Jēkabpils novada domes finanšu komitejas sēdē, lemjot par finansējumu Jēkabpils tautas namam aprīkojuma iegādei un nomai, līdz iepirktais aprīkojums tiks piegādāts, domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis atzina, ka līgums par iekārtu iegādi parakstīts bez finansiāla seguma budžetā, kas nav pieļaujams. Tas noticis, jo dokumentu aprites sistēmā «Namejs» gadījusies kļūme, un dokuments virzīts tālāk kā jau apstiprināts. Tagad strādājot pie tā, lai šādu problēmu novērstu, bet šobrīd galvenais, ka ir atrisināts jautājums par aparatūras un mēbeļu nodrošinājumu. Tāpēc arī nepieciešams šis finansējums, lai tautas nams var funkcionēt.
BD, jau informējot par pēdējiem 2023. gada budžeta grozījumiem, minēja, ka deputāts Aivars Kraps nebalsoja par tiem, jo, viņaprāt, nav likumīgi grozījumos atvēlēt finansējumu avansa maksājumiem tautas nama skatuves aprīkojuma iegādei, kā arī iekārtu nomai, kas kopumā esot ap 400 000 eiro, ja līgumi tika noslēgti bez atbilstoša finansējuma budžetā. Līgums par iekārtu iegādi un arī par nomu esot parakstīts 8. decembrī, bet tajā brīdī nevienā budžeta pozīcijā neesot bijis šādas summas.
Iepirkums uzsākts ar kavēšanos, jo ilgi nācies mainīt tāmes, atbilstoši finanšu iespējām
A. Kraps finanšu komitejas sēdē interesējās, cik ilgi plānots nomāt aprīkojumu? Jēkabpils tautas nama direktors Aigars Godiņš skaidroja, ka skatuves aprīkojumu plānots nomāt četrus mēnešus, bet, iespējams, līgumu par to varēs pārskatīt, ja iekārtas piegādās ātrāk. Ar piegādātājiem par to esot runāts.
A. Kraps sacīja, ka, viņaprāt, tā ir naudas izšķērdēšana, jo nevajadzētu tērēt naudu nomai, ja iepirkums tiktu uzsākts ātrāk. A. Godiņš skaidroja, ka situācija ar iepirkumiem bijusi sarežģīta, jo, izvērtējot situāciju, secināts, ka piegādes ir ļoti ilgas un arī tad piegādātāji pat nesolot iekļauties termiņos. Visu iekavējis Covid-19 periods, kad iepirkums un piegādes pilnīgi neesot bijuši iespējami.
A. Kraps sacīja, ka to visu var saprast: Covid, Ukrainas karš, bet iepirkums izsludināts tikai 2023. gada septembra baigās, kāpēc, piemēram, ne maijā? A. Godiņš skaidroja, ka projekts visam izstrādāts 2018. gadā, un, gatavojot iepirkuma specifikācijas, vadījušies atbilstoši sagatavotajai tāmei arī par aparatūru, bet tad saprasts, ka šādu finansējumu atbilstoši plānotajam nevarēs dabūt. Tad, tiekoties ar domes vadību, centušies samazināt iepirkuma izmaksas. Bijušas vairākas tikšanās, tāmes atkal un atkal atzītas par dārgu, un tā veidotas kādas 10 tāmes, līdz nonākts pie gala rezultāta. A. Kraps iebilda, ka tāda rīcība nav pieņemama, un vajadzēja ātrāk vienoties, ko grib pirkt, lai uz pirmo pasākumu 12. janvārī viss jau būtu piegādāts.
– Jā, mēs par vēlu sagatavojām tāmes, un šī noma šobrīd reāli ir kā papildu izdevumi. Bet, lai tautas nams varētu pildīt savas funkcijas, viņi ir izvēlējušies šo variantu – nomāt, jo, piemēram, skaņas iekārtas var tikt piegādātas tikai kādu septiņu vai astoņu mēnešu laikā.
Varētu pat būt, ka summa, kas par skaņas iekārtu ir paredzēta, būs vajadzīga tikai uz nākamā gada sākumu, – sacīja Raivis Ragainis. Atbildot uz jautājumu, vai tādā gadījumā tehnikas noma varētu notikt pat gadu, A. Godiņš atbildēja noliedzoši. Tiekot domāts par ekonomiskāko variantu, piemēram, vasaras mēnešos, kad var rīkot āra pasākumus, atsakoties no iekārtu nomas.
A. Kraps, atkal atsaucoties uz to, ka līgumi slēgti bez finansiāla pamatojuma, vaicāja, kurā budžeta pozīcijā bija iekļauti avansa maksājumi trīs līgumiem – aparatūrai, mēbelēm, nomai –, finanšu nodaļas vadība skaidroja, ka nauda grozījumos bijusi iekļauta tautas nama tāmē. A. Kraps iebilda, ka līgumi par piegādi un nomu tika noslēgti decembra sākumā, bet grozījumus pieņēma decembra beigās. Finanšu speciāliste skaidroja, ka tautas nama tāmē jau pirms tam bija daļējs finansējums – 200 000 eiro mēbeļu iegādei, un pērn septembra budžeta grozījumos mainīts mērķis, atvēlot tos aprīkojuma iegādei.
Saskaņojuma nebija, bet sistēma «Namejs» ļāvusi dokumentam nonākt līdz parakstīšanai
A. Kraps secināja, ka kāds no domes vadības ir parakstījis līgumu, bet līgumus taču vispirms saskaņo juridiskā vai finanšu un ekonomikas nodaļa. Kā tad varēja notikt tas, ka līgums ap 400 000 eiro vērtībā parakstīts bez finansiāla seguma?
– Kā jau minēju sēdes sākumā, šī problēma pašlaik tiek novērsta. «Namejā» dokumentu palaižot, finanšu nodaļa ir uzrakstījusi, ka nav pilna saskaņojuma, bet dokuments tomēr ir tālāk aizgājis kā saskaņots. Tas neparādījās un aizgāja tālāk, un loģiski, ka parakstītājs, parakstot visus, parakstīja arī šo kā kopējo līgumu. Netiek parakstīti līgumi, kam nav saskaņojuma, bet bija tāda problēma, un tā šobrīd tīri tehniski tiek novērsta, – skaidroja Raivis Ragainis.
A. Kraps arī minēja, ka tūlīt pēc finanšu komitejas sēdes jautājums par līdzekļu piešķiršanu tautas namam tiks apstiprināts ārkārtas domes sēdē, bet tam nav juristu saskaņojuma. R. Ragainis atbildēja, ka līdz ārkārtas sēdei saskaņojums būs, bet šobrīd to vēl nav paspēts izdarīt.
– Šādam lēmuma projektam vajadzēja būt 2023. gada novembra beigās, un tad viss būtu labi un nebūtu jāuzdod jautājumi. Nu šis lēmums ir viena iemesla dēļ, tas ir mēģinājums legalizēt nepareizi noslēgtos līgumus, tāpēc par to nebalsošu, – sacīja Aivars Kraps.
Kļūdu atraduši, pateicoties opozīcijas ierosinājumam
Deputāts Leonīds Salcevičs vaicāja, kad un kam tad radusies apskaidrība, ka vajag reaģēt uz opozīcijas aizrādījumiem, ka obligātās procedūras līgumu slēgšanā netiek ievērotas? Tagad runājot par kļūdu «Namejā», izdomājot citus brīnumus, un nu beidzot to visu labojot.
R. Ragainis atbildēja, ka tieši opozīcijas ierosinājums arī izsaucis to, ka atkal iets cauri visam procesam un meklēts, kur un kāpēc tāda kļūda ir radusies.
– Izpildvara arī pieslēdzās un sākumā neredzēja problēmu, bet, kad mēs nonācām līdz konkrētajai situācijai, tad sapratām, ka ir kļūda sistēmā «Namejs», kas pieļauj nesaskaņotu lēmumu vai līgumu novirzīt tālāk uz parakstītāju. Tā kļūda šobrīd ir novērsta. Un tagad viss tiek atgriezts atpakaļ finanšu nodaļai, un, kamēr nav viņu saskaņojuma, nekas netiek parakstīts. Paldies par to, ka vērsāt uzmanību uz šo problēmu. Tā nav apzināta kļūda, katrs ir darījis savu darbu, kā tas ir paredzēts, tikai dokuments nav «Namejā» nostopējies, kā tam jābūt, kad nav finansējuma, bet aizgājis uz parakstīšanu. Nu nonākam pie situācijas, ka it kā tur avanss bija, tāpēc it kā drīkstēja parakstīt, it kā nedrīkstēja, bet katrā ziņā tāmes turētājam bija jāskatās, vai viņam budžetā ir finansējums pilnā apmērā, lai varētu izpildīt šīs saistības. Tā ka šī situācija šobrīd mums liek apdomāt dažas lietas, un turpmāk tam nevajadzētu atkārtoties, – atbildēja Raivis Ragainis.
L. Salcevičs minēja, ka šis gan neesot vienīgais tāds precedents. Šis esot vienīgais ar tik lielu summu, bet gada griezumā pērn bijis tā, ka parakstīti līgumi un tikai pēc tam budžeta grozījumos to naudu ieliek.
– Neteiksim, kurš to ir ielaidis, bet šo slimību kāds ir ielaidis jau sen, – atbildēja Raivis Ragainis, tā norādot, ka, viņaprāt, to pašu, savulaik pie varas esot, darījuši tagadējie opozicionāri. R. Ragainis piebilda, ka problēma slēpjas atsevišķās situācijās.
– Ja kādā iestādē ar vadības ziņu tiek pieņemts lēmums par kādas ēkas izgaismošanu vai citu skaistumlietu uzstādīšanu pilsētas vai novada vajadzībām, lai būtu patīkamāki svētki un budžets tam ir, bet tas norādīts citam nolūkam, tad nu iestāde no sava iekšējā budžeta paņem no tās pozīcijas, kur nauda ir, un mēs pēc tam to atdodam atpakaļ. It kā nav pareizi, bet, lai noreaģētu ātri, to var darīt. Vienīgā problēma ir, ka mēs budžeta pozīcijas esam ļoti smalki aprakstījuši. Bet, runājot ar Finanšu ministriju, secināts, ka tam īsti nav vajadzības. Piemēram, kultūras pārvaldei var apstiprināt budžetu lielās pozīcijās – atalgojums, pamatlīdzekļi, pasākumu aprīkojums. Mēs esam visu aprakstījuši par katru pasākumu atsevišķi, un, kad pēc viena pasākuma paliek finansējums un varētu to ielikt citā pasākumā, tur gan ir problēma. Esam pārāk rūpīgi visu sarakstījuši, un tas mums iegriež. Bet tajā pašā laikā mums ir ļoti liela skaidrība par katru pozīciju. Te varētu teikt pareizi vai nepareizi, bet ir lietas, kur mums vajag noreaģēt ātrāk, un, ja budžetā nauda ir, tad paņemam. Piemēram, ir jānopērk krēsls, bet to pirks decembrī, tad līdz tam varam nopirkt pildspalvas par krēsla naudu un pēc tam atgriežam naudu krēslam, – skaidroja Raivis Ragainis.
Kopumā tautas nama aprīkojumam nepieciešami 754 890 eiro
A. Kraps norādīja, ka pēc savas pieredzes neatceras, ka Jēkabpils domē būtu noslēgts līgums bez finansējuma par tik lielu summu. Jau pieņemot budžeta grozījums, viņš minēja, ka ir bijusi prakse plānot izdevumus, norādot, ka naudu tiem paredzēs budžeta grozījumos, nevis noslēgt līgumu un tad ķerties pie budžeta grozījumiem. A. Kraps vaicāja, kas notiktu, ja deputāti par šādu naudas piešķīrumu tautas namam nenobalsos? R. Ragainis atbildēja, ka tad lauztu līgumu ar piegādātājiem. Vai tad esot labāk, ja šo lēmumu nepieņem un tautas nams, kura pārbūvē ieguldīti vairāk nekā četri miljoni, nav darboties spējīgs? Tad tas būtu jāslēdz ciet, tikai jāapkurina un jāapsaimnieko, kas gan būtu veltīga naudas tērēšana. A. Kraps sacīja, ka, protams, neviens deputāts tā nedomā, bet viss ir jādara korekti un juridiski pareizi. Bet šajā gadījumā deputāti būs tikai vienkārša balsošanas mašīna, un tā nav pareiza rīcība. R. Ragainis uz to iebilda, ka viņš taču jau teicis, ka šajā gadījumā parakstīšana nav izdarīta pilnīgi pareizi, bet tas nav apzināti, tā ir sistēmas kļūda, kas jālabo, un to arī dara.
– Es nespēju saprast, vai šāda apmēra līgumu parakstīšana notiek tikai elektroniski, iesaistītajām personām tieši savā starpā nemaz nekomunicējot? Vai tad cilvēciski pa nozarēm nerunā par to, ko paraksta? – savu pārsteigumu pauda deputāts Edvīns Meņķis. R. Ragainis sacīja, ka, jā, visi līgumi ir «Namejā», nekas vairs nav papīros. Tāmes turētājs dara savu darbu, tad tiek darīts darbs attiecībā uz iepirkumu, tad esot finanšu nodaļa, kas izvērtē savu darbu, tad ir visi citi saskaņotāji. Un pēc tam ir parakstītājs, un pēc loģikas dokumentam tik tālu nevajadzētu iziet, ja kaut kur kaut kas ir apstājies, bet šajā gadījumā tas nesaskaņots esot aizgājis tālāk un ir parakstīts. A. Kraps iebilda, ka «Namejā», pirms tiek uzlikts gala paraksts, atverot var redzēt katru cilvēku, kam dokuments ir dots saskaņot, un ko viņš ir uzrakstījis – saskaņojis vai nē, ir finansējums vai nav. To visu var redzēt, tātad cilvēks, kas parakstīja šo līgumu, nav šos saskaņojumus skatījies. Jāpiebilst, ka konkrēts uzvārds netika nosaukts, bet atbilstoši amata pienākumiem parakstītājs varētu būt priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks. R. Ragainis atbildēja, ka neko vairāk nevar paskaidrot, jo jau esot teicis, ka nodaļa nesaskaņoja, bet dokuments aizgājis tālāk kā saskaņots.
– Esam kļūdu konstatējuši ar palīdzību vai bez, tam nav nozīmes. Tā ir konstatēta un novērsta, lai vairāk tā nebūtu, un viss. Ko es vairāk varu pateikt, – sacīja Raivis Ragainis.
Balsojot pret nebija neviens no opozīcijas, A. Kraps nepiedalījās, atturējās Edvīns Meņķis, Kaspars Štolnieks, Valdis Vizulis un Leonīds Salcevičs. Lēmumu ar balsu vairākumu apstiprināja arī tūlīt pēc finanšu komitejas notikušajā ārkārtas domes sēdē. Balsojot ar astoņām balsīm «par» bija Aigars Nitišs, Aija Bojāre, Daina Kalve, Daina Vītola, Ilmārs Luksts, Kārlis Stars, Māris Trušelis, Raivis Ragainis, Aivars Kraps, Leonīds Salcevičs, Valdis Vizulis balsoja «pret», bet Edvīns Meņķis un Kaspars Štolnieks balsojumā atturējās.
Atbilstoši domes lēmumam novada pašvaldības 2023. gada budžetā saskaņā ar 2023. gada 21. decembra saistošajiem noteikumiem par budžeta grozījumiem tautas nama tāmē tika iekļauts finansējums noslēgto līgumu avansa maksājumu veikšanai par Jēkabpils tauta nama mēbeļu un aprīkojuma piegādi, žalūziju un skatuves aprīkojuma piegādi, gaismas iekārtu, apgaismojuma sistēmas, skatuves auduma, piekares mehānismu un deju grīdas seguma piegādi un uzstādīšanu. 2024. gadā vēl būs nepieciešams finansējums gala maksājumiem par minēto aprīkojumu, kā arī finansējums noslēgto līgumu par Jēkabpils tautas nama lielās zāles apgaismojuma sistēmas, aizkaru un auduma nomu, lielās zāles skaņas iekārtu nomu. 2024. gada sākumā tiks izsludināts iepirkums par Jēkabpils tautas nama apskaņošanas sistēmas piegādi un uzstādīšanu, kam arī nepieciešams finansējums šogad. Lai pašvaldība nodrošinātu uzņemto saistību izpildi, ir nepieciešams noteikt finansēšanas avotu noslēgto līgumu izpildei. Tāpēc tika nolemts iekļaut Jēkabpils novada pašvaldības 2024. gada budžetā 754 890 eiro (strīdīgais avansa maksājums plus pārējās izmaksas) tāmē «Jēkabpils tautas nams».
Viktors
Ragainajam visi citi vainīgi, tik ne pats. Kule traucē dejot...
Jā
Tieši tā. Un par vainīgo iztaisīs Godiņu
Bambino
Rokas nost no Kreicburgas ziķera! Aigars ir godavīrs, vecā kaluma cilvēks. Ja visi tādi būtu, Latvija zeltu.
Ziķerfans
Tiešām, viņš takš ziķeris!!! Sen par ziķeriem nekas nav dzirdēts, nez ko šie ziemā dara? Dzied vai ķer zivis?
skumjais
Nezinu, vai ansamblis vēl ir pilnā sastāvā. Bet H. Zdanovskis man vienmēr būs atmiņā kā labs skolotājs, kurš iemācīja klavierspēles pamatus un vadīja trakulīgo 1. vidusskolas pūtēju orķestri 80.-90. gados.
Mārīte
Klīst leģendas par ziķeru kāri uz jaunām meitenēm, Harijs esot bijis īpaši gardēdis
Xxl
Mīts par šo kungu joprojām dzīvs.Runas ir garas,bet darbs ir īss!
Lex
Un ko tad šis "varenais goda vīrs" tik nevarīgs.Bet runāt protams prot,bet vadītājam vajag ne tikai runāt,bet darīt! Nu daudz tādu ir Latvijā.
Izmeklētājs Caps
Godiņš tur neko neizlemj. A kāpēc TN tik ilgi nevēra vaļā. Tāpēc ka bija aizmirsuši ieprojektēt kaut kādu tur elektrības skapi. Kāmēr saprojektēja, kamēr uzlika. Tāpat ar ģmnāzijas ēdināšanu. Ne jau Vizulim kāda teikšana pie tiem katliem. Žuks aizmirsa konkursu izsludināt.
Kā tur bij?
Un kā viss beidzās ar dzelzceļmalas koku ciršanu Biržu virzienā? Līguma ar pašvaldību ta nebija. Cirta firma, kā saka, uz savu roku?
prusaks
Nu ir gan ambīļi tie mūsu pilsētas runas vīri, kurš tad ar tukšu maku uz bodi iet, pat pēc nākošā nekas nesanāks, jo uz boju vairs nekur neko nedod.
Edīte
Kāda vel Nameja kļūda. Nebija kļūdas,kāpēc jāmelo? Vienkārši 3 vietnieki TIK gudri,ka NELASA komentārus Namejā,ka nav naudas. Lasīt par 3 tk.algu nav iemācījušies.
Kārlis
Nu kā nav kauna apgalvot , ka lasīt neprotu, es taču esmu diplomēts projektu vadītājs!!!
Jecis
Tie opozicionāri ja būtu tik naski strādājuši, kad bija pie varas, pilsēta būtu nodota šā brīža vadībai daudz labākā stāvoklī....bet tajā laikā opozīcija pat muti nedrīkstēja atvērt....kamēr varas vīri pa spēļu zālēm dzīvojās....
Zinātājs
Tā nav kļūda. Tā ir apzināta rīcība.
Jēkabpilietis
Šodien ar bērniem gājām pastaigā. Ietves netīrītas. Pilsēta grimst arvien dziļāk.
Aijux
Svētais aivars... Sēž un gaida kādu paklūpam!