Beidzot ir izredzes Jēkabpilī uzbūvēt jaunus daudzdzīvokļu īres namus
INESE ZONE

 
Finanšu ministrijas virzītā jaunā pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programma paredz, ka 17 pašvaldībām, kas jau iepriekš izteikušas ieinteresētību, tagad jādefinē aktuālais pieprasījums pēc īres dzīvokļiem. Pirmajā lotē tiks izvērtēta iespēja īstenot programmu Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā, Ventspilī, Ādažos, Cēsīs, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Salaspilī, Siguldā, kā arī Jēkabpilī. 
 
Pašvaldībām līdz 20. septembrim jāpieņem lēmums par dalību programmā
   Pagājušā gada beigās ar finanšu ministra rīkojumu tika izveidota vadības grupa šāda PPP risinājumu izveidei. Tās uzdevums bija izstrādāt zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu PPP iespējamo risinājumu ie­tvaru, piedāvāto PPP struktūru, ieviešanas nosacījumus un grafiku. Saskaņā ar Ministru kabineta šā ga­da 11. jūnija lēmumu, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ir uzdots izstrādāt projekta finanšu un ekonomiskos aprēķinus, kā arī iegūt nepieciešamos atzinumus no kompetentajām institūcijām. VNĪ būs galvenais publiskā partnera pārstāvis un strādās kopā ar pašvaldībām, kas piedalīsies projektā. Paš­valdībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansē­šana, ņemot vērā iedzīvo­tāju maksātspēju un tirgus situāciju. Pavasarī veiktajā pētījumā tika intervētas 17 pašvaldības, kā arī veikta statistikas datu analīze, kā rezultātā ir izveidota aplēse nākotnes pieprasījumam pēc pieejamu cenu īres dzīvokļiem katrā no 17 pašvaldībām. Pē­tījums apstiprina, ka Lat­vijas mājokļu politikas izaicinājums ir slikta dzīvokļu kvalitāte, pārapdzīvoti mā­jokļi, zema tirgus aktivitāte, kā arī papildu izaicinājums ir hipotekāro kredītu nepieejamība daļai sabiedrības.
 
Pirmajā lotē tiks paredzēta vismaz 1000 dzīvokļu izbūve līdz 2030. ga­dam ar kopējām investīcijām ap 100 miljoniem eiro
    Kā informē «Valsts ne­kustamie īpašumi», finanšu ministrs Arvils Ašera­dens paudis viedokli, ka ierobežotas finanšu pieejamības apstākļos viens no valdībai un pašvaldībai pieejamajiem finanšu instrumentiem, kas Eiropā tiek izmantots salīdzinoši bieži, ir tieši privātā un publiskā partnerība. Šādi projekti ļauj ēkas, ceļus un citus objektus iedzīvotājiem nodrošināt ātrāk, publiskā sektora pieejamības izdevumus atliekot uz laiku, kad objekts jau ir pieejams sabiedrībai. Lat­vijā līdz šim ir realizēts ti­kai viens šāda veida partnerības projekts – Ķekavas apvedceļa izbūve. 
     Savukārt VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griš­­kevičs izsaka cerību par plašu pašvaldību ie­saisti. VNĪ sagaidot, ka pašvaldības izrādīs iniciatīvu un sniegs nepieciešamo informāciju, lai varētu veiksmīgi uzsākt projektu. Nodomu protokoli tiks slēgti, pamatojoties uz pašvaldību domju pieņemtajiem lēmumiem par konceptuālo dalību projektā. VNĪ mērķis ir veidot ilgtermiņa un stabilu risinājumu pieejamu mājokļu nodrošināšanai visā Latvijā, un tikai cieša sadarbība starp VNĪ un pašvaldībām ļaušot to īstenot. Pašvaldībām līdz 2024. gada 20. septembrim būs jādefinē savs aktuālais pieprasījums pēc pieejamajiem īres dzīvokļiem, jāizvērtē pieejamie zemes gabali būvniecībai un jāpieņem lēmumi par dalību programmā, tajā skaitā par nepieciešamajiem saistošajiem noteikumiem.
   Arī pašvaldības jau ir paudušas savu viedokli. Tā Cē­su novada domes priekš­sēdētājs Jānis Ro­zen­­bergs uzsver programmas nozīmīgumu: «Šī programma ir ievērojama vairāku iemeslu dēļ. Pirm­kārt, tā veicina mājokļu pieejamības risināšanu plašā Latvijas teritorijā – nevis tikai vienā pilsētā vai pa­gastā, bet vairākās pilsētās visos reģionos. Tas uzreiz rada ievērojamu efektu mājokļu pieejamības jautājumu risināšanā. Otrkārt, programma palīdz pakāpeniski ieviest publiskās un privātās partnerības modeli, kas līdz šim ir bijis sarežģīts. Treškārt, risinot mājokļu pieejamības problēmas vairākās pilsētās visā Latvijā, katrai pašvaldībai ir iespēja izvēlēties, vai šis ir piemērots instruments. Valsts iesaiste šī jautājuma risināšanā un virzīšanā ir ļoti apsveicama.»
 
Jēkabpilī jaunu namu celtniecībai atvēlēs pašvaldības zemi Celtnieku ielas mikrorajonā
    Kā in­for­­­mē  Jē­kab­­pils no­vada domes attīstības un tautsaimniecības jautāju­mu komitejas vadītājs Ainars Vasilis, pašvaldība plāno pieteikties 100 līdz 120 īres dzīvokļu māju būvniecībai Jēkabpilī, Celt­nieku ielas mikrorajonā, kur pašvaldība ir iegādājusies zemi šim nolūkam 1,3 hek­tāru platībā, kur var uz­būvēt vairākas ēkas. Ap­rēķini liecinot, ka dzīvokļu fonda deficīts Jēkabpilī ir ap 180 dzīvokļiem, ko šādi var mazināt. A. Vasilis skaid­ro, ka pašvaldība varot arī noteikt māju apmēru, cik stāvu būves tās būs, kā arī dzīvokļu platību. Māju lielums bū­šot atkarīgs no tā, kādu ap­kures veidu piedāvās in­vestors, droši vien noteikšot ierobežojumu, ka ēkas ir ne lielākas kā četri stāvi.
     – Būvniecība pamatā tiks apmaksāta no projekta līdzekļiem, kur nāk in­ves­tors un iegulda savus līdzekļus, ko  atgūst caur īres maksu. Tas ir valsts pro­jekts, ko virza Finanšu mi­nistrija un «Valsts ne­kustamie īpašumi». Daudz­dzīvokļu namu pirmās kārtas būvniecību varētu uz­sākt 2028. gadā. Ja programmu ieviesīs,  mājas uz­­cels un visi dzīvokļi ne­ti­ks izīrēti, tad par tukšajiem mitekļiem 70% no šiem izdevumiem segs no programmas līdzekļiem, un pašvaldība maksās tikai 30%. Izmantošanas nosacījumi paredz, ka pašvaldība pieņem saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka kategorijas, kas var pretendēt uz šiem dzīvokļiem. Pēc 25 gadiem daudzdzīvok­ļu ēka un dzīvokļi pā­r­ies pašvaldības īpašumā, un tad pašvaldība ar tiem va­rēs rīkoties bez ierobežojumiem: ļaut tos izpirkt, pārdot izsolē  vai paturēt kā īres dzīvokļus, – skaidro Ainars Vasilis. 
    Vaicāts, vai pašvaldība būtu gatava vēl pretendēt uz dzīvokļu celtniecību, ja to deficīts ir vismaz 180 dzī­vokļi, bet šobrīd plānots pretendēt uz aptuveni 100 dzīvokļiem, A. Vasilis sacīja, ka  šobrīd ir runa par pirmo kārtu. Ja būs vēl cita kārta, var pieteikties atkal. 
     Saistībā ar militārā po­ligona «Sēlija» būvniecību tie­koties ar Aizkraukles un Jēkabpils novada uzņēmējiem un iedzīvotājiem, Bru­ņoto spēku pārstāvji informēja, ka militārpersonu vajadzībām aptuveni no 2028. gada var būt vajadzīgi vairāk nekā 100 īres dzīvokļi. Vaicājām, vai šim nolūkam varētu izmantot ar PPP programmas atbalstu būvētos namus? Paš­valdība iepriekš ir informējusi, ka šos dzīvokļus varētu izīrēt mediķiem un ci­tiem speciālistiem, kas nepieciešami novadā. A. Vasilis skaidroja, ka uz to jau attiecas iespēja paš­valdībai ar saistošajiem noteikumiem izvēlēties kategorijas, kas var īrēt dzī­vokļus. Pašvaldība varot noteikt, ka tie ir Jēkabpils novadā deklarētas personas un poligona militārpersonas. Viņš piebilst, ka šobrīd par projekta īstenošanu var sniegt tikai aptuvenu informāciju, jo par dalību PPP projektā vēl apstiprināšanai jāgatavo do­mes lēmums, un līdz tam notiks sanāksmes de­putātu darba grupās, kur par to lems. 
 
 
Uzziņai
  • Kopējais investīciju apjoms 1000 dzīvokļu izbūvei privātās un publiskās partnerības  projektā tiek lēsts 100 līdz 125 miljonu eiro robežās, un tas tiks precizēts sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku, veicot finanšu un ekonomiskos aprēķinus.
  • VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) ir lielākais Latvijas zemes un ēku pārvaldītājs. VNĪ piedāvājums klientiem un ar to saistītie pakalpojumi ir iedalīti četrās grupās: biroji; valstij nepieciešamie stratēģiskas nozīmes infrastruktūras objekti, kultūrvēsturiskais mantojums un nelikvīdi, apgrūtināti un nerealizējami īpašumi. VNĪ tiešā veidā apkalpo publiskā sektora un privātā sektora klientus.
  • Pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma paredz nodrošināt jaunu mājokļu dzīvojamā fonda izbūvi pašvaldībās pēc iespējas īsākā laikā un augstākā kvalitātē. Projekts tiek veidots pēc «privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko» modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus. 

#SIF_MAF2024


    Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (9)

  1. Joske
    Joske
    pirms 2 mēnešiem

    Izredzes ir viens. Vai uzbūvēs, tad redzēs.

    Atbildēt
  2. Kalkulators
    Kalkulators
    pirms 2 mēnešiem

    Parēķināju : 100 miljoni uz 1000 dzīvokļiem, sanāk 100.000 EUR par 1 dzīvokli, un tas saucas pieejamas cenas dzīvoklis? Mans kaķis sāka smieties!

    Atbildēt
  3. Atceries Leonīd,
    Atceries Leonīd,
    pirms 2 mēnešiem

    Solīji tiltu, tagad sola mājas pa lēto! Ticēsim????

    Atbildēt
  4. lauku Jāns
    lauku Jāns
    pirms 2 mēnešiem

    Nerēķināju, jo , man tā ir sīknauda un tā man nekad makā neturas , tātad nav.

    Atbildēt
  5. nu ko
    nu ko
    pirms 2 mēnešiem

    Kaut kā nav ticības šādiem paziņojumiem. Varētu būt,bet varētu nebūt.Ik pa laikam parādās kaut kādi investori,kaut ko izsludina. Tad saceļas aborigēni,kuriem neko nevajag.Tad izrādās,ka arī investori tikai gaisu tricina,un dīķī atkal iestājas miers.

    Atbildēt
  6. Fakts
    Fakts
    pirms 2 mēnešiem

    Pašvaldībās un valstī kopumā tiem imitēta darbība, un visiem ir labi.

  7. Pēteris
    Pēteris
    pirms 2 mēnešiem

    Vispirms ir jāizrēķina ires maksa! Un tad būs skaidrs,kurš skolotājs vai maxima pārdevēja varēs īri tikai vien ap 400 euro mēnesi samaksāt. Stāvēs tukši un iedzīvotāji ar nodokliem maksās par tukšu īri un apkuri... Zeme atveries

    Atbildēt
  8. ciniķis
    ciniķis
    pirms 2 mēnešiem

    Baidos, ka domes salašņas tos dzīvokļus būvēs sev un savai rodņai.

  9. Juris
    Juris
    pirms 2 mēnešiem

    Tos Jaunos dzīvokļus vajadzēja būvēt jau daudz agrāk,kad izmaksas bij' mazākas un iedzīvotāju skaits tik strauji nemazinājās kā tagad ..

    Atbildēt

Pievienot komentāru