16. un 17. maijā Latvijā notika Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme. Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur) tikās Jēkabpilī, lai apspriestu reģionālās drošības situāciju un izaicinājumus, turpmāka atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī Baltijas valstu prioritātes gaidāmajā NATO samitā Viļņā. 17. maijā sanāksmes noslēgumā Krustpils pilī Baltijas valstu aizsardzības ministri plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem sniedza informāciju par tikšanās gaitu un atbildēja uz jautājumiem.
– Mēs pārrunājām ļoti plašu jautājumu kopumu un apliecinājām mūsu apņēmību turpināt Baltijas valstu ciešo sadarbību aizsardzības jomā, stiprinot gan reģionālo, gan ES un NATO valstu drošību. Runājot par reģionālās drošības izaicinājumiem, mēs esam vienisprātis, ka Krievija arī turpmāk būs lielākais militārais drauds Baltijas valstu un NATO alianses drošībai. Un mēs apzināmies, ka nav pamata gaidīt pozitīvas pārmaiņas Krievijas īstenotajā ārpolitikā. Tāpēc visas trīs Baltijas valstis turpinās ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā, – uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Runājot par atbalstu Ukrainai, viņa minēja, ka visas trīs Baltijas valstis ir vienotas savā solidaritātē pret Krievijas agresiju, nosoda Krievijas kara noziegumus un turpinās sniegt visu iespējamo palīdzību Ukrainai līdz pilnīgai tās uzvarai.
– Baltijas valstis ir līderes atbalsta sniegšanā Ukrainai, un Latvijas atbalsts jau ir pārsniedzis vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd Latvija koncentrējas uz Ukrainas bruņoto spēku personāla apmācību. Šogad Latvijā apmācīti 3 000 Ukrainas karavīru, un papildus jau notiekošajām militārajām mācībām Latvija un Kanāda uzsāks kopīgu ukraiņu militārās apmācības programmu Latvijā. Baltijas valstis atbalsta Ukrainas pievienošanos NATO, un NATO samitā Viļņā aliansei ir jādemonstrē NATO militārais spēks un jāpieņem lēmumi, lai vēl vairāk stiprinātu NATO atturēšanas un aizsardzības spējas ilgtermiņā. Viens no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai ir sabiedroto karaspēka klātbūtnes palielināšana Baltijas jūras reģionā. Pirms dažām dienām es atgriezos no darba vizītes Kanādā, un tikšanās laikā Kanādas aizsardzības ministre atkārtoti apliecināja Kanādas negrozāmo apņemšanos attīstīt NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu no bataljona līdz brigādei. Kanāda ir uzsākusi paātrinātu iepirkuma procedūru, lai iegādātos jaunas militārās spējas – prettanku ieročus, pretdronu sistēmas un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas – tās vadītajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā, – sacīja Ināra Mūrniece.
Viņa minēja, ka NATO samitā plānots apstiprināt arī jaunos NATO aizsardzības plānus, un tie ir būtisks elements NATO atturēšanas spēju stiprināšanai. Taču priekšā vēl nopietns darbs, lai plānus ieviestu dzīvē un praktiski stiprinātu NATO kolektīvo drošību.
I. Mūrniece arī informēja, ka tikšanās laikā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem panākta vienošanās ievērojami palielināt uzņemošās valsts atbalstu tiem NATO sabiedrotajiem, kuri veic gaisa telpas patrulēšanu Baltijas debesīs.
– Šo apņemšanos esam nostiprinājuši šodien, parakstot jaunu kopīgu vienošanos par izmaksu sadalījumu NATO gaisa telpas patrulēšanas uzņemšanai, – teica Ināra Mūrniece.
I. Mūrniece uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība ir būtisks instruments drošības stiprināšanai un iespēja īstenot lielus projektus, lai kopīgi attīstītu dažādas militārās spējas. Ministre pauda gandarījumu par līdz šim paveikto un konkrētās tikšanās laikā pārrunātajām detaļām attiecībā uz jauniem sadarbības projektiem.
BD ministrei vaicāja, kāda loma Baltijas valstu militārajā sadarbībā aizsardzības jomā būs topošajam poligonam Sēlijā?
– Ne velti ministru tikšanās notika šeit. Sarunās ar pašvaldībām jūtam, cik tās ir ieinteresētas, jo jebkura militāra objekta atrašanās kādā reģionā nozīmē, ka tur būs attīstība, būs cilvēku ienākšana uz dzīvi reģionā, un tas veicinās uzņēmējdarbību, un tie būs papildu ienākumi reģiona cilvēkiem. Esmu gandarīta, ka bija iespēja kolēģiem parādīt vietu, kur plānots attīstīt topošo poligonu. Esmu gandarīta arī par to, ka salīdzinoši ar citām valstīm Latvijā šāda militāra objekta attīstīšana virzās bez jebkādām problēmām. Tas ir arī tāpēc, ka liela daļa nepieciešamās teritorijas pieder «Latvijas valsts mežiem». Bet mēs arī jūtam cilvēku atvērtību un ieinteresētību tur, kur aizsardzības resors var palīdzēt attīstīties pašvaldībām, – atzina Ināra Mūrniece.
Viņa pauda pārliecību, ka līdz ar poligona būvniecību un darbību reģionā būs jūtama pozitīva dinamika, un jau pēc kāda laika būs redzams, ka dzīve kļuvusi aktīvāka.
– Ādažu poligons ir lielākais Latvijā, bet Sēlijas poligons būs divreiz lielāks, un tas nozīmē, ka tas būs lielākais poligons Baltijā. Un jau šodien, kaut neesam sākuši poligonu celt, mūsu kaimiņu valstis ir izteikušas vēlmi iesaistīties un trenēties šajā poligonā. Tāpat plānojam tur izvietot mūsu NATO sabiedrotos no Kanādas, – sacīja aizsardzības ministre.
Visi ministri pauda atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO un uzsvēra, ka gaidāmajā NATO samitā Viļņā ir jāpanāk taustāms progress šajā jautājumā. Aizsardzības ministri atzina, ka samits Viļņā būs nozīmīgs alianses tālākajā attīstībā, jo tiks pieņemti lēmumi par praktiskiem Baltijas reģiona aizsardzībai svarīgiem pasākumiem.
Kā informē Aizsardzības ministrija, šogad vadošās valsts lomu trīspusējā Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā ir uzņēmusies Latvija, tāpēc Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme notika Latvijā. Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību.
Baltijas valstu sadarbības formātā tiek realizēti arī vairāki nozīmīgi projekti – Baltijas valstu Apvienotais štāba elements, Sauszemes spēku, Gaisa spēku un Jūras spēku sadarbība (Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON)), kā arī sadarbība Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) ietvaros, kurā mācās un dienesta pienākumus pilda visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku karavīri un civilais personāls.
Fredis
SI VIS PACEM, PARA BELLUM.
slīmests
MInistriem arī viens tepat piedāvā naudu, bet parastajiem nekā.