Ābeļu ciema iedzīvotāji pauž viedokli, ka Tvaika ielas pārbūve palielinās plūdu risku ciematam
INESE ZONE

Ābeļu ciema iedzīvotāju iniciētajā sanāksmē iedzīvotāji tikās ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieku attīstības jautājumos Kārli Staru un hidrologiem Haraldu Gailumu un Oskaru Eiduku, jo iedzīvotāji vēlējās saņemt atbildes par plānoto Tvaika ielas pārbūvi, kas, viņuprāt, rada papildu plūdu draudus Ābeļu ciematam.
 
Atbildi sniegs rakstiski
     K. Stars sacīja, ka iesniegumi ir saņemti, un jau sarunas sākumā uzsvēra, ka viss ir cieši saistīts ar Jēkab­pils aizsargdambja pagarināšanas projekta ideju kā risinājumu, kas novērstu pilsētas applūšanu tur, kur tas notika šī gada janvārī. Par Tvaika ielas atjaunošanu un atbildi uz iedzīvotāju rakstiskajiem iesniegumiem K. Stars skaidroja, ka pašvaldībā ar tiem ir iepazinušies un tagad vērtējot, cik šie argumenti ir pa­matoti. 
     – Mēs pārbaudām, vai visu esam pareizi darījuši, un uz šo brīdi, kamēr tiksim skaidrībā, konsultējoties ar citām atbildīgajām iestādēm būvniecības jomā, mēs darbus Tvaika ielas atjaunošanā neuzsāksim. Rakstiski mēs jums atbildēsim tad, kad mums būs pilna skaidrība par šo problēmu, – teica Kārlis Stars. Tika minēts, ka pašvaldība konsultējas ar Būvniecības valsts kontroles biroju un Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamentu. 
    K. Stars minēja, ka Tvai­ka ielas atjaunošana ir nepieciešama, lai atjaunotu satiksmi šajā rajonā, kas ir apgrūtināta pēc janvāra plūdiem. 
     – Kāpēc tādi tehniskie risinājumi (ar uzbērumu) – tur tā tehniskā argumentācija ir tāda, ka, ņemot vērā janvāra plūdu situāciju un applūdušo teritoriju augstuma atzīmes, ir skaidrs, ka atjaunot ceļu atbilstoši līdzšinējai augstuma atzīmei ir nelietderīgi, jo pie līdzīga rakstura plūdiem ceļš ap­plūstu un nebūtu lietojams. Jūs to redzat kā ūdens masas ierobežošanu un jūsu dzīvojamajā masīvā lielāku ūdens līmeni, jo ceļš norobežos to rajonu. Turpretim mēs to redzam kā transporta mezglu, infrastruktūru, kuru paceļot augstāk tādā līmenī, kurā tā nav applūdusi, tā funkcionē kā ceļš arī pie evakuācijas, pie glābšanas darbiem un atsūknēšanas darbiem. Ja līdzīga līmeņa plūdi būs tuvākajā nākotnē un ceļš paliek tāds pats kā bija, tad tas ir zem ūdens. Jūs taču zināt, kāds tas bija. Bet pagaidām Tvaika ielas atjaunošanas process ir apturēts, – informēja Kārlis Stars. 
     Tad viņš vērsa uzmanību uz dambja pagarinājuma projektu variantiem un piedāvāja iepazīties ar tiem. Tas, ka dambis esot jāpagarina tādā vai citā variantā, esot nepārprotami skaidrs. Ne velti jau 2012. gadā šī ideja par dambja pagarinājumu tikusi attīstīta, bet netika realizēta. Pēc tam to naudu pārdalījuši Carnikavai un Ādažiem, un viņi bija priecīgi, ka var izbūvēt dam­bi. Ideāls variants esot viens, bet iespējams, ka tam ir kādi šķēršļi, tāpēc ir arī citi, lai var nonākt pie kaut kāda kopsaucēja. Laika grafiks esot tāds, ka dambja pagarināšanas projekta ideja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ir iesniegta šī gada maijā, un tagad pašvaldībai ir jāsniedz precizējumi. Projekts esot to ideju sarakstā, kam VARAM dos savu vērtējumu, kurām tad piešķirt finansējumu. Un projekta pieteikuma ie­sniegšana būšot 2024. gada otrais pusgads. Kad būs zināms, ka pagarinājuma ideja priekšatlasē ir atbalstīta, būšot jāveic projektēšanas darbi, un būvprojekta izstrādes gaitā, protams, varēšot iedziļināties tehniskās detaļās.
 
Iedzīvotāji uzskata, ka būvēs dambi, nevis ielu
     Iedzīvotāji gan primāri gribēja vaicāt par Tvaika ielu un interesējās: ja tā ir ielas atjaunošana, līdzīga citu ielu atjaunošanas darbiem, vai tad arī citas ielas novadā izbūvēs ar paaugstinātu uzbērumu un bentonītmāla ekrānu gar pusi, kas vērsta uz Daugavu? Iedzīvotāji uz­svēra, ka, viņu ieskatā, ar šādu projektu tā nav ielas atjaunošana, bet gan hidrobūve – dambis. K. Stars at­bildēja, ka citur māla ekrānu, protams, nebūs. Taču līdz dambja pagarinājuma izbūvei var paiet vairāki gadi, un, ja nu tomēr šajā laikā atkal ir lieli plūdi, tad svarīgi, lai Tvaika ielu varētu lietot kā ceļu un tā nepārplūstu. Lai Tvaika ielu varētu saukt par hidrobūvi, tās uzbērumam esot jābūt par metru augstākam, nekā tagad ir plānots, un ar citu uzbēruma struktūru. Ie­dzī­votāji tam nepiekrita, jo projektēšanas uzdevumā taču esot norādīts, ka Tvaika ielas uzbērumam jāspēj at­vairīt palu ūdeņus, tātad tā tomēr pildīs hidrobūves funkcijas. Speciālistu un K. Sta-ra atbilde bija, ka tā nav hidrobūve, un bentonītmāla pārklājums esot domāts, lai ūdens vismaz kādu laiku nenoskalo uzbērumu un nerada noslīdējumus, kādi tika novēroti Neretas ielā janvārī. 
–      Tad tas būs ceļš, kas atvaira ūdeni? – ar sarkasmu vaicāja iedzīvotāji. Atbilde bija, ka jebkurš ceļš ar uzbērumu atvairot ūdeni. Iedzī­votāji tad arī pauda, ka tieši par to viņi satraucas, ka tad, ja dambja pagarinājuma vēl nebūs, ūdens applūdinās Ābeļu ciemu un tur arī paliks un krāsies, jo Tvaika ielas dambis to aizturēs. 
     K. Stars atkal uzsvēra, ka pašvaldība konsultējas ar atbildīgajām institūcijām.
    – Un pašvaldība rīkosies atbilstoši institūciju atzinumam. Ja teiks, ka rīkojamies nepareizi, nebūvēsim; ja at­zīs, ka tas ir pareizi – būvēs. Bet nepareizi pašvaldība nerīkosies, – sacīja Kārlis Stars un mudināja beidzot pāriet uz citu tēmu – pie informēšanas par dambja pagarinājuma variantiem. 
 
Sagatavoti četri pagarinājuma varianti
     Hidroloģijas speciālists H. Gailums informēja par četriem variantiem. Pirmais, kas varētu paglābt no plūdiem lielāku teritoriju un ko gribētu īstenot pašvaldība, paredz būvēt pagarinājumu gar Daugavas malu no Zvejnieku ielas līdz mājai «Apiņi» Ābeļu ciemā. Otrs variants paredz pagarinājumu no Zvejnieku ielas līdz Bebru ielai, atbilstoši paaugstinot Bebru un Tvaika ielas posmus. Trešajā variantā pagarinājums būtu tik tālu, cik to atbalsta iedzīvotāji, jo gar Daugavu Ābeļu ciemā ir privāta zeme un būvniecība jāsaskaņo ar zemes īpašniekiem, kuriem šim nolūkam jā­atvēl daļa savas zemes. Arī šajā gadījumā paaugstinātu Tvaika ielu. Ceturtais vari­ants paredz, ka dambja pagarinājums faktiski apiet tos īpašumus, kas nevēlas uz savas zemes būvniecību. H. Gailums gan norādīja, ka trīs pēdējie varianti diezin vai saņems finansiālu atbalstu, jo nav ekonomiski izdevīgi: izmaksas dārgas, bet aizsargātā teritorija – mazāka nekā pirmajā variantā.
    Iedzīvotāji atzina, ka viņu interesēm atbilstu pirmais variants, lai gan apšaubīja, vai arī tas dos labumu patiesi lielu plūdu situācijā, jo janvārī ūdens Ābeļos ie­nācis tieši pie «Apiņiem», tagad dambis tikai līdz tiem neko nedos. Vai esot tā, ka tālāk nevar būvēt, jo tur sākas aizsargājams biotops? Uz to atbildēja, ka, jā, tur ir aizsargājama zona. Cilvēki pauda sašutumu, kāpēc par šiem jautājumiem nav ru-nāts ar iedzīvotājiem? Vai­cāja, vai ir veikti kādi pētījumi par dambja pagarinājuma un Tvaika ielas izbūves ietekmi uz Ābeļu ciemu, vai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums? Ja tāda nav, tad kāpēc jau tagad iedzīvotājiem prasa piekrišanu kā­dam no variantiem? 
    H. Gai­lums atbildēja, ka pētījumi par Ābeļu posmu vēl būs jāveic, bet rezultāti būtiski neatšķiršoties no jau agrāk par Jēkabpili pētītiem faktiem, uz ko pamatoti va­rianti, jo upes garenkritums esot vienāds Jēkabpilij un Ābeļu ciemam. Par ietekmes uz vidi izpēti tika skaidrots, ka normatīvie akti to paredz veikt tad, kad izstrādā būvprojektu, kad tas notiks, veiks aprēķinus un izpēti. Tad procesa gaitā arī runāšot ar katru zemes īpašnieku. Tikšanās dalībniekiem arī tika iedotas anketas ar jautājumiem par pagarinājuma būvi, ko solīja izsūtīt citiem ciema iedzīvotājiem, kas nepiedalījās sanāksmē. 
 
«Kas atbildēs, ja applūdīs mūsu mājas?»
     Iedzīvotāji atkal atgriezās pie konkrētā jautājuma, kas viņus satrauc, nevēloties turpināt uzklausīt sīkāk skaidrojumu par katru pagarinājuma variantu, jo tikšanās mērķis bijis dzirdēt no domes vadības atbildes par Tvaika ielas projektu. Ja uzber dambi un to paaugstina, tad Ābeļu ciems esot apdraudēts gan pirms, gan pēc dambja pagarinājuma izbūves, jo Tvaika iela aizturēs ciemata teritorijā ieplūdušo ūdeni. Esot taču pieredzēts, ka janvārī ūdens sū­cās caur dambi un pat kanalizācijas akām. Ja tas notiks arī ar pagarinājumu, ciems tiks pārvērsts par baseinu starp dambi un Tvaika ielu. H. Gailums tad skaidroja, ka tāds esot  jauns skatījums un plānotie noteikumi, kas liek applūstošas teritorijas sadalīt mazākos baseinos. Viņš arī minēja, ka dolomīta slānis kā filtrs laiž palu ūdeņus cauri. K. Stars norādīja uz to, ka atklājies, ka aizvari Jēkabpils dambī nav kārtīgi aiztaisīti un ir sarūsējuši, un ir citas tehniskas nepilnības, kas kopā ar esošo situāciju arī noveda pie ūdens nākšanas pilsētā caur dambi un kanalizācijas akām. H. Gai­lums piebilda, ka ilgstoši nelietoti aizvari, kas bijuši atvērti lietus ūdens noplūdei, pēc gadiem vairs nepilda savu funkciju. Tāpat Jēkabpils dambja sausajā pusē nav bijuši drenāžas kolektori un novadgrāvji, kas tur būs pēc pārbūves un būs arī dambja pagarinājumā, tāpat kā ūdens atsūknēšanas vietas. Ābeļu ciema iedzīvotājiem tika pārmests, ka viņi atkal grib noraidīt dambja pagarinājuma ideju, kā tas jau reiz darīts 2012. gadā. 
   – Ja jūs protestējat, var nebūvēt, bet tad paliek jautājums, vai tas der arī Jē­kabpils iedzīvotājiem, jo viss jārisina kompleksi. Mēs te neizgudrojam Ameriku. Kāpēc tad dambjus būvē Ādažos, Ogrē un citur? – sacīja Kārlis Stars. 
    Iedzīvotāji iebilda: – Jūs visu laiku runājat par 2012. gadu, bet tas bija Jēkabpils iedzīvotāju, ne mūsu lē­mums, jo tad bija plānots citāds pagarinājums. Visu laiku tiek runāts par Jē­kabpils aizsardzību un acīmredzot konkrēta uzņēmuma aizsardzību (Aut. piez. – Iedzīvotāji lika noprast, ka runa ir par SIA «Ošukalns», kuru Tvaika ielas paaugstinājums tad aizsargās no ūdens), bet mēs esam Ābeļu ciema iedzīvotāji un mēs jums uzdevām konkrētus jautājumus par Tvaika ielu un par savām problēmām, un nācām runāt par to, bet atbildes nesaņemam. Kas atbildēs, ja starp dambi un Tvaika ielu paliksim dīķī un būs ziema un mums istabās ūdens sasals? Ūdens taču tur paliks pat tad, ja Dau­gavā līmenis kritīsies. Politiķi nomainīsies, un neviens neatbildēs. Ir sāpe par to, ka pašvaldībai nav nekādas komunikācijas ar cilvēkiem, kas jau cieta plūdos. Varbūt var atbraukt un aprunāties konkrēti ar cietušo māju iedzīvotājiem, pa kurieni nāca ūdens, nevis teoriju stāstīt tagad un zīmēt teorētiskus projektus. Vairumam nav pretenziju pret dambja pagarinājumu, bet nav ko­munikācijas, – sacīja iedzīvotāji. K. Stars atzina, ka ko­munikācija ir bijusi nepietiekama. 
 
Tvaika ielas projekta iecerē saskata likuma pārkāpumus
     Uz jautājumu, vai un kad tiks rīkota sabiedriskā ap­spriešana, atbilde bija, ka pēc tam, kad būs pabeigts pagarinājuma projekta ie­tekmes uz vidi novērtējums. Savukārt Tvaika ielas pārbūvei sabiedriskā apspriešana nav nepieciešama, jo tā neesot tāda veida būve. 
      Iedzīvotāji tam nepiekrita, jo tā esot nevis atjaunošana, bet pārbūve, un faktiski tas būs dambis. Un kā no pārējās ielas tiks uz pacēluma, tad jau tur ziemā būs jākaisa? Un šī pārbūve ne­esot saskaņota ar visiem, kuru intereses skar būvniecība. No iedzīvotāju puses arī izskanēja viedoklis, ka plānotajā Tvaika ielas pārbūves darbu iecerē ir saskatāmi vairāki likuma pārkāpumi, un, ja pašvaldības reakcija nebūs apmierinoša, iedzīvotāji sūdzēsies atbilstošās valsts iestādēs, lai vērtē, vai projektēšanas uzdevumā nav pieļauts likuma pārkāpums. Tāpat, vai tos nav pieļāvis projektētājs, vai tie nav pieļauti iepirkumā un slēdzot līgumu ar būvnieku? Tika norādīts uz juridiskām sekām, ja pārsūdzēs un būs atzinums par pārkāpumiem un kavēsies darbi, kas būs arī finansiālie zaudējumi pašvaldībai, un kas par to atbildēšot? 
     Tika arī uzsvērts, ka esošais Tvaika ielas uzbērums, kas netika novākts visu vasaru, faktiski esot patvaļīga būvniecība, turklāt tur grunts sabērta kopā ar būvgružiem. K. Stars to noraidīja, sakot, ka tas darīts ārkārtas situācijā plūdu apstākļos. Tad tika iebilsts, ka ārkārtas situācija taču netika izsludināta. 
 
Pieprasa atjaunot Tvaika ielu bijušajā augstuma atzīmē
      Iedzīvotāji nepiekrita K. Stara un H. Gailuma skaidrojumiem un sacīja, ka viņu prasība ir, lai improvizētais dambējums tiktu novākts, Tvaika ielas būvprojekts pārstrādāts un to atjaunotu ar divu kārtu as­faltu pie augstuma atzīmes, kāda bija pirms janvāra plūdiem. H. Gailums uz to norādīja, ka nevar izslēgt atkārtotu plūdu risku, tāpēc Tvaika ielas līmeni ir plānots pacelt, lai novērstu ūdens ieplūšanu pilsētā. Citu risinājumu šobrīd neesot, jo esošais dambis vēl nav at-jaunots, pagarinājuma nav un arī Tvaika ielas klātne plūdos ir bojāta. Tas nepa­sliktināšot situāciju Ābeļu ciemā, pat ja drīz atkal būtu lieli plūdi un tur ieplūstu ūdens, jo tas tad būšot varbūt par diviem centimetriem augstāks nekā janvāra plūdos, toties iela būšot pieejama evakuācijai un atsūknēšanai. Iedzīvotāji iebilda, ka ūdens līmenis tad noteikti būs lielāks, un vaicāja, kas aizsargās viņu intereses, jo viņi arī ir novada iedzīvotāji un maksā nodokļus? Esot aizdomas, ka tad, kad uzbūvēs paaugstināto Tvaika ielu, dambja pagarinājumu vairs nevajadzēšot, jo Jē­kabpils un «Ošukalns» būs aizsargāti. Iedzīvotāji gribēja redzēt Tvaika ielas atjaunošanas projektu un atkal un atkal vaicāja, vai tā ir atjaunošana, ja veic tik būtiskas izmaiņas, jo tad jau tā ir pārbūve. Tika skaidrots, ka Tvaika ielu ar uzbērumu plānots izbūvēt, sākot no Tvaika ielas katlumājas un vēl aptuveni 500 metrus aiz Tvaika ielas beigām Ābeļu pagastā. Asfaltēs tikai to daļu, kas ir pilsētas teritorijā. Gar ceļu būšot ūdens novadgrāvis, un plānots izveidot vietu ūdens notecei ar aizvaru uzbērumā uz ceļa uz Ābeļu skolu. Uz jautājumu, kas sagatavoja Tvaika ielas pārbūves projektēšanas uzdevumu, K. Stars nevarēja atbildēt, jo to nezinot. 
     Iedzīvotāji atkal minēja, vai nav doma tikai aizsargāt uzņēmumu, jo visi redzējuši, kas cieta plūdos? Hidrologs skaidroja, ka būtiski ir, lai pasargātu Neretas un Bebru ielas uzbērumu, lai to nepārmitrinātu plūdos un nerastos noslīdējumi, kas jau bija janvārī, un tā pasargātu visu pilsētu. Janvārī Neretas un Bebru iela darbojusies kā aizsargdambji, un tā bijusi liela laimes spēle, ka izdevās kaut ko nosargāt. Te esot runa par visu pilsētu, jo situāciju var risināt tikai kompleksi. Bet iedzīvotāji gribēja zināt, kā tad Tvaika ielas pacelšana pasargās arī Ābeļu ciemu? 
     – Ja nonākam līdz pirmā dambja pagarinājuma va­rianta realizācijai, tad Jēkabpils un Ābeļu ciems ir pasargāts, un Tvaika iela tad ir sekundāra. Pie tā varam nonākt, ja ir sabiedrības iz-pratne un ja ir vieta, kur būvēt. Vēl jau ir trešais variants, ko mēs nepieminam – atsavināšana sabiedrības interesēs. Daži – Ādaži vai Carnikava – to ir piemērojuši galējos gadījumos. Par Tvaika ielu un komunikācijas trūkumu mēs atvainojamies, ka tā ir sanācis, jo vajadzēja būt arī starpsarunai un komunikācijai līdz šim. Šis Tvaika ielas atjaunošanas projekts ir veidots, ņemot vērā jaunos apstākļus un ūdens līmeni janvārī, lai saglabātu ceļu, piekļuvi jums, lai saglabātu arī blakus esošā uzņēmuma «Ošu­kalns» teritoriju no applūšanas, kas var faktiski radīt dabas katastrofu. Zinām, ka tur izplūda pāris tonnas eļļas janvārī, un tas arī ir vērā ņemams jautājums, jo tas viss aiziet kaut kur, un tas tad viss tika pumpēts pāri visai pilsētai. Un tas nav tikai viena uzņēmuma jautājums. Un, no otras puses, ja tas tā arī ir, tad šis uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem visā Jēkabpils novadā, – atbildēja Kārlis Stars.
     Pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers atkārtoja, ka Būvvalde ir apturējusi jebkādas darbības un ir bijušas pārrunas ar būvnieku, un nekas netiks uzsākts, kamēr dome nepieņems lēmumu, un neizslēdzot, ka ir notikušas kļūdas pašvaldības darbībā, tāpēc gaidot autoritatīvu iestāžu atzinumu.
Lai arī tikšanās ilga vairāk nekā divas stundas, iedzīvotāji sapulci pameta neapmierināti ar iegūto informāciju, gatavi apstrīdēt pašvaldības rīcību, kas, viņuprāt, nav likumīga, un visu laiku tiekot runāts par Jēkabpils un uzņēmuma aizsardzību, bet viņu primārās intereses ir ciemata un savu īpašumu aizsardzība, un viņi arī esot sabiedrības locekļi un maksājot nodokļus.  
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (9)

  1. Bebrs
    Bebrs
    pirms 1 mēneša

    Pašvaldības pieaicinātie "hidrologi" nav sertificēti projektēt hidrobūves, tātad aizsargdambi. Ābeļu iedzīvotāju bažas ir pašsaprotamas, tikai pašvaldība, kā tāds ietiepīgs radījums, turpina malt savu un par katru cenu realizēs to, ko būs izdomājuši. Rakstā minēts Neretas un Bebru ielas uzbērums.. Jautājums tiem, kas pasūtīja un pieņema patlaban notiekošo Bebru ielas atjaunošanu - ja reiz tur esošā caurteka ir tik nozīmīga "hidroloģiskajiem procesiem", kāpēc to tagad neatjauno? Kāpēc jāliek pa virsu jauns asfaltbetons un bruģis? Māju taču arī būvē no pamatiem..

    Atbildēt
  2. plostnieka mazmazdēls
    plostnieka mazmazdēls
    pirms 1 mēneša

    Par ko uztraukums ? Vai tad par laivām jau aizmirsts?

    Atbildēt
  3. Šreks
    Šreks
    pirms 1 mēneša

    Lai iedzīvotāji slīkst , galvenais man sroši .

    Atbildēt
  4. Šreks
    Šreks
    pirms 1 mēneša

    Droši

    Atbildēt
  5. Goga
    Goga
    pirms 1 mēneša

    Meklēju sev brūti Jēkabpilī.

    Atbildēt
  6. zināms
    zināms
    pirms 1 mēneša

    Tak Brodos esot pilns ar brīvām meičām visām gaumēm, tur jau var pat ar riteni aizlaist ja kājām nav luste iet.

  7. Lasītājs
    Lasītājs
    pirms 1 mēneša

    Rakstā tiek minēts, ka jebkāda veida darbi tiek apturēti, bet tai pašā laikā uzbērums tiek pacelts līdz iepriekš nolemtajai augstuma atzīmei un tas vis pa pagājušo nedēļu. Pašvaldibas patvaļībai nav robežu...

    Atbildēt
  8. Vicja
    Vicja
    pirms 1 mēneša

    Mekleju sievo no Jekabupils. Man ira naudas daudz.

    Atbildēt
  9. Jevdokijs
    Jevdokijs
    pirms 1 mēneša

    Meklēju brīvu meiteni vārdā Ira, jo viņai naudas daudz ira.

Pievienot komentāru