Jēkabpils novada domes sēdē pieņemts lēmums mainīt divu Jēkabpils pilsētas ielu nosaukumus, tos precizējot. Diskusijas par  to, kā pareizi būtu dēvējama Raiņa iela –  Jāņa Raiņa vai Raiņa, bija izskanējusi jau agrāk, arī BD publikācijās. Iedzīvotājus satrauc, vai ielu nosaukumu maiņa neradīs problēmas un izdevumus, piemēram, jāformē jauna zemesgrāmata. 

 

    – Domes lēmums ir pieņemts par to,  ka Jāņa Raiņa iela turpmāk būs Raiņa iela un Jāņa Akurātera iela  būs Jāņa Akuratera iela. Mums ir arī valodas inspekcijas atzinums par pareizu J. Aku­ratera uzvārda rakstību, kas apstiprina šādu variantu. Pēc lēmuma pieņemšanas par ielu nosaukumu maiņu automātiski tiek veiktas  izmaiņas zemesgrāmatās un citos tiesību aktos. Tas iedzīvotājiem neko nemaksā. Arī pašvaldības saistošajos noteikumos nav nosacījuma, ka sakarā ar ielas nosaukuma maiņu būtu kāda maksa par pašvaldības pakalpojumiem, kas ar to visu saistīti. Vēl varētu būt tā, ka zīmogi jāmaina uzņēmumiem, ja tādi atrodas šajās ielās. Tātad paliek jautājums par ēku numura zīmju plāksnītēm, kas būtu jāmaina. Apsekojot Raiņa ielu, secinājām, ka ir vismaz četri dažādi numura zīmju varianti: ar uzrakstu «Raiņa iela», «J. Rai­ņa iela» un «Jāņa Raiņa iela» un vēl arī tādas, kas nav atjaunotas kopš padomju laikiem. Tas netiks prasīts uzreiz, būs pārejas periods, lai plāksnītes atbilstoši sakārtotu, –  skaidroja At­tīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas vadītājs Ainars Vasilis.

     Pērn biedrība «Publiskās atmiņas centrs» bija rakstiski informējusi pašvaldības, kurās ir ielu nosaukumi, kas, centra ieskatā, būtu maināmi, jo saistīti ar padomju režīmu vai rusifikācijas pe­riodu. Tagad secināts, ka no  pusotra simta Latvijas ielu nosaukumu pašvaldības līdz šim nav nomainījušas pat pusi. To var dēvēt par pašvaldību deputātu personisku vai politisku izšķiršanos, jo atšķirībā no padomju laika pieminekļu nojaukšanas ielu nosaukumu maiņa nav obligāta. 

    Jēkabpils novadam bija ieteikts pārdēvēt Annas Brodeles (atrodas Viesītē), Linarda Laicēna un Leona Paegles ielu (atrodas Jē­kabpilī). Pērn augustā Pub­liskās atmiņas centrs par to atkārtoti atgādināja novada pašvaldībai. Centrs gan arī pauž, ka panākt visu šo ielu pārdēvēšanu būs iespējams tikai tad, ja valsts ar likumu to uzliks par pienākumu.

    – Kas attiecas uz ierosinājumu pārdēvēt Annas Brodeles, Linarda Laicēna un Leona Paegles ielu, tad de­putātus jau informēju, ka prasījām šim centram pamatojumu, kāpēc tas jādara. Sazinoties, viņi minēja vienu argumentu,  ka šīs personas bija nelegālās komunistiskās partijas biedri. Viņi solīja atsūtīt dziļāku informāciju, bet to es šobrīd vēl neesmu saņēmis. Ja tāda būs, tad dosim deputātiem izskatīšanai. Ja Annas Brodeles gadījumā viņas dzīve kā novadniecei ir saistīta ar Viesīti, tad Leons Paegle un Linards Laicēns gan nekādi nav saistīti ar Jēkabpili. Mans personīgais viedoklis ir, ka tad, ja negrib problēmas,  visas ielas jānosauc neitrālos nosaukumos par burkānu vai kartupeļu ielām. Laikam nav pareiza pieeja izmantot personvārdus vai datumus, jo visos laikos ar to ir bijušas problēmas. Man arī ir tāda divējāda sajūta par šī brīža aktīvo darbību, jo, kas ir krasi mainījies, ja L. Paegles iela 30 neatkarības gadus varēja pastāvēt, bet nu pēkšņi viņi kļuvuši kolaboranti. Bija vai nebija un vai viņu pienesums Latvijas literatūrā nebija lielāks kā viņu darbība politiskajā dzīvē, to arī nevar saprast? Bet gaidīsim padziļinātu speciālistu skaid­rojumu, –  saka Ainars Va­­silis.   

       Biedrība «Publiskās atmiņas centrs» savā vēstulē Jēkabpils novada domei pērn 1. augustā  informēja, ka rusifikācijas politika bija Krievijas Impērijas noteikta perioda fenomens, kā būtību turpināja komunistiskais totalitārais Padomju So­ciālistisko Republiku Sa­vienības režīms. Saskaņā ar centra rīcībā esošo informāciju, Jēkabpils novada teritorijā esot šādi komunistisko totalitāro režīmu vai rusifikāciju godinošie oficiālie vietvārdi: par darbību pret Latvijas Republiku tiesātās nelegālās Latvijas Ko­mu­nistiskās partijas revolucionāres Annas Elizabetes Kalvišķes iela jeb A. Brodeles iela, par darbību pret Lat­vijas Republiku tiesātā nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāra Leona Paegles iela (Leons Paegle kā nelegāls komunists apcietināts 1921.  un 1925. gadā. 1921. gadā pirmās instances tiesa viņu notiesāja, vēlāk spriedums atcelts. Otrās apcietināšanas laikā atbrīvots pret drošības naudu un kriminālvajāšana izbeigta nāves dēļ), un nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas revolucionāra Li­narda Laicēna iela.  

   Kā biedrības «Publiskās atmiņas centrs» darbības mērķi minēta akadēmiski kvalitatīvas, zinātnē balstītas totalitāro okupācijas režīmu pētniecības veikšana Latvijā, demokrātiskas un atbildīgas nacionālās publiskās atmiņas politikas un sabiedrības publiskās atmiņas izglītošanas veicināšana.