Regulāri informējam par daudzajām reformām izglītības sistēmā un kā ar to īstenošanu klājas novada izglītības iestādēs. Viens no jauninājumiem ir izmaiņas gala pārbaudījumos gan pēc pamatskolas, gan vidusskolas beigšanas. Nupat ir apkopoti pērnā mācību gada eksāmenu rezultāti. Sarunā ar Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāju Aiju Voitiški (attēlā) lūkojam, kā veicies mūsu novada jauniešiem un kādas problēmas risināmas šī gada abiturientiem.
Jau otro gadu, beidzot 9. klasi, bērniem jākārto trīs eksāmeni (latviešu valoda, matemātika un angļu valoda), un tie ir centralizētie, kas nozīmē, ka pārbaudījuma darbi netiek laboti un vērtēti uz vietas, bet gan tiek nosūtīti uz Rīgu. Turklāt, lai eksāmens būtu nokārtots, jāsasniedz zināms procentuālais slieksnis. Iepriekš tie bija 10%, un katru gadu bija plānots to paaugstināt par 5 procentiem. Tomēr, izvērtējot sliktos rādītājus valstī, tika nolemts vēl vienu gadu sekmības slieksni necelt. Kā tad veicies šajā eksāmenu sesijā?
Zināšanas nedaudz sliktākas kā vidēji Latvijā
.jpg)
Atbilstoši izglītības pārvaldes datiem, šovasar centralizētos eksāmenus novadā vajadzēja kārtot 370 devītklasniekiem. 45 audzēkņi no šiem pārbaudījumiem bija atbrīvoti, savukārt 36 skolēni eksāmenus kārtoja ar atbalstu.
– Šo skolēnu vidū ir bērni, kas mācījušies pēc speciālajām programmām, kā arī tie, kuriem atbalsta nepieciešamību mācību procesā noteikuši pedagogi vai atbalsta personāls skolās: piemēram, psihologs vai logopēds konstatē, ka skolēnam vajadzīgs vairāk laika uzdevumu veikšanai vai specifisku mācīšanās traucējumu dēļ nepieciešami kādi palīgmateriāli, – skaidro A. Voitiške. – Ir jāuzteic mācību iestādes, kas šādu atbalsta nepieciešamību ir konstatējušas. Būs jāpārspriež ar skolu vadību, vai tiešām mēs pamanām visus skolēnus, kam šāds atbalsts nepieciešams, jo diemžēl arī šogad 11 jaunieši nav varējuši pārvarēt 10% slieksni.
Pārvaldes vadītāja uzsver, ka kopumā tādu ir daudz mazāk nekā iepriekšējā mācību gadā, bet tomēr deviņi skolēni ma-temātikā un divi jaunieši angļu valodā pārbaudījumu nav nokārtojuši attiecīgajā līmenī. Turklāt viens audzēknis nezināmu iemeslu dēļ neieradās ne uz vienu eksāmenu, bet viens skolēns bija atbrīvots no eksāmeniem, tomēr skolu tāpat neabsolvēja, jo nebija ieguvis pietiekamus gada vērtējumus visos mācību priekšmetos.
Eksāmenus vajadzīgajā līmenī nenokārtojušie skolēni spiesti 9. klasē mācīties un nākamgad eksāmenus kārtot atkārtoti. Pašlaik ir zināms, ka septiņi no viņiem turpina mācīties iepriekšējā izglītības iestādē, divi jaunieši iestājušies Rīgas 1. Tālmācības vidusskolā, viens mācās cita novada skolā, bet viens – Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā.
Pēc pērnā gada sliktajiem rādītājiem, kad vairāki simti devītklasnieku valstī nenokārtoja gala pārbaudījumus, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) aizsākusies diskusija, kā pareizāk nodrošināt pamatizglītības apguvi šādiem jauniešiem (jo pastāv iespēja, ka arī nākamajā gadā nepieciešamo sekmības slieksni var nesasniegt).
Aija Voitiške stāsta: – Jāteic, ka IZM tiešām domā, kā palīdzēt tiem skolēniem, kas nenokārto centralizētos eksāmenus. Šogad vēl atstāja 10% latiņu, bet nākamgad to noteikti cels. Esmu Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle un piedalījos sarunās ar IZM par vēl veselas virknes atbalsta pasākumu ieviešanu nākamajā mācību gadā. Arī novadā plānotas sarunas ar tām izglītības iestādēm, kur šie bērni mācās, kādu atbalstu varēs viņiem sniegt izglītības apguvē. Savukārt Bebrene ir tāda izglītības iestāde, kas uzņēmusi 9. klases eksāmenos caurkritušos, nodrošinot viņiem gan pamatizglītības, gan profesionālās kvalifikācijas iegūšanu.
Kā liecina IZM sniegtā informācija, profesionālā ievirzes mācību apvienošana ar pamatizglītību arī ir viens no iespējamajiem atbalsta pasākumiem.
– Kopumā novada devītklasniekiem vislabāk veicies latviešu valodas eksāmenā. Tomēr visi pārbaudījumi nokārtoti pietiekami labi, nepārsniedzot 10 procentu atšķirību no vidējiem rezultātiem valstī, – secina izglītības pārvaldes vadītāja. – Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, latviešu valodas eksāmenā ir par 1,5% augstāki rezultāti, angļu valodas zināšanas saglabājušās iepriekšējā līmenī, bet matemātikā šīgada abiturientu rezultāti bijuši par 4,1 procentu zemāki.
11-klasnieku zināšanas uzlabojušās
Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, skolēniem jākārto trīs centralizētie eksāmeni vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī (latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā), kā arī vismaz divi centralizētie eksāmeni augstākajā mācību satura apguves līmenī. Tie var būt arī iepriekš minētajos mācību kursos, bet var būt citos priekšmetos pēc izvēles. Jau otro gadu optimālā satura apguves līmeņa eksāmenus var kārtot jau 11. klases noslēgumā, kas nozīmē, ka 12. klasē konkrēto priekšmetu vairs neapgūst vai apgūst padziļinātā līmenī.
Šogad 11. klasē optimālā līmeņa eksāmenus novadā kārtoja 175 skolēni, viens no viņiem bija atbrīvots no mutvārdu daļas.
– Visi eksāmeni ir nokārtoti, pārsniedzot vidējos rādītājus valstī. Turklāt arī novadā šie rezultāti ir par 5% augstāki nekā pērn, – stāsta Aija Voitiške. – Šogad eksāmena sekmības slieksnis vidusskolēniem bija 15%. Diemžēl novada izglītības iestādēs optimālā līmeņa pārbaudījumos to nesasniedza 14 skolēni matemātikā un divi – angļu valodā. Šiem bērniem vidusskolās tiek meklētas iespējas apgūt konkrētos priekšmetus kopā ar 11-klasniekiem un minētos eksāmenus optimālajā līmenī kārtot 12. klases noslēgumā.
Kārtoti augstākā līmeņa eksāmeni dažādos priekšmetos
Šogad novadā centralizētos eksāmenus kārtojuši 147 divpadsmitklasnieki, viens jaunietis no gala pārbaudījumiem bijis atbrīvots. Centralizētie eksāmeni optimālajā līmenī tika kārtoti latviešu valodā, angļu valodā un matemātikā, un diemžēl trīs skolēni matemātikā nesasniedza 15% slieksni. Savukārt padziļinātu kursu apgūt izvēlējušies un divus augstākā līmeņa eksāmenus kārtojuši gan minētajos trīs pamatpriekšmetos, gan arī sociālajās zinātnēs, fizikā, bioloģijā, krievu valodā, ģeogrāfijā, ķīmijā, vēsturē vai programmēšanā.
– Kopumā 2023./24. mācību gadā augstāki rezultāti salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem valstī ir optimālā līmeņa eksāmenos latviešu un angļu valodā, kā arī augstākā līmeņa eksāmenos latviešu valodā un literatūrā, sociālajās zinātnēs, fizikā, ķīmijā, vēsturē un programmēšanā. Īpaši jāuzteic sasniegumi augstākā līmeņa eksāmenos vēsturē, kas ir par 15% augstāki nekā vidēji valstī, un programmēšanā – par 27% augstāki nekā vidēji valstī, – analizē izglītības pārvaldes vadītāja. – Vissliktāk veicies matemātikā, kaut gan, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, arī šajā priekšmetā abu līmeņu eksāmenos rezultāti ir par 4,1% augstāki.
Grūtības ar matemātikas apguvi vērojamas ne tikai mūsu novadā, bet visā valstī gan pamatskolā, gan vidusskolā. Vaicāta, vai tiek meklēti iemesli un vai nav plānots pārskatīt izglītības programmas un mācību saturu šajā priekšmetā, A. Voitiške atteic, ka situācija ar matemātiku ir ļoti komplicēta un tiek meklēti iemesli šīm problēmām. Savukārt dažādas reformas izglītības sistēmā bijušas, ir un būs, un mācību saturs tiek pārskatīts ne tikai matemātikā un fizikā, bet arī daudzos citos priekšmetos.
2023./24. mācību gada noslēgumā novada vidējās izglītības iestādēs abiturienti bija izvēlējušies kārtot augstākā līmeņa eksāmenus arī vēl kādā no astoņiem priekšmetiem, sasniedzot labus rezultātus salīdzinājumā ar vidējiem valstī.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
Rita
Minētie dati ir neprecīzi. Pēdējā tabulā Fizika AL valstī 48% un Ģeogrāfija AL valstī 35%.
Autore
Publikācijā “Arī šogad skolēniem visgrūtāk gājis ar matemātiku” (BD 24. septembra numurā) tehnisku iemeslu dēļ radusies kļūda augstākā līmeņa fizikas eksāmenu rezultātos. Šogad šajā priekšmetā eksāmenu kārtot bija izvēlējušies vairāki Jēkabpils Valsts ģimnāzijas un 2. vidusskolas 12. klašu audzēkņi. Viņu vidējais rezultāts bija 52,8%, kas ir par 4,8% augstāks nekā vidēji valstī (48%).
Rita
Un kā tad paliek ar ģeogrāfiju? Vajadzētu būt +12
prusaks
Kas gan matemātikā varētu radīt grūtības, to gan nesaprotu. Cita lieta organiskā ķīmija ar savām baismīgajām formulām un vielu nosaukumiem.
Skolnieks
Galvenais dzīvē ir, ka prot skaitīt naudu un kādu apjāt.
Vidējais
Vidēji valstī vai vidēji starp ģimnāzijām?
Doma
Jautājums Voitišķei-vai tiešām iekļaujošā izglītība,jeb speciālo skolu kontingenta turēšana vispārējās izglītības iestādēs ir sevi attaisnojusi?
Aija Voitiške
Iekļaujošās izglītības īstenošana ir valsts uzstādījums. Speciālā izglītība ir tikai daļa no iekļaujošās izglītības. Vienas pareizās atbildes nav. Ja ir viss nepieciešamais atbalsta personāls, tad problēmu neredzu iekļaujošas izglītības īstenošanai, t.sk., speciālajai izglītībai.
Arnita Pore
Apkopojot rezultātus, esam kļūdījušies valsts līmeņa rezultātu norādīšanā divos 2024. gada 12. klašu centralizētajos eksāmenos: • augstākā līmeņa eksāmenā ģeogrāfijā vidējais rezultāts valstī ir 35% (iepriekš norādīts 51%); • optimālā līmeņa eksāmenā angļu valodā vidējais rezultāts valstī ir 66% (iepriekš norādīts 34%). Atvainojamies visām izglītības iestādēm par pieļauto kļūdu! Arnita Pore, Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece
Arnitai Porei
Tātad Izglītības pārvalde šo eksāmenu (rezultātu apkopošanu) nav izturējusi, jo ielaidusi vairākas kļūdas aprēķinos. Ja jau izglītības darbiniekiem ir gr'yutības ar matemātiku, ko var prasīt no skolēniem!