Savu viedokli BD redakcijā ik pa laikam pauž iedzīvotāji, kuri ir pārliecināti, ka nav jēgas atšķirot vismaz plastmasas, metāla un kartona iepakojumus un mest tos speciālajos konteineros, jo tik un tā atbraucot viena mašīna un tur samet visu kopā. Daži pauž viedokli, ka samet kopā arī ar nešķirotajiem atkritumiem no lielajiem konteineriem pie daudzdzīvokļu mājām. Tāpat populārs viedoklis, ka nav jau jēgas šķirot, ja to dara daži, bet vairākums nē, un tad maksa par atkritumu izvešanu nesarūk, tātad nav vērts pūlēties. Lai izsekotu nešķirotu un šķirotu atkritumu ceļam no konteinera līdz poligonam un šķiroto atkritumu laukumam, apmeklējām poligonu «Dziļā vāda» un SIA «Jēkabpils pakalpojumi» šķirošanas laukumu Zvaigžņu ielā Jēkabpilī.
Ja domā par vidi un gribi taupīt – jāsāk šķirot mājsaimniecībā
Poligonā «Dziļā vāda», kur nonāk nešķiroti sadzīves atkritumi no visa Jēkabpils novada, pie svariem ik pa brīdi piebrauc automašīnas ar kārtējo kravu. Poligona vadītājs Jānis Bisenieks skaidro, ka nešķirotie sadzīves atkritumi tiek virzīti uz priekšapstrādi jeb pāršķirošanu. Vispirms ar rokām no atkritumu kaudzes atdala tur saskatāmos lielākos kartona, plastmasas vai stikla iepakojumus, kam vajadzēja būt atšķirotiem dalītās vākšanas konteineros, un citas lietas, kam nevajadzētu nonākt uz šķirošanas līnijas. Tad atkritumu masa nonāk šķirošanas līnijā, kur atdala smalkni, kas sastāv no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem – mikroplastmasas, būvmateriālu piejaukumiem un citām sīkām frakcijām. No šī materiāla top tehniskais komposts, ko izmanto atkritumu šūnā noglabātās masas pārsegšanai. Pārējo materiālu varot izmantot trīs veidos.
– Tas ir apkurei, tad var pirolīzes procesā iegūt pirolīzes eļļu, un var iegūt arī sintētisko gāzi. Pie tā šobrīd strādājam, un poligonā top pilotiekārta. Tur novirzīsim daļu no atkritumiem, ko atdala uz priekšapstrādes līnijas. Ar sintētisko gāzi var aizstāt dabas gāzi. Sākumā ir doma to izmantot, lai tepat uz vietas saražotu elektrību savam patēriņam, un tad jau skatīsimies, kā viss tālāk attīstīsies un kādas būs iespējas. Šobrīd atšķiroto ved uz Brocēniem, kur to izmanto siltumenerģijas ieguvei cementa ražošanas procesā. Visam, ko atšķiro, var atrast jēgpilnu pielietojumu, bet viss, kam nav šāda pielietojuma, aiziet atkritumu apglabāšanas šūnā. Diemžēl šobrīd Latvijā nav atkritumu dedzināšanas iekārtu. Par to runā, ir bijuši mēģinājumi, strīdi par atrašanās vietu, bet iedzīvotāji visur, kur to mēģina darīt, iebilst pret dedzinātavas būvniecību. Viena no svaigākajām idejām šobrīd ir celt tādu dedzinātavu Pierīgā. Līdz projektu līmenim ir tikts Ventspilī, bet tas gan būs domāts tikai tiem atkritumiem, ko saražo Ventspilī uz vietas, – stāsta Jānis Bisenieks.
Poligona «Dziļā vāda» vadītājs Jānis Bisenieks skaidro, ka vienīgais veids, kā samazināt poligonā noglabājamo atkritumu apjomu, ir sākt tos šķirot katrā mājsaimniecībā.
«Dziļās vādas» birojā darbinieki šādus konteinerus ierīkojuši atkritumu šķirošanai. Ideāli, ja tādi būtu ikvienā darbavietā.
Viņš skaidro, ka nav cita pamata, kas ļautu ievērojami samazināt nešķiroto atkritumu apjomu, kā šķirošana katrā mājsaimniecībā.
– Vajadzētu nopietni domāt par to, ko met ārā. Vismaz stikls noteikti jāšķiro atsevišķi, bet arī pārējais. Ja sāk to darīt, nav problēmu, bet tie, kas nešķiro, atrod aizbildinājumus un atrunas. Daudzdzīvokļu mājās ir grūtāk uzreiz just labumu no šķirošanas, un tu redzi, ka kaimiņi nešķiro, un tā rodas atrunas. Var zināmā mērā piekrist, ka tāpēc grūti motivēt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus. Bet uz to vajag skatīties arī no tās puses, ka šķirojot mazāk piesārņojam vidi. Un tomēr ir vērts padomāt, ka tad, ja mājas iedzīvotāji spētu vienoties un šķirot, arī viņiem maksa par atkritumu izvešanu var samazināties, – saka Jānis Bisenieks.
Poligonā kaudzē krājas stikla atkritumi, pamatā pudeles un to lauskas. Atsevišķi ir riepu kaudze. Tās šeit var nodot par maksu. J. Bisenieks stāsta, ka riepas vai stiklu var nodot pārstrādei, bet visu laiku jāskatās, vai tas atmaksājas, jo kartonam, stiklam un citiem pārstrādājamajiem materiāliem viss ir cikliski. Vienu brīdi cena ir pieņemama, bet ir brīži, kad tonnas cena ir zemāka nekā šķirošanas izmaksas. Ilgi turēt šos materiālus poligonā gan nevar, jo tad var saņemt aizrādījumu no Vides pārvaldes. Tas esot iemesls pārdomām arī tiem, kas uzskata, ka ar atkritumu nodošanu pārstrādei labi pelna, un paziņo, ka nešķiros, jo neies jau poligonam naudu pelnīt – ja viņiem vajag, lai viņi šķiro.
Par to, cik svarīgi šķirot visur, liecina atsevišķa komposta kaudze no atkritumiem, ko savāc kapsētās. Atsevišķa, jo tur problēmas rada cilvēku bezatbildīgā rīcība, metot sveces, mākslīgos ziedus un citus nepiemērotus atkritumus konteineros, kas kapsētās domāti tikai bioloģiskajiem atkritumiem. Visu atšķirot neizdodas.
– Patiesībā cilvēki varētu izdegušās sveces ņemt uz māju un sadalīt – stikla daļu mest konteinerā stiklam, bet plastmasas daļu konteinerā plastmasai, bet daudzus no tā attur ticējums, ka no kapiem neko uz māju nevar nest. Nu tad vismaz izmetiet kapsētā to sveci piemērotā vietā, – mudina Jānis Bisenieks.
Blakus ir otra kaudze. J. Bisenieks teic, ka tur gan rodas labs komposts, jo pamatā tās ir ābolu izspaidas, ko uz poligonu ved uzņēmēji, kas nodrošina šobrīd populāro ābolu sulas spiešanas pakalpojumu. Krājas bioloģisko atkritumu kaudze. Tur lielākā problēma esot, ja cilvēki izmet virtuves atkritumus plastikāta, nevis speciālajos bioloģiskajos maisiņos, kas sadalās.
Vaicāts par to, ko gadās atrast atvestajos nešķirotajos atkritumos, J. Bisenieks stāsta, ka pirmkārt noteikti nevajag likt konteineros elektrotehniku un sadzīves tehniku, ko neizjauktā veidā var nodot bez maksas, tāpat baterijas. Diemžēl cilvēki izmetot konteineros pat datoru monitorus, un gadoties pat kāda veļasmašīna. Tāpat noteikti jāatšķiro stikls, kartons, metāls un plastmasa, kas, likts kopā ar sadzīves atkritumiem, bieži vairs nav izmantojams pārstrādei.
– Un tas, ko noteikti gribu pateikt: nemetiet atkritumos savus beigtos mājdzīvniekus. Padomājiet par cilvēkiem, kas šeit strādā un visu šķiro. Ir lietas, ko var sadalīt atsevišķi plastmasas, metāla detaļās, citos materiālos, bet to dara tikai šķirošanas entuziasti. Tāpēc par to, kas ar lietu notiks, kad to vairs neizmantos, būtu jādomā, jau uzsākot ražošanu. Ir daudz lietu, ko nevar pārstrādāt, piemēram, smagās tehnikas riepas, kur ķēdes iestrādātas gumijā. Ir daudz dažādu sakausējumu, sevišķi mašīnbūvē, un ir metāla skrūves plastmasas korpusā. To varētu atdalīt tikai ar speciālu iekārtu, kas ir dārgi. Depozīta sistēma būtu jāpaplašina, lai ņem visas burciņas, arī kečupa, piena plastmasas pudeles. Bet var saprast bažas. Ja tas notiek caur veikaliem, tā ir liela papildu slodze darbiniekiem un sarežģīti, sevišķi mazajos veikalos. Un ir taču tādi gudrinieki, kas pamanīsies ievadīt tur pusizdzertu piena pudeli, tas pats ar nemazgātu kečupa burku. Cilvēkiem šajā ziņā jāmaina sava attieksme. Bieži arī dzirdam, ka viens no vides piesārņotājiem ir modes industrija. Tā arī ir. Cilvēki par daudz iepērkas un nenovalkā drēbes līdz galam. Manuprāt, būtu jāsamazina lietoto apģērbu veikalu skaits. Latvijā ienāk pārāk liels daudzums lietotu drēbju no Eiropas. Kādus procentus iztirgo, bet tas, kas paliek nepārdots, papildina poligonus. Bet ir arī tā, ka tekstila konteineros samet stipri novalkātus, netīrus apģērbus, kas vairs nav izmantojami, bet konteineri domāti apģērbam, ko vēl var izmantot. Vispār interesanta jau cilvēkiem tā filozofija. Atbrauc pie mums ar auto nodot četras riepas, kas visas kopā maksājušas ap 600 eiro. Kad prasa 2,50 par vienu riepu, sadusmojas, saka, ka tad metīs ārā, aizcērt durvis un aizbrauc, – stāsta Jānis Bisenieks.
Nešķirotos atkritumus nogādā uz pāršķirošanas līnijas, kur atdala visu, ko var nodot pārstrādei vai dedzināšanai.
Uz poligona svariem uzbrauc kārtējā mašīna ar nešķirotu atkritumu kravu.
Šobrīd poligonā noglabāto atkritumu šūnā klaigā kaijas, bet vasarā tur dominējot stārķi.
«Dziļajā vādā» var nodot automašīnu riepas, stiklu, metālu un citus pārstrādājamus atkritumus.
Šķirošanas iespēju ir daudz, atliek tikai izmantot
Ar SIA «Jēkabpils pakalpojumi» un SIA «Vidusdaugavas SPAAO», kas apsaimnieko poligonu «Dziļā vāda», valdes locekli Mārtiņu Gluhu tiekamies šķirošanas laukumā Jēkabpilī, Zvaigžņu ielā 1b. Vaicājam, kā tad ar daudzkārt dzirdēto: viņi taču tāpat samet visu kopā vienā mašīnā? M. Gluhs skaidro, ka stikla iepakojuma konteineru saturu savāc atsevišķi un nodod pārstrādei, bet dalīti vāktie atkritumi no plastmasas un metāla iepakojuma un papīra konteineriem uz šķirošanas laukumu tiešām tiek vesti kopā vienā automašīnā, jo tas ir ekoloģiski un ekonomiski izdevīgi, tie ir tīri un nav sajaukti ar sadzīves atkritumiem. Turklāt tie tik un tā Zvaigžņu ielas šķirošanas laukumā jāpāršķiro uz šķirošanas līnijas, jo gadās kāds nešķirotu atkritumu piejaukums vai iepakojuma materiāls nav piemērots pārstrādei. Tātad viss dalīti vāktais nonāk otrreizējai pārstrādei. Izņēmums, kad dalīti vāktos atkritumus ber mašīnā pie nešķirotajiem, var būt tad, ja strādnieki, atverot konteineru, redz, ka tiem ir liels sadzīves atkritumu piejaukums, tie ir kļuvuši slapji un netīri un vairs nav izmantojami pārstrādei. Šķirošanai paredzētajos konteineros nedrīkst izmest bīstamos atkritumus, piemēram, šļirces, tabletes un citus. Te atkal ir svarīga iedzīvotāju attieksme, jo viens cilvēks izgāž šķiroto atkritumu konteinerā netīrus, slapjus nešķirotos atkritumus ar ēdienu atliekām, tie visi nonāk pie nešķirotajiem, un atkal visiem jāmaksā vairāk.
SIA «Jēkabpils pakalpojumi» un SIA «Vidusdaugavas SPAAO» valdes loceklis Mārtiņš Gluhs stāsta, ka cilvēki tomēr arvien vairāk šķiro atkritumus.
Atšķirotais plastmasas, kartona un metāla iepakojums uz šķirošanas laukumu tiek vests kopā un kopā arī nonāk uz šķirošanas līnijas.
M. Gluhs uzsver, ka šķirošana ir labs veids, kā samazināt rēķinus par atkritumu izvešanu, jo šķirotajiem atkritumiem paredzētie konteineri, ja tajos nav sadzīves atkritumu piejaukumu, tiek iztukšoti bez maksas. Turklāt svarīgi domāt arī par ekoloģisko pusi, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos. M. Gluhs stāsta, ka vairs arī īsti nav pamata viedoklim, ka nav jēgas šķirot, jo manā mājā kaimiņi nešķiro, tātad man no šķirošanas nav labuma. Patiesībā esot tā, ka cilvēki šķiro arvien vairāk, tāpēc ir jēga viņiem pievienoties. Turklāt, ja mājas vai vairāku māju iedzīvotāji vienojas šķirot atkritumus un nevēlas, ka viņu konteineru laukumā ko izmet neapzinīgi cilvēki, var vienoties par iežogotu slēgtu konteineru laukumu ierīkošanu, un tādi piemēri esot.
Zvaigžņu ielā 1b, kā arī SIA «Jēkabpils pakalpojumi» šķirošanas laukumā Zemgales ielā 24/1, tāpat arī «Dziļajā vādā» iedzīvotājiem ir iespējas nodot dažāda veida atkritumus bez maksas vai par maksu saskaņā ar tā brīža aktuālajiem cenrāžiem. Bez maksas tiek pieņemts stikls, plastmasa, kartons, papīrs, metāla iepakojums, spuldzes, elektriskās un elektroniskās iekārtas neizjauktā veidā, baterijas un elektriskie akumulatori, bioloģiskie atkritumi, luminiscentās spuldzes, logu stikls. Zvaigžņu ielā var nodot arī tā saucamos big bag jeb lielos maisus un plēves, ko izmanto lauksaimnieki, un šo iepakojumu uz šķirošanas laukumu ved zemnieku saimniecības. Par maksu laukumā iespējams nodot lielgabarīta atkritumus, piemēram mēbeles, būvniecības at-kritumus, automašīnu riepas, tekstilmateriālus. Maksu par atkritumu no-došanu šķirošanas laukumā nosaka pēc atkritumu svara. Arī juridiskās personas Zemgales ielā 24/1 bez maksas var nodot stikla un plastmasas iepakojumus, papīru, elektriskās un elektroniskās iekārtas neizjauktā veidā, baterijas un metāla iepakojumu. Laukumā nav iespējams nodot medicīnas preces, medikamentus, ķīmijas līdzekļus, to iepakojums un citus videi bīstamus vai kaitīgus atkritumus. Atkritumu šķirošanas laukumus var izmantot arī tie iedzīvotāji, kuru dzīvesvietās nav pieejami šķirošanas konteineri. Šķirošanas laukumā vienā reizē pieņem līdz 2 m2 atkritumu. Šķirotus atkritumus var nodot arī poligonā «Dziļā vāda». Sīkāk ar pieņemšanas nosacījumiem var iepazīties SIA «Jēkabpils pakalpojumi» un SIA «Vidusdaugavas SPAAO» mājaslapās.
Sašķiroto iepakojumu katru veidu atsevišķi sapresē ķīpās, jo tā ērtāk transportēt.
Pēc šķirošanas katrs atkritumu veids nonāk savā nodalījumā.
Tātad ir iespēja šķirot un vest atkritumus uz šķirošanas laukumiem, tā ievērojami samazinot maksu par atkritumiem sev un daudzdzīvokļu nama kaimiņiem. Vienkāršs piemērs, ja pie atkritumu konteineriem novieto dīvānu vai ledusskapi un pēdējo var nodot bez maksas, tad par to maksās visi daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuri izmanto šos konteinerus. Tas liecina, ka ir jēga šķirot, un jo īpaši plastikāta, kartona un stikla iepakojumu, ko daudzi diemžēl izmet kopējā konteinerā, ar citiem atkritumiem, kaut varētu tos nest uz šķirošanas punktiem, kas daudzdzīvokļu namu mikrorajonos ērti novietoti turpat pie nešķiroto atkritumu konteineriem. Punktos ir trīs dalītās vākšanas konteineri – stiklam, plastmasai un metālam un papīram. Ja šo veidu atkritumus nemet kopējā konteinerā, tas atkal samazina nešķiroto atkritumu saturu un līdz ar to arī maksu par to izvešanu.
Jauns atkritumu šķirošanas veids ir bioloģisko un pārtikas atkritumu šķirošana. Tie ir bioloģiski noārdāmi dārzu, parku un pārtikas un virtuves atkritumi. M. Gluhs skaidro, ka tā ir obligāta visiem iedzīvotājiem. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem bioloģiskie atkritum jāmet to vākšanai paredzētajos brūnajos konteineros. Bioloģisko atkritumu atšķirošana arī ir izdevīga, jo par to apsaimniekošanas maksa noteikta 60% apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas. M. Gluhs uzsver, ka par kompostēšanu ir jāinformē SIA «Jēkabpils pakalpojumi» vai «Vidusdaugavas SPAO», lai atkritumu apsaimniekotājs var nodrošināt informācijas uzkrāšanu par tiem atkritumu radītājiem, kuri var neiesaistīties bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā.
Atbilstoši Jēkabpils novada pašvaldības apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem «Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jēkabpils novadā»: «Individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem un ne lielākas kā astoņu dzīvokļu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem Jē-kabpils, Aknīstes un Viesītes pilsētās un Brodu, Salas, Spuņģēnu un Zīlānu ciemos un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem, kura neatrodas Jēkabpils, Aknīstes un Viesītes pilsētās un Brodu, Salas, Spunģēnu un Zīlānu ciemos, ir atļauts kompostēt dalīti vāktos bioloģiskos atkritumus, ierīkojot kompostēšanas vietu savā īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošā zemesgabalā, par ko ir pienākums informēt atkritumu apsaimniekotāju, sniedzot vismaz šādu informāciju: kompostēto bioloģisko atkritumu daudzums gadā, bioloģisko atkritumu kompostēšanas adrese.» Saimnieciskās darbības veicēji bioloģiskos atkritumus var kompostēt, ja šo atkritumu apjoms nedēļā ir līdz 120 litriem. Arī viņiem par to jāinformē atkritumu apsaimniekotājs.
Šķiroto atkritumu konteineri šķirošanas laukumos pildās, un lielu daļu no tiem var nodot bez maksas. D. Gagunova foto
Uzziņai
Ja ir jautājumi par atkritumu šķirošanu, aicinām vērsties pie laukuma dežuranta, kurš labprāt palīdzēs, vai darba dienās no plkst. 8.00 līdz 17.00 zvanīt SIA «Jēkabpils pakalpojumi» atkritumu apsaimniekošanas speciālistam pa tālruni 65237660.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
Lasītājs
Labs raksts. Autore pacentusies. Vairāk tādu rakstu.
He he
Makaroni sakarināti! Tā turpināt! Atzinības raksts autorei jau iedots.
Zinu
Pārāk skaisti,lai būtu patiesība.