«Cenšamies nelēkt augstāk par savu maku!»
Iveta Skolniece

«Rites pagasts atrodas Leišmalē, tālu no novadu centriem, vai tā būtu Aizkraukle vai Jēkabpils. Lai nokļūtu uz pilsētu, vietējiem iedzīvotājiem jārēķinās ar visu dienu, jo vienīgais autobuss ir pulksten 6.30 un atpakaļ 20.15. Taču, neraugoties uz to, mēs cenšamies, lai arī šeit, nomalē, dzīve ritētu rosīgi,» stāsta Rites pagasta saimniecības vadītāja Lilita Bārdule. 
 
 
«Lielajā novadā dzīve ir sarežģītāka, taču pratīsim pārorientēties un pieņemt jauno! Galvenais ir nelēkt augstāk par savu maku!» uzskata Rites pagasta 
saimniecības vadītāja Lilita Bārdule.
 
          Rites pagastā ir reģistrēti 475 iedzīvotāji, taču reāli dzīvo mazāk, jo liela daļa, sevišķi jauniešu, ir aizbraukusi darba meklējumos uz ārzemēm vai pilsētām, jo Ritē darba nav: pagasta pārvalde, skola, veikals «Assi» un apkārtējās zemnieku saimniecības. Daudzi brauc strādāt uz netālo kūdras purvu, kas ir sezonas darbs. 
     Darbojas divas pirmsskolas izglītības grupiņas, kuras apmeklē 25 bērni. Skolā mācās 36 audzēkņi.  Tuvākā un arī izdevīgākā vidusskola mums ir Neretā, jo turp ved asfalts un ceļā jāpavada 10–15 minūtes. Uz Aknīsti sa­biedriskā transporta nav, bet uz Viesīti ir grants seguma ceļš un sabiedriskais transports agri no rīta.
        Bibliotēka un tautas nams ir mazie kultūras un pul­cēšanās centriņi. «Bib­liotēku ļoti labi apmeklē bērni. Protams, viss ir daudz citādāk, nekā tad, kad mēs augām, tagad vairāk interesē spēles, datori. Notei-kums: lai tiktu pie spēlēm vai datora, vispirms jāizlasa grāmatiņa, jāpastāsta, un tikai tad pārējās aktivitātes. Tas nemazina bērnu vēlmi apmeklēt bibliotēku, un visi ir pieņēmuši šo nosacījumu. Toties mums ir dzīvība. Pēc skolas pagastmāju pieskandina bērnu čalas. Bērni aktīvi nāk arī brīvlaikā,» saka Lilita. Lielākie kultūras pasākumi ir pagasta svētki un valsts svētki, kuros tiek godināti čaklākie darba darītāji un apaļo kāzu jubilāri. Iecienīts ir Ziemassvētku koncerts ar apkārtējo kultūras centru vokālo ansambļu sadziedāšanos. Viesītes lauku teritorijā notiek «ceļojošais» ielīgošanas pasākums. Šogad bijušā novada iedzīvotājus uzņemsim Ritē.  Kovida laiks ir manāmi ietekmējis pasākumu ap­meklētāju skaitu.  Bet dīvaini tas, ka nomales iedzīvotāji aktīvāk nāk gan uz teātra izrādēm, gan koncertiem,» viņa skaidro. 
       Pagasta vide tiek atdzīvināta, iesaistoties projektos. Tā pērn ar «Leader+» projekta palīdzību izveidots rotaļu laukums. Tapa piramīda, viena rotaļu mājiņa un batutiņš. «Pārējais – mašīnas, mājiņas, vilcieniņi – ir mūsu pašu darbs. Šogad ar projekta palīdzību ceram izveidot aktīvas atpūtas vietu, mazu estrādīti aiz tautas nama, jo pagaidām mums nav vietas āra pasākumiem, tad arī nebūtu jāsatraucas par laikapstākļiem,» secina Lilita.
 
 
Rites pagasts atrodas Leišmalē, tālu no novadu centriem. Lai nokļūtu uz pilsētu, vietējiem iedzīvotājiem jārēķinās ar visu dienu, jo vienīgais autobuss ir pulksten 6.30 un atpakaļ 20.15.
 
          Šogad Rites pagastā plānoti Rožu ielas asfaltēšanas darbi, kā arī divu ielu ap­gaismojuma stabu uzstādīšana bērnu rotaļu laukumā un pagastmājas parkā pie dīķa, lai bērni ziemā varētu izbaudīt slidošanas prieku.
        «Ja runājam par attīstību, tad to mēs varam darīt, tikai ņemot vērā budžetu, un tas mums ir mazākais visā Jēkabpils novadā. Pateicība mūsu vietējiem zemniekiem un uzņēmējiem par lielu atbalstu dažādu saimniecisko darbu veikšanā, jo ar kādu budžetu Jēkabpils novadā mēs iegājām, tāds arī tas ir šobrīd, neskatoties uz to, ka pakalpojumu un preču cenas krietni augušas,» norāda Rites pagasta saimniecības vadītāja Lilita Bārdule.
Kāds pagastā ir noskaņojums? «Tika stāstīts, ka pēc reformas iedzīvotājiem būs ērtāk un izdevīgāk, bet diemžēl tā nav. Mums uz vietas bija vairāk speciālistu, piemēram, bāriņtiesā varēja nokārtot ar mantojumu, īpašumu saistītos jautājumus. Lietvede varēja iz­sniegt nepieciešamās izziņas tepat uz vietas, šobrīd daudzu svarīgāko dokumentu kārtošanas procedūra ir garāka, caur Jēkabpili,» atzīst Lilita un piebilst: «Cenšamies nelēkt augstāk par savu maku. Jā, lielajā novadā dzīve ir sarežģītāka, taču pratīsim pārorientēties un pieņemt jauno!
 
 
Pagastā darbojas divas pirmsskolas izglītības grupiņas, kuras apmeklē 25 bērni. Skolā mācās 36 audzēkņi.  
 
 
 
Rites pagasts
     Kops 12. gadsimta tagadējā pagasta teritorija ietilpa sēļu apdzīvotajā zemē, vēlāk – Livonijas ordenī, 16.–18. gadsimtā  – Kur­zemes hercogistē, pēc tam Krievijas Impērijā. 1868. gadā te atvērta Ilžu skola, bet Rites skola – 1883. ga­dā. Rites pagasts (līdz 1925. gadam saucās Kro­ņa–Susējas pagasts) ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām Lietuvas pierobežā. Robežojās ar Sau­kas, Elkšņu un Neretas pagastu, kā arī Lietuvas Rokišķu rajona Jodupes un Ro­kišķu lauku seniūnijām. 1920. gada zemes reformas gaitā Kroņa–Susējas muižu 197 ha platībā sadalīja 18 vienībās, Rites pusmuižu  173 ha platībā – 10 vienībās, Mā­lamuižu 120 ha platībā – 13 vienībās, bet Cīruļu pusmuižu 39 ha platībā sadalīja 2 vienībās.  1935. gadā Jēkabpils apriņķa Rites pagasta platība bija 81,8 km², un tajā dzīvoja 1 395 iedzīvotāji,  2006. gadā – 710, 2022. ga­da 1. jūlijā – 470, tagad – 475 iedzīvotāji.
     Pēc kara padomju lai­kā pagasta teritorijā  bija trīs kolhozi, ko vēlāk apvienoja padomju saimniecībā «Dru­va». 1945. gadā pagastā izveidoja Apšukalna un Rites ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rites ciems ietilpis Ne­retas (1949–1956) un Jēkabpils (1956–2009) rajonā. Rites ciemam 1956. gadā pievienots likvidētais Apšu­kalna ciems, 1975. gadā – daļa Elkšņu un Lo­nes ciemu teritorijas, bet daļu padomju saimniecības «Suseja» teritorijas pievienoja Elkšņu ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rites pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viesītes novadā, 2021. gadā – Jēkabpils novadā.  Lielākās apdzīvotās vietas ir Cīruļi (pagasta centrs), Rite, Kacīte. Ie­dzīvotāju nacionālais sa­stāvs – ap 60% latviešu,  pā­rējie krievi,  lietuvieši u. c.
     Ezeri – Viņaukas ezers, Krīgānu ezers, uz robežas ar Lietuvu –  Ilzu ezers.      
 

D. Gagunova foto


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projekta «Kopīgās saknes meklējot» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru