Jēkabpils novada domes deputāti tika iepazīstināti ar noteikumu projektu par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksu, ko prezentēja SIA «Jēkabpils pakalpojumi» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Gluhs.
Izstrādāti bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas noteikumi
M. Gluhs sacīja, ka pašvaldībai ir jānodrošina bioloģisko atkritumu vākšana, bet ir nepieciešami pašvaldības saistošie noteikumi, kas precizē kritērijus, kādā veidā tas notiek un kādā veidā iedzīvotājiem ir jāpiedalās bioloģisko atkritumu dalītajā vākšanā. Darba grupa ir sagatavojusi noteikumu projektu, un tas attiecas ne tikai uz Jēkabpils pilsētu, bet visu novadu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, maksa par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu jānosaka 60% apmērā no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, lai veicinātu bioloģisko atkritumu atšķirošanu.
Komiteju vadītājs Ainars Vasilis interesējās, kāda ir «Jēkabpils pakalpojumu» pieredze ar bioloģisko atkritumu vākšanu Jēkabpilī, kur daudzdzīvokļu māju mikrorajonos uzstādīti bioloģisko atkritumu konteineri.
– Pilsētā ir 35 konteineri. Savākšanas daudzums ir aptuveni septiņas tonnas mēnesī. Bet jāteic, ka sastāvs nav pārāk kvalitatīvs, jo tur ir piemaisījumi, kas neiekļaujas bioloģiskajos atkritumos. Risinājums tam varētu būt informatīvais darbs ar sabiedrību par to, kā pareizi jāšķiro bioloģiskie atkritumi, – sacīja Mārtiņš Gluhs. Viņš piebilst, ka, lai arī par šīm septiņām tonnām maksā ar 40% procentu atlaidi, atkritumu izvešanas maksa krasi nepalētinās, jo iepriekš bioloģiskos atkritumus izveda bez maksas. Bet to atšķirošana ir iespēja samazināt sadzīves atkritumu apjomu un mazāk maksāt par sadzīves atkritumiem.
– Bioloģisko atkritumu masu ved uz atkritumu poligonu «Dziļā vāda», un, tā kā tiem ir nevēlams piejaukums, tur veic priekššķirošanu. Ir doma, ka šos atkritumus nākotnē pārstrādās biogāzē. Tagad organiku uzglabā atsevišķās stirpās, kur tā sadalās, un daļu no šīs masas tad var izmantot kā tehnisko kompostu poligona atkritumu šūnu nosegšanai. Bet vēl ir kur augt un tiekties, lai sasniegtu labāku rezultātu. Priekšā ir liels darbs ar sabiedrības informēšanu par to, kas un kur ir jānodala un kāpēc tas ir jādara. Bet atkāpšanās nav, jo ES regulas un Atkritumu apsaimniekošanas likums noteic, ka bioloģisko atkritumu atšķirošana ir obligāta. Ir arī tāda nianse, ka mājsaimniecības varēs izvēlēties, vai pasūtīt konteineru bioloģiskajiem atkritumiem, atšķirot tos un nodot tāpat kā to dara daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji vai arī veidot kompostēšanas vietas. Bet mājsaimniecībām būs jāreģistrē šīs komposta kaudzes. Tur vēl ir darbs priekšā, – informēja Mārtiņš Gluhs.
Neizslēdz sankcijas par organisko atkritumu nešķirošanu
Bet kas notiks, ja privātmājas saimnieks nereģistrēs kompostēšanas vietu un turpinās mest bioloģiskos atkritumus vienā konteinerā ar sadzīves atkritumiem? M. Gluhs sacīja, ka par to šobrīd sankciju nav, bet nākotnē acīmredzot būs tāpat kā ar sadzīves atkritumiem, kur par līgumu neslēgšanu par to izvešanu var sodīt. Tāpat arī attiecībā uz bioloģiskajiem atkritumiem būs noteikts, ka jābūt vai nu speciālam konteineram, vai reģistrētai kompostēšanas vietai. Šajā procesā būs jāpiedalās katras mājsaimniecības īpašniekam.
A. Vasilis secināja, ka process kļūs visai birokrātisks, un tad nākotnē būs nepieciešams veidot datu bāzi ar reģistru, kam ir komposta kaudzes, kam – konteineri, un būs jāorganizē pārbaudes. Un gan jau parādīsies arī aprakstošie noteikumi, kādai tad jābūt piemājas kompostēšanas vietai, gluži kā tas tagad ir ar septiķiem mājām, kas nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijai. M. Gluhs sacīja, ka varbūt tā arī būs, bet pagaidām ir tikai tas, ka jāizvēlas konteiners vai kompostēšana. Par kompostēšanas reģistrēšanu viņš sacīja, ka tas nepieciešams arī tādēļ, ka ar laiku būs jāziņo par kopējo komposta apjomu, lai varētu veidot atskaites, jo līdz 2035. gadam jāpanāk, ka poligonā noglabājamo atkritumu apjoms ir tikai 10%. Attiecīgi jāiegūst informācija, cik liels ir kopējais atkritumu daudzums, lai varētu precīzi izrēķināt, cik daudz drīkst noglabāt poligonos. Iedzīvotāju saražoto organisko atkritumu apjomu varēšot mērīt pēc komposta kaudzes tilpuma.
M. Gluhs arī minēja, ka atbilstoši noteikumiem bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti daudzdzīvokļu mājām, kur ir vairāk nekā astoņi dzīvokļi. Mazākās mājās varēs izvēlēties ņemt konteineru vai ierīkot kompostēšanas vietu. A. Vasilis iebilda, ka tas ir diskutējams jautājums, jo laukos ir mājas ar 14 vai 18 dzīvokļiem, bet vairumam iedzīvotāju ir mazdārziņi, un viņi jau tagad kompostē organiskos atkritumus. M. Gluhs skaidroja, ka kompostēt var, ja 14 dzīvokļu māja atrodas lauku teritorijā, bet, ja tā ir ciematā, vajag konteineru. Deputāti iebilda, ka arī ciematu iedzīvotājiem lielākoties ir dārziņi un komposta kaudzes. Var paaugstināt atkritumu tarifu, lai veicinātu to šķirošanu.
Deputāts Aigars Nitišs interesējās arī par dalīto atkritumu savākšanu, vai nevajag palielināt to vietu skaitu, kur iedzīvotāji no privātmājām var vest atšķiroto stiklu, plastmasu un papīru? M. Gluhs sacīja, ka, gluži pretēji, varētu šo punktu skaitu samazināt, veidojot dažus lielus laukumus ar dežurantu. Tas tādēļ, ka iedzīvotāji samet konteineros visu veidu atkritumus, pat bioloģiskos, bet dežurants varēs sekot tam, ko izmet konteineros. Savukārt pie daudzdzīvokļu mājām esot pietiekams skaits konteineru, kur likt atšķiroto, un tos izved bez maksas. Bet arī tur problēma ir visa veida atkritumu mešana pie atšķirotajiem. Tāpēc ir pašvaldības, kas jau izveidojušas laukumus šādiem atkritumiem ar dežurantu. Tāpat acīmredzot esot nepieciešama informatīva kampaņa par šķirošanu. Bet privātmāju iedzīvotāji, kuri to vēlas, jau tagad varot individuāli pieteikt konteineru šķirotajiem atkritumiem, ko izved bez maksas. Tikai izvēle šo-brīd esot maza: tikai 240 litru vai 660 litru konteineri. M. Gluhs arī sacīja, ka esošā maksa par atkritumu izvešanu neveicina šķirošanu. Esot iedzīvotāji, kas pasaka: varu maksāt 20 eiro par konteineru, bet negrasos ar maisiņiem iet uz šķirošanas vietu. Tāpēc, ja situācija neuzlabosies, lai stimulētu šķirošanu, nākšoties palielināt sadzīves atkritumu tarifu, kaut tas ir nepopulārs lēmums. Informācija par šķirošanu ir pieejama «Jēkabpils pakalpojumu» mājaslapā un «Facebook» kontā.
Bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas noteikumi turpinās savu gaitu līdz apstiprināšanai novada domes sēdē, un BD turpinās sekot šim procesam, un par noteikumiem informēsim sīkāk.
Birokrats
Laikam domnieki un gļuks kaut ko sapīpējušies. Par Aigaru biju labākās domās. Par Aināru viss jau sen skaidrs. Drīz laikam taisīs ne tikai komposta reģistru , bet arī vēdera izejas reģistru! Varēs pieņemt darbā par reģistratorēm visas brūtes , gan esošās , gan perspektīvās. Sviests!
Jurijs
Viņi tur pavisam saspiedušies no mantkārības? Laikam māja tik ātri neceļās,ka tagad mērīs,cik daudz kartupeļu mizas dārzā metīs. Ko darīt tiem,kas nerada šos atkritumus,neēd darzeņus,gaļu,bet tikai veikala pelmeņus?
B
Un pats apsurdākais šajā visā ir tas,ka Dziļajā vādā,šos bioloģiskos atkritumus apglabā turpat ,kur visus pārējos, nevis krāj stiprās un gaida,kad varēs to gāzi iegūt. Ko tad tagad domā bez jēgas dresēt iedzīvotājus? Aizbrauciet žurnaļugas uz poligonu un noskaidrojiet,nevis pildspalvu grauziet un muļķības skribelējiet. Stirpas ar pērnā gada lapām,apaugušas ar vībotnēm,nevienu virtuves atkritumu nav redzējušas.
Hohma
Dome Gluha sievu atlaida,tagad kaut kā jāpelna,skaitīsim ābolu serdes un reģistrēsim katru suņa kaku,ko kompostkastē ieliks,tad izdomās,ka kastes tikai viens ražotājs īstās ražo
Fakts
Domes imbicili sacenšas par lielākā idiota titulu.
He he
Biseniekam arī vilka pase izsniegta,Gluham tagad būšot divi krēsli
Rita
Atlaida Bisenieku? Un atstāja shēmotāju tikai? Nevar būt.
Rūdis
Tev kā domes darbiniekam nav kauns iznest šādu informāciju? Niknā M kundze Tevi nopērs
Rūdim
Neesmu domes darbinieks. Nav tev pirdien čujs,visi jūs tur aizgaldā mīkstie,pat nespējat savas deļiškas noslēpt. Domājat,ka nomainīsiet visus,kuri neklausa,tad darbi veiksies? Drīz būs tāds pats liktenis kā Rēzeknes domei. Sūdeļi tādi.
prusaks
Kaut ko nesapratu. Tad jauku ļaudīm bez sūdu čupas pie kūts vēl vajadzēs kaut kādus mistiskos bioatkritumus kompostēt ? Prātiņ, nāc mājā. Paliek lustīgāka dzīvošana. DDDDDDDDDDDD Un kurš būs tas,kas rakņāsies pa manu atkritumu maisu, lai uzzinātu vai neesmu tas nelietis, kas bioatkritumus sametis kopā ar citiem sadzīves atkritumiem.
prusaks
Piemirsu pateikt, ka atkritumu maisus obligāti vajadzēs personalizēt ar čipiem, lai pārbaudītājs nekļūdīgi varētu atrast likumu pārkāpušo nelieti, kas olu čaumalas sametis kopā ar kefīra tūtēm... DDD Vai tā ?
Vasj vasj
Dome atļaus turpināt shēmot un māju celt par pilsetnieku naudu? Knab jāsauc lai izpēta par kādu naudu tas atkritumu šķirotājs buvē māju
Figa Tev
Drīz maksāsim par pirdieniem un elpas vilcieniem. Nevar pierīties deputāti,bikses pa šuvi no tukluma dažam dalās,bet vēl un vēl tauta jāaptīra.
lietišķais
Nav te ko spriedelēt par deputātiem, ierēdņiem un citiem tautas kalpiem, tie mainīsies būs citi, taču likums paliks. Sāk nu šķirot atkritumus, veidot biokomposta kaudzes lai žurkām ir kur dzīvot u.t.t.