Kristīne Verečinska vairāk nekā desmit gadus nodarbojas ar labdarību un sešus gadus vada Rites pagasta bibliotēku. Viņa atzīst, ka sirdij vienlīdz tuvi ir abi darbi, jo tā ir iespēja palīdzēt cilvēkiem.
Kristīne vada biedrību «Ritten», kurā aktīvi iesaistījusies arī Aina Kampe, Aina Guoģe un Lilita Bārdule. «Mums ir sociālā labuma organizācijas statuss. Sadarbojamies ar Latvijas samariešu organizāciju projektā «Paēdušai Latvijai», dalām pārtikas pakas vietējiem iedzīvotājiem, kam tas nepieciešams. Tāpat sadarbībā ar citām organizācijām vedam no Rīgas apģērbus, apavus, dažādas sadzīves preces, ko iedzīvotāji biedrībā var saņemt. Cilvēki labprāt izmanto šādu iespēju, un ne tikai vietējie, brauc arī no Aknīstes, Saukas pagasta. Vairāk interesē tieši bērnu apģērbi un apavi, zīdaiņiem gultiņas. Ja, piemēram, kādam nepieciešami ratiņi vai auto sēdeklīši, tad tos Rīgā meklējam. Ļoti palīdz dzīvesbiedrs Jānis Strumskis, kurš arī meklē kontaktus, kur visu dabūt,» teic Kristīne. Par ilgstošu, nesavtīgu brīvprātīgo darbu līdzcilvēku labā viņa aizvadītā gada nogalē saņēma «Gada brīvprātīgā» goda zīmi.
Bibliotēka ir vieta, kuras durvis bērni ar prieku ver jebkurā gadalaikā, jo šeit var ne tikai lasīt grāmatas, bet arī spēlēt spēles.
Par Eiropas naudu iegādāti trenažieri, kas pieejami pagastmājas pagrabstāvā, un papildināts rotaļu laukums Rites centrā. «Ja būs projektiņi, tad ir doma vasarā sarīkot bērniem radošās darbnīcas. Pāris dienu garumā lai viņiem ir, ko darīt. Vairāk sliecos uz gleznošanu,» iecerēs dalās Kristīne. Viņa atzīst, ka pēc kovida cilvēki ir iesēdējušies, bet, ja uzrunā, tad piedalās un darbojas. «Afišas redz centra iedzīvotāji, savukārt tos, kas nomalē, uzrunājam, zvanot un rakstot,» viņa saka.
Svarīgi ir arī radināt pie grāmatām, jo bērni ir ļoti atkarīgi no viedierīcēm. «Jaunākajai paaudzei patīk ārzemju rakstnieku grāmatas, jo viņus piesaista ilustrācijas, kas ir līdzīgas tām, ko var redzēt mūsdienu multfilmās. Pieaugušie, gluži pretēji, vairāk lasa latviešu literatūru. Tie, kas brauc no nomales, ierodas reizi mēnesī un paņem kādas desmit grāmatas. Viņi tās jaunākās akurāt neņem, lai citi var izlasīt,» novērojusi Kristīne un piebilst: «Cen-šamies rīkot arī pārgājienus, lai iepazītu mūsu pagasta teritoriju. Cenšamies parādīt, kas mums ir skaists. Vadu es un Aina Guoģe. Neesmu gan vietējā, mana dzimtā puse ir Nereta, tāpēc radās vēlme iepazīt vietu, kurā dzīvoju.»
Kristīne atzīst, ka ļoti bieži «pārklājas» biedrības un bibliotēkas rīkotie pasākumi. «Mums viss lielākoties notiek kopā, jo esam viena liela ģimene. Cits citu pazīstam gadiem un zinām, kas kuram patīk un padodas. Laukos vienotība ir ļoti svarīga!» viņa uzskata.
Par Eiropas naudu sportiska gara veicināšanai ir iegādāti trenažieri, kas pieejami pagastmājas pagrabstāvā.
Pagasta vide tiek atdzīvināta, iesaistoties projektos. Iedzīvotāji iegūst arī jaunas iespējas atpūsties un lietderīgi pavadīt laiku.
Rites pagastā ir reģistrēti nepilni pieci simti iedzīvotāju, taču reāli dzīvo mazāk, jo liela daļa, sevišķi jauniešu, ir aizbraukusi darba meklējumos uz ārzemēm vai pilsētām, jo Ritē darba faktiski nav.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projekta «Kopīgās saknes meklējot» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»