Katru gadu pašvaldības sniedz projektus Zivju fondam, cerot uz finansiālu atbalstu savām aktivitātēm zivju resursu saglabāšanā, pavairošanā un sabiedrības izglītošanā un informēšanā. Lielākas izredzes tikt pie fonda naudas ir tām pašvaldībām, kur šajā jomā ir nopietnas iestrādes. Šogad Zivju fonds ir atbalstījis deviņus Jēkabpils novada iesniegtos projektus.
Attīstības departamenta Vides, dabas resursu un civilās aizsardzības nodaļas vadītāja Inese Lapiņa pastāstīja, ka pieci projekti ir saistīti ar zivju mazuļu ielaišanu. Šogad paredzēts ielaist līdaku mazuļus Vīķu ezerā (7000), Laukezerā (5000), Ildzenieku (2700), Viesītes (22000), Zuju (1600), Vecmuižas (1100), Vārzgūnes (4300), Baļotes (18000) un Marinzejas (7000) ezerā, savukārt visvairāk – 24 tūkstoši – līdacēnu papildinās Radžu ūdenskrātuves zivju resursus. Atbalstīts arī projekts par līdaku mazuļu ielaišanu Daugavā. Savulaik zandartu mazuļus Daugavā ielaida toreizējā Krustpils novadā. Toreiz tas bija vienreizējs pasākums, jo tika secināts, ka zandarti migrē uz citiem novadiem. Tagad Jēkabpils novads aptver lielāku upes daļu un acīmredzot ir jēga zivju resursus papildināt arī Daugavā. Zivju mazuļu iepirkums jau noslēdzies. Tos piegādās SIA «Rojas zivju audzētava». Kopējais šo projektu finansējums ir gandrīz 46 tūkstoši eiro, no tiem 37577 eiro ir Zivju fonda, bet 8408 eiro – pašvaldības finansējums.
– Pagājušajā gadā Zivju fonds neatbalstīja mūsu projektus par zandartu un līņu mazuļu ielaišanu dažādos ezeros, taču mēs to izdarījām par pašvaldības līdzekļiem, – saka I. Lapiņa.
Arī šogad ielaidīsim karpas Baļotes ezerā, taču šis pasākums tiks finansēts no licencētās makšķerēšanas ieņēmumiem, jo Zivju fonds konsekventi neatbalsta karpu ielaišanu.
Zivju fonda atbalstu saņēmis projekts «Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Ildzenīkam (Ildzenieka ezeram), Baltezeram (Timsmales ezeram) un Marindzes (Marinzejas) ezeram». Šī projekta ietvaros nosauktajos ezeros tiks konstatēts pašreizējais stāvoklis un sniegtas rekomendācijas ezera apsaimniekošanā. Projekta kopējās izmaksas ir 10890 eiro. 9692 eiro no šīs summas sedz Zivju fonds, pārējo – pašvaldība.
Savukārt projekta «Jēkabpils novada pašvaldības vides speciālistu materiāli tehniskā nodrošinājuma uzlabošana un papildināšana 2023. gadā zivju resursu aizsardzībai novada ūdenstilpēs» realizācijas rezultātā vides speciālisti saņems dronu, divas termokameras un piecas portatīvās radiostacijas. Ka šīs iekārtas nebūs rotaļlietas, bet gan nopietni palīgi cīņā ar maluzvejniekiem, liecina projekta izmaksas – 20769 eiro. Arī šajā gadījumā lielāko daļu (13 843 eiro) finansē Zivju fonds.
Un visbeidzot – divi projekti ir saistīti ar sabiedrības informēšanu. Par 5132 eiro šogad uzstādīs informatīvos stendus pie ūdenstilpēm, kur tiek organizēta licencētā makšķerēšana – pie Radžu ūdenskrātuves, Saukas un Baļotes ezera. Pašvaldības finansējums šajā projektā ir 11% jeb 654 eiro. Te jāpiezīmē, ka ieņēmumi no licencētās makšķerēšanas 2022. gadā bija gandrīz 24 tūkstoši eiro (Baļotes ezerā – 20 072 eiro, Radžu ūdenskrātuvē – 3874 eiro).
Otrs projekts, kas saistīts ar sabiedrības informēšanu, ir publikāciju cikla par zivju resursu izmantošanu, pētījumiem, aizsardzību un pavairošanu veidošana reģionālajā laikrakstā. Šī projekta ietvaros «Brīvajā Daugavā» reizi mēnesī no maija līdz novembrim tiks sagatavotas tematiskās lapas «Ne asakas!». Šī projekta kopējās izmaksas ir 5132 eiro (pašvaldības finansējums – 652 eiro).
Publikācijas tapušas projekta Nr. 23-00-S0ZF04-000009 «Sabiedrības informēšana un izglītošana par zivju resursu racionālu un saudzīgu izmantošanu, pētījumiem, aizsardzību un pavairošanu, veidojot tematisku publikāciju ciklu Jēkabpils reģionālajā laikrakstā» ietvaros.
ATBALSTA:
Slīmests
Tas nu ir labs pasākums. Taču Laukezerā nekad nekas nav ķēries, vai tur maz zivis mitinās? Tie līdacēni (5000) vienkārši aizies bojā badā.