Jēkabpils novada domes finanšu komitejas sēdē deputāti vienojās par nākamā gada budžeta prioritātēm un virzīja tās apstiprināšanai domes sēdē. Tādas ir trīs – ES fondu līdzekļu apguve un šo projektu līdzfinansēšana, sociālā atbalsta sfēra – atbalsts trūcīgiem un mazturīgiem iedzīvotājiem, un energoefektivitāte. Tika skaidrots, ka sociālā joma kā prioritāte gan nenozīmēšot, ka pašvaldība tur plānos papildu finansējumu, bet gan labi ja nesamazinās tos pabalstus, kas jau ir noteikti. Tas tāpēc, ka pašvaldībai obligāti maksājamo pabalstu apjoms pēdējo gadu laikā jau tā esot vairākkārt audzis. Arī energoefektivitātei neesot paredzams liels līdzekļu pieplūdums, runa esot par neekonomisku gaismekļu nomaiņu ielās un citiem šādiem darbiem.
Iebilst, ka nav jēgas no prioritātes, kam prioritāri nevar atvēlēt vairāk naudas
Daži deputāti apšaubīja, vai tādā gadījumā ir jēga noteikt kā prioritāti sociālo jomu un energoefektivitāti, ja tām neko papildus nevar atvēlēt. Deputāts Aigars Nitišs rosināja sociālo atbalsta pasākumu nodrošināšanu neiekļaut kā budžeta prioritāti. Savukārt energoefektivitātes pasākumi atbilstot ES fondu projektu īstenošanas aktivitātēm, tātad pirmajai prioritātei.
– Pašvaldība katru gadu ievērojamu budžeta daļu atvēl sociālajai jomai, un, visticamāk, nākamā gada budžetu nebūs viegli sagatavot. Un kas notiek tādā situācijā? Vispirms samazina visu, kas noteikts papildus. Un sociālajā sfērā mums ir pašu noteikti pabalsti, kas nav obligāti, un tie veido kādu izdevumu daļu. Vai nebūs tā, ka, sastopoties ar grūtībām sastādīt budžetu, nāksies kādu no šīm iniciatīvām, kas ir jau vairākus gadus, samazināt? Un kā tad tas ies kopā ar sociālā atbalsta noteikšanu par prioritāti? Jo gluži pretēji, prioritārajai jomai budžetā būtu jādod kas papildus klāt. Bet, redzot esošo situāciju, ir skaidrs, ka būs pat ļoti labi, ja varēsim nodrošināt vismaz esošo sociālo atbalstu. Tāpēc nedomāju, ka šoreiz sociālā joma ir jānosaka par prioritāti, tāpat arī energoefektivitāte. Tur atkal mēs diez vai ieliksim kādu papildu finansējumu. Visticamāk, būs tā, ka, ja vērs vaļā programmas, kur varēs startēt ar energoefektivitātes projektiem un saņemt finansiālu atbalstu, mēs tur startēsim un mēģināsim dabūt naudu, lai siltinātu to, kas vēl palicis nenosiltināts, un tas atbilst pirmajam punktam par atbalstu ES fondu projektiem, – tāds bija Aigara Nitiša viedoklis. Nekādas izmaiņas prioritāšu sarakstā finanšu komitejas sēdē gan netika veiktas, bet iespējams, ka par tām vēl diskutēs domes sēdē.
Atskatoties uz Jēkabpils novada iepriekšējo gadu prioritātēm, redzams, ka tās bijušas nemainīgas gan 2024., gan 2023. gada budžetam, un tieši tādas pašas, kādas tiek plānots noteikt nākamgad: pašvaldības līdzfinansējuma un priekšfinansējuma nodrošināšana Eiropas Savienības fondu, pašvaldības vai piesaistīto kredītlīdzekļu finansēto investīciju projektu realizācijai; sociālā atbalsta pasākumu nodrošināšana sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām; energotaupības un energoefektivitātes pasākumu veikšana pašvaldības publiskajās ēkās un būvēs. Arī pērn un aizpērn vairāki opozīcijas un pozīcijas deputāti minēja, ka ir bezjēdzīgi kā prioritāti noteikt, piemēram, sociālo jomu, ja neko papildus tai nevar atvēlēt, bet knapi galus savilkt kopā. Rezul-tātā gan ar balsu vairākumu šīs prioritātes bija apstiprinātas. Un var secināt, ka tādā gadījumā to noteikšanai nav lielas jēgas un tās īpaši neatspoguļojas budžeta plānošanā, izņemot ES fondu piesaisti, kas ir aktuāla un tiek izmantota.
Gaida uz valsts uzsaukumu projektiem drošības pasākumu īstenošanai
Preses konferencē domē tika vaicāts, kāpēc prioritāšu sarakstā nav drošības, kas noteikta kā nākamā gada valsts bu-džeta prioritāte, tajā skaitā iekļaujot arī algu palielinājumu drošības struktūru darbiniekiem? Vai pašvaldība šajā sakarā arī plāno palielināt algu pašvaldības policijas (PP) darbiniekiem?
Jēkabpils novada do-mes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sacīja, ka PP ir mazliet citi uzdevumi nekā Valsts policijai. Ar drošību esot saistītas daudzas lietas, un no pašvaldības viedokļa pirmkārt kritiskā infrastruktūra – ūdens, siltuma apgāde u. c – šobrīd esot vairāk uzturama nekā PP atalgojuma kāpums.
– Ja runā par algu fondu, tajā skaitā PP algām, tad algu budžets būs atbilstošs tam, kā mēs to varam atļauties, un tam nav nozīmes, ko valsts solījusi policistu algām. Lai viņi vispirms izdara to, ko sola. Mēs katru gadu ejam līdzi pedagogu algu kāpumam, ko nosaka likums. Par PP tāda likuma nav, bet mēs arī skatāmies, ko var uzlabot, un es nesaku, ka PP algas jau tagad ir pietiekošas, – sacīja Raivis Ragainis.
Viņš minēja, ka drošība jau esot prioritāte, kaut vai Daugavas dambja stiprināšana. Un civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts noteikti pieprasīšot papildu naudu pagrabu pielāgošanai patvertnēm. Tāpat arī strādājot pie saziņas līdzekļu nodrošināšanas.
– Atsevišķi izcelt drošību kā prioritāti neplānojam, jo mēs uzskatām, ka tas ir valsts drošības jautājums. Valsts šobrīd tā to traktē, bet uzsaukuma, lai pieteiktos finansējumam projektiem drošības uzlabošanai, nav. Tas rada neizpratni un dara bažīgus. Valsts var šobrīd prasīt, lai apsekojam visas ēkas un dodam pēc iespējas precīzāku informāciju, kā var pagrabus pārvērst par patvertnēm, un to mēs arī darām. Bet tagad Iekšlietu ministrijas Nekustamie īpašumi ir saņēmuši no pašvaldības zemes gabalu blakus jaunajam tiesu namam jauna krīzes centra būvniecībai. Tur kopā būs policija un citas drošības struktūras, un, kad prasām, vai tur būs patvertne, mums atbild, ka nē, – saka Raivis Ragainis.
Vaicāts, kā tad ar Ogres pašvaldības piemēru, kur dome aktīvi darbojas namu pagrabu pielāgošanā patvertnēm, vismaz Ogre tiek pasniegta kā labs piemērs, R. Ragainis atbild, ka to var darīt pašvaldības īpašumos, bet daudzdzīvokļu namos tas ir sarežģīti.
– Pašvaldības infrastruktūra, sevišķi skolas un bērnudārzi, no tā viedokļa ir apzināti. Ja runā par daudzdzīvokļu mājām, tad tur grūti ko risināt, jo tas ir kopīpašums, un darbībām vajag visu īpašnieku piekrišanu. Arī Ogrē neko daudz tur viņi nevar izdarīt, tikai pašvaldības ēkās. Esam bijuši Ogrē un zinām. Mēs skatāmies, ko var darīt pašvaldības īpašumos un pirmkārt bērnudārzos un skolās, bet tas ir sarežģīti. Pat ja agrāk tur kas tāds ir bijis, tad tagad viss pārbūvēts un nav vairs ar tādu pielietojumu. Un, ja Ukrainā ātrākā raķete atlido pa kādām piecpadsmit minūtēm, kopš sākusies trauksme, tad mūsu gadījumā lēnākā raķete atlidos pēc piecām minūtēm. Ir jautājums, vai cilvēki vispār paspēs nokļūt līdz patvertnei. Bet palikt uz ielas ir bīstami. Ukrainas pieredze rāda, ka vislielākie civiliedzīvotāju zaudējumi un traumas ir uz ielas, steidzoties uz patvertni, – saka Raivis Ragainis.
Viņš piebilst, ka ir doma apmeklēt kādu sadraudzības pilsētu Ukrainā, lai tur gūtu pieredzi drošības jautājumos.
Opozīcija rosina par prioritāti noteikt arī drošību un izglītību
29. augusta Jēkabpils novada domes sēdē deputāti apstiprināja trīs 2025. gada budžeta prioritātes: pašvaldības līdzfinansējuma un priekšfinansējuma nodrošināšana Eiropas Savienības fondu, pašvaldības vai piesaistīto kredītlīdzekļu finansēto projektu realizācijai; sociālā atbalsta pasākumu nodrošināšana sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām un energotaupības un energoefektivitātes pasākumu veikšana pašvaldības publiskajās ēkās un būvēs.
Garu diskusiju par prioritātēm nebija, tikai opozīcijas deputāts Aivars Kraps atgādināja, ka viņš finanšu komitejas sēdē lūdzis uz domes sēdi sagatavot informāciju, kādas tad papildu summas šogad prioritāri piešķirtas sociālajā jomā, jo arī šo-gad tā bija budžeta prioritāte. Finanšu un ekonomikas nodaļas sagatavotā informācija liecināja, ka tika palielināts kontrolskaitlis (iepriekšējā gada budžeta rādītāji) pabalstiem – papildu 377 841 eiro, kā arī kontrolskaitlis aprūpes mājās biroja darbam par 84 000 eiro un papildus norēķinu tāmē iekļauti 102 100 eiro. Turklāt šogad darbu uzsāka vairākas jaunas deinstitucionalizācijas projekta gaitā radītas struktūrvienības, kam pilnā mērā piešķīra finansējumu darbības nodrošināšanai, un kopā papildu finansējums sociālajai jomai 2024. gadā ir 700 000 eiro.
A. Kraps arī rosināja noteikt vēl divas citas, viņaprāt, aktuālas prioritātes. Valsts esot noteikusi vienu lielu prioritāti nākamgad – ārējo un iekšējo drošību. A. Kraps esot apzinājis, kādas tad prioritātes noteiktas apkārtējās pilsētās un novados, tāpēc viņa pirmais priekšlikums esot noteikt vēl vienu budžeta prioritāti – iekšējā drošība un civilā aizsardzība. Ar to viņš domājot finansējumu pašvaldības policijas darbinieku kapacitātes stiprināšanai, gan darbinieku skaita palielināšanai, gan atalgojumam. Tāpat arī videonovērošanas tīkla uzlabošanai: atjaunošanai un jaunu kameru izvietošanai. Savukārt civilajai aizsardzībai patvertņu nodrošināšanai un civilās aizsardzības mācību rīkošanai lielākai iedzīvotāju grupai, jo daudzi uzdodot jautājumus, ko un kā darīt X stundā.
Balsojumā par šo priekšlikumu vairākums deputātu bija pret vai atturējās, un tas tika noraidīts.
Par otru priekšlikumu A. Kraps sacīja, ka izglītība citās pašvaldībās ir prioritāte, un, viņaprāt, tādai tai jābūt arī Jēkabpils novadā. Liels izaicinājums esot skolu tīkla sakārtošana. Tāpat varētu pielīdzināt pedagogus citiem pašvaldības darbiniekiem ar tiesībām saņemt atvaļinājuma pabalstu, ja tāds tiks atjaunots, jo šobrīd tas ir atcelts, kā arī aktuāls esot papildu finansējums izglītības iestāžu remontdarbiem. Tāpat arī Izglītības likumā nupat esot noteikts, ka pašvaldības var ļaut pedagogiem bez maksas izmantot pilsētas sabiedrisko transportu un piešķirt īres maksas kompensāciju. A. Kraps redzot visus šos četrus punktus kā budžeta prioritāti izglītības nozares stiprināšanai. Nu vismaz izglītības iestāžu remontdarbu tāmēm jābūt prioritārām.
Domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars, komentējot A. Krapa pēdējo izteikumu, sacīja, ka pie katra budžeta veidošanas, pie katras remontdarbu programmas izskatīšanas izglītības iestāžu pieprasījumi ir kā prioritāte, neskatoties uz to, kas ar domes lēmumu noteikts kā prioritārs. Un šajā jomā esot izdarīts daudz. Ja, piemēram, Jēkabpils 3. vidusskolā līdz 2021. gadam bijušas četras videonovērošanas kameras, tad tagad esot 44.
Arī otru A. Krapa priekšlikumu balsojumā deputāti noraidīja, jo vairākums to neatbalstīja.
UZZIŅAI
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izdevis vadlīnijas iedzīvotājiem, kā soli pa solim savu pagrabu – zem daudzdzīvokļu nama vai zem privātmājas – pārvērst par bumbu patvertni. Telpām jābūt hermētiski noslēgtām, sienās nevar būt lieli atvērumi, telpā jābūt ne zemāk par desmit grādiem, jābūt divām izejām un jāizveido griestu papildu balsti. Seko virkne ieteikumu. Trīs svarīgākie punkti, lai vispār pagrabā varētu slēpties – nedrīkst iekļūt gruntsūdeņi vai būt ūdens apgādes caurules, kas nelaimes gadījumā var sprāgt, applūdinot pagrabu. Visam stāvam jābūt zem zemes un caur pagrabu nedrīkst iet pilsētas komunikācijas. Patvertni vēlams aprīkot arī ar elektrību, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu vai vismaz paredzēt vietu bioloģiskās tualetes uzstādīšanai.
- Bijušā Krustpils novada pašvaldībai tika apstiprinātas šādas 2020. gada budžeta prioritātes, kas aptver teju visas pašvaldības funkcijas: finansējuma nodrošināšana pašvaldības investīciju projektiem; ceļu infrastruktūras uzlabošana; vispārējās vidējās, pamatizglītības un pirmsskolas izglītības pieejamības nodrošināšana; sociālo vajadzību nodrošināšana, demogrāfijas pasākumu atbalsts; kultūras, sporta aktivitāšu, brīvā laika pavadīšanas iespēju nodrošināšana.
- Bijušā Jēkabpils novada pašvaldības 2020. gada budžeta prioritātes bija: pašvaldības finansējuma nodrošināšana ES struktūrfondu un citu finanšu instrumentu finansēto projektu un programmu ieviešanai; izglītības pieejamības uzlabošana un izglītības procesa modernizācija, ieviešot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; publiskās ārtelpas un infrastruktūras pilnveide, nodrošinot iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves un atpūtas vidi.
- Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2020. gada budžeta prioritātes bija: Eiropas Savienības fondu finansēto projektu īstenošana atbilstoši laika grafikam; sporta infrastruktūras attīstīšana un pilsētas ielu tīkla kvalitātes uzlabošana.
#SIF_MAF2024
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
Prioritāte
Ar Eiropas naudu gribiet visu apdarīt? Nu pareizi. Lauvas tiesu vadība norij algās , dienesta automašīnu uzturēšanā, degvielā, ārzemju vizītēs utt . Novada ļaužu vajadzības pēdējā vietā! Kuriem deputātiem labi apmaksāti amati, kuram pašvaldības objekti, kuriem asfaltēti un ar divkāršo segumu ceļi . Ragainis pozīcijaa deputātiem Dieva vietā.
prusaks
Ko tad citu mēs apgūsim .