela atbildība. Pagāja vēl laiciņš, saņēmos un nostartēju, kā tētis teica: pirmajai reizei labi, domāju, ka būs sliktāk,» atceras Raitis.

Armands Ķēniņš, Ivo Žilde un Raitis Gusevs (pirmais no labās) šā gada Latvijas čempionāta pirmajā posmā, kas notika Brenguļu autotrasē.
Ar starplaikiem viņš nobrauca vēl pāris posmus, un tad tika secināts: ja grib braukt visu sezonu, ir vajadzīga jauna mašīna. «Iegādājāmies to, nobraucu pir-mo pilno sezonu, protams, ka gāja kā pa kalniem, katrās sacensībās tehnika pievīla, kā saka, dzelžiem cauri nevar redzēt. Jau biju apņēmības pilns doties uz priekšu, ar tēti nospriedām būvēt jaunu «VAZ», jo vecs ir vecs un jauns būs stabilāks. Plānojām jaunās mašīnas būvi, un tad tētis iepazinās ar Baltijas specīgākā žiguļa īpašnieku no Lietuvas. Vārds pa vārdam, un viņš saka: ir grūti uzbūvēt mašīnu no nulles, ārā tāpat līdīs visādi niķi. Un piedāvāja iegādāties savu mašīnu, jo viņš jau trīs gadus pēc kārtas bija ieguvis Baltijas čempiona titulu un bija gatavs nodot savu «VAZ» tālāk gādīgās rokās, lai redzētu savu mašīnu trasē. Tā es iegādājos mašīnu, kāda man pat sapņos nebija rādījusies. Protams, tēta pirmā atbilde bija: ar tādu mašīnu kauns braukt amatieru līmenī un ka jādodas uz Latvijas čempionātu, un tā es nokļuvu spēcīgākajā «VAZ» grupā Latvijas čempionātā,» stāsta Raitis.
Ja mājasdarbs ir izpildīts, tad trasē nebūs jāskrūvē
Par tehniku Raitis uztraucas vismazāk, jo, kā pats atzīst, viņam ir pasaulē labākie mehāniķi. «Jā, bez veiksmes tiešām nevar iztikt, jo autosports ir sportaveids, kurā kontakts ar citiem sportistiem, precīzāk, viņu mašīnu saskarsme ir neizbēgama. Tad palīdz tikai veiksme: kurš paliek pirmajā līkumā ar nolauztu riteni un kuram paveicas aizbraukt tālāk. No paša braucēja ļoti daudz kas ir atkarīgs, galvenais – pašam sevi morāli sagatavot braucienam, lai starts izdotos labs un varētu nobraukt bez kļūdām. Es koncentrējos, aizejot no visiem malā, jo katros boksos ir, kas visu zina labāk un grib pamācīt, tā sauktie dīvāneksperti, tādus es nemaz neņemu galvā,» teic Raitis.
Tēta nozīme viņa sporta gaitās ir ļoti liela. «Bez viņa es nebūtu tur, kur šobrīd esmu. Viņš pieskata mašīnu gan tehniski, gan vizuāli, lai viss būtu saskrūvēts un uz katrām sacensībām mašīna startā būtu skaista. Tēta teiciens ir: ja mājasdarbs ir izpildīts, tad trasē nebūs jāskrūvē. Varu apgalvot, ka tā arī ir, mašīna katrās sacensībās un katram braucienam ir kaujas gatavībā. Protams, ka viņam trases malā ir grūtāk uz to visu noskatīties, lai man viss izdodas, bet man jau tas stresiņš pazūd, kad uzbraucu uz starta un zinu, ka atpakaļceļa vairs nav,» tā Raitis.
Auseklis
Paldies par rakstu, liels prieks ka autosports tiek atbalstīts un popularizēts! Šo sestdienu un svētdienu (15-16.07) Pilskalnu autotrasē lielais notikums, autokrosa svētki! Tur būs ko redzēt! Tiekamies trasē!