Ābeļu ciema iedzīvotāju biedrības «Ābeļi» pārstāvis Pēteris Rutkovskis apstrīdējis Administratīvajā Jelgavas tiesu namā Jēkabpils novada pašvaldības rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības un būvvaldes atteikumu izsniegt viņam būvvaldes 2023. gada 24. oktobra lēmumu par Tvaika ielas būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, un tiesa pieņēmusi lēmumu ierosināt lietu par būvvaldes 2023. gada 24. oktobra lēmuma atcelšanu.
BD jau informēja par Jēkabpils novada domes vadības tikšanos ar Ābeļu ciema iedzīvotājiem, kuri protestēja pret Tvaika ielas atjaunošanu, to izbūvējot paaugstinātu ar bentonītmāla segumu nogāzē Daugavas pusē. Iedzīvotāji saskata, ka dambis palielinās plūdu draudus viņu mājām.
Gribot sargāt citus uz Ābeļu ciema rēķina
Iedzīvotāji arī pauda viedokli, ka pašvaldība, paaugstinot Tvaika ielu, domā tikai par Jēkabpils pilsētas un uzņēmuma «Ošukalns» pasargāšanu no plūdiem. P. Rutkovskis sarunā ar BD arī pauž šādu viedokli.
.JPG)
Pērn janvāra plūdu kritiskākajā brīdī ūdens, pārplūstot pāri Tvaika ielai, atnāca līdz Brīvības un Neretas ielas krustojumam.
.JPG)
Janvāra plūdos cieta arī uzņēmumi, tajā skaitā SIA «Ošukalns» teritorija.
BD arhīva foto
– Pērn 13. janvārī Daugavas ūdeņi virzījās pretēji straumei pāri Ābeļu ciemam, un ūdens masas atdūrās pret Tvaika ielas posmu un tā turpinājumu – autoceļu Pīlādzis–Apsītes. Ūdens to pārvarēja un nokļuva SIA «Ošukalns» ražotnes teritorijā, kas jau ir Jēkabpils pilsētas teritorija. Uzņēmumam tika nodarīti ievērojami mantiski zaudējumi, un daļa ūdens masas caur Neretas ielas caurteku virzījās tālāk Jēkabpils iekšienē un radīja plūdu draudus pilsētai, – saka Pēteris Rutkovskis. Viņš norāda, ka SIA «Ošukalns» valdes priekšsēdētājs ir domes deputāts Aigars Nitišs, un P. Rutkovskis, izvērtējot visas darbības plūdu un pēcplūdu laikā, esot secinājis, ka nolemts ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus, izmantojot valsts un pašvaldības līdzekļus, uzbūvēt dambi ceļa Pīlādzis–Apsītes vietā, lai pasargātu uzņēmumu no turpmākajiem applūšanas draudiem. Darbi uzsākti jau pērn 17. un 18. janvārī, kad divu dienu laikā izbūvēts pagaidu dambis, ko tieši kā dambi esot definējis arī novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis komunikācijā ar medijiem.
– Pagaidu dambis atradās būves vietā, līdz pašvaldība izstrādāja būvniecības ieceri, noslēdza līgumu ar projektētāju par būvprojekta dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību. Līgumu pašvaldības vārdā izpilddirektors noslēdza pērnā gada 2. maijā, bet pagājušā gada 5. jūlijā būvvalde šo būvniecības ieceri akceptēja. Savukārt 24. oktobrī būvvalde pieņēma lēmumu par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, kas ļāva uzsākt būvdarbus, kas saskaņā ar pašvaldības oficiāli izsniegto informāciju ir uzsākti 2023. gada 31. oktobrī. Pagaidu dambis tika novākts, un tā vietā uzsākta pastāvīga dambja būvniecība. Pastāvīgais dambis ir daudz augstāks par pagaidu dambi. Pēc sākotnējiem aprēķiniem, šis dambis ir par aptuveni 1,20 metriem augstāks par veco ceļa klātni. Tādā veidā tiek atrisināta SIA «Ošukalns» teritorijas applūšanas problēma. Izbūvējot šādu pastāvīgu dambi, plūdu gadījumā, ja Daugava pārplūst tādā pašā veidā, kā tas notika pērn 13. janvārī, ūdens masas nepārplūstu pāri ceļam Pīlādzis–Apsītes, bet paliktu Ābeļu ciema teritorijā. Tas nozīmē, ka līdzīgu plūdu gadījumā ūdens līmenis ievērojamā daļā no Ābeļu ciema teritorijas būtu par 1,20 metriem augstāks, nekā tas bija pērn 13. janvārī un turpmākajās dienās. Es neesmu ne hidrologs, ne ģeodēzists vai ģeologs, bet tas ir mans vienkāršots skatījums uz iespējamajām sekām gadījumā, ja šis dambis tiek uzcelts, un kādā veidā tas ietekmēs Ābeļu ciema iedzīvotājus un viņu īpašumus, – stāsta Pēteris Rutkovskis.
Tiesa lemj ierosināt lietu par būvvaldes lēmuma atcelšanu
Iebildumus pret šo būvprojektu Ābeļu ciema iedzīvotāji oficiāli izteica jau pērn 11. septembrī, kad pašvaldībā tika iesniegti aptuveni septiņi iesniegumi no atsevišķiem ciema iedzīvotājiem. Šo iesniegumu izskatīšanas termiņš, kā likumā paredzēts, ir viens mēnesis. P. Rutkovskis stāsta, ka atbilde tika saņemta tikai 31. oktobrī, tātad pārkāpjot likumā noteikto termiņu. Atbildes sniedzis izpilddirektors, kurš nebijis tiesīgs to darīt, jo iesniegumi esot jāvērtē kā apstrīdēšanas iesniegums administratīvā procesa izpratnē par attīstības pārvaldes un būvvaldes darbībām, un tie bija jāizskata domē ar administratīvo strīdu komisijas starpniecību.
.JPG)
Tā šobrīd izskatās uzbērums būvobjektā ceļa Āb 34 Pīlādzis–Apsītes posms.
– Šo atbildi pārsūdzēju tikai es, jo Ābeļu ciema iedzīvotāju biedrība vēl nebija izveidota. Sūdzību par izpilddirektora atbildi iesniedzu kā privātpersona, būdams kvalificēts jurists, un to izskatīja pašvaldības administratīvo strīdu komisija, un sūdzība tika noraidīta. Komisija nolēma atstāt izpilddirektora atbildi spēkā un ieteica tāpat rīkoties arī domei, kam sēdē jālemj par komisijas lēmumu. Dome šī gada 22. februārī arī lēma noraidīt iesniegumu, ar kuru es pārsūdzēju izpilddirektora atbildi, gan arī divus citus jautājumus, kuru iniciators biju es. Viens bija par atbildes nesniegšanu pēc būtības uz manu priekšlikumu pašvaldībai izveidot konsultatīvu padomi vai komisiju lemšanai par to, kādi pasākumi jāveic pašvaldībai, lai pasargātu Ābeļu ciema teritoriju no turpmākajiem applūšanas draudiem. Otrs bija papildjautājums par būvvaldes atteikumu izsniegt man būvvaldes 2023. gada 24. oktobra lēmumu, par ko jau minēju iepriekš (24. oktobrī būvvalde pieņēma lēmumu par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi). Kopumā pašvaldība 22. februārī noraidīja trīs manus iesniegumus. Šos divus domes lēmumus, starp kuriem bija sadalīti mani trīs iesniegumi, pārsūdzēju administratīvajā tiesā Jelgavas tiesu namā, un abos pieteikumos tiesa pieņēma lēmumu ierosināt administratīvo lietu. Pirmajā lietā par būvprojektu tiesa lūdza pašvaldību sniegt skaidrojumu, savukārt man sniegt atsauksmi par šo skaidrojumu. Lēmumā par administratīvās lietas ierosināšanu tiesa izteica kritiku pašvaldībai par iesniegumu izskatīšanas kārtību. Respektīvi, tiesa konstatēja, ka mūsu iesniegumi tika izskatīti, pārkāpjot Iesniegumu likumu un Administratīvo procesu likumu. Tiesa jautājumā par dambja būvniecību ierosināja lietu par būvvaldes 2023. gada 24. oktobra lēmuma atcelšanu, kaut arī tādu prasību es nebiju iesniedzis, jo pašvaldības atteikuma dēļ man nebija iespējas iepazīties ar būvvaldes lēmumu. Bet likums paredz iesniegumā par administratīvo aktu pārsūdzēšanu norādīt, kādā apmērā administratīvais akts tiek pārsūdzēts, kā izpaužas akta nepareizības. Bet no informācijas, kas bija man – datuma un lēmuma nosaukuma –, es to nevarēju secināt. Tātad tiesa lēmumā par lietas ierosināšanu norādīja, ka ierosina lietu par būvvaldes lēmuma atcelšanu, ko arī prasīja Ābeļu ciema iedzīvotāji pērnā gada 11. septembra iesniegumos. Tiesas sēdes datums nav noteikts. Pašlaik tiesa atrodas atvaļinājumā, bet atgriežoties tiesa turpinās lietas izskatīšanu, – stāsta Pēteris Rutkovskis.
.JPG)
Vietām paaugstinātā seguma klātne ir tuvu pie īpašumu robežas.
Dome pieļāvusi kļūdas apstrīdēšanas iesnieguma tiesiskās dabas noteikšanā
No Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu nama 2024. gada 3. maija lēmuma redzams, ka, pārbaudot P. Rutkovska pieteikumu un tiesas izprasītos dokumentus, konstatēts, ka Jēkabpils novada dome, pieņemot 2024. gada 22. februāra lēmumu, pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumus izskatīja kā par iestādes faktisko rīcību (par atbildi un informācijas pieprasījumu), nenoskaidrojot patieso pieteicēja 2023. gada 11. septembra un vairāku 2023. gada decembra iesniegumu mērķi. Bet no pieteikuma materiāliem pievienotajiem dokumentiem konstatējams, ka pieteicējs vēl pirms 2023. gada 24. oktobra lēmuma pieņemšanas par būvdarbu nosacījumu izpildi bija vērsies pašvaldībā (2023. gada 11. septembrī), izsakot iebildumus par objekta būvniecību. Taču no pieteikumam pievienotajiem dokumentiem konstatējams, ka pašvaldība ne pieteicēja 2023. gada 11. septembra iesniegumu, ne 2023. gada 4. decembra sūdzību nav izskatījusi kā būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegumu Administratīvā procesa likuma izpratnē, jo kļūdaini uzskatījusi, ka pieteicēja iesniegumā ietvertie jautājumi ir vērsti uz to, lai noskaidrotu iestādes viedokli jeb saņemtu skaidrojumu par uzdotajiem jautājumiem. Līdz ar to pieteicēja iesniegumi tika izskatīti atbilstoši Iesniegumu likumam, sniedzot atbildes. Acīmredzami, ka pašvaldība nav uzskatījusi, ka piemērojams Administratīvā procesa likums administratīvā akta apstrīdēšanai, līdz ar to tā arī nav izvērtējusi pieteicēja prasījumu, kas saistīts ar būvatļaujas, kas izdota objekta būvniecībai, apstrīdēšanu.
Iestādes pieļautās kļūdas apstrīdēšanas iesnieguma tiesiskās dabas noteikšanā nav pieteicēja vaina. Tāpēc, ievērojot tiesiskās paļāvības principa aspektu, ka iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas, tās nav ņemamas vērā, nosakot pieteicēja tiesības vērsties tiesā. Konkrētajā gadījumā no procesuālajiem dokumentiem, kurus pieteicējs iesniedzis pašvaldībā, kā arī no pieteikuma tiesai ir pirmšķietami secināms, ka pieteikums iesniegts par Jēkabpils novada būvvaldes 2023. gada 24. oktobra lēmuma atcelšanu.
Tiesa secinājusi, ka vienlaikus konstatējums par to, vai ar objekta būvniecību tiek aizskartas pieteicēja tiesības un tiesiskās intereses, tiks veikts, izskatot lietu pēc būtības, ņemot vērā to, ka augstāka iestāde (dome) vispār nav vērtējusi pieteicēja būvatļaujas apstrīdēšanas iesniegumu par būvniecības tiesiskumu vai būvniecības īstenošana neskar citu, trešo personu īpašuma tiesības, vai nerada vides tiesību aizskārumu. Rezultātā tiesa nolēma pieņemt P. Rutkovska pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu par Jēkabpils novada būvvaldes 2023. gada 24. oktobra lēmuma atcelšanu un pieaicināt atbildētājas Jēkabpils novada pašvaldības pusē iestādi – Jēkabpils novada domi.
Pieprasa būvvaldes lēmumu arī biedrības «Ābeļi» vārdā un atkal saņem noraidījumu
P. Rutkovskis piebilst, ka tiesa arī nolēma neatzīt biedrību «Ābeļi» par trešo personu lietā, ko viņš arī bija lūdzis pieteikumā. Tiesa to pamatojusi ar juridiskiem argumentiem, un viņš šo tiesas nolēmumu nepārsūdzēja.
– Bet tas neatļauj biedrībai piedalīties kā procesa dalībniekam, jo es kā privātpersona nevaru tikt asociēts ar biedrību, kurai ir daudz biedru. Mēs izlēmām, ka šajā situācijā turpmāk rīkosimies kā biedrība un pieprasīsim būvvaldes pagājušā gada 24. oktobra lēmumu. Būvvalde šo iesniegumu noraidīja, un biedrība šo lēmumu pārsūdzēja domes administratīvo strīdu komisijā. Komisija nolēma ieteikt domei atstāt spēkā būvvaldes šī gada maija lēmumu par informācijas pieprasījuma atteikumu, – informē Pēteris Rutkovskis.
Izskatot komisijas ieteikumu, domes 11. jūlija sēdē arī tika apstiprināts lēmums, ar kuru ir atstāts spēkā būvvaldes atteikums. Biedrība šo lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvajā rajona tiesā.
Atteikuma pamatā ir skaidrojums, ka P. Rutkovskis kā privātpersona jau šī gada janvārī zināja par pieprasīto Administratīvo aktu, un līdz ar to šobrīd ir beidzies viena mēneša termiņš Administratīvā akta apstrīdēšanai, un biedrība nevarēs izmantot administratīvo aktu informācijas pieprasījumā norādītajam mērķim – apstrīdēšanai tiesā. Bet, ievērojot Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtajā daļā noteikto, informācijas saņēmējs drīkst informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta, līdz ar to Jēkabpils novada būvvaldei nav bijis pamata izpildīt informācijas pieprasījumu. P. Rutkovskis, paužot savu viedokli administratīvo strīdu komisijā, atkal uzvēra, ka biedrība norāda, ka būvvalde apstrīdētajā 2024. gada 23. maija administratīvajā aktā pārkāpa Administratīvo pārkāpumu likuma normas, kas nosaka, ka privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var šo administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, tātad biedrībai ir iespējams apstrīdēt atteikumu.
2023. gada plūdos ūdens pārvarēja Tvaika ielu un applūda «Ošukalna» teritorija. Autores arhīva foto
Pašvaldībai – viens viedoklis, Ābeļu ciema iedzīvotājiem savs – tas ir dambis un apdraud īpašumus
BD jau iepriekš atspoguļoja vairākas diskusijas, kur uz tikšanos pašvaldībā ar Jēkabpils novada domes vadību bija ieradušies Ābeļu ciema iedzīvotāji.
Pirms Tvaika ielas pārbūves uzsākšanas, saņemot Ābeļu ciema iedzīvotāju protestus, domes vadība informēja, ka pašvaldība ir meklējusi iespēju, kā šajā situācijā varētu panākt lielāku Ābeļu ciema aizsardzību no plūdiem, pirms ir izbūvēts esošā Daugavas dambja pagarinājums. Tika skaidrots, ka tā ir no Tvaika ielas atejošā ceļa Radžusala–Veldzes paaugstināšana līdz 84 centimetriem, kas veidotu uzbērumu, kas aizsargātu lielu daļu Ābeļu ciema ceļa labajā pusē. Savukārt teritorijas zemākajā vietā pirms šī ceļa varot ierīkot ūdens atsūknēšanas vietu, lai plūdu gadījumā pēc ūdens atkāpšanās no tās varētu atsūknēt tur sakrājušos ūdeni. Taču ceļa Radžusala–Veldzes uzbēršana un dīķa ierīkošana nenotiks paralēli Tvaika ielas pārbūvei, to varētu darīt nākotnē.
Pašvaldības pieaicinātie hidrologi toreiz norādīja, ka nevar izslēgt atkārtotu plūdu risku, tāpēc Tvaika ielas līmeni ir plānots pacelt, lai novērstu ūdens ieplūšanu pilsētā. Citu risinājumu šobrīd neesot, jo plānotā Daugavas dambja pagarinājuma nav un arī Tvaika ielas klātne plūdos ir bojāta. Ielas paaugstināšana nepasliktināšot situāciju Ābeļu ciemā, pat ja drīz atkal būtu lieli plūdi un tur ieplūstu ūdens, jo tas tad būšot varbūt nedaudz augstāks kā janvāra plūdos, toties iela būšot pieejama evakuācijai un atsūknēšanai.
– Jūs to redzat kā ūdens masas ierobežošanu un jūsu dzīvojamā masīvā lielāku ūdens līmeni, jo ceļš norobežos to rajonu. Turpretim mēs to redzam kā transporta mezglu, infrastruktūru, kuru paceļot augstāk tādā līmenī, kurā tā nav applūdusi, tā funkcionē kā ceļš arī pie evakuācijas un atsūknēšanas darbiem. Ja līdzīga līmeņa plūdi būs tuvākajā nākotnē un ceļš paliek tāds pats kā bija, tad tas ir zem ūdens, – tad skaidroja domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars.
Hidrologi skaidroja, ka Tvaika ielas pārbūve ir būtiska, lai pasargātu Neretas un Bebru ielas uzbērumu, lai to nepārmitrinātu plūdos un nerastos noslīdējumi, un tā pasargātu visu pilsētu. Janvārī Neretas un Bebru iela darbojusies kā aizsargdambji, un tā bijusi liela laimes spēle, ka izdevās kaut ko nosargāt. Te esot runa par visu pilsētu, jo situāciju var risināt tikai kompleksi. K. Stars arī minēja, ka arī «Ošukalnu» aizsargāt ir svarīgi, jo tā teritoriju applūšana var radīt dabas katastrofu. Pērn plūdos tur jau izplūdušas pāris tonnas eļļas. Tāpēc tas nav tikai viena uzņēmuma jautājums. Turklāt šis uzņēmums esot viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem visā Jēkabpils novadā. Uz tikšanos ar iedzīvotājiem bija ieradies arī Aigars Nitišs, kurš skaidroja, ka patiesi lielu plūdu gadījumā paaugstinājums uzņēmumu pilnībā neaizsargās, un ūdens Ābeļu ciemā tad nebūtu daudz augstāk kā pērn. Tagad galvenais esot vienoties par Daugavas dambja pagarinājuma izbūvi, kas primāri aizsargās visu Ābeļu ciemu.
Bet iedzīvotāji jau toreiz solīja vērsties tiesā. Viņi sacīja, ka viss, ko piedāvā, ir tikai tādēļ, lai viņus pierunātu piekrist Tvaika ielas atjaunošanai ar dambi. Vai pēc tam ko vēl darīšot, tas esot jautājums.
Jēkabpils novada domes izpilddirektora vietniece Anita Moskovska uz BD lūgumu komentēt situāciju ar tiesvedību sacīja, ka viss ir tiesas kompetencē. Viņa informē, ka šobrīd ir divas aktīvas tiesvedības: viena ar fizisku personu, otra – ar juridisku personu. Viena ir iedzīvotāju biedrības «Ābeļi» pieteikums par pienākuma uzlikšanu Jēkabpils novada domei sniegt atbildi pēc būtības uz 2023. gada 26. novembra iesniegumu. Lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā tiesas sēdē 2024. gada 17. oktobrī Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā. Bet otra ir P. Rutkovska pieteikums par Jēkabpils novada būvvaldes 2023. gada 24. oktobra lēmuma atcelšanu. Vienlaikus ar minēto tiesneša lēmumu noraidīts pieteicēja lūgums par iedzīvotāju biedrības «Ābeļi» pieaicināšanu lietā trešās personas statusā. Šobrīd tiesnese ir atvaļinājumā, un nav zināms paredzamais šīs lietas izskatīšanas laiks un veids.
Uzziņai
Par objekta «Tvaika ielas posma, Jēkabpilī un autoceļa Āb 34 «Pīlādzis–Apsītes», Ābeļu pagastā posma atjaunošana» būvdarbiem pašvaldība atklāta konkursa rezultātā noslēgusi līgumu ar SIA «Pamatceļš». Līgumcena ir 546 549,78 eiro. Pievienotās vērtības nodoklis – 21% – ir 114 775,45 eiro, un kopējā līgumcenas un pievienotās vērtības nodokļa summa ir 661 325,23 eiro.
#SIF_MAF2024
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
prusaks
Kurš tik garu stāstu spēj izlasīt, centos, bet neatradu Ābeļu iedzīvotāju konkrētu ierosinājumu - kā tad vajadzētu būvēt dambi, lai būtu drošība visiem . Laikam jau jābūvē dambis apkārt visam Ābeļu ciemam.
Lasītājs
Bažas par to ,ka Ābeļu ciems tiks mākslīgi nopludināts, radot iedzīvotājiem vēl lielākus zaudējumus un apdraudējumu jaunu šāda mēroga plūdu gadījumā jau ir viedoklis kuru pašvaldība klaji ignorē, kaut paši to labi saprot un atzīst.Par to ka dambja pagarinājums ir nepieciešams visiem ir skaidrs, bet par risinājumiem apspriešanu ir pārtraukuši tiklīdz saskārās ar pirmajām grūtībām lai sasniegtu kopsaucēju...sola vienu bet dara citu. Visas pārrunas kas notiek ar pašvaldības pārstāvjiem nonākt pie tāda rezultāta, ja nebūs pa viņu prātam tad darīs visu iespējamo lai Ābeļu ciemu reāli noslīcinātu.
hih
Toreiz janvārī ūdens sāka nākt pilsētā no Mežrūpnieku ielas gala,ja nepagarinās dambi,tad darbiem nav nozīmes.
slampa
Kuru tas interesē ? Neredzu.
Juris
Kuru interesē šo iedzīvotāju viedoklis, ka tik Lošukalnam nav problēmu.
bet
Kur tad ir šis iedzīvotāju VIEDOKLIS izlasāms ? KoĒ ? Kaut kāda zākāšanās aiz stūra nav viedoklis.
Vai ne?
Lai Ošukals ar visām ražotnēm pārceļas uz lauku teritorijām. Pilsētā būs tīrāks gaiss un jaunā vietā varēs izvērsties un iekārtoties daudz ērtāk un labāk. A tagad kā siļķes mucā pie Daugavas un kā nāk ziema, vienos kreņķos jādzīvo. Ja būs vēl lielāki plūdi kā bija, nu nepaglābs tas dambis Ošukalnu.
annastante
Ošukalns nevis pārcelsies, bet paplašināsies nocirtstā meža vietā - aizd.irsīs vēl plašāku teritoriju gandriz vai pilsētā. Diez vai tie, kas lauku klusumā būvēja privātmājas Ābeļos, rēķinājas ar lielrūpniecību aiz žoga...
pēteronkuls
Ošukalns ir lielākais nodokļu maksātājs un darba devējs Jēkabpilī. Punkts. Lai tik attīstās.
Rezumē
Bija atnācis uz domes sēdi izteikties par šo lietu... Ragainis centās aiztaisīt muti...