Bez medus, bet ar bites čaklumu
INESE ZONE

Abella – tas ir vārds, kas rosina iztēli, mudinot domāt par dienvidu zemju eksotiku. Taisnība jau ir, jo abella galisiešu valodā, ko lieto ziemeļrietumu Spā­nijā, Galisijas autonomajā reģionā, nozīmē bite. Bet šoreiz stāsts nebūs par Galisiju, bet gan par SIA «Abella» Jēkabpils novada Ancenes ciemā, ko izveidojuši lauksaimnieki ar patiešām bites čaklumu – Ai­gars Tamanis un viņa dzīvesbiedre Laura Traine. Viņi piedāvā iegādāties vairāk nekā 20 pašu gatavotus produktus, kas tapuši no saimniecībā audzētām un vāktām dabas veltēm. 
     Bet kā tad ar bitēm? Sa­vulaik bijusi zemnieku saimniecība «Bites». Vis­pirms mēģināts nodarboties ar graudu audzēšanu. Bet, kā saka Aigars: – Tam jēga ir tikai tad, ja tev ir vismaz 100 hektāru ar graudaugu laukiem. Tā radās doma, ka jādara kas cits, un pievērsāmies cidonijām. Tad sākās smiltsērkšķu bums, un mēs arī tam ķērāmies klāt un nolēmām izveidot SIA. Ja zemnieku saimniecības pat vienā pagastā var būt ar vienādiem nosaukumiem, tad ar uzņēmumiem ir citādi, SIA «Bites» jau bija, un tā radās SIA «Abella», jo tā taču arī ir bite.
 
Astoņi hektāri laimes hormona
    Smiltsērkšķus, tāpat kā cidonijas, sākuši audzēt pirms gadiem astoņiem. Tagad astoņu hektāru platībā tiek audzēti smiltsērkšķi un 2,8 hektārus aizņem cidoniju lauks. Esot vairākas smiltsērkšķu šķirnes, kā, piemēram, ‘Marija’, ‘Prozrač­nā’. Ir šķirnes, kas vairāk domātas eļļas ieguvei un sulas šķirnes. Sulai domātajām ogas ir gaišākas, dzeltenākas, bet eļļas ogas ir koši oranžas. Tāpat atšķiras arī sulas krāsa. Sulai virspusē nostājas smiltsērkšķu eļļas kārtiņa. Taču daudzi nesapro­tot, kas tad tur augšā ir. Kad uzzina, ka eļļa, saka: nē, to nē. Viņi nemaz nezina, ka tā ir sulas vērtīgākā daļa. 
    – Sākumā visu pārdevām kā ogas. Cidonijas jau Latvijā nevienam nevajadzēja. Tad nu tirgojām uz Poliju, uz Lietuvu. Smiltsērkšķus ņem Pūrē un Rēzeknē. Tos vācam ar visiem zariem un tādus arī realizējam. Tos arī sasaldē ar visiem zariem un pēc tam atlaidina un ogas vienkārši nokrata. Cidoni­jām 90% realizējam kā ogas, bet pārējo izmantojam sukāžu ražošanai. Smiltsērk­šķus sulai gan jālasa ar rokām, bet visu jau nevar nolasīt, arī putniem kaut kas taču ir jāatstāj, – smaidot saka Aigars. 
 
Visu rakstu lasiet BD 13. jūnija numurā

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 1 gada

    Smiltsērkšķu eļļa noderīga kuņģa kaitēm, to es arī zinu, kādreiz t.i. tajos laikos, to varēja dabūt (nevis nopirkt) tikai pa lieliem blatiem.

    Atbildēt
  2. zinātājs
    zinātājs
    pirms 1 gada

    Ja gribi zināt, tad cidonijas ir baigi skābas un ne katrs tās ēd.

  3. Jefiņš
    Jefiņš
    pirms 1 gada

    Izeju vienmēr var atrast, darbs dara darītāju - mūsu tautas dzīves gudrība.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru