Atskurbtuvju ierīkošana uzticēta pašvaldībām, par valsts finansējuma apmēru tām vēl domā
INESE ZONE

Pašvaldību pienākums nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Jēkabpils novada dome jau ir informējusi par plānu ierīkot atskurbtuvi Jēkabpils reģionālajai slimnīcai piederošajās telpās. 
      Vaicāts par to, cik šobrīd tālu tikts ar atskurbtuves ierīkošanas darbiem un vai tā būs slimnīcai pakļauta iestāde, novada domes priekš­sēdētājs Raivis Ra­gai­nis atbild, ka tas nav īsti slimnīcas darba jautājums, bet darbība notiks slimnīcas īpašumā. 
     
«Slimnīcai nebūtu jānodarbojas ar atskurbšanas pakalpojumu sniegšanu»
     – Atskurbtuvi ierīkos telpās, kur agrāk bija neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrvienība un stāvēja viņu autotransports. Telpas remontēs, un saistība ar slimnīcu būs tāda, ka viņi nodrošinās nepieciešamo medicīnisko personālu. Tā­pat tur visu laiku dežurēs paš­valdības policists. Mēs rīkosimies līdzīgi Daugavpils piemēram, kur atved cilvēku, un varbūt viņam ir traumas vai citas veselības problēmas, tāpēc atskurbtuvē ir mediķis, kas novērtē viņa veselības stāvokli un nolemj, vai viņu ievietot atskurbtuvē vai sniegt medicīnisku palīdzību, – informēja novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos un veselības aprūpes jautājumos Aivars Vanags.
     Viņš stāsta, ka atskurb­tuvi plāno ierīkot aptuveni 10 personu izmitināšanai. Pašlaik izstrādājot telpu pārbūves projektu. Taču esot ne­skaidrības ar  valsts finansiālo atbalstu  atskurbtuves pa­­kalpojuma apmaksai. Līdz šim to daļēji sedza valsts, maksājot 15 eiro par personu, bet parējos izdevumus sedz pašvaldības un personas, kas izmantoja atskurb­šanas pakalpojumu. Tā kā šie cilvēki nereti nav maksātspējīgi, atskurbtuvju uzturēšana pašvaldībām, kur ir atskurbtuves, radot zaudējumus.  Tagad no valsts pu­ses parādoties viedoklis, ka šie 15 eiro, iespējams, nav adekvāta summa, ka tā var būt cita un jāmeklē cits fi­nansēšanas modelis. A. Va­nags atzina, ka ar projekta realizāciju līdz nākamā gada 1. janvārim ir problēmas, taču cerot telpas sakārtot.
Uz jautājumu, kā pakļautībā tad īsti darbosies at­skurbtuve – slimnīcas vai pašvaldības, un vai pašvaldība atskurbtuves telpas no­mās no slimnīcas, jo tās ir slimnīcas īpašums, skaidras atbildes pagaidām nebija. Viss vēl esot procesā, acīmredzot pašvaldība slēgšot deleģēšanas līgumu, ka slimnīca atbild par telpām. 
     – Visi šie jautājumi ir iz­strādes procesā. Slimnīcai ne­būtu jānodarbojas ar atskurbtuves pakalpojumu nodrošināšanu, jo tie nes  zaudējumus. Ja nepaspēsim visu sakārtot līdz 1. janvārim, tad taču jau līdz šim paš­valdības policijas telpās ir   aizturēšanas vieta, kur iz­­­­guldina iereibušas personas, ja tas ir nepieciešams. Tas, ko par šī pakalpojuma ieviešanu ir minējusi arī Vides aizsardzības un re­ģi­onālās attīstības ministrija (VARAM), ka arvien  vairāk ir nevis iereibušo, bet narkotisku vielu ietekmē esošu personu. Tas maina būtību, jo šo cilvēku reakcija nav tāda kā iereibušajiem, un tur ir daudz citas nianses. Arī Veselības ministrija uz­­ska­ta,  ka  ar to nevajadzē­tu ap­grūtināt slimnīcas, un mums tas arī ir jāpārdomā. Redzējām, ka atskurbtuve varētu darboties pie slimnīcas, nu jāapsver cits ceļš par tās pakļautību, un valdībai ir jautājums, kas un  kā  finansēs pašvaldību at­skurbtuves. Ir variants, ka paš­valdības, kurām ir at­skurbtuves, slēgs līgumus ar apkārtējām paš­valdībām par to izmantošanu un tās maksās par šo pakalpojumu, – sa­cīja Raivis Ragainis. Jē­kabpils novada do­mes iz­pild­direktors Uldis Skre­ivers minēja, ka ir bi­jusi doma īstenot Dau­gav­pils piemēru, kur viss ir slimnīcas pakļautībā un ir intoksikācijas palātas. Tur šāds modelis darbojas jau ilgstoši, un ar apkārtējiem novadiem ir noslēgti līgumi par pakalpojuma sniegšanu. Taču Daugavpils pieredze arī liecinot, ka aptuveni trešā daļa atskurbtuves klientu nemaksā no viņiem pienākošos naudu par pakalpojumu. 
     
Daugavpilī maksa par vienu klientu nesedz detoksikācijas palātu izdevumus
     Kāds tad ir Daugavpils pie­mērs, ko gribēja izmantot Jēkabpils novada dome? Izrādās, tur, tāpat kā citviet, kur jau darbojas atskurbtuves, valsts finansējums paš­valdībām par to uzturēšanu nesedz izdevumus, kādi rodas par šo pakalpojumu sniegšanu, turklāt īpaši, ja tas tiek nodrošināts slimnīcās. Daugavpilī gan  īsti nav atskurbtuve, jo pakalpojumu nodrošina Daugavpils reģionālās slimnīcas staci­onārā – narkoloģijas nodaļas detoksikācijas palātās.  No­daļā ir 28 gultas, un ga­dā apkalpojot aptuveni 2 500 klientus. Iepriekš maksa par atskurbšanas pa­kalpojumu šajās gultās bija 32,98 eiro, bet no 2023. gada – jau 56,35 eiro. 
     Taču, kā publikācijā portālā «LSM.lv» informē Dau­gavpils slimnīcas vadība, reālas izmaksas ir daudz lielākas –  aptuveni 67 eiro diennaktī par viena tāda klienta apkalpošanu. Jo slim­nīca nodrošina uzturošo terapiju un iereibušos apkalpo kvalificēts ārstniecības personāls. Arī Uldis Skreivers stāsta, ka Daugavpils novada kolēģi ir informējuši par problēmām ar pakalpojuma izmaksām un to, ka ir klienti, kas nemaksā savu daļu, bet uz detoksikācijas palātām tiek nogādāti atkārtoti atkal un atkal.   
     Tātad Jēkabpils novada domes vadības viedoklim, ka atskurbtuves pakalpojumu nevajadzētu tieši saistīt ar slimnīcu, jo tas rada zaudējumus, ir pamats.
     
Valdības līmenī vēl domā par atskurbtuvju finansēšanas modeli
      Kāds ir valdības viedoklis par atskurbtuvju darbību paš­valdības un valsts maksā­jumu tām? Valdība gan nav pilnībā atteikusies no dalības atskurbtuvju uzturēšanā, bet  tiešām ir apstiprinājusi VARAM priekšlikumu pārtraukt līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām atskurbtuvju izdevumu segšanai no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem». Tas darīts, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus. Vienlaikus VARAM ir iesniegusi priekšlikumus paredzēt finansējumu turpmākajiem gadiem šim pasākumam no valsts budžeta, ko vērtēs kopā ar visu ministriju iesniegtajiem pieprasījumiem nākamā ga­da valsts budžetā. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, VARAM līdz kārtējā gada 1. martam ir jāizvērtē pašvaldību iesniegtie valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi par iepriekšējo gadu attiecībā uz faktiskajiem izdevumiem, kas radušies atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā diennakts režīmā, un jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projekts par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», lai segtu paš­val­dību izdevumus līdz 15 ei­ro apmērā par katru at­skurbšanas telpā ievietoto personu.
     Savukārt Valsts kontrole revīzijas ziņojumā «Kā paš­valdībās tiek nodrošināta sabiedriskā kārtība» ir norādījusi, ka līdzšinējā atskurbināšanas pakalpojumu līdzfinansēšanas prakse no valsts budžeta līdzekļiem nav vērtējama kā efektīva, jo nav noteikts atskurbināšanas pakalpojuma normatīvais re­gulējums, sastāvs un atbildīgās institūcijas. At­skur­bināšanas pakalpojums paš­valdībās netiek nodrošināts vienādi, un tā sniegšanas apjoms un izmaksas dažādās pašvaldībās būtiski at­šķiras, tātad pašvaldībām kompensējamais izdevumu ap­mērs – līdz 15 eiro par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu – nav pa­matots ar aprēķiniem.
    2023. gada 1. janvārī spēkā stājās Pašvaldību li­kums, kurā ir noteikta jauna pašvaldību autonomā funkcija – nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību, un funkcijas izpilde pašvaldībām pilnībā jāno­drošina, sākot ar 2024. gada 1. janvāri. Ievērojot, ka ne­pie­ciešamība pēc atskurbināšanas pakalpojuma ir nepastarpināti saistīta ar alkoholisko dzērienu pieejamību tirdzniecības vietās, VARAM sākotnējais priekšlikums bija daļu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkoholisko dzērienu tirdz­niecības noteikt kā finansējuma avotu atskurbināšanas pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai (0,3% ap­mērā no akcīzes nodokļa ie­ņēmumiem, kas būtu līdzvērtīgi pašvaldību faktiskajām izmaksām 2022. gadā – aptuveni viens miljons eiro). Taču informatīvā ziņojuma saskaņošanas gaitā VARAM priekšlikums netika atbalstīts. Valdības ieskatā, lai veicinātu vienotu izpratni par atskurbšanas pakalpojuma saturu, VARAM, Ve­se­lības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Labklājības mi­nistrijai un Latvijas Paš­valdību savienībai būtu iz­vērtējama iespēja kopīgi izstrādāt vadlīnijas atskurbināšanas pakalpojuma no­dro­šināšanai.
    Tātad valdības līmenī viss vēl ir procesā, tāpat kā ar atskurbtuves ierīkošanu Jē­kabpilī, bet pašvaldībām ir uz­devums nodrošināt šo pakalpojumu jau pēc četriem mēnešiem. 
 
Atskurbtuvi plāno izveidot telpās, kur agrāk bija neatliekamās palīdzības dienests un stāvēja viņu autotransports.
D. Gagunova foto
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 6 mēnešiem

    Tas ir atbildīgs un nopietns pasākums, jo runa ir par smagi slimiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Es nejokoju.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru