Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvājusi jaunus kritērijus skolu tīkla sakārtošanai, nosakot rekomendējamo skolēnu skaitu sākumskolās un minimālo skolēnu skaitu 7. līdz 9. klašu grupā. Pārmaiņas skolu tīklu varētu skart 2024./2025. mācību gadā. Valdība nekādu lēmumu par IZM pausto nav pieņēmusi, nosakot, ka konkrētāks informatīvais ziņojums par skolu tīkla reformu valdībai būs jāiesniedz 15. augustā.
IZM esot ņēmusi vērā pašvaldību viedokli par kritērijiem 7. līdz 12. klašu grupai
Lai īstenotu optimālas klases pieeju, pašvaldības tiks iedalītas trīs grupās pēc skolēnu blīvuma: pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības (līdz 1 skolēnam uz km2); ārpus administratīvajiem centriem un citas pašvaldības (1 līdz 5 skolēniem uz km2); valstspilsētas un administratīvie centri (5 un vairāk skolēni uz km2). Nosakot šādu pašvaldību iedalījumu, tiks paplašināts jēdziens «pierobežas pašvaldības» uz «pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības», un tiks iekļautas piecas pašvaldības, kurām nav administratīvo centru (Augšdaugavas, Rēzeknes, Jelgavas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadi), kā arī respektētas valstspilsētu atšķirības (Jēkabpils, Valmiera un Ogre).
Analizējot pilnas slodzes pedagogu īpatsvaru vienā skolā, IZM mērķis ir panākt, ka vismaz 80% skolotāju ir pilna laika darbinieki konkrētajā izglītības iestādē. Ministrijas ieskatā, tā būtu iespējams turpmāk risināt pedagogu pārslodzes un atalgojuma jautājumus.
IZM rekomendējamie kritēriji pašvaldībām par 1. līdz 6. klašu jeb sākumskolas posmu paredz, ka ceļā pavadītais laiks no mājām līdz skolai nevar būt ilgāks par 40 minūtēm. Kā optimālais skolēnu skaits klašu grupā tiktu noteikts, ka pierobežas un citās zema blīvuma pašvaldībās, kā arī ārpus administratīvajiem centriem tie ir 30 bērni 1. līdz 3. klašu grupā un 30 bērni 4. līdz 6. klašu grupā, attiecīgi – 10 skolēnu klasē. Savukārt valstspilsētās un administratīvajos centros – 120 bērnu 1. līdz 3. klašu grupā un 120 bērnu 4. līdz 6. klašu grupā, atbilstoši – pa 20 skolēniem katrā no vismaz divām paralēlām klasēm.
Attiecībā uz 7. līdz 12. klašu posmu ministrija esot ņēmusi vērā sarunu gaitā sniegtos pašvaldību ieteikumus. Līdz ar to tiktu noteikts, ka Valsts ģimnāzijas var atrasties visās pašvaldībās (ne tikai valstspilsētās) un tajās ir samazinātas minimālā skolēnu skaita prasības (pielīdzinātas vidusskolu prasībām). Nodrošinot pieejamību un respektējot Pierīgas kapacitāti, attālums starp skolām noteikts kā maksimālais, nevis kā minimālais. Valstspilsētās un pilsētās samazināta prasība īstenot noteikta skaita paralēlās klases vienas klašu grupas ietvaros – no trīs uz divām paralēlajām klasēm. Tas ļauj samazināt arī minimālā skolēnu skaita prasības no 180 uz 120 skolēniem vienā klašu grupā. Valstspilsētām skolēnu skaita prasības pielīdzinātas pilsētu prasībām, tām veidojot vienu kategoriju grupu pēc skolēnu blīvuma.
7. līdz 12. klašu posmā skolas sasniedzamību raksturotu attālums no dzīvesvietas līdz skolai – ne vairāk kā 25 km (un ne vairāk kā 50 km starp skolām). Kā optimālais skolēnu skaits klašu grupā tiktu noteikts, ka pierobežas un citās zema blīvuma pašvaldībās tas ir 30 bērnu 7. līdz 9. klašu grupā (attiecīgi – 10 skolēnu klasē) un 60 bērnu 10. līdz 12. klašu grupā (attiecīgi – 20 skolēnu klasē). Savukārt ārpus administratīvajiem centriem tas būtu 60 bērnu 7. līdz 9. klašu grupā un 60 bērnu 10. līdz 12. klašu grupā (attiecīgi – 20 skolēnu klasē). Valstspilsētās un administratīvajos centros tas būtu 120 bērnu 7. līdz 9. klašu grupā un 120 bērnu 10. līdz 12. klašu grupā (attiecīgi – pa 20 skolēniem katrā no vismaz divām paralēlām klasēm).
Ja skola neizpildīs klašu grupu kritērijus, tad pašvaldība kā dibinātājs varēs turpināt konkrēto izglītības iestādi uzturēt, tomēr lēmumu pieņemšanu par 7. līdz 12. klašu posmu plānots pārņemt valsts pārziņā. Plānots, ka bērns, kurš nākamajā mācību gadā uzsāk mācības 10. klasē, kura, iespējams, nebūs ilgtspējīga, varēs arī pabeigt 12. klasi šajā izglītības iestādē. Pieņemot minētās izmaiņas, skolu skaits Latvijā no 235 vidējās izglītības iestādēm saruktu līdz 139.
Jēkabpils novads viedoklī par skolu reformu kooperēsies ar pašvaldību savienību
Pretenzijas pret skolu reformas plānu ir daudzām pašvaldībām, un tās pauž arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis BD sacīja, ka, atbilstoši IZM redzējumam, Jēkabpils novadā paliek trīs izglītības iestādes, kas īsteno vidusskolas programmu – Viesītes vidusskola, Jēkab-pils 3. vidusskola un Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Jēkabpils 2. vidusskola pārtaptu par pamatskolu. Tāpat par pamatskolām kļūtu vidusskolas novada pagastos. Un skolēnu skaits liecina, ka izmaiņas atbilstoši kritērijiem gaidāmas arī visā novada skolu tīklā.
Vaicāts, vai Jēkabpils no-vada dome kaut kā reaģēs uz izskanējušo informāciju, piemēram, Līvānu novada dome savu viedokli jau paudusi vēstulē, kas nosūtīta IZM, R. Ragainis minēja, ka IZM priekšlikumi vēl nav valdības apstiprināti. IZM uzdots tos papildināt, un par tiem atkal lems augustā. Viņš arī sacīja, ka pašvaldība cerējusi uz dialogu ar IZM un iespēju paust savu viedokli, kad uz novadu bija atbraukuši IZM eksperti, lai runātu par skolu tīkla sakārtošanu. Taču nekāda diskusija un viedokļu apmaiņa ne-esot notikusi. IZM pārstāvji pat neminējuši konkrētu ministrijas redzējumu par skolu tīkla izmaiņām novadā, tikai vaicājuši pašvaldībai statistikas datus par novada skolām. Tagad novada dome dialogu ar IZM uzturēšot ar Latvijas Pašvaldību savienības starpniecību. R. Ragainis minēja, ka jau šobrīd pašvaldības budžetā izglītībai tiek atvēlēti 40%. Ja pašvaldība kādā jautājumā, par kuru tā varēs lemt, nepiekristu IZM viedoklim, tai saglabātās skolas būs jāuztur par saviem līdzekļiem, kas faktiski nebūtu izpildāms.
Kā BD pastāstīja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alfons Žuks, kas darbojas minētajā grupā, drīzumā notiks sanāksme, kur tiks runāts par IZM piedāvājumu un pašvaldību reakciju uz to (Tā notika 2. jūnijā. – Red.). Pēc šīs sanāksmes A. Žuks konkrētāk varēšot runāt par pašvaldību nostāju skolu reformas jautājumā. Arī A. Žuks sacīja, ka nav saprotama IZM nostāja par to, ka valsts noteiks skolu tīklu 7. līdz 12. klašu grupā, bet par visu pārējo – skolu uzturēšanu, bērnu pārvadāšanas izdevumiem – atbildība būs jāuzņemas pašvaldībām. Turklāt pārvadājumi būs ne tikai pa asfaltētiem ceļiem. Jārēķinās ar laiku un braukšanu pa grants ceļiem, kamēr transports savāks skolēnus.
Līvāni mēģina turēties pretī reformai ar oficiālu vēstuli
Kā jau minējām, kaimiņu – Līvānu novada – pašvaldība oficiālā vēstulē jau paudusi neapmierinātību ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto skolu tīkla optimizācijas plānu. Vēstule publiskota pašvaldības mājaslapā.
Līvānu novadā nolemts atstāt tikai vienu vidusskolu – Līvānu 1. vidusskolu. Pašvaldība vēstulē norāda, ka labi rezultāti izglītībā ir arī Rudzātu vidusskolai, kas ir vienīgā lauku vidusskola novadā un no novada administratīvā centra atrodas 25 km attālumā. Pašvaldība arī iebilst pret jaunajiem kritērijiem, kuros pieļaujamie attālumi starp skolām ir pat 50 kilometri un vairāk. Novada vadība uzsver, ka izmaiņas no pašvaldības puses nav saskaņotas ne sarunās ar IZM, kad ministrijas pārstāvji apmeklēja Līvānus, ne citos dokumentos, nedz arī ar LPS. IZM piedāvātais modelis arī esot pretrunā ar Līvānu novada pašvaldības plānošanas dokumentiem. Līvānu novada pašvaldība arī norāda, ka jau ir veikusi vidusskolu tīkla optimizāciju par 50% – no četrām vidusskolām palikušas divas. Pašvaldība arī nepiekrīt tam, ka piedāvātajā optimizācijas projektā ir mainījušies sākotnējie IZM piedāvātie būtiskākie kritēriji par skolēnu skaitu klasēs un attālumu starp skolām. Piedāvātajā skolu tīkla prezentācijā parādās attālumi starp skolām, kas ir pat vairāk nekā 50 kilometru.
Līvānu novada dome vēstuli nosūtījusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Gintam Kaminskim.
Fredis
Vidusskolas varbūt arī pietiek, jo tās sagatavo studijām augstākajās mācību iestādes. Vajag amatniecības vidusskolas, kurās prioritāte ir konkrētas profesijas iegūšana.
Jana
Varbūt visai tautai vajadzētu iziet ielās un protestēt?! Skolu likvidācija nenovedīs ne pie kā laba. Izglītība nav tā, uz kuras jāekonomē. Vai tiešām to saprot visi, izņemot tur augšā???